Citas ziņas sadaļā
Sabiedrībai nav jāapmaksā indivīda materiālā labklājība
Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību"
Saeimas [ārkārtas vai kārtējās] vēlēšanas ir valdības reālā restarta absolūtā nepieciešamība, bet ne pietiekamība
Būs kārtējais lozungs bez satura. Tas par plānoto EvikaS paziņojumu
Mūsu un visu Baltijas valstu ekonomikas nespēs sagremot vienlaicīgi 2 lāčus
Mierinātājs ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo.
Edvards Smiltēns: NATO pēc būtības nav tikai militāra savienība, bet tā jāveido arī kā ekonomikas savienība, kopīgā spēka un spēju audzēšanai
Andris Miglavs: man patīk, ka Mārtiņš Kazāks ir atkalievēlēts
Ekonomists Andris Miglavs: "Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus"
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Viedokļi E-PolāJānis Dinevičs: Mūsu valdība atceļ ne tikai solidaritātes, bet arī dabas likumusGatis Vanags, LSDSP
08.11.2009 "Vispārzināms, ka Latvijas valdība jaunā budžeta projekta pildīšanu nākamajā gadā iecerējusi galvenokārt uz mazturīgo un vidēji turīgo pavalstnieku rēķina," atbildēdams uz daudzu iedzīvotāju jautājumiem par vakar izteikto gatavību rīkot protesta akcijas, paskaidro LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs. "Pat vēl trakāk. Nodokļu projekta paketē to vissimboliskāk apliecina divkāršais nodoklis "par neapstrādātu zemi". Pirmkārt, tas ignorē īpašumu un īpašnieku vienlīdzības principu, un tuvākā nākotnē veicinās nevis lauksaimniecisku rosību laukos, bet gan zemes īpašumu atvieglinātu nonākšanu spekulantu un ārzemju kompāniju rokās. To pierāda dažu politiķu apgalvojumi, ka nodoklis veicināšot zemju nonākšanu kārtīgu "saimnieku" rokās. Otrkārt, valdība ar dažādi tulkojamo jēdzienu "neapstrādāta zeme" sevi paceļ augstāk par dabas likumiem. Dabā jau nav "neapstrādātas zemes". Pļavu kūla, ja to nededzina, vajadzīga simtiem dzīvnieku sugu, kas mauriņos un monokultūru laukos vienkārši nevar izdzīvot. Nepļauto pļavu graudzāles ziemā ir barības bāze arvien sarūkošajai Latvijas putnu saimei. Arī krūmāji būtiski nodrošina dzīvības līdzsvaru uz šīs zemes un beigu beigās attīra augsni no dzīvajām, tai skaitā še dzīvojošam cilvēkam ļoti bieži kaitīgās saimniekošanas sekām. Ar niecīgajām dabas rezervātu platībām vien floras un faunas "iztikas minimums" Latvijā nav nodrošināms. Tad ko valdība ar tādiem represīviem nodokļiem grib panākt? Lai pienu zemnieki lej renstelēs un graudus ber grāvjos? Vai arī, atceldama dabas likumus, līdzīgi boļševikiem tā tiecas iznīcināt savu opozīciju - lauku iedzīvotājus?" uzskata Jānis Dinevičs. |



