Raksti&pētījumi&stāstiWelkamistu vēstule Latvijas politiskajai vadībaiAgroPols
08.07.2015 Atradu TimeNote publicētu welkamistu vēstuli. Svarīgs šeit ir to 160 cilvēku saraksts, kuri iestājās par latviešu aizstāšanu ar citkultūru cilvēkiem mūsu valstī. 160 zinātnieki, kultūras darbinieki un uzņēmēji atklātā aģitācijas vēstulē aicina Latviju uzņemt imigrantus un pat rīko piketu pret aizspriedumiem. Vairāk nekā 160 zinātnieku, kultūras darbinieku un uzņēmēju vēstulē aicinājuši Latviju uzņemt bēgļus, klāsta viena no vēstules autorēm Olga Procevska. Ar patosu Latvijas sabiedrībai ne tikai vēstulē, bet arī reklāmas kampaņā tika klāstīts, ka Latvijas sociāldemogrāfiskajā situācijā 250 bēgļu (vēstules tapšanas brīdī jau bija skaidrs, ka tie ir kārtējie meli sabiedrībai un ka patiesais imigrantu skaits, ko nezin kāpēc sauc par bēgļiem, ir daudzkārt lielāks) uzņemšana ir jāuzlūko nevis kā apdraudējums, bet gan kā "vienreizēja iespēja" Latvijai. Tā, kā minēts vēstulē, uzskata, vairāk nekā 160 zinātnieku, radošo darbinieku, uzņēmēju, reliģisko konfesiju un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, kas šonedēļ parakstījuši Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Kultūras ministrei un Saeimas frakcijām adresētu atklāto vēstuli. Varas elite gan parasti par t.s. pilsonisko sabiedrību sauc personas, kuras tieši vai netieši saistītas ar varas partijām un odiozā (arī par tiesāta finanšu afēristu dēvētā) Sorosa vārdā nosaukto fondiem. Vēstulē atbildīgās iestādes ir aicinātas nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu imigrantu uzņemšanai un integrācijai, kas sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Tāds plāns nav redzēts arī 2 gadus pēc šīs vēstules parakstīšanas. Vēstules parakstītāji aicina valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, tādējādi mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas. Vēstules autori un atbalstītāji nezin kāpēc ir ignorējuši faktus, ka 25 neatkarības gados tiem tā arī nav izdevies integrēt lielu daļu jau Latvijā esošo migrantu, t.sk. nepilsoņu, kā arī gadiem ilgi mākslīgi ir uzturēta un veidota krieviski runājošo vide kā naidīga Latvijai. Vēstules autori entuziasma pilni aicina Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. "...Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ..." Ar patiesu patosu vēstules beigās izskan apgalvojums, ka "Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas." Atliek gaidīt izcilos mūziķus, arhitektus, ārstus, biznesa gigantus to 350 000 tautiešu vietā, kuri bija spiesti no Latvijas emigrēt. Pagaidām Eiropā populistiskā (ar atbilstošiem līdzekļiem nenodrošināta drošības, izglītības u.c. iestāžu) kampaņveidā uzņemtās imigrantu "kopienas" vai indivīdi sevi piesaka ar neslēptu ticības partizāņu karu, turklāt, nereti tādi ir ne tikai tikko iebraukušie, bet jau Eiropā dzimušie "apintegrētie" migrantu bērni. Vēstules pilns teksts: Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei Latvijas Republikas Saeimas frakcijām Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai. Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie "algotie pagaidu sabiedriskie darbi", ko tautā joprojām dēvē par "simtlatnieku programmām". Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās. Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku. Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas. Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ. Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas. Avots: * Vēstuli parakstījušas sekojošas personas:
Savu atbalstu vēstulei izteikuši:
|
|
Otrdiena, 25. marts
 |
