Viedokļi E-Polā

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana uzruna Saeimas deputātiem

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
30.10.2015

Mēs ar Komisijas priekšsēdētāju Junkeru sevi uzskatām par "pārliecinātiem kopējās lauksaimniecības politikas atbalstītājiem". Nesen izziņotā lauksaimniecības tirgus atbalsta pakete 500 miljonu eiro vērtībā turpina jau ilggadējo Eiropas Komisijas tradīciju nodrošināt atbalstu šai nozarei. Mūsu izaicinājums ir izvēlēties pareizos instrumentus, lai risinātu konkrētās situācijas īpašos apstākļus.


ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana uzruna Latvijas Republikas Saeimas deputātiem Eiropas lietu komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Rīgā 2015. gada 29.oktobrī

Godātie deputāti, godātais ministra kungs! Es ļoti priecājos par iespēju atkal atrasties Rīgā un šodien [29. oktobrī] viesoties Latvijas Republikas Saeimā.

Tā kā vairāk nekā 30 gadus esmu bijis Īrijas Parlamenta deputāts, es visnotaļ pievienojos Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Junkera viedoklim, ka ciešas attiecības starp valstu parlamentiem un ES iestādēm ir ārkārtīgi svarīgas, lai nodrošinātu demokrātisku, veselīgu un efektīvu ES darbību, un ka šī dialoga padziļināšanai jābūt vienai no mūsu prioritātēm.

Patiešām, šīs attiecības ir ieguvušas vēl nebijušu nozīmi, ņemot vērā izaicinājumus, ar ko ES patlaban saskaras. Īpaši jums ik dienas nākas pieredzēt un risināt sekas, ko izraisījusi netaisnīga atbildes reakcija uz leģitīmu ES ārpolitikas lēmumu, un šo jautājumu mēs varēsim apspriest vēlāk.

Šogad Rīgā es esmu jau otro reizi. Aprīlī es šeit ierados saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, lai piedalītos neoficiālajā ES Lauksaimniecības padomes sanāksmē. Toreiz es biju ļoti gandarīts par iespēju apmeklēt jūsu valsts lauku novadus un iepazīties ar tradicionālo lauksaimniecību un brīnišķīgo Latvijas kultūru.

Es gribētu arī uzslavēt savu draugu Jāni Dūklavu un viņa komandu par veikumu šā gada pirmajā pusē, ar lieliskiem panākumiem vadot Lauksaimniecības padomes darbu Latvijas prezidentūras laikā.

Savulaik 2013. gadā, Īrijas prezidentūras laikā būdams vides ministrs un Vides padomes priekšsēdētājs, es no personiskās pieredzes zinu, cik lielas problēmas prezidentūra sagādā nelielas valsts pārvaldei, nemaz nerunājot par situāciju, kad dalībvalsts veic prezidentvalsts pienākumus pirmo reizi.

Jūsu valsts prezidentūrai bija labi panākumi, pateicoties izcilajai plānošanai, ar ko nodarbojās jūsu valdība un ierēdņi, jūsu premjerministres Laimdotas Straujumas līderes dotībām un ministriem, kas vadīja citu Padomes sastāvu sēdes. Man, nupat amatā ieceltam komisāram, toreiz visai paveicās, ka varēju tik cieši un rezultatīvi sadarboties ar Jāni (Dūklavu), un es augstu vērtēju viņa konstruktīvo sadarbības stilu, vadot Padomes sēdes.

Jums ir veicies tādā ziņā, ka Latvijas prezidents, ar kuru tikos šorīt, un jūsu premjerministre, kas agrāk bija lauksaimniecības ministre, izceļas ar neatlaidīgu interesi par Latvijas lauksaimniecības nozari.

