Horizontālās agrobiznesaMaksājot soda naudu par kvotu pārsniegšanu, mēs zaudēsim jaunus eksporta tirgusLīva Liepniece, Zemnieku Saeima (ZSA)
07.02.2014 5. februārī biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja kopā ar 9 valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem tikās ar augstākajām Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām, Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačiana Čološa biroja vadītāju Georg Hausler un DG Agri direktoru Hermanus Versteijlen, lai paustu savu nostāju par piena politikas "mīksto piezemēšanos". Šobrīd 11 valstu 19 lauksaimnieku organizācijas ir parakstījušas kopīgu vēstuli, kurā lūdz meklēt risinājumus tam, ka šajās valstīs iziešana no piena kvotu režīma radīs problēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka vismaz 9 valstīs jau šogad tiks pārsniegtas piena kvotas un būs jāmaksā soda naudas un nākamgad tas draud vēl lielākai valstu grupai, tai skaitā Latvijai. Eiropas lauksaimnieki aicina EK un valstu vadītājus meklēt risinājumus, piedāvājot veikt piena kvotas korekciju pēc tauku satura. Tikšanās tika organizēta, lai šo jautājumu aktualizētu pirms Zemkopības ministru tikšanās 17.februārī, kur tiks izskatīts jautājums par piena nozares attīstību pēc 2015.gada 31.marta, kad Eiropā tiks atcelta piena kvotu sistēma. Tikšanās laikā tās dalībnieki akcentēja gan to, ka soda naudas visnegatīvāk skars tieši jaunos lauksaimniekus, kuri ražošanu sākuši nesen un kuriem nav pietiekošas finanšu rezerves kvotu pirkšanai, vai soda naudu maksāšanai, bet kuri veidos Eiropas lauksaimniecības nākotni, gan virkni jauno valstu (Latviju, Igauniju, Poliju), kurām pirms iestājās ES bija novājināta piena lopkopība, bet šobrīd nozarē ir notikušas ievērojamas strukturālas pārmaiņas. Sarunās ar Eiropas Komisijas augstākajām amatpersonām tika pausts skaidrs signāls, ka piena reforma bija pārāk smags jautājums un šobrīd, ja vien nenāk pietiekoši stingri signāli no dalībvalstīm, nav politiskā vēlme atvērt diskusijas par šo jautājumu. Par pietiekoši stipru signālu tiek uzskatīts pieprasījums no ES dalībvalstu vairākuma. Tādēļ tuvākās nedēļas laikā, gan no lauksaimnieku organizāciju, gan dalībvalstu ministriju puses notiks aktīvas sarunas un koalīcijas partneru meklēšana. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja atzīst: "Mēs prasām Zemkopības ministriju ārkārtīgi steidzami meklēt atbalstu citās valstīs un stingru, pārliecinošu pozīciju 17.februāra un 18.februāra Ministru padomē, lai novērstu iespējamās soda naudas Latvijas piena ražotājiem." Lēmums par piena reformu Eiropā tika pieņemts 2006./2007.gadā un paredz piena kvotu izbeigšanos pēc 2015. gada 31.marta. Lai palīdzētu piena nozarei pakāpeniski pielāgoties brīvajam piena tirgum, reforma paredzēja ikgadēju kvotas pieaugumu, izņemot pēdējo kvotas gadu. Šobrīd, kad pieprasījums pēc piena produktiem visā pasaulē ir pieaudzis un piena cenas ir necerēti augstas, ir pilnīgi neloģiski pēdējā piena kvotu gadā neturpināt pakāpenisko piena ražošanas pieaugumu Eiropā. Ja netiks atrasti kompromisi un iepriekšējie lēmumi netiks koriģēti, tad divos gados soda naudās no Eiropas un tajā skaitā Latvijas piena sektora tiks izņemti līdz pat 500 milj EUR, kurus būtu varēts ieguldīt sektora attīstībā un konkurētspējas palielināšanā, tai skaitā apgūstot strauji augošos Āzijas tirgus. |