Viedokļi E-Polā

Skats uz sagatavoto likumprojektu par lauksaimniecības zemēm

Andris Miglavs, Valda Bratka, Ingūna Gulbe, Elita Benga, AgroPols
31.03.2014

Mūsu valsts Saeimā norit intensīvs darbs ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”". Pēc ilgstoša darba, kas rezultējās Ministru kabineta iesniegšanai Saeimā apstiprinātajā redakcijā, diskusijas turpinās jau Saeimas ietvaros. Šajās diskusijās aktīvi atkal piedalās arī pašu lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, sniedzot savus priekšlikumus likumprojekta redakcijas precizēšanai. Pēc vairākiem rosinājumiem arī grupa LVAEI pētnieku iepazinās ar Saeimas darbakārtībā esošo likumprojektu un dažu lauksaimnieku organizāciju (ZSA, LLKA, Lauksaimnieku apvienības) sagatavotajiem precizējumiem un pozīciju. Savu redzējumu labprāt nododam sabiedrības lietošanai


Šā gada marta priekšpēdējā nedēļas nogalē iepazināmies gan ar Saeimas darba grupas darbakārtībā esošo MK iesniegto redakciju likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos"",  gan ar vairāku lauksaimnieku organizāciju (Zemnieku Saeima, Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācija, Lauksaimnieku apvienība) piedāvātajiem likumprojekta redakcijas precizējumiem un papildinājumiem.

Vispirms, mums jāatzīst, ka šajā tēmā līdz šim dažādu apstākļu dēļ - galvenokārt tāpēc, ka šī tēma nekad un nekādi nav bijusi iekļauta mūsu institūta pētījumu portfelī - nebijām iedziļinājušies.

Un tāpēc šajā īsajā komentārā sniegtais viedoklis var atspoguļot vien mūsu personīgos un pieredzē balstītus uzskatus un redzējumu, kas var būt virspusējs un kas noteikti nav balstīts kādos mūsu vai mūsu kolēģu veiktos mērķtiecīgos pētījumos. Šo viedokli laika trūkuma dēļ nav arī bijis iespējams apspriest ar citiem LVAEI kolēģiem, un pilnīgi iespējams, ka šim viedoklim vai tā daļām citi profesionāli spēcīgi kolēģi pētnieki varētu nepievienoties.

Arī šā komentāra sagatavošanai atvēlētais laiks ir bijis pārāk īss (no 21.-24. martam), lai varētu pretendēt uz dziļu un vispusīgu likumprojektu tekstu analīzi un ietekmes novērtējumu.

Vēl jo vairāk, lai vispusīgi izvērtētu lauksaimnieku organizāciju sagatavoto un papildu iesniegto priekšlikumu ietekmes atšķirības no valdības agrāk akceptētās redakcijas.

Dažas vispārējas piezīmes par likumprojektu.

1) Piekrītam, ka zemes tirgus regulēšanas jautājums var būt un ir valsts likumdošanas rūpju objekts. Kaut vai tādēļ, ka

= lauksaimniecības zeme ir ierobežots un būtībā visai sabiedrībai piederošs resurss, ko daudzu desmitu paaudžu laikā ar savu darbu ir radījuši Latvijas teritorijā dzīvojošie ļaudis. Un konkrētajam pašreizējam īpašniekam un lietotājam šī lietošanas īpašība un objekta tirgus vērtība ir pieejama vien tādēļ, ka ir bijis arī šis daudzu agrāko paaudžu ļaužu produktīvs darbs;

= lauksaimniecības zeme ar uz tās krītošo saules enerģiju un nokrišņu resursiem ir Latvijas teritorijai piemītošs konkrēts augkopības un lopkopības ražošanas potenciāls, no kura produktīvas izmantošanas ir atkarīga arī visas sabiedrības labklājība. Līdzīgi kā uz citu valstu zemes vai tās dzīlēs atrodamie dabas resursi - hidroenerģijas, izrakteņu, ainaviskie un citādi resursi. Un šis potenciāls ir ierobežots ar konkrētu teritoriju visai mūsu suverēnajai valstij piederošajās robežās, kas praktiski nav racionāli palielināma.