Kā jau zināt, augusta beigās mani apmeklēja jūsu premjerministre un lauksaimniecības ministrs, lai paustu Latvijas lauksaimnieku raizes par to, kā Krievijas importēšanas aizliegums ietekmē cenas un ieņēmumus, izraisot piena un cūkgaļas cenu kritumu. Es visādā ziņā atzīstu, ka Latvija ir viena no tām valstīm, ko vissmagāk skāruši Krievijas iestāžu lēmumi, reaģējot uz ES saistībā ar Ukrainas krīzi ieviestajām sankcijām.

Krievijas importēšanas aizlieguma ietekme bija pirmais jautājums manā darbakārtībā, kad gandrīz pirms gada kļuvu par komisāru. Toreiz Komisija trīs nedēļu laikā nolēma pieņemt 28 miljonu eiro atbalsta paketi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piensaimniekiem, Latvijai atvēlot 8,5 miljonus eiro no šiem līdzekļiem.

Tikšanās ar jūsu premjerministri un ministru Dūklavu palīdzēja mani pārliecināt, ka Eiropas Savienībai jāizveido pienācīga atbalsta pakete Eiropas ražotājiem, īpaši tiem, kurus importēšanas aizliegums skāra vissmagāk, jo tie bija atkarīgi no Krievijas tirgus. Es domāju, ka ES reakcija ir bijusi pienācīga, un šodien vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Komisijas 500 miljonu eiro atbalsta pakete pauda būtisku apņemšanos palīdzēt Eiropas lauksaimniecības nozarei. Turklāt šāda līmeņa atbalsts tiek piešķirts laikā, kad ES risina vissmagāko bēgļu krīzi, kāda Eiropā ir pieredzēta kopš Otrā pasaules kara beigām.

Līdzekļi no šīs paketes tagad jau tiek piešķirti, un to var uzskatīt par ātru un pārliecinošu rīcību no mūsu puses. Komisija ir nopietni strādājusi, lai sagatavotu šo atbalstu, - tā ir ātra un izlēmīga bezprecedenta reakcija, lai palīdzētu visas Eiropas lauksaimniekiem, kuri nonākuši grūtībās. Atbalsta paketē ietilpst vairāki pasākumi, piemēram, atbalsts konkrētiem mērķiem, tirgus pasākumi un strukturālu jautājumu risināšana lauksaimniecības tirgos.

Šiem 420 miljoniem eiro, kas domāti konkrētiem mērķiem, protams, jāpieskaita vēl tie 42 miljardi eiro, ko lauksaimnieki ik gadu saņem tiešajos maksājumos. Latvijai pieejamais finansējums ir gandrīz 8,5 miljoni eiro, ņemot vērā Krievijas importēšanas aizlieguma milzīgo ietekmi uz jūsu valsti.

Šī pakete nodrošinās gaidīto naudas plūsmu, kas atbalstīs lauksaimniekus laikā, kad cenas ir zemas. Iespēja saņemt tiešos maksājumus avansā būs vēl viens risinājums, kas stimulēs naudas plūsmu.

Protams, ir arī jāuzsver, ka šie ir jauni līdzekļi un ka nevajadzēs mobilizēt t. s. krīzes rezervi, lai neveidotos situācija, kad lauksaimniekiem pašiem jāfinansē sava atbalsta pakete. Tomēr es gribētu izteikt arī brīdinājumu. Šogad mēs pēdējo gadu varam izmantot ieņēmumus no piena papildu nodevām, kas palīdzēja finansēt šo atbalsta paketi, neizmantojot krīzei domāto rezervi.

Tā kā šī iespēja mums turpmāk būs liegta un bēgļu krīze, domājams, turpināsies vēl kādu laiku, nākotnē vajadzēs pieņemt smagus lēmumus, ja tiks pieprasītas līdzīgas atbalsta paketes, un atbildība par šiem lēmumiem mums visiem būs jāuzņemas kolektīvi. Eiropas Savienības rīcībā nav neizsmeļamu līdzekļu, no kuriem atbalstīt dažādas ražošanas nozares, lai cik grūta arī būtu ekonomiskā situācija.

