Horizontālās agrobiznesa

Zemnieku Saeima aicina Vides aizsardzības un reģionālas attīstības (VARAM) un Zemkopības ministrijas (ZM) risināt kvalitatīva un objektīva lauksaimniecības noteču monitoringa ieviešanu

Baltijas reģiona valstis aizvien skaļāk pievērš uzmanību Baltijas jūras piesārņošanās procesam, un nereti tieši lauksaimnieki tiek nosaukti par galvenajiem grēkāžiem piesārņojuma radīšanā. Tomēr Latvijas gadījumā mēs nevaram tik viennozīmīgi vērtēt, jo jau vairākus gadus Latvijā netiek veikts atbilstošs vides monitorings. Lauksaimnieki ir vērsuši VARAM un ZM uzmanību uz minēto jautājumu, jo informācijas trūkums liedz kvalitatīvi identificēt problēmu cēloņus un mērogu, lai plānotu tālākās nepieciešamās vides investīcijas, kā arī citus vides aizsardzības un izglītošanas pasākumus.

Līdztekus lauksaimnieciskās ražošanas attīstības un efektīvas saimniekošanas veicināšanai Latvijā, Zemnieku saeima jau vairākus gadus uzmanību pievērš arī vides aizsardzības pasākumiem, lai ražošanas procesi radītu pēc iespējas minimālu ietekmi uz vidi.Lauksaimnieciskajai ražošanai jābūt ilgtspējīgai, tādēļ Zemnieku Saeima sadarbojoties ar partneriem citās Eiropas valstīs īsteno dažādus projektus, kuros iepazīst jaunākās tehnoloģijas un agrovides pasākumus, kas nodrošina videi draudzīgu saimniekošanu un apmāca zemniekus. Šobrīd projekta Baltic Compas ietvaros tiek izvērtēti līdzšinējie agrovides pasākumi, pētīta ārvalstu pieredze un zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām, metodēm, lai ražojot pārtiku zemnieki nenodarītu kaitējumu videi un iespējas šīs tehnoloģijas un zināšanas adaptēt Latvijas lauksaimnieku vajadzībām. Baltic Compas projekta mērķis - samazināt Baltijas jūras piesārņojumu, izmantojot risinājumus un tehnoloģijas, kas veicina lauksaimniecības produktivitāti un ir draudzīgas apkārtējai videi - ir nozīmīgs kā Latvijas, tā visas Baltijas jūras reģiona lauksaimniecības attīstībā. Tā ir jaunu, videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana zemnieku saimniecībās ir investīcijas Latvijas valsts ilgtspējīgā lauksaimniecībā.

Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsver: „Kopš 80 gadu beigām Latvijā lauksaimnieciskās ražošanas apjoms ir vairākkārtīgi samazinājies. Piemēram, piena lopkopībā šobrīd esam tikai ~ 44 % līmenī, gaļas sektorā ražošana ir tikai 20 % no 80. gadu līmeņa. Tikai pāris pēdējos gadus ir vērojama pozitīva izaugsme dažās nozarēs, mūsu lauksaimnieki attīsta saimniecības, atkal sākot kopt jau aizaugt sākušos tīrumus un ceļot jaunas un renovējot vecās lopu novietnes. Šodien, lai konkurētu kopīgajā Eiropas tirgū un pie augstajām resursu cenām spētu izdzīvot un attīstīties ir jāstrādā ar citu apziņu, zināšanām un tehnoloģijām. Pēdējo desmit gadu laikā veiktas ievērojamas investīcijas kūtsmēslu apsaimniekošanas tehnoloģijās, lauku mēslošanas un ķimikāliju izmantošanas tehnoloģijās. Zemnieku atbildība par vides aizsardzību aug vienlaicīgi ar zināšanu un izpratnes palielināšanos. Jaunās tehnoloģijas, kombinācijā ar dažādiem agrovides pasākumiem ļauj ražot efektīvi, vienlaicīgi precīzi un mērķtiecīgi izmantojot resursus.  Zemnieki apzinās, ka inteliģenta ražošana ir lauksaimniecības nākotne. Tomēr, lai lauksaimnieki varētu droši investēt miljonus vides aizsardzībā, ir nepieciešami kvalitatīvi un detalizēti dati. Taču valsts jau vairākus gadus lemjot par finansējuma sadali, monitoringa finansēšanas nepieciešamību neredz kā būtisku prioritāti, lai sistēmu sakārtotu un spētu kontrolēt patieso vides situāciju”. Atbilstošu vides stāvokļa monitoringa trūkumu, augstvērtīgo dabas teritoriju, augsnes un ūdens kvalitātes novērtēšanai, kā problēmsituāciju Latvijā akcentē arī Latvijas Valsts Agrārās Ekonomikas Institūta pētnieki.

Zemnieku saeima viennozīmīgi atbalsta VARAM, kā arī Pasaules Dabas Fonda un citu vides organizāciju centienus vērst sabiedrības uzmanību uz Baltijas jūras aizsardzības jautājumiem, tomēr bez pamatotas informācijas par reālo kaitnieku lūdz neapvainot zemniekus. Aicinām turpmāk meklēt kopīgus risinājumus, vienlaicīgi atceroties, ka vēlamies dzīvot labklājībā un lauksaimnieki ir galvenais darba devējs lauku rajonos.
Piena ražošanas situācijas salīdzinājums, 1990-2010

Gaļas ražošanas situācijas salīdzinājums, 1990-2010

Avots: Eurostat (2011)