= arī tādēļ, ka lauksaimniecības zeme un tās apsaimniekošana ir plašu lauku apvidu saimnieciskās dzīves mugurkauls. Tāpat kā arī mežu zeme ar uz tās augošajiem mežiem. Un ūdeņi ar to daudzveidīgajām funkcijām - galvenokārt melioratīvo un rekreatīvo, bet arī dabas vides daudzveidības saglabāšanas un enerģētisko, kā arī citām. Un zemes apsaimniekošanas struktūra lielā mērā nosaka konkrēto lauku teritoriju sociālekonomisko struktūru, tajā skaitā teritoriju apdzīvojošās sabiedrības sociālo hierarhiju un individuālo rīcībspēju, kas, savukārt, ir dzīvas sociālās kopienas pastāvēšanas priekšnoteikums katrā teritorijā.

= un arī tādēļ, ka Latvijas dominējošu lauksaimniecības zemes apjomu produktivitātes potenciāls ir atkarīgs no zemju meliorācijas sistēmu stāvokļa, bet šīs sistēmas noteikti pārsniedz individuālā īpašumā un lietošanā esošo nogabalu robežas. Tas ir spēkā arī attiecībā uz piekļuves ceļiem.

2) Piekrītam, ka analizējamais likumprojekts ir būtisks solis sabiedrības izpratnes attīstībā par zemes īpašumtiesībām, tajā skaitā arī par īpašnieku pienākumiem rīkoties ar savā īpašumā nodoto nacionālā īpašuma nodalījumu.

3) tomēr patiesībā ir patiešām dīvaini, ka tik liels darbs ir ieguldīts tik specifiska un būtībā principiāli novecojuša likuma „par zemes privatizāciju” uzlabošanā - tā vietā, lai izveidotu vienotu lauksaimniecības zemes likumu, kas aptvertu visus nozīmīgos ar rīcību ar lauksaimniecības zemēm saistītos jautājumus. Līdzīgi, kā tas, piemēram, ir mēģināts darīts ar mežu.

Par konkrēto likumprojekta redakciju un Lauksaimnieku organizāciju iesniegtajiem priekšlikumiem:

1) Izskatāmajā MK iesniegtajā redakcijā, vismaz mūsu ieskatā - ir vairākas principiālas problēmas (trūkumi):

= netiek skatīts jautājums par saistītām personām. Jeb arī šī tēma ir paslēptā veidā, un praktiski nav ieraugāma.

= netiek skatīts jautājums par īpašumu vienību ieguvējiem ķīlas darījumu ceļā, kas paver skaidru ceļu iespējām apiet visu sarežģīto pirmpirkumu un citādu ierobežojumu procesu. Vai arī var būt šķērslis kredītdarījumu slēgšanai saimniecību attīstībai nepieciešamo resursu piesaistei;

= šajā likumprojektā nekādā veidā nav atklāta īpašnieku tiesību un pienākumu saistība nedz ar meliorācijas sistēmām, nedz ar zemes produktīvo īpašibu saglabāšanu vispār;

= šajā likumprojektā ir piešķirta noteikta prioritāte Latvijas Zemes fondam, kurš būtībā pagaidām ir parādība bez sava regulējuma un pat definējuma. Un ir vismaz mazliet dīvaini, ka tirgus ekonomikas apstākļos ir noteikta prioritāte publiskai struktūrai salīdzinājumā ar tirgū reāli strādājošiem privātiem uzņēmumiem;

= ir peldošs jautājums par uzņēmumā strādājošo ļaužu ar lauksaimniecisko izglītību saistības noturību ar attiecīgo juridisko personu, kas šīs kvalifikācijas prasības iedarbīgumu būtībā pilnībā nonivelē.

= zemes iegādes tiesību prioritātes ir risinātas vienīgi caur pirmpirkuma tiesībām, tomēr LV likumdošanā nekādi nav efektīvi risināts jautājums par mākslīgi sadārdzinātajām publiski parādāmajām darījumu cenām un atbildību par šādu rīcību.

= šī redakcija nerunā par esošu lauksaimniecības uzņēmumu reorganizācijas gadījumiem un īpašuma tiesību maiņu, kas arī paver iespējas apiet šā likuma idejisko būtību.

