Citas ziņas sadaļā
Darba (darbaspēka) nodokļu sistēma. Kāda tā ir Latvijā uz apkārtējā Baltijas fona
Ekonomists Andris Miglavs: "Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus"
Zemkopības sistēmas elementi vērtības, izvēles un risinājumi
Evaluation of Environmental and Economic Performance of Crop Production in Relation to Crop Rotation, Catch Crops, and Tillage
Kompromiss starp putekļiem un bedru lāpīšanu
Rīks piemērotākās zemkopības sistēmas izvēlei. Vebinārs "Kas tas ir un kā to lietot?"
Zemkopības sistēmu saimnieciskie rezultāti
Modelēšanas rīks zemkopības sistēmas risinājumu izvēlei. Struktūra un metodoloģija
Slāpekļa aprites novērtēšana zemkopības sistēmās
Pārmaiņas ar kara ekonomiku
Raksti&pētījumi&stāstiCovid Latvijā. Kā mūs redz no A pārrobežasAnderss Beverens, AgroPols
10.02.2021 Melnu ķengu raksts lielākajā Mskjas ziņu portālā Lenta par mūsu valsti un tās negludo ceļu caur pandēmijas mežu. Kā vienmēr - ar dažiem patiesības elementiem. Bet skarbā melu intonāciju mērcē. “Tautai vienkārši apnicis”- Latvija netiek galā ar koronavīrusu un neapmierinātajiem iedzīvotājiem. Kāpēc viņa par to vaino Krieviju? Aizvadītajās dienās sociālo tīklu lietotāji smējās par dīvainām ziņām no Latvijas. Rīgas domes deputāte, protestējot pret koronavīrusa ierobežojumiem, savu frizieri kopā ar krēslu un visu salona aprīkojumu veda uz sniegoto mežu, lai veiktu frizūru. Cīņa pret epidēmiju republikā patiešām ir ieguvusi absurdas formas. Cilvēki dodas uz mītiņiem, lai aizstāvētu sazvērestības teorētiķus, kuri biedē cilvēkus ar eksperimentiem ar cilvēkiem slimnīcās. Ikvienu, kurš nevēlas valkāt maskas, varas iestādes uzskata par gandrīz vai “hibrīdkara” karavīriem, ko, protams, palaidusi Krievija. Kā Latvijas sabiedrība sasniedza šo stāvokli un par ko domā valdība - Lenta.ru materiālā. Ballīte sagrauta Pagājušā gada rudenī Latvijas varasiestādes ļoti nevēlējās atjaunot stingrus epidemioloģiskos ierobežojumus. “Pirmā viļņa” izraisītā pavasara karantīna nodarīja smagus ekonomiskos postījumus valsts ekonomikai, izraisīja bezdarba pieaugumu, un neviens vairs negribēja to visu pārdzīvot. Taču kopš oktobra lietu skaits valstī atkal sāka strauji augt, un valdība atjēdzās. Sabojātā ballīte Pagājušā gada rudenī Latvijas varasiestādes ļoti nevēlējās atjaunot stingrus epidemioloģiskos ierobežojumus. “Pirmā viļņa” izraisītā pavasara karantīna nodarīja smagus ekonomiskos postījumus valsts ekonomikai, izraisīja bezdarba pieaugumu, un neviens vairs negribēja to visu pārdzīvot. Taču kopš oktobra saslimšanu skaits valstī atkal sāka strauji augt, un valdība atjēdzās. Vēlāk premjers Krišjānis Kariņš pie visa vainoja toreizējo Veselības ministrijas vadītāju Ilzi Viņķeli. "Ilgu laiku mūsu eksperti un Veselības ministrija nebija gatavi teikt, ka mēs tiešām esam krīzē," viņš sūdzējās presē. Premjers situāciju nodēvēja par "nopietnāko krīzi, kādu Latvija ir piedzīvojusi kopš neatkarības atjaunošanas" un sacīja, ka veselības aprūpes sistēma atrodas uz sabrukuma robežas. Pats Kariņš, pēc viņa vārdiem, jau sen vēlējies “visu aizvērt pēc iespējas ātrāk”, taču valdības eksperti uzskatīja, ka tas jādara pakāpeniski, un rezultātā Latvija ieņēma trešo vietu Eiropā pēc 2010. gada 1. janvāra. biežums. Veselības ministrija, pēc premjera domām, pilnīgi veltīgi paļaujas uz iedzīvotāju labo gribu. "Pat ja 80-90 procenti iedzīvotāju labprātīgi ievēro ierobežojumus, joprojām ir 10 procenti, kas visiem “sabojā ballīti”. Tāpēc nevar paļauties uz labo gribu," tā K.Kariņš. 