Horizontālās agrobiznesa"Zemnieku saeima" uzsver nepieciešamību veikt ekonomisko izvērtējumu maksimālā saimniecības izmēra noteikšanaiLīva Liepniece, Zemnieku Saeima (ZSA)
23.05.2014 Biedrība "Zemnieku saeima" ir iepazinusies ar Reformu partijas 22. maijā veikto paziņojumu par deputātes Zandas Kalniņas - Lukašēvicas izstrādāto priekšlikumu likumprojektam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un pauž neizpratni par paziņojumā iekļauto apgalvojumu, ka konceptuālu atbalstu deputātes izstrādātajam priekšlikumam ir pauduši Zemnieku saeimas pārstāvji un vadītāji. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: "Priekšlikumu par maksimālo lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjomu līdz 500 hektāriem vienai fiziskajai vai juridiskajai personai mēs neesam atbalstījuši un nevarēsim atbalstīt. Esam tikušies ar deputāti un likumprojektu apsprieduši, taču vienīgais kopsaucējs, pie kura esam nonākuši, ir, ka mums un deputātei ir kopīga vēlme nodrošināt lauksaimniecības zemju palikšanu vietējo zemnieku rokās, nevis nonākšanu ārzemju fondu īpašumā. Tiekoties esam skaidrojuši, ka šis nav likumprojekts Latvijas lauksaimniecības stratēģijas veidošanai, jo šī likumprojekta mērķis ir ierobežot spekulatīvos darījumus zemes tirgū. Ja deputāte tic, ka 500 hektāri ir atbilstošs maksimālais saimniecības izmērs Latvijas apstākļos, būtu nepieciešams pamatojums no šīs partijas pārvaldītās Ekonomikas ministrijas, jo, lai veiktu tik apjomīgus uzņēmumu ierobežojumus, nepieciešams pamatots izvērtējums, kā tas ietekmēs tautsaimniecību. Lauksaimniecībā nedrīkst vieglprātīgi svaidīties ar cipariem un neizanalizētiem priekšlikumiem. Mēs nedrīkstam mazināt jau tā grūto Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju kopējā Eiropas tirgū. Likums ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai pārtrauktu zemes izsaimniekošanu. Jau 23 dienas jebkura ārvalstu fiziska persona var iegādāties Latvijas lauksaimniecības zemi un šis absurds ir pēc iespējas ātrāk jāizbeidz." Zemnieku saeima atgādina, ka nozares politikas veidotāja - Zemkopības ministrijas - priekšlikums bija 3000 ha ierobežojums, ko ministrija arī bija pamatojusi, un norāda, ja Reformu partija grib veidot lauksaimniecības politiku, tai būtu jāuzņemas nozares vadība. M.Dzelzkalēja: "Ikgadējs saimniecību platības pieaugums ir laba ideja, bet ir skaidrs, ka tas ir ļoti grūti administrējams un pielāgojams reālajai dzīvei. Ja saimniecībai, piemēram, ir 500 ha, bet blakus pārdošanā atradīsies 50 ha īpašums, tad to varēs pirkt, bet 55 ha īpašumu ne. Līdzīgi nav skaidrs, kāds liktenis sagaidītu 394 saimniecības, kuras apsaimnieko vairāk kā 500 hektārus. Mums rodas jautājums, kas notiks ar šīm saimniecībām un kā tas ietekmēs saimniecību tālāku attīstību un uzņēmuma darbinieku dzīvi laukos, kuriem bieži vien šī ir vienīgā darbavieta 20 km rādiusā." Zandas Kalniņas - Lukašēvicas izstrādātais priekšlikums likumprojektam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" paredz noteikt maksimālo lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjomu līdz 500 hektāriem vienai fiziskajai vai juridiskajai personai, kam papildus varēs iegādāties tādu zemes platības apjomu, cik lauksaimnieks apsaimnieko likuma spēkā stāšanās brīdī. Katru gadu lauksaimnieks var paplašināt saimniecību, ražošanas attīstībai iegādājoties papildus lauksaimniecības zemes līdz 10% no esošo platību apjoma. Ierosinājums paredz, ka kopējā vienai fiziskai vai juridiskai personai īpašumā esošā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nedrīkstēs pārsniegt 2000 hektārus. |