Raksti&pētījumi&stāsti

Teorētiskā zemes cena un zemes nomas maksa, ko veido ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi Latvijā, un šo platībmaksājumu sadalījums atsevišķām ekonomiskām grupām

2005.gadā veikta pētījuma kopsavilkums. ### Ieraksta pielikumā pievienota šī raksta manuskripta PDF fails. ### Pievienota arī saite uz pētījuma pilnu tekstu

Ievads

Ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi, kuri ir paredzēti zemes apsaimniekotājiem, bieži vien sasniedz savu mērķi tikai tajos gadījumos, kad zemes apsaimniekotājs ir arī zemes īpašnieks. Savukārt, ja zemes apsaimniekotājs zemi nomā, tad subsīdijas saņem vai nu zemes īpašnieks (pārsvarā tas notiek gadījumos, kad nomas līgums nav korekti noformēts), vai arī par subsīdiju saņemšanas iespēju no apsaimniekotāja tiek pieprasīta augstāka nomas maksa. Vienlaikus pēdējos gados valstī ir vērojams arī salīdzinoši straujš lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas pieaugums, un viens no iemesliem, kāpēc tā notiek, ir ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi.

Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt un kvantificēt negatīvos “blakusefektus”, ko rada ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi. Lai sasniegtu šo mērķi, pētījumam ir trīs uzdevumi – noteikt, kādu zemes cenu teorētiski veido analizējamās subsīdijas, kādu tās veido zemes nomas maksu un kā minētās subsīdijas sadalās pa atsevišķām ekonomiskām grupām.

Pirmie divi uzdevumi balstās uz hipotēzi, ka ar ražošanu nesaistīto platībmaksājumu dēļ zemei veidojas “alternatīvā” zemes cena un “alternatīvā” nomas maksa. Tas nozīmē: ja nav ar ražošanu nesaistīto platībmaksājumu, teorētiski lauksaimnieks būtu gatavs pirkt vai nomāt zemi tikai par tādu cenu, kura ir ekonomiski pamatota, raugoties no lauksaimniecības ienesīguma (vai sagaidāmā ienesīguma) viedokļa. Tomēr, ja par zemi sāk maksāt ar ražošanu nesaistītus platībmaksājumus, parādās vēl viens aspekts - ienesīgums no šīm subsīdijām. Ja subsīdijas ir augstākas par izdevumiem subsīdiju saņemšanai, no tām veidojas pozitīvā naudas plūsma, kura ietekmē gan minimālo nomas maksu, gan minimālo zemes vērtību. Pētījuma ietvaros plānots izvērtēt, cik liela varētu būt zemes cena un nomas maksa atkarībā no ienesīguma, ko veido ar ražošanu nesaistītās subsīdijas, un tā tiek nosaukta pa “alternatīvo” zemes cenu un nomas maksu. Ja šī “alternatīvā” cena un nomas maksa ir augstāka par to, ko veido ienesīgums un sagaidāmais ienesīgums no lauksaimniecības, tā varētu palielināt reālo zemes cenu un nomas maksu.

Otrs pētījuma uzdevums ir izanalizēt, kā ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi sadalās atsevišķām ekonomiskām grupām:

-          zemes īpašniekiem-apsaimniekotājiem;

-          zemes nomniekiem-apsaimniekotājiem;

-          zemes īpašniekiem-iznomātājiem.

Pētījuma rezultāti ir iegūti ZM pasūtītā LVAEI zinātniskā projekta (līgums Nr. 290605/s231) “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana” ietvaros

Scenāriju apraksts

Pētījuma ietvaros ar ražošanu nesaistītās subsīdijas ir:

-          Vienotais platības maksājums (VPM), Vienotais maksājums (VM) un ar ražošanu nesaistītie Papildu valsts tiešmaksājumi (PVTM);

-          Mazāk labvēlīgo apvidu maksājumi (MLA).

Vienotais platības maksājums, Vienotais maksājums un ar ražošanu nesaistītie Papildu valsts tiešmaksājumi ir saistīti ar zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī. Mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta maksājumi pēc ekonomiskās nozīmes ir līdzīgi no ražošanas atdalītiem tiešmaksājumiem un tie pienākas par LIZ hektāru, kas atrodas mazāk labvēlīgo apvidu teritorijā.

Lai saņemtu iepriekš minētos maksājumus, zemes īpašniekam agrotehniskie darbi zemes uzturēšanai labā lauksaimniecības stāvoklī jāveic minimāli - vismaz vienu reizi gadā platība jāappļauj.

