Citas ziņas sadaļā
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
LRA aicina iespējami ātri pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar krieviju
Kaspars Funts: Jo biezāks, augstāks un ilgāks dzelzs priekškars būs starp Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un abām mēslvalstīm, jo labāk
Guntars Vītols: Šābrīža valdības pieeja ir tieši šāda. Bezriska lejupslīde.
Anderss: Atbalstu gana radikālo sadales tīklu tarifu politikas maiņu
Ekonomikas jomā galvenās darāmās lietas. 2022.decembris
ATR_2020 - patiesā valsts nozagšana
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
ATR-2020 un iedzīvotāju kopienas
Viedokļi E-PolāJānis Dinevičs: Mūsu valdība atceļ ne tikai solidaritātes, bet arī dabas likumusGatis Vanags, LSDSP
08.11.2009 "Vispārzināms, ka Latvijas valdība jaunā budžeta projekta pildīšanu nākamajā gadā iecerējusi galvenokārt uz mazturīgo un vidēji turīgo pavalstnieku rēķina," atbildēdams uz daudzu iedzīvotāju jautājumiem par vakar izteikto gatavību rīkot protesta akcijas, paskaidro LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs. "Pat vēl trakāk. Nodokļu projekta paketē to vissimboliskāk apliecina divkāršais nodoklis "par neapstrādātu zemi". Pirmkārt, tas ignorē īpašumu un īpašnieku vienlīdzības principu, un tuvākā nākotnē veicinās nevis lauksaimniecisku rosību laukos, bet gan zemes īpašumu atvieglinātu nonākšanu spekulantu un ārzemju kompāniju rokās. To pierāda dažu politiķu apgalvojumi, ka nodoklis veicināšot zemju nonākšanu kārtīgu "saimnieku" rokās. Otrkārt, valdība ar dažādi tulkojamo jēdzienu "neapstrādāta zeme" sevi paceļ augstāk par dabas likumiem. Dabā jau nav "neapstrādātas zemes". Pļavu kūla, ja to nededzina, vajadzīga simtiem dzīvnieku sugu, kas mauriņos un monokultūru laukos vienkārši nevar izdzīvot. Nepļauto pļavu graudzāles ziemā ir barības bāze arvien sarūkošajai Latvijas putnu saimei. Arī krūmāji būtiski nodrošina dzīvības līdzsvaru uz šīs zemes un beigu beigās attīra augsni no dzīvajām, tai skaitā še dzīvojošam cilvēkam ļoti bieži kaitīgās saimniekošanas sekām. Ar niecīgajām dabas rezervātu platībām vien floras un faunas "iztikas minimums" Latvijā nav nodrošināms. Tad ko valdība ar tādiem represīviem nodokļiem grib panākt? Lai pienu zemnieki lej renstelēs un graudus ber grāvjos? Vai arī, atceldama dabas likumus, līdzīgi boļševikiem tā tiecas iznīcināt savu opozīciju - lauku iedzīvotājus?" uzskata Jānis Dinevičs. |