2) Labprāt piekrītam lauksaimnieku organizāciju priekšlikumam, ka šā likuma grozījumu objekta (lauksaimniecības zeme, kas maina savu īpašnieku) platība tiek samazināta līdz 3 ha. Un tā – likuma neskartā platība- varētu būt pat vēl mazāka - pat 1 ha apjomā, kāds par objektu tas ir noteikts ES lauksaimniecības atbalsta politikas dokumentos.

3) Labprāt piekrītam, ka lēmumus par darījumiem pieņem teritorijas dome. Kas, ja ļoti vēlas, var arī izveidot kādu komisiju jautājumu priekšskatīšanai.

4) Labprāt piekrītam lauksaimnieku organizāciju ierosinājumam par saistībām jau īsākā termiņā (gada laikā) ražošanā izmantot īpašumā iegūto zemi, ja tā bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī.

5) Nepiekrītam pirmpirkuma tiesību īstenošanas samazināšanas laikam īsākam par 1 mēnesi – tas būtiski ierobežo interesentu tiesības un iespējas mobilizēt vajadzīgos finanšu resursus. Un uzskatām, ka no LV teritorijā dzīvojošajiem pierobežniekiem noteikti ir jāsaņem rakstisks atteikums zemi iegādāties vai dokumentēts apliecinājums, ka viņi par šādu iespēju ir informēti - novada pašvaldībā visi īpašnieki ir zināmi kā NĪN maksātāji un ir zināma arī viņu sasniedzamības iespējas.

6) Piekrītam lauksaimnieku organizāciju viedoklim, ka 303 pantā (panta pēdējā daļa) nav jābūt izņēmumiem maksātnespējas gadījumos. Bet par platības ierobežojuma tālāku samazināšanu teikts jau iepriekš. Un piekrītam arī, ka „ fiziska vai juridiska persona, kas iesniedz iesniegumu par attiecīgās lauksaimniecības zemes iegādi” ir prioritāra attiecībā pret Zemes fondu.

7) Piekrītam lauksaimnieku organizāciju priekšlikumam par mērķtiecību likumprojektā iekļaut papildinājumus ar norādi uz sankcijām par saistību neizpildi;

8) Ļoti diskutabla ir likumprojektā iespējami iekļaujamā norma par īpašumā esošas platības ierobežojumiem vienai fiziskai vai juridiskai personai vai saistītajām fiziskajām vai juridiskajām personām.

Var saprast idejas autoru vēlmi šādu ierobežojumu vispār noteikt. Kaut vai tādēļ, lai, piemēram:

= mazinātu gan ražošanas riskus (kas varētu rasties gadījumos, ja esošais īpašnieks kādu iemeslu dēļ kļūst maksātnespējīgs un ir jāmeklē cits apsaimniekotājs), gan arī

= lai mazinātu teritorijas sociālekonomiskās struktūras centralizācijas riskus - kad kādā konkrētā teritorijā ir pieejams būtībā tikai viens vai ļoti ierobežots darbadevēju skaits, kas būtībā nostājas monopol vai ierobežotas konkurences pozīcijās attiecībā pret teritorijā dzīvojošajiem darba ņēmējiem. Un tas, visticamāk, neveicina attīstītas un ilgtspējīgas lauku sabiedrības kopienas izveidošanos un attīstību konkrētajās teritorijās;

= palielinātu lauku teritorijā dzīvojošo aktīvo uzņēmēju – lauksaimniecības produkcijas ražotāju skaitu, kas ir pamats sociāli veselīgākas un aktīvākas lauku kopienas attīstībai.

Un, no šāda skatu punkta, šādu platības ierobežojumu noteikšana varbūt pat varētu būt politiski attaisnojama.

Tomēr tad būtu jābūt skaidri definētam sabiedriski akceptējamam mērķim, kura sasniegšanai tirgus ekonomikas apstākļos būtu pieļaujami ierobežot īpašuma fizisko apjomu- šķiet, tas būtu pirmais gadījums mūslaiku Latvijas vēsturē. Tirgus ekonomikas apstākļos struktūras attīstības jautājumus kaut kā vairāk parasts risināt ar nodokļu politikas (progresīvs NĪN par lauksaimniecības zemi, piemēram) un valsts atbalsta politikas instrumentiem nevis ar fiziskiem īpašuma apjoma ierobežojumiem. Katrā ziņā šādas normas autori ar atbilstošu pamatojumu klajā nav nākuši.