9.novembrī valstī tika ieviests ārkārtas stāvoklis - ierobežota tirdzniecības centru darbība, aizliegta virkne ar izklaidi un atpūtu saistītu pakalpojumu. Sākotnēji bija paredzēts, ka šis nosacījums darbosies līdz 6.decembrim, bet pēc tam to pagarināja - vispirms līdz 11.janvārim, pēc tam līdz 7.februārim, tagad līdz 6.aprīlim. Tāpat kā pavasarī, valstī atkal tika ieviests princips “divi cilvēki - divi metri”. Tas paredz, ka pilsoņi, kuri nedzīvo kopā, var pulcēties tikai grupās pa diviem, vienlaikus ievērojot divu metru attālumu viens no otra. Brīvdienās Latvijā strādā tikai pirmās nepieciešamības preču veikali - pārtikas veikali, datortehnikas veikali, degvielas uzpildes stacijas, aptiekas. Darba dienās veikaliem un tirdzniecības centriem jānodrošina, lai iekštelpās uzkrātos ne vairāk kā 20 procenti no maksimāli iespējamā klientu skaita. Visi veikali, kuru platība nepārsniedz 25 kvadrātmetrus, vienlaikus var apkalpot tikai vienu klientu. No 7. decembra spēkā ir pasažieru pārvadāšanas ierobežojums sabiedriskajā transportā - kabīnei nevajadzētu būt piepildītai vairāk par 50 procentiem. Latvijas Saeima steidzamā lasījumā apstiprināja naudas sodu ieviešanu par masku trūkumu transportā un sabiedriskās vietās. Līdz 25. februārim ieceļošana Latvijā no visām ES valstīm, EEZ valstīm, Šveices un Lielbritānijas ir aizliegta “nebūtisku iemeslu dēļ”, tas ir, gandrīz pilnībā. Tomēr visi šie pasākumi neko daudz nepalīdzēja. Vēl novembrī ārsti sāka runāt par to, ka drīzumā varētu nākties izvēlēties, kuru glābt un kuru nē, jo elpināšanas aparātu skaits valstī ir ierobežots. "Situācija nav laba" Tomēr, neskatoties uz satraucošajām ziņām par slimnīcu piepildījumu un mirstības pieaugumu, iedzīvotāji nav novērtējuši varas iestāžu bažas. Piemēram, naudas sods par aizsarglīdzekļu trūkumu izraisīja sašutumu. Saskaņā ar PVO noteikumiem no koronavīrusa var izglābt tikai medicīniskās maskas un tikai tad, ja tās tiek mainītas ik pēc divām līdz trim stundām. Šo noteikumu ievērošana cilvēkiem izmaksā diezgan daudz, un valsts negrasījās dalīt aizsarglīdzekļus par brīvu, tāpēc iedzīvotāji ir spiesti vairākas reizes lietot vienreizējās lietošanas maskas vai uzvilkt auduma analogus, kas ne tikai nepasargā no vīrusa, bet drīzāk palielina inficēšanās risku. "Mūsu atšķirība no citām Eiropas valstīm ir tāda, ka lielākā daļa mūsu iedzīvotāju, visticamāk, nevar atļauties maskas. Mūsu maskas maksā no 20 centiem līdz eiro gabalā, un mēs zinām, kādas ir pensionāru pensijas," tā Saeimas deputāts Vj.Dombrovskis. Cilvēkiem nepatika arī lēmums par skolām. Varas iestādes nolēma 1.