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūtā 2004.-2005. gadā, strādājot pie zinātniskā pētījuma projekta “Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas 2003. gada reformas ieviešanas Latvijas scenāriji un to īstenošanas novērtējums”[1], tika analizēta ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pasākumu īstenošanas kompleksā ietekme uz Latvijas lauksaimniecības sektora attīstību reģionos un valstī kopumā. Šajā pētījumā tika izstrādāti KLP tiešmaksājumu reformas ieviešanas pamatscenāriji, kas saistīti ar iespējamām Latvijas izvēlēm attiecībā uz pilnapjoma reformas ieviešanas laiku un tiešā atbalsta atdalīšanas pakāpi no ražošanas.

Scenāriju kopu veido 4 scenāriji, kuri formalizē dažādus tiešā atbalsta atdalīšanas shēmu variantus ar un bez MLA maksājumiem:

A9 (ar MLA) scenārijs paredz, ka KLP reforma Latvijā tiks ieviesta 2009. gadā, pilnīgi atdalot tiešo atbalstu no ražošanas. Gan ES finansētais tiešais atbalsts, gan PVTM tiks izmaksāti par zemi, kurai piešķirtas visos sektoros un visos reģionos vienādas vērtības VM tiesības. Paredzēts, ka MLA piemaksas visu laiku ir nemainīgas.

A9-MLA scenārijs ir A9 scenārija modifikācija, galvenā šī scenārija atšķirība ir tā, ka jaunajā politikas plānošanas periodā (no 2007. līdz 2013. gadam) tiek paredzēta iespēja atteikties no atbalsta mazāk labvēlīgajiem apvidiem. Šis scenārijs bija izstrādāts, lai būtu iespējams novērtēt tiešmaksājumu nosacīto “tīro” efektu, izslēdzot MLA maksājumu ietekmi uz zemes resursu vērtības un nomas maksas izmaiņām.

S9 (ar MLA) scenārijs paredz, ka tiešais atbalsts maksimāli atļautā līmenī tiks piesaistīts lauksaimnieciskai ražošanai, tādā veidā samazinot atdalīto VM tiesību vērtību. Daļu PVTM paredzēts novirzīt ar ražošanu saistīto ES maksājumu papildināšanai, kā arī papildus no nacionālā budžeta paaugstināt VM tiesību vērtību.

S9-MLA scenārijs ir S9 scenārija modifikācija un no S9 scenārija atšķiras ar 2007.-2013. gadā jaunajā lauku politikas plānošanas periodā pakāpeniski izslēgtiem MLA atbalsta maksājumiem.

Attiecībā uz VPM (VM/PVTM) visos scenārijos darbojas šādi pieņēmumi:

-          VPM un VM tiek aprēķināti saskaņā ar ES tiesiskajiem dokumentiem[2] un Iestāšanās līgumu, balstoties uz izmantotās LIZ kopplatību 2005. gada sākumā;

-          Pēc pārejas uz VM shēmu katru gadu tiek izveidota tiešā atbalsta nacionālā rezerve 3% apmērā no 2013. gadam Latvijai noteiktajiem nacionālajiem „griestiem”. Šī summa sektorā netiek izmantota, savukārt PVTM tiek piešķirti maksimāli atļautā apjomā.

Līdz 2009. gadam Latvijā tiks piemērota VPM administrēšanas shēma, tādēļ šajā laika posmā tiešmaksājumu likmes dažādos scenārijos neatšķiras. Līdz 2010. gadam, pieaugot kopējā finansējuma nacionālajiem “griestiem”, proporcionāli pieaugs atdalīto TM likmes.

Attiecībā uz MLA teritoriju atbalsta maksājumiem tiek izdarīti pieņēmumi:

§  A9 (ar MLA) un S9 (ar MLA) scenārijā līdz 2013. gadam (un arī pēc 2013. gada) MLA atbalsts tiks saglabāts 2006. gada līmenī;

§  A9-MLA un S9-MLA scenārijā MLA atbalsts, sākot ar 2009. gadu, vairs netiek piešķirts.

Pētījuma ietvaros analīze tiks veikta reģionu griezumā. Šāda pieeja ir aktuāla, jo Latvijas teritorija nav viendabīga, un atsevišķi reģioni atšķiras gan MLA maksājumu likmju, gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ziņā, gan arī, raugoties no citiem ekonomiskiem un sociāliem aspektiem.

