Horizontālās agrobiznesa

Latvijā nevar iegādāties bioloģiski audzētu vistas gaļu un cūkgaļu

Daiga Kļanska, Leta-Nozare
22.03.2010

Tikai 5% bioloģisko lauksaimnieku saražotās produkcijas tiek realizēta kā bioloģiski ražota, savukārt visa pārējā šo zemnieku saražotā produkcija tiek realizēta kopā ar konvencionāli saražoto produkciju, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas 15 gadu jubilejā sacīja valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.


Latvijā nevar iegādāties bioloģiski audzētu vistas gaļu un cūkgaļuTikai 5% bioloģisko lauksaimnieku saražotās produkcijas tiek realizēta kā bioloģiski ražota, savukārt visa pārējā šo zemnieku saražotā produkcija tiek realizēta kopā ar konvencionāli saražoto produkciju, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas 15 gadu jubilejā sacīja valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Eksporta tirgos līdz šim bioloģiskie lauksaimnieki visveiksmīgāk realizējuši graudus un dzīvus liellopus.

Norkārklis atzīst, ka patlaban bioloģisko lauksaimnieku lielākās rūpes ir par bioloģiski saražoto produktu pārstrādes attīstīšanu, tādēļ Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija vērsīsies pie pārstrādes uzņēmumiem un informēs tos par iespējām sākt bioloģiski ražoto produktu ražošanu, jo pasaulē ir pieprasījums pēc šādiem produktiem.

"Nav saprotams, kādēļ lielie uzņēmumi nav ieinteresēti pārstrādāt bioloģiski saražoto produkciju lielos apjomos. Patlaban ir 57 pārstrādes uzņēmumi, kas ražo savu produkciju no bioloģiski izaudzētiem produktiem, turklāt lielākā daļa no tiem ir mājražotāji. Labi, ka graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas dzirnavnieks" pērn palaidis bioloģisko kviešu miltu ražošanas līniju, SIA "Lāči" un zemnieku saimniecība "Ķelmēni" lielākos apjomos cep maizi no bioloģiskajiem miltiem, SIA "Aloja-Starkelsen" ražo bioloģisko kartupeļu cieti. Piemēram, bioloģiskie piena produkti ir ļoti nelielos apjomos. Taču tas nav pietiekami, lai mēs varētu savu produkciju piedāvāt lielos apjomos gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos," sacīja Norkārklis.

Patlaban Latvijā nav iespējams iegādāties bioloģiski audzētu vistas gaļu, cūkgaļu, ļoti nelielā daudzumā ir arī vistu olas, vispār nav bioloģiski ražotas lopbarības. Norkārklis atzīst, ka ir daudz iespēju gan zemniekiem, gan pārstrādes uzņēmumiem.

"Protams, prasības bioloģisko saimniecību sertificēšanai ir augstas, taču tās ir izpildāmas un realizācijas iespējas bioloģiski ražotajai produkcijai ir lielas. Vajadzīgi jauni un uzņēmīgi cilvēki, kuri varētu aktīvi strādāt, veidot jaunus uzņēmumus. Ir iespējams saņemt atbalstu no Eiropas Savienības Lauku attīstības programmas dažādām atbalsta programmām," uzsver Norkārklis.

Viņš stāsta, ka Vācijas valdība 2001. gadā sāka īstenot atbalsta programmu bioloģiskajiem lauksaimniekiem un triju gadu laikā tā tika īstenota tik labi, ka tagad visa šī sistēma ļoti veiksmīgi darbojas.

Kā problēmu Norkārkls minēja arī faktu, ka pēdējā laikā Latvijā aizvien biežāk tiek atvērti ekoloģiskās produkcijas veikali, taču neviens no tiem nav sertificēts kā bioloģiskās produkcijas tirgotājs. "Tas nozīmē, ka šajos veikaliņos var iegādāties arī produkciju, kura nebūt nav bioloģiski audzēta, bet ir vienā plauktā ar bioloģiski audzētajiem un ražotajiem produktiem," sacīja Norkārklis.

Viņaprāt, bioloģiski ražoto pārtiku nevajadzētu pozicionēt kā dārgu delikatesi, ko var atļauties tikai bagātnieki. Bioloģiskie produkti varētu maksāt par 30% vairāk nekā konvencionāli ražotie, taču ne dārgāk. Zemnieki uzsvēra, ka ikvienam no viņiem jāapzinās, ka jāaudzē un jārealizē tāda pārtika, kas cilvēkam ir veselīga, un jābūt godīgam ne tikai pret sevi, bet arī pret apkārtējiem.

Veikala "Latvijas ekoprodukts" īpašniece Irēna Danga stāstīja, ka viņa pašlaik domā par veikaliņa sertificēšanu. "Protams, tie atkal ir jauni izvedumi, lai sertificētu veikalu. Līdz šim mēs to nedarījām, jo realizējām sertificētu saimniecību produkciju. Tagad nosacījumi atkal mainīsies, un nesertificētā veikalā es nevarēšu tirgot ābolus no groza vai kartupeļus no maisa, tādēļ nāksies sertificēt saimniecību," stāstīja Danga. Viņa parēķinājusi, ka triju gadu laikā 50 kvadrātmetros izdevies realizēt bioloģiski audzētu produkciju 460 000 latu vērtībā.

Arī Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktors Aivars Lapiņš bioloģiskajiem zemniekiem šodien vēlēja aktīvi strādāt, lai saražotā produkcija būtu plaši pieejama gan vietējos, gan eksporta tirgos. "Bioloģiskā lauksaimniecība ir vērtība, ko Latvija noteikti nedrīkst pazaudēt. Jūs varat saražot labus un vērtīgus produktus, ko var realizēt pasaulē par labu samaksu," sacīja Lapiņš.

Patlaban asociācijā ir 1011 biedri, no tiem 600 ir aktīvi. Kopumā Latvijā ir nedaudz mazāk par 4000 bioloģisko zemnieku saimniecību, savukārt apsaimniekotās zemes platība ir viena no lielākajām Eiropā.

Leta-Nozare

x

Paroles atgadināšana