Horizontālās agrobiznesa

Zemnieku Saeima atbalsta nepieciešamību labot Eiropas Revīzijas palātas pirmajā ziņojumā norādītās nepilnības par vienoto platības maksājumu ES

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeima (ZSA)
30.11.2012

Publiskots Eiropas Revīzijas palātas pirmais īpašais ziņojums saistībā ar atbalstu jaunajām dalībvalstīm. Revīzijas palāta aicina pārskatīt atbalsta struktūru - vienotos platību maksājumus izmaksājot tikai aktīvajiem lauksaimniekiem, kas veic regulāras lauksaimnieciskās darbības.

Zemnieku Saeima, līdzdarbojoties Eiropas lauksaimnieku organizācijā COPA-COGECA, jau vairakkārt ir piedalījusies diskusijās un uzsvērusi nepieciešamību mainīt atbalsta saņēmēju definīciju, nosakot, ka maksājumus var saņemt tikai aktīvi lauksaimnieki. Arī kopīgā COPA- COGECA nostāja ir, ka definīcijai ir jābūt tādai, lai dalībvalstis varētu ieviest saņēmējiem kritērijus, kas to nodrošinātu. Diemžēl pašreizējais ES Komisijas likumdošanas priekšlikumus nepiedāvā reālu risinājumu.

„Mēs, Latvijā, šīs nepilnības esam apzinājuši un norādījuši jau sen. Tiešmaksājumi jeb atbalsts par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības vai vides stāvoklī ir nepareizs pēc būtības! Šobrīd, lai saņemtu maksājumus pietiek ar lauka nopļaušanu vienreiz gadā! Problēma ir ES definīcijā, nevis tajā, kā dalībvalstis, šoreiz jaunās dalībvalstis, šo maksājumu ievieš. Būtībā problēma ir vārdiņā „vai”, kas neprasa lauksaimniecisko ražošanu vietās, kur pēc visas loģikas tai būtu jābūt! Nomainot „vai „ar „un” viss būtu kārībā. Problēma ir tajā, ka Eiropas Komisija acīmredzot staigā Eiropas zemes īpašnieku pavadā!” uzsver Maira Dzelzkalēja

Ziņojumā norādīts, ka jaunajās ES dalībvalstīs atbalstu galvenokārt saņem lielās lauku saimniecības - kopumā 0,2% saņēmēju saņēmuši vairāk nekā 100 000, kas veido 24% no kopējā maksājumu apmēra. „Būtiski ņemt vērā, kādas strukturālās pārmaiņas jaunajās dalībvalstīs ir notikušas, kāda ir lauksaimniecības vēsture. Ir dalībvalstis, kas ir nākušas no kopsaimniecībām un tās ir daļēji saglabājušas. Nebūtu pareizi vērtēt visus pēc vienas mērauklas. Tā tomēr ir katras valsts iekšējā lieta, kādas ir lauksaimniecības struktūra. Īpaši jaunās valstis, tām nav 200 gadu zemnieku saimniecību un privātīpašuma pieredze. Čehijā, Ungārijā, atsevišķās vietās Polijā, Igaunijā, daļēji arī Latvijā un Lietuvā ir saglabājušas pagājušā gadsimta saimniecību struktūru. Šīs saimniecības ir lielas, bet tajās tiek nodarbināts liels skaits darbinieku. Nevar vērtēt pēc saņemtās naudas, ir jāsalīdzina un jāvērtē, cik nauda ir saņemta uz vienu strādājošo. Ja mēs salīdzināsim Ja saņemos tiešmaksājumus uz vienu strādājošo, tad jaunās dalībvalstis krietni atpaliks no vecās Eiropas”, norāda Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece.

ZSA ļoti cer, ka palāta nāks klajā ar piedāvājumu jaunai definīcijai, jo tā ir norādījusi, ka no lauku saimniecību ienākumu atbalsta saņemšanas īpaši jāizslēdz valsts sektora iestādes, kas apsaimnieko valsts zemi un kas nav saistītas ar lauksaimniecību. Tāpat nav jāpiešķir maksājumi par neizmantotiem zemes gabaliem vai zemi, kas galvenokārt tiek izmantota nelauksaimnieciskām darbībām.

Zemnieku Saeima (ZSA)

x

Paroles atgadināšana