Agrobiznesa saistītās

Kaimiņu mājražotāji soli priekšā, taču panākami

Sabiedrības interesi izraisījis pētījums „Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšana”.Tas paveikts sadarbojoties biedrībai "Latvijas Lauku forums", "Latvijas Lauku sieviešu apvienība" (LLSA) un "Lietuvas lauku kopienu asociācija".

„Lai piedalītos, piemēram, izstādē „Lauku sēta”, personai jābūt reģistrētai, tomēr daudzi to uzskata par gandrīz vai nepārvaramu šķērsli. Un, ja nu esi reģistrēties, tad tūlīt arī kļūti par potenciālo noziedznieku, cilvēku indētāju un kuru nu var pārbaudīt neskaitāmi inspektori,” stāsta LLSA Padomes priekšsēdētāja Rasma Freimane par to, kā radusies ideju veikt pētījumu „Lauku mājražotāju uzņēmējdarbību kavējošo un veicinošo faktoru izpēte un veicinošo aktivitāšu apzināšana un ierosināšana”.


Ieskicēsim pārtikas mājražotāju portretus

Latvijā tā ir sieviete (81%); vecumā no 36 līdz 55 gadiem (64%), bet Lietuvā- zemnieku saimniecība, kuru pārvalda ģimene (saimniecības pārstāvis var būt gan vīrietis (52%), gan sieviete(48%)).

Gan Latvijā, gan Lietuvā interneta pieejamība ir līdzīga- mazliet vairāk par 80% tas nav pieejams.

Latvijas mājražotāji pamatā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu audzēšanu (71%), bet cenšas arī pievienot vērtību savam darbam, proti, nodarbojas arī ar lauksaimniecības produktu pārstrādi (51%), savukārt Lietuvā pārsvarā tikai audzē lauksaimniecības produktus (86%).

Satraucoši, ka Latvijas mājražotāji 72% gadījumu nav oficiāli reģistrējuši savu statusu, Lietuvā 76% saimniecībā nav reģistrēts nekāds cits statuss, tikai zemnieku saimniecība.

Latvijā uzskata, ka cilvēki Latvijas laukos arvien vairāk nodarbojas ar mājražošanu (74%) un ka pārtikas mājražošana ir vienīgais veids kā izdzīvot laukos (81%), savukārt Lietuvā viņš/ viņa īsti nepiekrīt apgalvojumam, ka arvien vairāk cilvēku Lietuvas laukos sāk nodarboties ar pārtikas mājražošanu (50%), bet līdzīgi kā Latvijā, arī uzskata, ka pārtikas mājražošana (produktu pārstāde) ir vienīgais veids kā izdzīvot laukos (73%).

Latvijas mājražotāji savas likumdošanas zināšanas vērtē vāji (30%), savukārt Lietuvā viņš/ viņa novērtē savas likumdošanas zināšanas par nozari kā labas (60%).

Latvijā kā galveno šķērsli mājražošanas nozares attīstībai valstī viennozīmīgi sauc likumdošanas un birokrātijas barjeras (82%), tāpat aktīvi seko līdzi arī tirgus pieprasījumam un zināmā mērā uzskata to par šķērsli mājražošanas attīstībai (51%). Mūsu valstī mazākas likumdošanas barjeras uztvertu kā motivatoru vismaz padomāt par mājražošanas reģistrāciju (61%). Arī Lietuvā kā galvenos šķēršļus mājražošanas nozares attīstībai valstī sauc likumdošanas un birokrātijas barjeras (51%) un mazu tirgus pieprasījumu – grūti pārdod saražoto (45%). 

Pašlaik Latvijā Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) mājas apstākļos var reģistrēties:
1) Gaļas produktu, izstrādājumu un maltas gaļas ražošanai;
2) Piena produktu ražošanai;
3) Zvejas produktu apstrādei;
4) Augu eļļu un tauku ražošanai;
5) Augu izcelsmes produktu ražošanai;
6) Maizes un miltu izstrādājumu ražošanai;
7) Olu produktu ražošanai;
8) Dzīvnieku izcelsmes specifisko pārtikas produktu ražošanai;
9) Bezalkoholisko dzērienu un ledus ražošanai.
Ja mājražotājs iecerējis ražot vairākus produktus, tad viņam tie jāreģistrē atsevišķi un par katru ir savi kontroles pasākumi.
Uz visiem šiem sektoriem attiecas vieni vispārējie normatīvie akti, tie paši, kas attiecas un jebkuru pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu.  

Pasākumi mājražotāju reģistrācijai:
• Lai uzsāktu produktu ražošanu mājas apstākļos, ražotājam jāreģistrējas sava rajona PVD pārvaldē, un uzņēmums nonāk PVD uzraudzībā;
• Šobrīd nav noteikta obligāta uzņēmējdarbības forma, kas drīkst vai nedrīkst būt mājražotājs
• Mājražotāju reģistrā ar kodu 45 „Ražošanas uzņēmums mājas apstākļos” reģistrē tikai pārstrādes produktu mājražotājus (primāriem produktu ražotājiem jāreģistrējas atsevišķi);
• Lai reģistrētu pārstrādes produktu mājražošanu, jādodas uz savu PVD teritoriālo iestādi;
• Reģistrēšanās izmaksas ir 8 Ls par pašu reģistrēšanās faktu. Papildus izmaksas ir inspektora vizīte – 9.50 Ls/stundā plus ceļa izdevumi (0.17Ls/km);
• Reģistrēšanās process vidēji aizņem 2 nedēļas no pieteikuma saņemšanas brīža;
• Pārtikas mājražotājiem ir jāreģistrē arī transporta līdzeklis (MK noteikumi Nr.486, 10.07.2007).

