Citas ziņas sadaļā
Sabiedrībai nav jāapmaksā indivīda materiālā labklājība
Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību"
Saeimas [ārkārtas vai kārtējās] vēlēšanas ir valdības reālā restarta absolūtā nepieciešamība, bet ne pietiekamība
Būs kārtējais lozungs bez satura. Tas par plānoto EvikaS paziņojumu
Mūsu un visu Baltijas valstu ekonomikas nespēs sagremot vienlaicīgi 2 lāčus
Mierinātājs ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo.
Edvards Smiltēns: NATO pēc būtības nav tikai militāra savienība, bet tā jāveido arī kā ekonomikas savienība, kopīgā spēka un spēju audzēšanai
Andris Miglavs: man patīk, ka Mārtiņš Kazāks ir atkalievēlēts
Ekonomists Andris Miglavs: "Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus"
Mājokļu kredītu pieejamības reģionālie izaicinājumi
Viedokļi E-PolāTēze "reģioni cenšas uzņēmumus attīstīt" ir maldinošaAnderss Beverens, AgroPols
11.06.2020 Pēteris Strautiņš 2020.gada 11.jūnijā sabiedrībai atklāja savu jaunāko darbu - pētījumu par reģionu attīstību. Saiteej.uz/sygkGodājamais Pēteris Strautiņš atkal ir radījis lielisku produktu (varbūt labāko Latvijā pieejamo!!), kam vajadzētu dot barību daudzu ļaužu pārdomām.
Tik kādam formulējumam un to pavadošajai idejai grūti piekrist - "reģioni cenšas uzņēmumus attīstīt", analogam- "Vidzemei vajadzētu rūpēties", un vēl dažām līdzīgas formas tēzēm.
Domāt un rūpēties var tikai rīcībspējīgs subjekts. Reģioniem nav nedz galvas formējuma, kas lēmumus varētu pieņemt. Nedz instrumentu, ar kuriem rīkoties. Tāpēc tie nedz cenšas, nedz rūpējas, nedz dala riskus.
Ja kāds cenšas, tad tie ir privātie uzņēmēji, vietējās pašvaldības un, varbūt vēl arī - kāda valstiskā struktūra, iekļaujot kādus perifēro teritoriju attīstības instrumentus kādā savā atbalsta programmā.
Un teikt, ka nolemtā pašvaldību reforma šajā jomā ir ko mainījusi: "ir notikusi virzība saprāta virzienā...", ir ne tikai neprecīzi, bet pat visai maldinoši.
Jo attīstības veicināšanas kontekstā tā (reforma) patiesībā administratīvi paplašinājusi tikai Valmieras un Jēkabpils pilsētu ietekmes areālus (kur Burtnieku, Kocēnu un Krustpils novados jau tāpat ekonomikas attīstības procesi bija faktiski sinhroni ar kaimiņos esošajām valstspilsētām), no ekonomiskās attīstības pārvaldības viedokļa pārējo valsts teritoriju atstājot pilnīgi nemainītu.
Un arī Liepājas, Jelgavas, un vēl to dažu citu valstpilsētu iekļaušana plašākos novados šajā jomā būtu maz ko mainījusi.
Katrā ziņā - paldies autoram - par kompetenci un šo darbu.
|



