Horizontālās agrobiznesa

Zemnieku saeima aicina izvirzīt stingras prasības tiešmaksājumu un pārstrādes sektora atbalsta saņēmējiem

Kā ziņots iepriekš (sk. rakstu http://www.agropols.lv/?menu=11&newsid=96091), veiksmīgi sadarbojoties Zemkopības ministrijai, Latvijas lauksaimnieku organizācijām, citām nozaru ministrijām, Eiropas Parlamenta deputātiem un Latvijas valdībai, 24. un 25. jūnijā, Luksemburgā tika panākti Latvijas lauksaimniekiem labvēlīgi rezultāti Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformai laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: „Vienošanās nāca ļoti grūti, tādēļ, likumsakarīgi, tā ir mazliet samocīta, grūti saprotama un mērķis – vienkāršāka, administratīvi lētāka politika – noteikti netiks sasniegts. Prognozēju drīzu jaunu reformu, jo ES sabiedrība un lauksaimnieku sektors vēl nebija gatavi straujām un kardinālām politikas izmaiņām. Saku lielu paldies ZSA un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biedriem par finansiālo atbalstu tiešmaksājumu kampaņai, kā arī klātbūtni akcijās Latvijā un Briselē. Vēl joprojām Briselē uz trotuāra ir saredzams Baltijas lauksaimnieku uzlīmētais triju karogu krāsas traktors ar saukli – „Godīgus tiešmaksājumus Baltijas zemniekiem!” Kopīgi ir panākts 50% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu. Tas dos iespēju gan straujāk tuvināt tiešmaksājumus citu valstu līmenim, gan atvēlēt resursus lauku attīstībai.”

M.Dzelzkalēja turpina: ” Lai arī nav izdevies sasniegt maksimālo vēlamo rezultātu - 80% no ES vidējiem tiešmaksājumiem jau 2014. gadā, kopumā Zemnieku saeima (ZSA) ir apmierināta ar panāktajiem rezultātiem, kas sasniegts kopīgā darbā. Procesā tika iegūta lieliska pieredze Latvijas interešu aizstāvēšanai, kas noderēs turpmākajā Latvijas nacionālo interešu aizstāvēšanā Eiropas Savienībā . Šobrīd svarīgi rūpīgi izvērtēt dažādo maksājumu saņemšanas nosacījumus, lai naudas līdzekļi nokļūtu pie ražotājiem, kuri ar saražoto produkciju nodrošina mūsu iedzīvotājus, kā arī spēj konkurēt gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

Joprojām neesam raduši kompromisu ar ZM izstrādātajiem nosacījumiem, kādi būs jāievēro pārstrādes uzņēmumiem, saņemot atbalstu no LAP. Neatbalstām, ka no LAP līdzekļiem tiek atbalstīti uzņēmumi, kur no visām izmantotajām izejvielām tikai 30% ir saražotas Latvijā - lai saņemtu līdzekļus no LAP, uzņēmumā pārstrādāto izejvielu īpatsvaram no Latvijas ir jābūt vismaz 70%. Tikai šādi nosacījumi veicinās lauksaimniecības attīstību un veidosies īsās pārtikas ķēdes.

Latvijai svarīgi ir novirzīt līdzekļus tieši ar ražošanu saistītajam atbalstam, tādēļ atbalstām finansējuma pārdali no tiešmaksājumu programmas uz Lauku attīstības programmu (LAP). Esam gandarīti, ka nākamajā plānošanas periodā ir izdevies novirzīt nozīmīgus līdzekļus no LAP lauku infrastruktūras uzlabošanai - ceļiem un meliorācijas sistēmām, kas veicinās lauku ekonomisko aktivitāti un ir svarīgi visiem lauku iedzīvotājiem.

Zemnieku saeima ar atzinību vērtē lēmumu par piena kvotas atcelšanu 2015. gadā un cukura kvotas atcelšanu 2017.gadā.