–4. klašu skolēnus paturēt pilna laika izglītībā, taču ar prasību skolā visu laiku valkāt maskas. Tas izraisīja daudzu vecāku sašutumu, kuriem šķita, ka maskas tikai neļauj bērniem brīvi elpot un tādējādi kaitē viņu veselībai. Žurnāliste no Daugavpils, daudzbērnu māte Olga Petkeviča internetā ievietoja petīciju, aicinot šo prasību atcelt. Nedaudz vairāk kā 24 stundu laikā tam reģistrējās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Seimā iniciatīvas autore tika uzklausīta, ar viņu runāja deputāti, taču viņas lūgumu atteicās apmierināt. Petkevičs nolēma neatkāpties. Sabiedrībā plaši izplatījušās absolūti trakas sazvērestības teorijas. Viņu galvenais avots bija Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas darbiniece Marija Kornatovska, kas kļuva pazīstama kā "feldšere Marina". Viņa sociālajos tīklos ievietoja video, kurā stāsta, ka viņi it kā vilto rezultātus COVID-19 testu savākšanas punktos, tiek veikti eksperimenti ar pacientiem slimnīcā un Ķīpsalā tiks veidota koncentrācijas nometne koronavīrusa slimniekiem. (Rīgas rajons). Videoklips saņēma vairāk nekā 1,5 miljonus skatījumu un izraisīja plašu sabiedrības rezonansi. 9.decembrī policija aizturēja “feldšeri Marinu”, kura tika apsūdzēta par to, ka viņa ar saviem stāstiem rosinājusi cilvēkos neuzticību veiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Neskatoties uz ierobežojumiem, cilvēki izgāja ielās, lai protestētu, pārkāpjot šos pašus ierobežojumus. Piemēram, decembrī Rīgā notika diezgan plašs pasākums. Pilnvaroto 25 piketētāju vietā krastmalā pulcējās pieci tūkstoši. Lielākā daļa sanākušo nebija valkājuši maskas, daudzi ieradās ar Latvijas karogiem un plakātiem. Garāmbraucošās mašīnas atbalstoši raidīja skaņas signālus. Cilvēki skandēja: "Mēs esam vara!", "Mēs esam brīvi!" Mītiņa dalībnieki izvirzīja prasības - "aizliegt piespiedu vakcināciju", atcelt "visus bezjēdzīgos ierobežojumus", "aizliegt cenzūru", "atbrīvot feldšeri Marinu" un nekavējoties personīgi atvest Ministru prezidentu Kariņu. Policija stāvēja netālu, taču izvēlējās neiejaukties. "Tur ir tikai daži radikāļi, kuri uzskata, ka tas viss ir Bila Geitsa čipēšanas plāns. Cilvēkiem vienkārši ir apnicis." tā Anastasija Efremova, žurnāliste. "Kāds tur no skatuves kliedza, ka vīruss, protams, eksistē, taču cīņa pret to kaitē vairāk nekā pats vīruss – un es viņam pat daļēji piekrītu,” vēlāk rakstīja žurnāliste Anastasija Efremova. "Kad nedēļas nogalēs tiek slēgti veikali, radot drūzmēšanos piektdien, tiek atcelti mikroautobusi, izraisot drūzmēšanos autobusos un tiek atcelti plānotie medicīniskie pakalpojumi, kas nākotnē izraisīs vēl vairāk nāves gadījumu, ir grūti nenojaust, ka šie cilvēki tikai mēģina pelnīt naudu, un viņi nav ieinteresēti reālā cīņā pret epidēmiju. Daļa no "hibrīdkara" Pēc šiem masu protestiem tautu uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš sacīja, ka aicinājumi nenēsāt maskas ir nekas cits kā Krievijas “hibrīdkara” forma pret Latviju, kas tiek izvērsta, lai destabilizētu valsti. “Antimaskeri” it kā vājina Latvijas valsti, radot haosu un ekonomikas lejupslīdi. Acīmredzot policija saņēmusi neoficiālu rīkojumu būt īpaši uzcītīgam mītiņu dalībnieku identificēšanā un sodīšanā pret ierobežojumiem, un paši pasākumi vairs netika saskaņoti. Vienlaikus opozīcijas deputāti stāstīja, ka situācijas apspriešanā atsevišķi politiķi, atbalstot ierobežojošus pasākumus, pauda pilnīgi neiedomājamas idejas, kā piespiest cilvēkus pārtraukt