Viedokļi E-Polā

Akcīzes nodokļa nodrošinājums mājas apstākļos ražotam vīnam nedrīkstētu pārsniegt Ls 1000

Akcīzes nodokļa nodrošinājums mājas apstākļos ražotam vīnam nedrīkstētu pārsniegt 1000 latus sacīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības Vīndaru sekcijas vadītājs Andris Dišlers.

Akcīzes nodokļa nodrošinājums mājas apstākļos ražotam vīnam nedrīkstētu pārsniegt 1000 latus sacīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības Vīndaru sekcijas vadītājs Andris Dišlers.

Viņš atzinīgi vērtē šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas sagatavotos grozījumus alkoholisko dzērienu aprites likumā izskatīšanai otrajā lasījumā, kas paredz, ka mājas apstākļos turpmāk varēs ražot 30 000 litru vīna un alus, un aptuveni 200 litru destilēto dzērienu, jo šāda apjoma vīna ražošana mājas apstākļos ir praktiski iespējama.

"Šāds lēmums ir ļoti svarīgs, jo Latvija ir bagāta ar augļiem un ogām, kas netiek pārstrādāti, jo produktus nav iespējams realizēt. Latvijas Augļkopju asociācija jau vairākus gadus ir rakstījusi vēstules Finanšu ministrijai un rosinājusi mainīt likumdošanu, bet ierēdņi līdz šim nebija atsaucīgi. Taču vīndariem tikpat svarīgs ir arī otrais solis normatīvajos aktos jeb akcīzes nodokļa nodrošinājuma summa, kas mājās darinātajiem vīniem varētu būt no 500 līdz 1000 latiem. Jāraugās, lai likumdošana neliktu šķēršļus vīndaru aktivitātei. Ja, piemēram, vīndaris katru gadu, atbilstoši savai ražai, vēlēsies un varēs saražot dažādu marku vīnu, lai nav tā, ka katrai vīna šķirnei būs jāpērk licence, kas sadārdzinās produktu," uzsver Dišlers.

Vīndaris norāda, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, pateicoties profesora Pētera Delles aktivitātei, Saeima pieņēma Vīna likumu, kas regulēja vīndaru darbību.

"Ir svarīgi, lai tirgū nenonāktu nekvalitatīvs vīns, kas grautu pārējo vīndaru reputāciju. Latvijas Augļkopju asociācija jau ir organizējusi interesentiem kursus Somijā, un daži cilvēki jau ir pabeiguši tos un kļuvuši par sertificētiem vīndariem Latvijā. Iespējams, ka šajā procesā vajadzētu iesaistīties Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas katedras mācībspēkiem, jo, piemēram, profesore Daina Kārkliņa ir uzrakstījusi disertāciju par ābolu vīnu. Vīna darīšanai, kas nonāks tirdzniecība, ir jābūt kontrolētam procesam, tāpēc būs nepieciešams izstrādāt detalizētus Ministru kabineta noteikumus," stāstīja Dišlers.

Ceturtdien, 22. oktobrī, biedrības Vīndaru sekcijas pārstāvji pulcēsies kopā, lai apspriestu vīndarus regulējošos normatīvos aktu un noformulētu savus likumdošanas priekšlikumus.