Agrobiznesa saistītās

Noskaidrots konkursa “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013″ Latvijas finālists – ZS “Vilciņi 1″

9. jūlijā par konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013" finālistu Latvijā kļuvis Arnis Burmistris - Jelgavas novada saimniecības "Vilciņi 1" saimnieks. Konkurss ir starptautisks un tā mērķis ir mudināt reģiona lauksaimniekus aktīvi iesaistīties Baltijas jūras eitrofikācijas jeb pārmērīgas ūdensaugu savairošanās problēmas risināšanā. Konkursu Latvijā rīko Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

"Z/S "Vilciņi 1" vairāk nekā 2000 ha saimniecībā izmanto precīzās lauksaimniecības tehniku un īpašu saimniecības pārvaldības datorprogrammu, tādejādi efektīvi izmantojot mēslojumu un samazinot barības vielu noplūdi ūdens vidē," norāda Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis.

Izmantojot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, ir palielinājusies kontrole saimniecībā kopumā, kā arī katrā lauka nogabalā. Tiek taupīti līdzekļi, strādājot precīzi, turklāt netiek radīts augiem stress un tiek samazināti barības vielu noplūdes riski. Saimniecībā lielākā daļa tehnikas ir aprīkota ar GPS iekārtām. Mēslošana tiek veikta ar GPS diferensētām mēslošanas kartēm un īpašu sensoru palīdzību. Pielietojot šādu tehnoloģiju lielās platībās iespējams būtiski samazināt barības vielu noplūdes riskus plašā teritorijā.

"Saimniecība "Vilciņi 1" nevien samazina augu barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, bet ir atvērta dalīties ar desmit gadu laikā uzkrāto pieredzi par precīzo lauksaimniecību, uzņemot saimniecībā studentu un citu interesentu grupas," papildina LLKC direktors Kaspars Žūriņš.

Latvijas finālists Arnis Burmistris norāda: "Ar precīzās lauksaimniecības metodēm sākām strādāt pirms 10 gadiem, ieguldot daudz darba un resursu. Šodien esam priecīgi, ka mūsu darbs tiek atzīts un novērtēts un mēs ceram, ka esam uz pareizā ceļa, lai samazinātu intensīvas lauksaimniecības ietekmi uz vidi. Tai pat laikā apbalvojums ir atbildība un izaicinājums nākotnē."

Konkurss "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013" tiek rīkots visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Pirmo reizi konkurss notika 2009. gadā. Konkursa gaitā katrā no Baltijas jūras reģiona valstīm žūrija izvirza finālistu, kurš pārstāv valsti reģionālā līmenī un pretendē uz naudas balvu 10 000 eiro un titulu "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013". Konkursa uzvarētājs, ko nosaka starptautiska žūrija, tiks nosaukts 28.augustā konferences "Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai" laikā Helsinkos, Somijā. Līdz šim par konkursa uzvarētājiem ir kļuvuši saimnieki no Somijas, Zviedrijas un Polijas.

Konkursa, kas Baltijas jūras reģiona valstīs tiek organizēts ceturto reizi, mērķis ir izcelt labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, veicināt zināšanu un informācijas apriti starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī sniegt pozitīvus, iedvesmojošus un inovatīvus praktiskos piemērus, lai sekmētu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses izplatību. Visi līdzšinējo finālistu sasniegumi ir apkopoti informatīvā materiālā "Labākie videi draudzīgas lauksaimniecības piemēri", kas lejupielādējams Pasaules Dabas Fonda mājas lapā www.pdf.lv vai pieejams LLKC nodaļās.

Saimniecība "Vilciņi 1" dibināta 1992. gadā un apsaimnieko 2134 ha zemes. Saimniecības specializācija ir Zemgales apstākļiem piemērotu kultūru audzēšana: ziemas rapsis, ziemas kvieši, tritikāle, u.c. Palielinoties apsaimniekošanas platībām, saimniecībā palielinās arī nodarbināto darbinieku skaits, kas šobrīd ir 14-17 cilvēki.

Par Baltijas jūru

Baltijas jūra vēl joprojām ir viena no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija jeb pārmērīga ūdensaugu savairošanās tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras ekoloģisko problēmu. Tās cēlonis ir palielināta barības vielu - t.sk. fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka lielākā daļa slāpekļa un fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimnieciskās ražošanas. Lai nodrošinātu Baltijas jūras atveseļošanu, Pasaules Dabas Fonds strādā kopā ar vides aizsardzības organizācijām visās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Kad ūdenī nokļūst simtiem tonnu mēslojuma - nitrātu un fosfātu - jūra tiek pārsātināta ar barības vielām. Redzamākā ietekme ir ikgadējā zilaļģu ziedēšana. Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar zaļganām, toksiskām gļotām, kuru dēļ daudzās vietās nav iespējams peldēties. Aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc tas sāk pietrūkt citiem ūdens dzīvniekiem, tostarp zivīm. Liela daļa - dažās sezonās līdz pat 70 000 tūkstošu kvadrātkilometru jeb vairāk kā sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi - tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nedzīvo pilnīgi nekas. Tos galvenokārt radījušas pūstošās aļģes, kas sadaloties patērē skābekli. Zivis, jūras zīdītāji un citi dzīvi organismi nespēj vairoties un izdzīvot šajās Baltijas jūras vietās.