protestus un pildīt varas iestāžu norādījumus. "Kadi tik aicinājumi neizskanēja... Sodīt līdz maksimumam! Atzīmēt visus protestētājus un, ja kāds no viņiem saslimst, tad neārstēt! Nedodiet viņiem mākslīgās elpināšanas ierīces! No ūdens lielgabala pa viņiem! Un vēl labāk - gumijas lodes!" tā Vjačeslavs Dombrovskis. Tikmēr ārsti turpināja saukt trauksmi. Pagājušā gada nogalē Rīgas Stradiņa slimnīcas karantīnas nodaļas vecākais ārsts Kārlis Rācenis televīzijā stāstīja, ka lielākā daļa gultu slimnīcās jau ir aizpildītas, un lielākā daļa pacientu nāk no sociālās aprūpes centriem, kur slimības uzliesmojumi kļuva arvien biežāki. Līdz gada beigām kļuva skaidrs, ka aizliegumi vien nevar apturēt katastrofu. Tagad Rīgas varas iestādes visas cerības liek uz iesākto vakcināciju. 26.decembrī Latvijā ieradās pirmā Covid-19 vakcīnas krava - 9750 Pfizer/BioNTech ražoto zāļu devas. 4. janvārī pienāca otrais sūtījums - 13 650 devas. Pirmie šīs zāles saņēma ārsti slimnīcās, klīnikās un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki. Nedēļas nogalē tika ieviesta vakara komandantstunda. Turklāt Latvija kopā ar Igauniju, Lietuvu, Somiju, Norvēģiju un Dāniju aicināja Eiropas Komisiju paātrināt zāļu Pfizer/BioNTech piegādes. Latvijā, tāpat kā citās Baltijas valstīs, viņi sūdzas, ka ir iekļauti gaidīšanas sarakstā, līdz Rietumeiropas valstis pilnībā apmierinās vietējo pieprasījumu pēc vakcīnas, un lūdz sākt AstraZeneca koronavīrusa vakcīnas izplatīšanu vēl pirms tās oficiālās apstiprināšanas Eiropas Savienības Zāļu aģentūrā.
Izmantojot iespēju, Ministru prezidents Kariņš izteica neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei un atlaida viņu no amata - pēc viņa teiktā, viņa neesot spējusi izstrādāt skaidru vakcinācijas plānu. Tomēr pastāv viedoklis, ka problēma nav grafikā vai devu skaitā. Bijusī Veselības ministrijas vadītāja Anda Čakša sūdzējās, ka varas un iedzīvotāju sliktās komunikācijas dēļ daudzi cilvēki vienkārši neizprot vakcinācijas nozīmi. Saskaņā ar aptaujām tikai puse iedzīvotāju plāno vakcinēties, daudzi vienkārši netic vakcīnas drošībai.
"Runājot ar procesa veicējiem, dzirdu, ka nav cilvēku, kas dotos vakcinēties. Dažās situācijās pat nepietiek, ko vakcinēt,"tā Anda Čakša, bijusī Veselības ministre
Cilvēki ziņo par uzticamas informācijas trūkumu un ārkārtīgu neapmierinātību ar valdību. Nesen valsts uzņēmēji vērsās pie Kariņa ar lūgumu beigt viņus “mocīt” un lūgt kaut nedaudz atvieglot karantīnas ierobežojumus. Šobrīd Latvijā saslimstības rādītājs ir aptuveni 600 gadījumi uz 100 tūkstošiem cilvēku, kas ir diezgan augsts rādītājs valstij ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju. Pieaugošā savstarpējā neuzticēšanās starp iedzīvotājiem un varas iestādēm Latvijā nepalīdz tikt galā ar krīzi. Un republikai tas tiešām ir ļoti grūti. Valsts Finanšu ministrija vēl pavasarī lēsa aptuvenos pandēmijas radītos zaudējumus 2,1 miljarda eiro apmērā – tas ir vairāk nekā 20 procenti no pašreizējā gada budžeta ieņēmumu daļas. Tādējādi Latvijā tikai no pirmā koronavīrusa viļņa zaudējumi sasniegs sešus procentus no IKP no sākotnēji plānotā 2020.gadam. Un lai otrais vilnis nekļūtu neilgtspējīgs ekonomikai. |