Viedokļi E-Polā

Pašvaldību viedokļi par VARAM jauno administratīvi teritoriālās reformas koncepciju

Stopiņu pašvaldība jauno administratīvi teritoriālo reformu vērtē kā nepamatotu
Stopiņu novada pašvaldībā uzskata, ka jaunās administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamība pašlaik ir nepamatota.

Kā aģentūrai LETA sacīja novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs, patlaban Stopiņu novadā aktīvi attīstās uzņēmējdarbība un infrastruktūra, pieaug iedzīvotāju skaits, iedzīvotājiem tiek nodrošinātas visas pašvaldībām noteiktās funkcijas un pakalpojumi, tāpēc pašvaldība nesaskata pamatotu iemeslu jaunas reformas veikšanai.

Pumpurs arī uzsvēra, ka, kamēr iepriekšējā teritoriālā reforma nav izanalizēta, nav iespējams runāt par tās rezultātiem un jaunas reformas nepieciešamību.

Kā ziņots, līdzīgu viedokli pauda arī Ķekavas pašvaldība. Ķekavas novads pašreiz nevar komentēt jaunās administratīvi teritoriālās reformas ieceres, vienlaikus norādot, ka pirms ideju par jauno reformu paušanas vispirms būtu jāveic vispusīga 2009.gada administratīvi teritoriālās reformas efektivitātes analīze, noskaidrojot visus plusus un mīnusus, aģentūrai LETA sacīja pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa.

Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence ir kategoriski pret jaunās administratīvi teritoriālās reformas modeli "49 plus 9" un otru variantu vērtē kā pieņemamāku.

Ence aģentūrai LETA sacīja, ka piekrīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) viedoklim, ka iepriekšējā reforma nav devusi cerētos rezultātus, taču uzsvēra, ka viņam nav pārliecības par piedāvāto jauno. Vienlaikus viņš kategoriski iebilst pret 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli, attiecīgi otru uz šā fona vērtējot kā pieņemamāku.

"Jāņem vērā, ka Pierīga tomēr ir atsevišķs gadījums," piebilda Ence.

Vairums Latgales pašvaldību vadītāju atbalsta 29 sadarbības teritoriju modeli

Vairums Latgales pašvaldību vadītāju pret gaidāmo reformas turpinājumu attiecas ar sapratni un atbalsta 29 sadarbības teritoriju modeli, aģentūrai LETA pastāstīja Latgales plānošanas reģiona (LPR) Attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele.

Saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu, pēc LPR Attīstības padomes priekšsēdētājas teiktā, Latgalē ir dzirdēti dažādi pašvaldību vadītāju viedokļi. Mazo novadu pašvaldību vadītāji ir satraukušies, ka, pievienojot tos lielajiem novadiem, šo pašvaldību teritorijās bremzēsies attīstība un tās kļūs par lielo novadu nomalēm. Kopumā pašvaldību vadītāji pret gaidāmo reformas turpinājumu izturas ar sapratni, jo laiks iet, situācija mainās un izmaiņas kļūst neizbēgamas.

"Lai īstenotu pārmaiņas, pirmkārt, ir jātiekas ar iedzīvotājiem un jāskaidro viņiem notiekošais, jo cilvēkiem rūp, lai viņiem pašvaldības sniegtais pakalpojums būtu pieejams maksimāli tuvu savai dzīvesvietai," skaidroja Gendele.

Lielāku atbalstu no Latgales pašvaldību vadītāju puses izpelnījās administratīvi teritoriālās reformas modelis, kas paredz 29 sadarbības teritoriju izveidi. Faktiski šāda sadarbība starp pašvaldībām minētā modeļa griezumā pastāvot jau šobrīd - daudz kur ir izveidotas kopīgas būvvaldes, izglītības pārvaldes, kultūras un sporta iestādes.

Šādu sadarbību starp pašvaldībām paredz arī 52 miljonus eiro vērtā Latgales programmas īstenošana. Dažādos tās projektos vairākas pašvaldības būs sadarbības partneri, bet vadošais partneris - reģionālās attīstības centrs. Šādu projektu realizācija varētu ļaut pašvaldībām labāk iepazīties un satuvināties.

Tāpat daudzi Latgales pašvaldību vadītāji norādījuši, ka, turpinot administratīvi teritoriālo reformu, svarīgi ir stiprināt arī reģionu potenciālu to vēsturisko novadu teritoriju robežās un decentralizēt ministriju funkcijas, Latgales gadījumā daļu no tām kopā ar finansējumu deleģējot Latgales plānošanas reģiona administrācijai, jo nekur situāciju reģionos nepārzina labāk kā pašos reģionos.

Patlaban daudz svarīgāk uz vietām ir veicināt uzņēmējdarbību un celt iedzīvotāju labklājības līmeni.

VARAM sagatavotā koncepcija, kurā tiek piedāvāti divi reformas varianti, paredz, ka likumprojekta sagatavošana un pieņemšana Saeimā notiks nākamajā gadā. Tāpat nākamgad plānots sagatavot pamatojumu piedāvātajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Konsultācijas ar pašvaldībām, kā arī teritoriju precizēšana plānota 2017.gadā. Ja būs īpaša nepieciešamība, tad 2017.gadā varētu pieņemt lēmumus par atsevišķu pagastu pārcelšanu no viena novada otrā, kā arī par novadu robežu precizēšanu.

Laikā no 2017. līdz 2019.gadam VARAM ir iecerējusi reformas otrās kārtas praktisko sagatavošanu, sagatavot un pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, kā arī šajā laika periodā norisināsies pašvaldību brīvprātīga apvienošanās.

Likumu par reformēto administratīvo iedalījumu Saeimā varētu pieņemt 2020.gadā, bet pašvaldību vēlēšanas reformētajās teritorijās notiks 2021.gadā.

Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu administratīvi teritoriālās reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformu varianti.

Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.

Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.

Iepriekšējā reforma nav devusi cerēto rezultātu - tā secinājusi VARAM. Piemēram, pēc reformas vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, tāpat vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas.