Horizontālās agrobiznesa

Valsts augstākās amatpersonas lauksaimniekiem sola aktīvu atbalstu lauksaimnieku cīņai par taisnīgiem tiešmaksājumiem

Sākoties 2012. gadam, Latvijas lauksaimnieki saņēmuši valsts augstāko amatpesonu apstiprinājumu – atbalsts un aktīva rīcība saspringtajā cīņā par Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, kas Latvijaslauksaimnieku organizācijām šajā gadā ļoti nepieciešama -būs! Atbalstu zemniekiem izteicis gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

 Biedrības „Zemnieku saeima“ rīkotajā ikgadējā Latvijas lauksaimnieku Jaungada ballē Jelgavas pilī lauksaimnieki no visas Latvijas atzina, ka 2011. gads atmiņās paliks ar cīņu par taisnīgu kopējās lauksaimniecības politiku, kurai īpaši nozīmīgs ir valdības atbalsts. Valsts augstākās amatpersonas izteikušas gatavību atbalstīt lauksaimnieku cīņu Briselē arī 2012. gadā.

Ar rakstisku apsveikumu Latvijas lauksaimniekiem „Zemnieku saeimas“ gadskārtējā Lauksaimnieku Jaungada ballē un konkursa „Senču aicinājums“ laureātu godināšanas ceremonijā zemniekus sveica Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Apsveikumā lauksaimniekiem prezidents uzsvēra: „Lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm.Zeme un latvietība ir zināmi sinonīmi, kas izsaka mūsu tautas mentalitāti un patiesās vērtības. Lai nodrošinātu lauksaimniekiem taisnīgus konkurences apstākļus platību maksājumos no Eiropas Savienības, vēlreiz apliecinu, ka šajā gadā viens no Latvijas valsts amatpersonu un nozares pārstāvju galvenajiem uzdevumiem būs aktīva viedokļa paušana un aizstāvēšana Eiropas Savienības insititūcijās par situāciju lauksaimniecības finansēšanas jomā. Mūsu pozīcija sarunās būs nemainīga – Eiropas tiešo maksājumu politikai jābūt taisnīgai pret Latvijas lauksaimniekiem.“

Uzrunājot Latvijas lauksaimnieku Jaungada balles viesus, savu atbalstu lauksaimniecībai apliecināja arī ministru prezidents Valdis Dombrovskis: "Latvijai ir stingra nostāja par Eiropas Savienības netaisnīgo piedāvājumu platību maksājumiem, kuru tā aizstāv visos līmeņos un ar visiem atļautajiem paņēmieniem. Tas ir kopīgs ikdienas darbs, kur liela nozīme ne tikai Latvijas lauksaimnieku atbalstam, bet arī to vienotajai nostājai ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Taču tiešmaksājumi vien nenodrošinās labklājību laukos. Pats galvenais ir katra saimnieka paša lēmums par gudrāko saimniekošanas veidu. Lauksaimniecības politikas galvenais uzdevums ir noturēt notikumu centrā cilvēku – saimnieku, kurš uztur vienu no Latvijas vērtīgākajiem resursiem – apkopj zemi un ražo pārtiku.“

Saspringtākās cīņas par taisnīgiem tiešmaksājumiem vēl ir tikai priekšā, tādēļ valsts augstāko amatpersonu atbalsts lauksaimniecībai ir ļoti būtisks.

"Cīņa par taisnīgāka KLP reformu nav tikai lauksaimnieku lieta. Mums ir jāsaprot, ka tā ir mūsu visu kopīga lieta. Jo lielāks būs sabiedrības atbalsts lauksaimniekiem, jo skaidrāk mūs sadzirdēs Briselē. Eiropas Parlaments jau ir sācis darbu pie Eiropas Komisijas reformas priekšlikumu vērtēšanas. Tāpēc esmu uzaicinājusi uz Latviju tos deputātus, kas šos likumdošanas ziņojumus raksta. Deputātiem ir jāredz, ko dzīvē nozīmē saņemt 90 eiro par hektāru un viņiem ir jāsaprot, ka tāda konkurences kropļošana ir jānovērš," ir pārliecināta Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

„Zemnieku saeimas“ priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka kopā ar pārējo Baltijas valstu lauksaimniekiem negatavojas atkāpties no prasībām - tiešo maksājumu apjomam dalībvalstīs ir jābūt ne mazākam par 90%no ES vidējā atbalsta apjoma. Tas, ka Valsts prezidents un valdība atzīst Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas Savienībā par vienu no valstī aktuālākajiem jautājumiem un ir gatavi iesaistīties lauksaimnieku interešu aizstāvībā, ir spēcīgs atbalsts zemniekiem Briseles varas gaiteņos.

Baltijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji jau pauduši savu noraidošo nostāju Eiropas Savienības sagatavotajiem priekšlikumiem par Kopējās Lauksaimniecības politikas reformu 2014. – 2020. gadam, kas paredz, ka ES jauno dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki 2020.gadā turpinātu saņemt viszemākos tiešmaksājumus. Pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika nenodrošina vienlīdzības principu un taisnīgu konkurenci. Baltijas lauksaimnieku organizācijas definējušas vienotu nostāju, ka tiešo maksājumu apjomam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jābūt līdzīgam - ne mazākam par 90%  no ES vidējā atbalsta apjoma.