Augkopības nozaru ražotāju

Baltijas valstu dārzeņkopji vienojas par sadarbību

Šā gada 11. augustā visu trīs Baltijas republiku dārzeņkopju asociāciju pārstāvji tikās Šauļos Linasa Šateiko saimniecībā, lai pārrunātu aktuālos jautājumus dārzeņkopības nozarē, gaidāmās ražas prognozes un sadarbības iespējas.

Lietuvas dārzeņkopju asociācija ir dibināta 1998. gadā un apvieno 72 atklātā lauka dārzeņu saimniecības, siltumnīcu saimniecībām ir sava atsevišķa asociācija. Lielākoties asociācijas biedri ir 20-50 ha lielas saimniecības, tikai dažas saimniecības ir patiesi lielas. Lietuvas dārzeņkopju asociācija ir panākusi bezakcīzes degvielas dubulto normu atklāta lauka dārzeņu saimniecībām, cenšas uzlabot vietējās produkcijas veidolu, regulāri ievāc, apkopo un katru nedēļu publicē avīzē aktuālās ražotāju cenas, aktīvi pārstāv savu biedru intereses Briselē COPA/COGECA augļu un dārzeņu darba grupā.

Igaunijā arī ir izveidota dārzeņkopju asociācija, bet tā pagaidām ir mazāk aktīva un lielaudzētāji ir ieinteresēti sadarboties ar saviem kolēģiem kaimiņu republikās.

Latvijas dārzeņkopju asociācija – biedrība „Latvijas dārznieks” ir dibināta 1994. gadā un pašlaik apvieno vairāk par 100 atklātā lauka un siltumnīcu saimniecības. Asociācijas biedri ir saimniecības ar atklātā lauka dārzeņu platībām, sākot no 3 ha un siltumnīcu platībām, sākot no 0,5 ha. Savā pastāvēšanas laikā „Latvijas dārznieks” ir panācis nacionālās subsīdijas kā siltumnīcu, tā atklātā lauka dārzeņkopjiem. Tās pēdējo reizi tika izmaksātas 2004. gadā. Tāpat vairāk nekā 80 saimniecībās ir ieviesta integrētā dārzeņu ražošana. Tiesa, subsīdijas par to ir niecīgas, tomēr tās maksā par prasībām, kuras ar 2014. gadā būs obligātas visām augkopības nozarēm. Tāpat „Latvijas dārznieks” strādā pie augu aizsardzības līdzekļu lietojuma paplašinājuma. Tomēr galvenā joma, kurā Latvija pašlaik apsteidz savus kaimiņus, ir ražotāju grupu izveide un aktīva sadarbība ar Zemkopības ministriju pie ražotāju organizāciju ilgtspējīgas darbības programmu stratēģijas izstrādes. Latvijā pašlaik darbojas divas ražotāju grupas Tirgus kopējās organizācijas izpratnē un to biedri nodrošina ap 70% visas „Latvijas dārznieka” biedru saražotās produkcijas.

Šogad ekstremālie klimatiskie apstākļi ir skāruši ne tikai Poliju un Krieviju, bet arī mūsu pašu dārzeņu saimniecības. Lietuvā dārzeņu platības daudzviet ir pamatīgi izslīkušas, vietām pat ir nācies izmantot laistāmās iekārtas, lai atsūknētu ūdeni no lauka. Kopējie ražas zudumi varētu sasniegt 30-50% plānotā un cerētā ražas apjoma. Par iespējamiem dārzeņu ražas zudumiem Latvijā pašlaik spriest vēl ir pāragri – vairākās vietās Zemgalē lauki ir izslīkuši, tomēr daudzviet pateicoties siltumam un mitrumam raža varētu būt pat augstāka par plānoto. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Sanāksmes dalībnieki vienojās par turpmāku sadarbību un regulāru apmaiņu ar aktuālo informāciju.

Avots: biedrība „Latvijas dārznieks”