Agrobiznesa saistītās

Turpmāk dzīvnieku ķērāju apmācība būs Latvijas veterinārārstu biedrības kompetencē

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtība”,informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.

Noteikumu projektu 10. jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Dokumenta projektā noteiktas prasības dzīvnieku ķērāja apmācībai, dzīvnieku ķērāju tiesības un pienākumi, kā arī suņu un kaķu ķeršanas prasības un prasības dzīvnieku ķērāja aprīkojumam.

S. Lazovska stāsta, ka līdz šim saskaņā ar spēkā esošajiem MK 2007.gada 4.septembra noteikumiem Nr.606 „Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas noteikumi” dzīvnieku ķērāju apmācību organizēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), bet izstrādātajā jauno noteikumu projektā šo uzdevumu paredzēts nodot biedrības „Latvijas veterinārārstu biedrība” kompetencē. Šī biedrība apvieno praktizējošus veterinārārstus, kas ikdienā strādā tiešā kontaktā ar dzīvniekiem, tāpēc viņiem ir pietiekamas zināšanas dzīvnieku uzvedības un veselības stāvokļa novērtēšanā, kā arī dzīvnieku fiksēšanas paņēmienu lietošanā.

Noteikumu projektā ir noteiktas konkrētas prasības dzīvnieku ķērāju apmācības programmai un prasības dzīvnieku ķērāja apliecības izsniegšanai un anulēšanai. Tāpat dokumentā precizētas arī vairākas tiesību normas, kas attiecas uz dzīvnieku ķērāja iekārtoto noķerto dzīvnieku reģistru, veterināro zāļu izmantošanu dzīvnieku nomierināšanai un dzīvnieku ķērāju papildu aprīkojumu. Tā, piemēram, plānots, ka papildus pārējām prasībām dzīvnieku ķērājs dzīvnieku reģistrā norādīs arī noķertā dzīvnieka identifikācijas datus, ja tādi ir, un vietu, uz kuru noķertais dzīvnieks nogādāts. Tāpat arī veterinārās zāles dzīvnieku nomierināšanai varēs ievadīt tikai atbilstoši zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tas ir, sertificēts veterinārārsts vai viņa uzraudzībā veterinārārsts, veterinārfeldšeris vai veterinārārsta asistents.

Atšķirībā no spēkā esošajiem noteikumiem jaunais noteikumu projekts neparedz ķeršanas metožu secīgu izmantošanu, tā atvieglojot dzīvnieku ķērāja darbu, jo dzīvnieku ķērājs, izvērtējot situāciju, izmanto tādu ķeršanas metodi, kas konkrētajā brīdī ir visvairāk piemērota. 

Šie noteikumi pēc to stāšanās spēkā attieksies uz 109 novadu un 9 republikas pilsētu pašvaldībām, jo tās ir atbildīgas par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un dzīvnieku izķeršanas koordinēšanu.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Ar dokumenta projekta pilnu tekstu var iepazīties  saitē.