Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Ekonomikas attīstība Latvijas valstpilsētās un reģionu "lauku teritorijās"
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Agro-EkonomikaLauksaimnieki visbiežāk piesaka ar mājlopiem un lauktehniku saistītus negadījumusAgroPols
12.09.2016 Negadījumi, kas mēdz piemeklēt lauksaimniekus un par kuriem tiek iesniegti apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi, visbiežāk saistīti ar mājlopu traumām, kā rezultātā dzīvnieks gājis bojā - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. Tāpat bieži tiek pieteikti zaudējumi bojātas vai iznīcinātas lauktehnikas dēļ. Nepilna gada laikā, kopš ERGO piedāvā lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanu, atlīdzības par mājlopu, visbiežāk - govju, aitu un mājputnu - nāvi izmaksātas jau 39 gadījumos. Kāds lopkopis par 13 dažādiem negadījumiem atlīdzībās saņēmis 10 000 eiro. "Ir tādi uzņēmējdarbības veidi, kas daudz vairāk nekā citi pakļauti dažādiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt darbību, un tāda noteikti ir lauksaimniecība. Pēdējos gados šī nozare piedzīvojusi vairākas krīzes - gan mainīgo laikapstākļu dēļ, kad bojā gājuši sējumi vai samazinājusies raža, gan, piemēram, cūku mēra dēļ, kad daudziem nācās likvidēt savus mājlopus un pat veselas fermas. Piemēram, ERGO Lietuvā cūku mēra dēļ klientam atlīdzībās izmaksāja vairāk nekā divus miljonus eiro. Taču dzīvnieki arī ikdienā var gūt nopietnas traumas. Piemēram, govs var salauzt kāju, kas noved pie dzīvnieka piespiedu likvidēšanas. Tāpat mājlops var kaut kur iesprūst, piemēram, barotavā un nosmakt," stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis. Savukārt lauku, meža vai būvtehnikai saskaņā ar ERGO datiem visbiežāk zaudējumus nodara akmeņi, izsitot logu vai kabīnes durvis. Tāpat, strādājot uz lauka un uzbraucot uz akmens, nereti tiek nolauzts arkls vai bojāta ritošā daļa. Labības kulšanas laikā mēdz uzbraukt kādam priekšmetam, kas var tikt ierauts labības kulšanas mehānismā. Tāpat ERGO praksē ir bijuši negadījumi ar tehnikas apgāšanos, kas var atgadīties pat nelielā grāvī. Vidējā atlīdzība par šādiem negadījumiem ir ap 2 500 eiro. Taču vislielākos finansiālos draudus rada ugunsgrēki, kad tehnika pilnīgi gājusi bojā, kā arī zādzības un ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radīti bojājumi. Piemēram, ERGO pieredzē ir gadījumi, kad par ugunsnelaimē bojā gājušām saimniecības ēkām izmaksāta atlīdzība 38 000 eiro, bet lielākā atlīdzība, kas izmaksāta par bojā gājušu tehniku, ir 214 000 eiro. Informāciju sagatavoja Inese Kronberga, "Ergo" komunikācijas vadītāja. |