Horizontālās agrobiznesaZemnieku Saeima: Īrijas lauksaimnieki izprot Baltijas lauksaimnieku cīņu, tomēr uztraucas par budžeta samazinājumu Īrijas lauksaimniekiemMaira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeima (ZSA)
05.07.2012 Pēc Baltijas lauksaimnieku akcijas Briselē, Zemnieku Saeimas pārstāvji Maira Dzelzkalēja un Uldis Krievārs, Baltijas lauksaimnieku delegācijas sastāvā, tikās ar Īrijas lauksaimnieku asociācijas vadību. Tikšanās laikā lauksaimnieki lēma kopīgi sadarboties, lai nodrošinātu izsvērtas kopējās lauksaimniecības politikas reformas pēc 2013. gada īstenošanu. Visi Eiropas lauksaimnieki aktīvi seko līdzi un izstrādā pozīcijas tiešmaksājumu jautājumā. Līdzīgi kā citu valstu lauksaimnieki arī Īrijas lauksaimnieki izprot Baltijas situāciju un konceptuāli atbalsta mūsu cīņu par vienlīdzīgu konkurenci, tāpat viņi atzīst, ka, ja Īrijas lauksaimnieki būtu līdzīgā situācijā, viņi, tieši tāpat kā mēs, cīnītos par savu konkurētspēju kopīgajā tirgū. Tomēr izprotot Baltijas vēlmi nekavējoši izlīdzināt maksājumus līdz komforta līmenim 80% no ES vidējā, Īrijas lauksaimnieki apzinās, ka tādā gadījumā būs ar mums jāpadalās. Šobrīd viņus visvairāk satrauc iespējamā Eiropas kopīgā budžeta samazināšana, tādēļ īru lauksaimnieki uzsver, ka gadījumā, ja lauksaimniecības budžets tiks samazināts par 10%, tad arī viņi uzstās uz to, ka proporcionālā samazināšana notiek visiem. Tādā gadījumā Latvijas cerības uz maksājumu straujāku izlīdzināšanu samazinās. Līdzīgi kā Baltijas lauksaimniekus arī īrus satrauc aktīvā lauksaimnieka definīcija, ko piedāvā EK kā kritēriju maksājumu saņemšanai. Īrijas lauksaimnieki par ļoti svarīgu uzskata to, lai atbalsts nokļūtu pie reāliem, ražojošiem zemniekiem. Pārrunājot iespējamos kritērijus, lauksaimnieku pārstāvji vienojās, ka viens no kritērijiem varētu būt minimālais lopu blīvums zālājiem, kas izslēgtu no atbalsta saņēmējiem, tos, kuri nenodarbojas ar lauksaimniecību, vai nevēlas turpināt saimniekošanu. Atšķirībā no Baltijas lauksaimniekiem, īri neatbalsta atbalstiesīgo platību palielināšanu, lai vairāk atbalstītu jau šobrīd ražojošos un investīcijas veikušos lauksaimniekus. Savukārt Baltijas pārstāvji skaidroja, ka mums vēl šobrīd ir neizmantots potenciāls turpat 1 miljona ha apmērā, tādēļ Baltijai ir svarīgi, lai šīs neizmantotās lauksaimniecības zemes atgrieztos ražošanā. Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsver, ka šādas tikšanās ar citu valstu lauksaimniekiem un Baltijas pozīcijas skaidrošana ir ļoti vērtīgas. Tieši šādās tikšanās ir iespējas detalizēti izskaidrot situāciju, kādā strādā un konkurē Baltijas lauksaimnieki. Tomēr tās dod iespēju arī pārrunāt un atrast arī kopējās intereses un vienoties par kopēju un savstarpēji atbalstāmu jautājumu risināšanu. Ir saprotams, ka citu Eiropas valstu lauksaimnieki sajūsmā un labprātīgi neatteiksies no saviem atbalsta maksājumiem, tomēr mums jāmēģina panākt vismaz viņu izpratne un jāatrod jautājumi, kuros varam sadarboties un viens otru atbalstīt. Ļoti iespējams, ka tieši baltiešu neatlaidīgā cīņa un mērķtiecīgās sarunas ļaus atrast daudzus citus kompromisus KLP uzlabošanai nākotnē, stāsta Dzelzkalēja. Pagājušās nedēļas nogalē, Baltijas lauksaimnieku pārstāvjus uz sarunu aicināja arī ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Čaloša birojs. Pēc sarunas ar Komisāra biroju M Dzelzkalēja uzsver: Lai arī protesta akcija pie Eiropadomes tika atļauta tikai 40 Baltijas lauksaimniekiem, tā panāca to, ka kārtējo reizi piesaistījām lēmējinstitūciju uzmanību neatrisinātajai Baltijas lauksaimnieku problēmai. Lai arī šobrīd EK lēmumu pieņemšanā nespēlē vadošo lomu, ir svarīgi, ka varējām atgādināt savas problēmas un pārrunāt ne tikai tiešmaksājumus, bet arī aktīvā lauksaimnieka definīciju, zaļošanas pasākumus un lauku attīstību veicinošus pasākumus. Komisāra birojs bija priecīgs par iespēju dzirdēt mūsu domas šajos jautājumos, jo vēl ir priekšā daudz noteikumu, kuri noteiks, kā ES Lauksaimniecības politiku praktiski ieviest. Šķiroties kārtējo reizi atgādinājām, ka Baltijas lauksaimnieki negrasās padoties, un mēs ceram, ka šīm smagajām sarunām tuvākā gada laikā tiks pielikts punkts! Jau ziņots, ka Zemnieku saeima kopā ar citu Latvijas un Baltijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem pauduši savu noraidošo nostāju Eiropas Savienības sagatavotajiem priekšlikumiem par Kopējās Lauksaimniecības politikas reformu 2014. 2020. gadam, kas paredz, ka ES jauno dalībvalstu lauksaimnieki, tai skaitā, arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, 2020. gadā turpinātu saņemt viszemākos tiešmaksājumus. Baltijas lauksaimnieku organizācijas definējušas vienotu nostāju, ka tiešo maksājumu apjomam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jābūt līdzīgam ne mazākam par 80% no ES vidējā atbalsta apjoma. |