Un, pat- ja vispār izvēlas šādus ierobežojumus noteikt, tad 6000 ha noteikšana par šādu ierobežojumu visticamāk, būtu pārlieku liela vienība, kam nebūtu cerētās ietekmes. Tas nozīmētu kapitāla vajadzību šādas vienības iegādei vismaz ~15-20 milj. EUR apjomā, un teorētiski tas arī pieļautu pat tikai 350 saimniecību pastāvēšanu visā Latvijas teritorijā.

Vienlaikus, šādu platības ierobežojumu noteikšana pārlieku zemā līmenī nozīmētu konkrētus ierobežojumus vairāku nozaru lauksaimniecības ražošanas vienību konkurētspējai - gan Eiropas kopējā tirgū, gan konkurencē ar Latvijā jau strādājošām saimnieciskām vienībām.

Diemžēl, mūsu rīcībā nav pētījumu rezultātos balstītu argumentu par konkrētu platības un/ vai to ierobežojumu ietekmi uz saimniecību konkurētspēju vai lauku sociālekonomisko struktūru - šķiet, ka tādi pētījumi nekad Latvijā nav bijuši pasūtīti un tie arī nekad agrāk nav bijuši sabiedrības politiskajā dienaskārtībā, lai meklētu atbilstīgus pētījumu rezultātus citās valstīs.

Tāpēc, ja šādu lēmumu par īpašumu apjomu ierobežošanu pieņem šodien pie esošā zināšanu un izpratnes līmeņa, jasaprot, ka tas šajos apstākļos būs tīri politisks lēmums, kas būs balstīts lēmumu pieņēmēju sajūtās un personīgajā pieredzē un politiskajā pārliecībā.

Iespējams, ka šādam ierobežojumam būtu nozīme, nosakot to robežās, kas būtu ne lielākas par 2000 ha un tomēr laikam taču lielākas par publiskā diskusijā izskanējušiem 500 ha – ievērojot pēdējo divu desmitgažu sasniegumus lauksaimniecības ražošanas rūpnieciski ražoto tehnoloģiju attīstībā. Tomēr arī par šiem nosauktajiem skaitļiem nav kvantitatīvu pētījumu pamata. Tie arī balstīti tikai mūsu sajūtās un profesionālajā pieredzē.

Katrā ziņā ir jāapzinās, ka jau šodien ir visnotaļ sekmīgas saimniecības ar īpašumā esošām platībām virs 1000 ha un pat būtiski vairāk. Un ir racionāla hipotēze (NB- hipotēze!), ka, piemēram laukaugu nozarē tehnoloģiski modernas saimniecības šodien var veidot platībās, kas pārsniedz 1000ha. Un tas nozīmētu, ka gadījumā, ja īpašuma robeža tiek noteikta mazāka, jau likumā tiek ielikts definēts nākotnes pastāvīgais konflikts starp īpašnieku un lietotāju - līdzīgi kā tas ir denacionalizācijas procesa rezultātā izveidojot dalītos īpašumus.  
Un vēl - šim likumam nekādi nevajadzētu veicināt vajadzību šīs esošās saimniecības sadrumstalot.

Pareizāk tāpēc laikam būtu runāt vienīgi par jaundibinātiem un tālāk attīstāmiem īpašumiem.

Un vēlreiz - katrā ziņā pašreizējā situācijā šis būtu skaidri tikai politiskā gribā balstīts lēmums bez ciešas izvērtētas saistības ar tā sociālekonomisko ietekmi.

Novēlot konstruktīvu diskusiju un skaidru prātu lēmumu pieņemšanā

Andris Miglavs, Dr.oec., LVAEI Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs

Valda Bratka, Dr.oec., LVAEI Agro biznesa informācijas un analīzes nodaļas vadītāja

Ingūna Gulbe, Dr.oec., LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja

Elita Benga, LVAEI Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja

AgroPols

x

Paroles atgadināšana