Pētijuma laikā tika analizēta PVD pieejamā datu bāze par reģistrētajiem mājražotājiem. 2009. gada jūlijā to skaits bija 559. Pētījuma autori viņus sauc par „drosmīgajiem”. 



Interesanti, ka, piemēram, Valkas rajonā to skaits ir 4, bet Bauskas- 53. „Šķiet, ka ir kādi ārējie vides faktori, kas ietekmē reģistrēšanos,” secina pētījuma līdzautore Dace Dance. Viņa atzīst, ka šo procesu kavē prasību vispārīgums un ir nepieciešams normatīvajos aktos ieviest precizitāti.

Ekspertu ieteikumi saistībā ar mājražošanas attīstību Latvijā:
• Sakārtot nacionālo likumdošanu saistībā ar mājražošanu
• Izmantot iespējas, ko paredz EK regulas 852/2004, 13.panta 3. un 4. punkts par katras dalībvalsts iespējām ieviest pasākumus saistībā ar tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas ražošanā
„3. Dalībvalstis, netraucējot šīs regulas mērķu sasniegšanu, saskaņā ar šā panta 4. līdz 7. punktu var ieviest valstu pasākumus, kas pielāgotu II pielikumā noteiktās prasības.
4. a) Valstu pasākumiem, kas minēti 3. punktā, ir šādi mērķi:
i) veicināt turpmāku tradicionālo metožu izmantošanu visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos
vai arī
ii) ietvert to pārtikas aprites uzņēmumu vajadzības, kas izvietoti reģionos ar īpašiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem;
b) citos gadījumos tie attiecas tikai uz uzņēmumu uzbūvi, formu un aprīkojumu.”

Lietuvas likumdošanas ietvars atšķiras no Latvijas
– Joma, ko Latvijā dēvē par “mājražošanu”, Lietuvā netiek īpaši izdalīta vai uzsvērta; normatīvajos aktos tā parādās kā sīkražošana
– Likumdošanas akti vērsti uz to, lai ar pārstrādes produktu ražošanu nodarbotos pamatā zemnieku saimniecības, tādā veidā pievienojot vērtību savam darbam un palielinot ekonomisko atdevi

• Termins “mājražotājs” nav Lietuvas dokumentos. Tam atbilstošas ir dažādas ražotāju grupas, kas ražo attiecīgo produkciju
– Lauksaimnieks (zemnieks) (liet.val.-Ūkininkas) - fiziska persona, kurš viens pats vai kopā ar partneriem nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un mežsaimniecību, bet viņa saimniecība ir reģistrēta Lauku saimniecības reģistrā.  (“Zemnieku saimniecību likums”, 04.06.1999)
– Amatnieks (liet.val.-Amatininkas) - tā ir persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Oficiālais termins: Tradicionālais amatnieks- fiziska persona, kas nodarbojas ar tradicionālo amatu.

Lietuvas normatīvie akti nosaka konkrētas prasības, kādām jābūt telpām. Īpaši jāizceļ Lauksaimniecības ministrijas maijā izdotais “Rekomendāciju apraksts par pašmāju lauksaimniecības produkciju tirdzniecību”, kur teikts, kā var tirgot, kas var tirgot, kad un kādiem jābūt apstākļiem. Tāpat Lietuvā pastāv noteikumi par piena produktu nelielu daudzumu apriti, iekļaujot arī piena pārstrādes produktus un attiecas uz piena ražotājiem, kas nepārstrādā vairāk kā 1000 kg svaigpiena dienā.
Lietuvieši izstrādājuši arī Tradicionālā mantojuma produktu likums, tā mērķis ir nacionālo vērtību saglabāšana un aizsardzība. Šobrīd reģistrēti ap 100 izstrādājumi (papīra izstrādājumi, ēdieni, lauksaimniecības pārstrādes produkti, mēbeles, sēklas u.c.).

• Reģistrācijas kārtība:
– Pieteikums brīvā formā un pievienoti materiāli (autentiskuma apliecinājums)
– 2-3 reizes gadā komisija izskata pieteikumus
– Produktiem var tikt piešķirta A un B kategorija (A kategorija nemaksā par reģistrāciju)

• Ekonomiskās priekšrocības
– PVN atlaides
– Bezmaksas tirdzniecības vietas gadatirgos
– Publicitāte (datu bāze)
– Iespēja saņemt ES atbalstu (75%)

Pētījuma autori cer, ka tas pamudinās atbildīgās instances pievērst uzmanību mājražotāju problēmu risināšanai.