Citas ziņas sadaļā
Sabiedrībai nav jāapmaksā indivīda materiālā labklājība
Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību"
Saeimas [ārkārtas vai kārtējās] vēlēšanas ir valdības reālā restarta absolūtā nepieciešamība, bet ne pietiekamība
Būs kārtējais lozungs bez satura. Tas par plānoto EvikaS paziņojumu
Mūsu un visu Baltijas valstu ekonomikas nespēs sagremot vienlaicīgi 2 lāčus
Mierinātājs ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo.
Edvards Smiltēns: NATO pēc būtības nav tikai militāra savienība, bet tā jāveido arī kā ekonomikas savienība, kopīgā spēka un spēju audzēšanai
Andris Miglavs: man patīk, ka Mārtiņš Kazāks ir atkalievēlēts
Ekonomists Andris Miglavs: "Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus"
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Viedokļi E-PolāLauksaimniecības komisārs: Nebūs vienotu lauksaimniecības maksājumu no 2014. gadaLeta-Nozare
29.04.2010 No 2014. gada nebūs vienota fiksēta atbalsta lauksaimniecībai visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. To intervijā "Latvijas Avīzei" teicis ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs. Atbildot uz jautājumu par Latvijas zemnieku diskriminēšanu, maksājot tiem vismazākos atbalsta maksājumus, komisārs skaidroja, ka nevēlas komentēt kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes virzienu, kamēr nebūs uzklausījis visu dalībvalstu domas. Taču viņš uzskata, ka tiešo maksājumu sistēma ir jāpadara daudz uzticamāka, taisnīgāka un caurspīdīgāka. "Taču es nerunāju par vienotu, fiksētu atbalstu visām ES dalībvalstīm, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Mans mērķis ir atteikties no vēsturiskajiem kritērijiem, pēc kuriem valstīm tiek noteikti tiešie maksājumi. Tie varbūt varēja būt būtiski reformas laikā 2003. gadā, taču nebūs atbilstoši nākotnē. Es rēķinos ar to, ka tas nebūs viegli un būs nepieciešama zināma līdzekļu pārdalīšana ne tikai dalībvalstu starpā, bet arī starp noteiktiem sektoriem noteiktās valstīs. Taču ir ārkārtīgi svarīgi atrast objektīvākus un saprotamākus kritērijus, ja mēs vēlamies turpināt saņemt nodokļu maksātāju atbalstu šim instrumentam," skaidroja Čološs. Viņš norāda, ka pārtikas ražošanai paliks galvenā loma Eiropas lauksaimniecībā, tādēļ jākoncentrējas uz to, lai padarītu saimniecības konkurētspējīgākas tā, lai galvenos ienākumus nestu tirgus. Taču tas ir jāpanāk ilgtspējīgā ceļā. Komisārs uzsvēra, ka Eiropas lauksaimniecība nodrošina daudz vairāk nekā tikai pārtiku. Sabiedrības labumu nodrošināšana nākotnē kļūs aizvien nozīmīgāka, īpaši runājot par dabas resursu - ūdens, augsnes un enerģijas - izmantošanu, bioloģisko daudzveidību un klimata izmaiņām. Tie ir labumi, kurus tā vienkārši nevar kompensēt ar tirgu. |



