Augkopības nozaru ražotāju

Baltijas dārzeņkopji sāk sadarboties

Šā gada 3. februārī Bulduru dārzkopības vidusskolā notika trīs Baltijas republiku dārzeņkopju asociāciju tikšanās – forums. Tajā piedalījās ap 20 dārzeņkopjiem, kā arī Bulduru dārzkopības vidusskolas pārstāvji un visu trīs republiku pārstāvji Copa/Cogeca ekspertu grupā „Augļi un dārzeņi”. Tika pārrunāti vairāki visiem dārzeņu ražotājiem svarīgi jautājumi: nozares attīstības tendences Baltijā, valsts un Eiropas atbalsta izmantošana katrā valstī, kooperācijas attīstība, jauno speciālistu un kvalificētā darbaspēka trūkums un sagatavošanas iespējas, stāvoklis augu aizsardzības līdzekļu izmantošanā un smidzinātāju sertificēšanās, kā arī „Skolas augļa” programmas gaita.

Izrādījās, ka vairākas problēmas dārzeņu ražotājiem ir kopīgas. Tā oficiālās statistikas dati visās valstīs ievērojami atšķīrās no pašu asociāciju datiem. Visās valstīs tiek vērota dārzeņu platību un saimniecību samazināšanās, vienlaikus ražošanas apjomi ir stabili vai nedaudz palielinās. Pērn laikapstākļu dēļ tika novākta zemāka raža kā iepriekšējos gados, savukārt tuvojošās sezonas platības acīmredzot paliks tuvu pēdējo trīs gadu līmenim. Visu trīs valstu ražotāji uzskata, ka dārzeņu noietu ievērojami traucē augstās PVN likmes un ar to pazemināšanu varētu nodrošināt ievērojami draudzīgāku dārzeņu cenu gala patērētājam. Sevišķi būtiska šī problēma ir Lietuvā, kur kaimiņu Polijā PNV likme dārzeņiem ir tikai 5%. Ievērojami zemākas pārtikas cenas Polijā veicina daļas Lietuvas iedzīvotāju pārtikas tūrismu nedēļas nogalēs. Tā rezultātā lietuviešu ražotāji zaudē daļu pircēju.

Mūsu kaimiņus ļoti ieinteresēja ražotāju grupu „Mūsmāju dārzeņi” un „Baltijas dārzeņi” pieredze ES līdzekļu izmantošanā. Gan lietuvieši, gan igauņi atzina, ka viņiem kooperēties ir grūti, traucē nesenās pagātnes pieredze. Tāpat kaimiņu valstīs nav attīstīta integrētā audzēšana, trūkst kompetentu konsultantu augu aizsardzībā un mēslošanas līdzekļu lietošanā. Savukārt smidzinātāju sertificēšana, kas Latvijā gaidāma no 2013. gada, gan Lietuvā, gan Igaunijā ir ierasta lieta. Jaunie smidzinātāji tiek pārbaudīti 3 gadus pēc to iegādes, bet vecākie – katru gadu. Sertificējošā firma atbrauc pie zemnieka uz saimniecību un veic visas pārbaudes uz vietas. Pati sertificēšana Lietuvā maksā 40 EUR un Igaunijā - 60 EUR par vienu smidzinātāju, tiesa, klāt nāk arī sertificētāja ceļa izdevumi.

Visas Baltijas valstīs strauji samazinās dārzeņiem reģistrēto AAL skaits. Ar šā gada 14. jūniju visas Baltijas valstis, kā arī Zviedrija, Somiju un Dānija tiks iekļautas Ziemeļu valstu grupā, kuras ietvaros ir paredzēta savstarpēja reģistrēto AAL atzīšana, tādēļ tika panākta vienošanas uzsākt informācijas apmaiņu par AAL pielietošanu katrā valstī.