Tiekoties no rīta, jūsu ministrs izvirzīja vairākus jautājumus par to, kā vienkāršot kopējās lauksaimniecības politikas noteikumus. Man tā ir īpaša prioritāte, un es pateicos par atbalstu, ko ministrs Dūklavs ir sniedzis manai iniciatīvai. Esmu pārliecināts, ka varam vienoties par daudz ko, un gaidu visdažādākos priekšlikumus, no kuriem ieguvēji būs gan pārvaldes iestādes, gan, vēl svarīgāk, mūsu lauksaimnieki un citi atbalsta saņēmēji.

Ministrs izvirzīja arī jautājumu par "aktīva lauksaimnieka" definīciju. Jāteic, ka, apmeklējot dažādas Eiropas valstis, šis temats parādās atkārtoti, un es atzinīgi vērtēju paustos viedokļus. Tā ir joma, kurā mēs varētu gūt panākumus, sadarbojoties ar Padomi un Eiropas Parlamentu, un es gaidu viedokļus un ierosinājumus no tiem, kas gribētu mainīt pašreizējo definīciju.

Godātie deputāti, es kā komisārs allaž esmu uzsvēris, ka lauksaimnieku ienākumiem arī turpmāk jābūt prioritātei. Kopš stāšanās amatā es nepārprotami esmu norādījis, ka bez ražotājiem nav produktu un ka bez produktiem nav rūpniecības.

Mēs ar Komisijas priekšsēdētāju Junkeru sevi uzskatām par "pārliecinātiem kopējās lauksaimniecības politikas atbalstītājiem". Nesen izziņotā lauksaimniecības tirgus atbalsta pakete 500 miljonu eiro vērtībā turpina jau ilggadējo Eiropas Komisijas tradīciju nodrošināt atbalstu šai nozarei. Mūsu izaicinājums ir izvēlēties pareizos instrumentus, lai risinātu konkrētās situācijas īpašos apstākļus.

Tāpēc esmu cieši apņēmies panākt risinājumu, kas būtu taisnīgs attiecībā uz ražotājiem pārtikas ķēdē. Ikviens vidēja termiņa risinājums, kā stabilizēt lauksaimniecības tirgu, prasīs pašreizējās nelīdzsvarotības novēršanu. Kā teica priekšsēdētājs Junkers: "Ja litrs piena maksā mazāk nekā litrs ūdens, ar tirgu kaut kas nav kārtībā."

Es domāju, ka mēs varam daudz ko mācīties no dažādu ES dalībvalstu pieredzes. Spānijā un Apvienotajā Karalistē jau darbojas labi risinājumi, un citas valstis var no tiem mācīties. Es sadarbošos ar kolēģiem Komisijas līmenī, lai sīkāk izvērtētu, kādus pasākumus varētu veikt Eiropas līmenī.

Pērn un citkārt gūtā pieredze liecina, ka arī turpmāk jāmeklē jauni tirgi un jādažādo mūsu eksporta iespējas. Eksporta iespēju vairošana būs būtisks solis, lai garantētu nākotni mūsu ražotājiem, īpaši jūsu ražotājiem. Es ceru sadarboties ar jūsu valdību un nozares pārstāvjiem, lai meklētu jaunas izdevības Latvijas ražotājiem un lai nodrošinātu tiem iespējas izmantot neapšaubāmo izaugsmes potenciālu, kas paveras, ņemot vērā nezūdošo pieprasījumu pēc pārtikas jaunos un jaunattīstības tirgos.

Noslēgumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka labi saprotu grūtības, ar kurām saskaras lauksaimnieki, sevišķi tādās valstīs kā Latvija. Ņemot vērā problēmas, kas pašlaik nomāc lauksaimniekus, ir svarīgi apzināties, ka mēs viņus atbalstām un darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nosargātu viņu iztikas avotus un ģimenes lauku saimniecību nākotni Eiropā, kā arī visu Eiropas lauksaimniecības ražošanu.

Paldies, ka uzaicinājāt mani šeit uzstāties.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

x

Paroles atgadināšana