Viedokļi E-Polā

Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla

Andra Miglava īpašais eksperta viedoklis, kas tika pausts Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu 2019. gada 4. novembrī notikušajā konsilijā „Administratīvi teritoriālās reformas ieguvumi” Šim ierakstam pievienots arī Konsīlija ziņojuma pilns teksts

Ekspertu īpašās piezīmes

Konsilija beigās A. Miglavs formulēja savu redzējumu par ATR:

„Ja sākumā minētie citāti par reģionālās reformas mērķiem un ieguvumiem ir korekti, tad ir dažas piezīmes:
1) ka reformas rezultātā radīsies lielāki ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju – tie ir meli un to nepierāda reformas dokumenti, jo nekādā veidā un formā  neparādās avots, no kā varētu rasties lielāki ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju;
2) ka pēc reformas varēs piesaistīt vairāk projektus un resursus – tie arī ir meli, jo būs iespēja iegūt lielākus projektus kā atsevišķas vienības, bet mazāku projektu skaitu, tāpēc runāt par lielu papildus finansiālās jaudas ieguvi ir puspatiesība, ja ne meli;
3) par pakalpojumu kvalitāti – konsilija laikā netika identificēts neviens pašvaldību pakalpojums, izņemot izglītību (kas ir pilnīgi atsevišķa tēma), kur pašvaldību sniegtie pakalpojumi būtu nepietiekamas kvalitātes; 

Valdības virzītā reformas pakete:
 neveido vienotu veselības aprūpes telpu, vēl vairāk, šo veselības aprūpes telpu kaut kādā mērā vēl tālāk fragmentē, ieliekot lielās pilsētas, lokalizējot tās uz vietējiem novadiem un izņemot no reģionālo pilsētu statusa;
 neveido vienotu izglītības pieejamības telpu, 
 būtībā deklasē lielās pilsētas, iekļaujot tās novados un līdz ar to samazinot viņu lokālo nozīmi, reģionalizējot tās tikai uz vietējo pašvaldību ietekmes areālu;
 nekādā veidā nerisina Rīgas – Pierīgas attiecību jautājumu – tas kā bija tā ir palicis karstais kartupelis, un valsts attīstības jautājumā tas vairākus desmitus
gadus joprojām tāds ir palicis; 
 nekādi nav saistīts ar teritorijas attīstības un finanšu resursu veidošanu un
pārvaldību; 
 politiskās varas veidošanas mehānisms arī ir ATR jautājums, un, veidojot šo
reformas priekšlikumu paketi, ir nekorekti to apiet un teikt, ka tas ir ārpus šīs
paketes. Tā ir viena saistīta ATR pakete, kas ietver gan robežas, gan pārvaldības
mehānismu, kāds šajā teritorijā izveidojas. 

Piekrītu, ka teritoriju pārvaldības reforma ir nepieciešama. Iespējams, arī novadu apvienošana. Izaicinājumi, kas izriet no teritoriju sociālekonomiskās sarukšanas, patiešām ir vairāk nekā drastiski.

Īpaši - veselības un izglītības pieejamības sistēmās, bet arī cietajā infrastruktūrā, īpaši ceļu un ūdenssaimniecības-kanalizācijas, energotīklu attīstībā un uzturēšanā. Arī teritoriju resursu iesaistē produktīvā uzņēmējdarbībā nu jau fatālā darbaspēka resursu deficīta un dzīves kā komfortabla citu sniegta pakalpojumu patēriņa procesa filosofiskās izpratnes apstākļos. 
Tomēr VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla. Tā pat necenšas risināt nevienu no šiem aspektiem.
Pašlaik galvenais uzdevums ir atgriezt attīstības vektoru pozitīvā virzienā Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī, saglabājot domas un rīcības trendus Jelgavā un Valmierā.
Šobrīd esam zaudējuši kaujas pagastu un lokālo pilsētu līmenī, saglabājoties
atsevišķiem pretošanās punktiem: Brocēni, Saldus pilsēta, Smiltene, Līvāni, arī  Rīga +50 ir ārpus šī stāsta.

Lai nezaudētu karu visā Latvijas teritorijā, jākoncentrē attīstības resursi nosauktajās teritorijās. Tomēr jebkādā veidā kavēt uzņēmumu veidošanos un
uzņēmēju ienākšanu citās teritorijās (un publiski nosaukt tās par bezperspektīvām) arī nav pieļaujams. Tāda smalka spēle, tagad būtu jāspēlē. Ja vien sabiedrība un politiķi būtu spējīgi to darīt. 
Rīgas-Pierīgas attiecību jautājumus reformas risinājums nekādi neskar, bet lielās pilsētas kā attīstības faktorus vispār deklasē, provincializējot tās lokālo novadu līmenī.

Tādi novadi kā Alūksne, Balvi, Madona, Limbaži un visi citi periferiālie novadi
vispār tiek izslēgti no teritoriālo attīstības klasteru ar potenciālajiem attīstības
centriem - lielajām pilsētām (kas Latvijas gadījumā jau tāpat patiesībā ir mazpilsētas) tajos - izveidošanas. Ārpus Pierīgas un līdzās lielajām pilsētām tiek nosaukti tikai daži salīdzinoši labi novadu attīstības piemēri - Smiltene, Brocēni, Gulbene, Līvāni. Bet arī šajos joprojām vērojama saraušanās, kas liek apšaubīt šo teritoriju spēju katalizēt vēl lielākas teritorijas izaugsmi.”