Horizontālās agrobiznesa

Šoruden pieprasītākās ir nomierinošas zāļu tējas

Šoruden pieprasītākās ir nomierinošas zāļu tējas, aģentūrai LETA stāstīja zemnieku saimniecības "Liepkalni-Vēži" un veikala "Latvijas ekoprodukts" īpašniece Irēna Danga.

Veikalā viņa realizē piecās Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedru saimniecībās audzēto ārstniecības augu tējas, tajā skaitā arī savā saimniecībā izaudzētās ārstniecības augu tējas. Pagājušajā gadā viņa pārdevusi aptuveni 200 kilogramus savā saimniecībā izaudzēto zāļu tēju.

"Ņemot vēra esošo situāciju valstī, patlaban vispieprasītākās ir nomierinošas zāļu tējas, nākamās populārākās ir relaksējošas tējas, bet, iestājoties aukstākam laikam, pircēji iegādājas klepus tējas, imunitāti nostiprinošas tējas. Latvijā zāļu tēju lietošana ir ļoti populāra, un mūsu lauksaimnieki pēdējos gados ir iemācījušies ražot ļoti kvalitatīvas, garšīgas un veselību nostiprinošas tējas, ko varētu piedāvāt arī eksporta tirgiem," stāstīja Danga.

Dobeles novada Krimūnas pagasta zemnieku saimniecības "Rūķīšu tēja" īpašnieks Raimonds Lignickis stāstīja, ka šogad saimniecībā 20 hektāru platībā audzēti vairāk nekā 30 ārstniecības augi, kurus var kultivēt, kā arī ievāktas savvaļā augošās vīgriezes un Islandes ķērpis.

Saimnieki par saviem līdzekļiem, ieguldot vairākus simtus tūkstošus latu, būvē jaunu ražotni, kuras ražošanas platība būs 1200 kvadrātmetri. "Vienu reizi par 1000 latiem izvilkām Eiropas Savienības tukšo loterijas biļeti, otro reizi nemēģinām. Lēnāk, bet paši par saviem līdzekļiem," stāstīja Lignickis.

Ārstniecības augu sezona "Rūķīšu tējās" sākas maijā beigās ar melisu un kumelītēm, bet beidzas oktobrī ar dažādu saknīšu vākšanu un ābolu kaltēšanu. Šī gada ārstniecības augu ražas saimnieki skaitīs oktobra beigās, novembrī. Iepriekšējos gados saražoti aptuveni 5000 kilogrami ārstniecības augu. Ražas novākšana un fasēšana ir roku darbs, tikai kumelīšu novākšana ir mehanizēta. Vasarā saimniecībā ir nodarbināti aptuveni 20 cilvēki, ziemā - 10.

Šoruden saimniecība piedāvā jaunumu - dažādas tējas spilventiņos. Saimnieks gan stāsta, ka, lai arī tās ir ērtākas lietošanai, pagaidām tās nav kļuvušas populārākas par izberamajām tējām. "Uzņēmums piedāvā monotējas, tēju maisījumus, "pirts gariņus" un pirts slotas. Līdz pavasarim realizējam gandrīz visas saražotās tējas. Tās var iegādāties visās lielākajās Latvijas aptiekās, vairākos veikalos. Jāatzīst, ka cilvēku interese par zāļu tējām ar katru gadu palielinās, tāpēc arī pārdošanas apjomi ir lielāki. Arī vēstniecības savām korporatīvajām dāvanām speciāli pasūta mūsu tējas," stāstīja "Rūķīšu tēju" saimnieks.

Vecpiebalgas novada Inešu pagastā zemnieku saimniecība "Jaun-Vītiņi" saimniecei Ingai Bridāgai ir divus hektārus liels bioloģiski sertificēts ilggadīgo ārstniecības augu dārzs, kā arī bioloģiskās pļavas aptuveni 50 hektāru platībā, kur tiek vākti ārstniecības augi. "Jaun-Vītiņi" piedāvā tēju maisījumu "Vecpiebalgas tēja", kuras sastāvā ir 15 dažādi ārstniecības augi.

Saimniece stāstīja, ka šī vasara ārstniecības augu audzēšanai un vākšanai bija labvēlīga, savukārt medus raža šoruden ir mazāka nekā citus gadus.

"Jaun-Vītiņi" saimniecība klientiem piedāvā piecus zīmolus - "Vecpiebalgas tējas", "Vecpiebalgas medus", "Vecpiebalgas ogas", "Vecpiebalgas augļi" un "Vecpiebalgas aromāti", kuru piedāvājumā ir arī pirtslietas. Saimniecība šoruden sākusi sadarbību ar sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, piedāvājot krodziņos "Vecpiebalgas tēju" lielajā burkā, kas vizuāli piesaista apmeklētāju uzmanību un mudina nogaršot tēju.

"Jaun-Vītiņos" jau sākusies Ziemassvētku dāvanu gatavošana uzņēmumiem, kuri tos pasniegs saviem darbiniekiem vai korporatīvajiem klientiem. "Šogad visiem klājas grūtāk, taču, neskatoties uz to, uzņēmumi jau domā, kā Ziemassvētkos iepriecināt darbiniekus un sadarbības partnerus. Arī mēs esam dažādojuši savus iepakojumus, lai katrs varētu atļauties iepriecināt darbiniekus atbilstoši savām finansiālajām iespējām," stāstīja Bridāga.

Saimniecība savus produktus realizē arī izbraukuma tirdzniecībā. "Ļoti veiksmīgs bija tirdziņš Vērmanes dārzā folkloras festivāla "Baltica" laikā, kurā mēs piedalījāmies. Bija interese par mūsu produktiem. Ārzemēs dzīvojošie latvieši lielā skaitā iegādājās "Vecpiebalgas aromātus", kuru sastāvā ir tradicionālajai latviešu mājai raksturīgie dievkociņi, kas ir aromātiski un ļoti enerģētiski. Mēs esam ierīkojuši jau krietnu dievkociņu audzi un plānojam to palielināt, jo cilvēkiem par šo augu ir interese," stāstīja Bridāga.

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, Latvijā ir reģistrēti 24 zāļu tēju ražotāji, savukārt bioloģiskās tējas tiek gatavotas septiņās saimniecībās.