Viedokļi E-Polā

Latvija uzstās uz nepieciešamību emisijas kvotu izsolēs gūtos ienākumus paturēt katras valsts īpašumā

Ella Valtmane, Nac.ag. LETA
21.10.2015

Latvija uzskata, ka ienākumiem, kurus katra valsts gūst emisijas kvotu izsolēs, ir jāpaliek konkrētās valsts pārziņā, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā pozīcijā Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomei.

Latvija pauž nostāju, ka nebūtu pieņemama obligāta prasība šos ieņēmumus izmantot, lai finansētu klimata pasākumus neaizsargātajās valstīs, kas atrodas ārpus ES, tostarp finansētu pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus.

Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas plāniem VARAM uzsvērs, ka ir svarīgi, lai arī turpmāk visām ES Emisiju tirdzniecības sistēmas iekārtām tiktu piešķirtas bezmaksas emisiju kvotas noteiktā apjomā, bet attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu Latvijai ir svarīgi, lai bezmaksas kvotas tiktu piešķirtas tikai par to elektroenerģijas apjomu, kas tiek saražots pašmāju elektroenerģijas patēriņam, nesubsidējot eksportam saražoto elektroenerģijas apjomu. Tāpat Latvijai ir svarīga 100% bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana nozarēm, kas pakļautas oglekļa pārvirzes riskam, jo Latvija atrodas pie ES austrumu robežas un risks nevienlīdzīgai konkurencei ar ne-ES valstīm, kurās nav līdzvērtīgu instrumentu ES Emisiju tirdzniecības sistēmai (ETS), ir īpaši liels, teikts pozīcijā.

Dokumentā tiek pausts, ka Latvijai ir svarīgi arī, lai izveidotie finansēšanas mehānismi - Inovāciju fonds, Modernizācijas fonds un emisijas kvotu izsolīšana - būtu pieejami un reāli izmantojami visās dalībvalstīs un lai visās dalībvalstīs finansējumu emisiju samazināšanai var saņemt arī maza mēroga projekti. Nepieciešama diskusija par to, kādās nozarēs un kādiem projektiem būs iespējams izmantot jaunizveidoto finansēšanas mehānismu līdzekļus. Tas dalībvalstīm dotu lielāku skaidrību par pieejamo finansējumu, kā arī būtu iespējams laicīgi to sasaistīt ar emisiju samazināšanas plāniem un nepieciešamo privātā finansējuma piesaisti.

Ministrija arī atgādina, ka 2030.gada SEG emisiju samazināšanas mērķis visām ES dalībvalstīm ir ambiciozs un daudzām dalībvalstīm mērķi būs ļoti grūti sasniedzami, tāpēc publiskās un privātās investīcijas varētu būt ļoti svarīgs nosacījums. Ekspertu ieskatā tas varētu palīdzēt dalībvalstīm gan veicināt SEG emisiju samazināšanu ES ETS, gan nodrošināt ne-ETS darbību SEG emisiju samazināšanas jomā.

Latvijas delegāciju Vides ministru padomē vadīs VARAM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS), un tajā iekļauti vēl seši ministrijas eksperti. Padomes sanāksme notiks 26.oktobrī.

Nac.ag. LETA

x

Paroles atgadināšana