Citas ziņas sadaļā
Sabiedrībai nav jāapmaksā indivīda materiālā labklājība
Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību"
Saeimas [ārkārtas vai kārtējās] vēlēšanas ir valdības reālā restarta absolūtā nepieciešamība, bet ne pietiekamība
Būs kārtējais lozungs bez satura. Tas par plānoto EvikaS paziņojumu
Mūsu un visu Baltijas valstu ekonomikas nespēs sagremot vienlaicīgi 2 lāčus
Mierinātājs ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo.
Edvards Smiltēns: NATO pēc būtības nav tikai militāra savienība, bet tā jāveido arī kā ekonomikas savienība, kopīgā spēka un spēju audzēšanai
Andris Miglavs: man patīk, ka Mārtiņš Kazāks ir atkalievēlēts
Ekonomists Andris Miglavs: "Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus"
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Viedokļi E-PolāAndris Miglavs: Pārvaldāmo teritoriju lieluma izmaiņas nevedīs uz mērķa sasniegšanu.Andris Miglavs, Druva
23.04.2019 Fragments no "EDruva" publicētā raksta "Kas tad mainīsies Latvijā", kas atstāsta Gulbenē noritējušās Novadu dienas. Saiteej.uz/unj6Savu skatījumu pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošais pētnieks Andris Miglavs. Pētnieks atgādināja, ka jau kopš Saeimas priekšvēlēšanu laika reformas nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka tās rezultātā radīsies ekonomiski dzīvotspējīgas un patstāvīgas teritorijas. “Mērķu sasniegšanai ir izvirzīts tikai viens instruments – pašvaldību reforma, kas paredzēts kā robežu grozīšana. Pārvaldāmo teritoriju lieluma izmaiņas nevedīs uz mērķa sasniegšanu. Iespējams, ar reformas palīdzību tiks samazinātas teritoriju pārvaldīšanas administratīvās izmaksas, bet tas nekādā veidā un formā nemainīs teritoriju ekonomiskās attīstības stimulu sistēmu,” skaidroja A. Miglavs un uzsvēra, ka nav neviena zinātniska pētījuma, kas apstiprinātu pašlaik reformas kontekstā tik populāro viedokli, ka lielākās teritorijās attīstība notiek labāk un spēcīgāk. “Jābūt pret sabiedrību godīgiem. Iedzīvotāju skaita sarukšana nav apstājusies un neapstāsies, mēs tikai mierinām sevi, ka tā samazinās. Arī Kuldīgas un Gulbenes novados, kas ir lieli, izbraukšana bijusi tikpat strauja. Problēma ir dziļāka. Visu teritoriju atgriezt sociālekonomiskajā dzīvē, kāda tā bija 90.gadu sākumā, nekad neizdosies. Mainoties lauksaimnieciskajai ražošanai 90.gadu sākumā, Latvijā palika par 200 tūkstošiem darba vietu mazāk. Pēc desmit gadiem mēs atgriezīsimies atkal pie tā paša, atkal būs jāveic apvienošana, jo daudzas pašvaldības neatbildīs šodienas kritērijiem,” viedokli pauda pētnieks. Viņš arī uzsvēra, ka būtu nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības. |



