Horizontālās agrobiznesa

Kvalitātes nodrošināšana lauksaimniecībā

Zemnieku Saeima (ZSA)
09.04.2013

No 18.-19. februārim „Zemnieku saeimas” eksperte Edīte Strazdiņa Briselē piedalījās COPA/COGECA un Eiropas Komisijas rīkotajā darba grupā: Kvalitātes nodrošināšana lauksaimniecībā.

Kā viens no pirmajiem jautājumiem tika diskutēts par kvalitātes prasības regulējošo paketi. Galvenais uzdevums ir līdz galam sakārtot gaļas marķēšanu, savukārt otrs būtiskais jautājums ir izcelsmes vai ražošanas vietas norāde marķējumā, kā arī saprast vadlīnijas vai noteikumus shēmai „Product from my farm” – produkts no manas saimniecības. No dažādām dalībvalstīm tika izteikti priekšlikumi gan dažādo kvalitātes shēmu apvienošanai vienā kopējā, kas būtu piemērota katrai dalībvalstij, gan kopēju kvalitātes vadlīniju izstrādei, gan integrētās audzēšanas ieviešana kā obligāta, gan ilgtspējas kritēriju nodrošināšana ražošanā. No Francijas tika izteikts ierosinājums, ka kvalitātes kritēriji ir jādala atsevišķās grupās – vide, higiēna, integrētā audzēšana, kā arī jātiek skaidrībā par formulējumu „kalnu produkts” un „salu produkts”.

Līdzīgi kā tika diskutēts par gaļas marķēšanu, tāpat arī marķēšanas noteikumi tiks pārstrādāti visiem lauksaimniecības produktiem. Par cik turpinās vispārējo standartu izstrāde, tad jāapvieno šis darbs – gan standarti, gan marķēšana. Komisija arī ierosina  visiem lauksaimniecības produktiem norādīt saimniecības vietu, kur produkts ir audzēts. Diskusija turpināsies līdz 2015.gada martam un paredzēts tajā ietvert arī vīnu produktus, kā arī shēmu kokvilnas produktiem – Latvija šajā jautājumā varētu startēt ar liniem un kaņepēm.

E. Strazdiņa uzsver, ka situācija par vietējiem produktiem un to izvēli ir visai līdzīga visā Eiropas Savienībā (ES). Zīmīgi, ka 92% no 26 712 ES iedzīvotājiem piekrīt, ka Eiropas Savienībā ir jāliek uzsvars uz vietējo produktu popularizēšanu un izplatīšanas veicināšanu un 89% atzīst, ka viņi dod priekšroku vietējiem produktiem. Savukārt 96% no 26 593 iedzīvotājiem uzskata, ka produkta kvalitāte ir visnozīmīgākais rādītājs un 71% uzskata, ka ļoti liela nozīme ir produkta izcelsmei. Pētījumi tika veikti Francijā, Austrijā un Ungārijā. Tāpat pētījuma dalībnieki norādīja, ka ir pārāk maz informācijas par mazo saimniecību vietējiem ražojumiem. Tika arī uzsvērts, ka nepieciešams veidot dažādas mazo zemnieku apvienības, apmācības, lai izslēgtu mazo saimniecību „izdegšanu”, jo saimniekam ir grūti būt vienlaikus tirgotājam, audzētājam un darbu vadītājam. Tādēļ ir ierosinājums veidot kopēju, vienotu marķējumu, kas tiktu piešķirts šiem ražotājiem un būtu atpazīstams visā Eiropas Savienībā. Ļoti labs piemērs, ko Eiropas Komisija ieteica ņemt kā paraugu - Itālijas modelis – apzinot vietējos ražotājus jebkurā jomā, vietējās pašvaldības veido pārtikas iepirkumus. Viņi nevar iedomāties, kas vietējās skolās un bērnudārzos varētu tikt iekļauta importa pārtika.

Eiropas Komisija uzsvēra:

1)      Jāstrādā, lai palielinātu patērētāju zināšanas par vietējo pārtiku;

2)      Būtiski ir aizsargāt vietējo produktu identitāti un izstrādāt noteikumus marķēšanai tā, lai tas nebūtu tikai formāls aizsardzības pasākums, bet tas reāli strādātu;

3)      Pašiem saimniecību vadītājiem ir jābūt pārliecinātiem – jā, tas patiešām strādā!

Kā viens no būtiskākajiem jautājumiem tika pacelts arī par pārtikas atkritumiem, kur kopējās politikas nostādne ir par to samazināšanu līdz 20%. Tikai šobrīd nav nekādu norāžu, kā to izdarīt. Par lielāko problēmu tiek uzskatīts vienpusējais risinājums, ka visu atbildību grib uzvelt zemniekiem, bet ne pārtikas izplatīšanas ķēdēm, kas ir arī būtiski atbildīgas par pārtikas atkritumu rašanās novēršanu. Christian Jochum no Austrijas lauksaimniecības kameras uzsvēra, ka kopā būtu jārada ilgtspējīgs attīstības modelis kvalitātēs shēmām, kas pierāda, ka šie atkritumi tiek samazināti proporcionāli visos izplatīšanas posmos. Tāpat arī jārada definīcija, kas nosaka, kas ir un kas nav pārtikas atkritumi – ja produktu, papildus pārstrādājot, var izmantot patērētājs, tad tas nav uzskatāms par atkritumiem.

Latvijas izvirzītais mērķis- kļūt par zaļāko valsti pasaulē- varētu darboties, samazinot milzīgos pārtikas pārvadājumus visos virzienos un pārejot uz maksimālu vietējās pārtikas patēriņu (bērnudārzos, skolās, pansionātos, u.c. iestādēs). Latvijai vajadzētu aktīvāk iesaistīties marķēšanas jautājumu diskusijās, kā arī kā paraugu piedāvāt savas, jau esošās shēmas un marķējuma lietošanas nosacījumus, jo tās valstis, kas piedāvā savu, labi izstrādāto variantu, ir ieguvējas, jo pārējās dalībvalstis piemērojas šo valstu paraugam.

Ekspertu atzinums tiek sagatavots ar Lauku tīkla atbalstu.

Zemnieku Saeima (ZSA)

x

Paroles atgadināšana