Analizējamie reģioni ir:

1.      Kurzeme - Liepājas, Ventspils, Talsu, Kuldīgas rajons;

2.      Zemgale - Saldus, Tukuma, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajons;

3.      Vidzemes līcis - Rīgas, Limbažu rajons;

4.      Viduslatvija - Valmieras, Valkas, Cēsu, Ogres, Aizkraukles rajons;

5.      Centrālā Latvija - Madonas, Gulbenes, Jēkabpils, Preiļu rajons;

6.      Austrumlatvija - Alūksnes, Balvu, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas un Daugavpils rajons.

2.     Modelis

Pētījuma ietvaros ir izstrādāts matemātisks modelis, ar kura palīdzību tiek modelēta:

1)      alternatīvā zemes vērtība;

2)      nomas maksa;

Pēc tam tiek noteikts subsīdiju sadalījums pa saņēmēju ekonomiskajām grupām.

Teorētisko “alternatīvo” zemes vērtību veido iespēja saņemt ar ražošanu nesaistītus platībmaksājumus. Modelī tiek pieņemts, ka zemes iznomāšanas rezultātā īpašnieku zaudētie platībmaksājumi tiek kompensēti ar paaugstinātu nomas maksu.

Zemes vērtības aprēķins balstās uz diskontētās naudas plūsmas metodi un tā ir aprēķināta kā tagadnes jeb diskontētā vērtība sagaidāmajai tīrajai naudas plūsmai, kuru zemes īpašnieks saņem no sava īpašuma, izpildot tikai minimālās agrotehniskās prasības platībmaksājumu saņemšanai (appļaujot zemi vienu reizi gadā).

Nomas maksas aprēķinā ir izmantota diskontētās naudas plūsmas metode. Nomas maksa aprēķināta, salīdzinot diskontētās naudas plūsmu zemes iznomāšanas nomas līguma darbības laikā ar alternatīvo diskontēto naudas plūsmu, kas rastos, ja attiecīgajā laika periodā zemes īpašnieks veiktu minimālos agrotehniskos pasākumus platībmaksājumu saņemšanai (gadījumā, ja platībmaksājumu summa ir lielāka par izdevumiem platībmaksājumu saņemšanai).

Attiecībā uz subsīdiju sadalījumu pieņemts, ka tiešus ieņēmumus no subsīdijām gūst zemes apsaimniekotāji, neatkarīgi no tā, vai viņi ir zemes īpašnieki vai nomnieki.

Netiešie izdevumi no subsīdijām rodas zemes nomniekiem, jo, palielinoties zemes vērtībai, aug arī nomas maksa. Nomas maksas pieauguma summa veidojas ne tikai no katra gada subsīdijām, bet arī no subsīdiju ekspektācijām. Netiešie ieguvumi no subsīdijām ir summa, ko zemes īpašnieks saņems par zems iznomāšanu.

Subsīdiju sadalījums parāda, cik liela daļa no platībmaksājumiem, kas nav saistīti ar ražošanu, nokļūst pie zemes apsaimniekotājiem (gan zemes īpašniekiem, gan nomniekiem), un cik liela daļa - pie zemes iznomātājiem.

3.     Pieņēmumi un dati

Aprēķinos izmantoti šādi dati un pieņēmumi.

Platībmaksājumi ietver gan maksājumus no ES budžeta līdzekļiem, gan arī papildu maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem. Pieņemts, ka likmes pēc 2013. gada saglabāsies 2013. gada līmenī, un tās ir aprēķinātas, pieņemot, ka VPM un VM atbilstošā platība pēc 2005. gada palielināsies atbilstoši ar LAPA modeli prognozētajam lauksaimniecībā izmantotās zemes platību pieaugumam, par bāzes vērtību pieņemot 2005. gada sākumā reāli izmantoto LIZ platību.

Mazāk labvēlīgo apvidu maksājumu likmes ir pieņemtas atbilstoši MLA atbalsta vidējām likmēm katrā no analizējamiem reģioniem. Šī ir teorētiska likme, kas aprēķināta visai reģionā izmantotajai LIZ atkarībā no tā, cik liela daļa no reģiona teritorijas var pieteikties uz mazāk labvēlīgo apvidu piemaksām, un kurā no trim MLA grupām šī teritorija ietilpst. Maksājumi par mazāk labvēlīgiem apvidiem reģionos visā periodā ir plānoti nemainīgi.

Minimālie agrotehniskie izdevumi 2004. gadā un 2005. gadā ir vienādi ar reālajām appļaušanas pakalpojumu cenām[3]. Laika periodā no 2006. līdz 2008. gadam ir prognozēts 8% pieaugums gadā, 2009. gadā - 6%, 2010. gadā - 5%, 2011. gadā - 4%, 2012. gadā - 3% un 2013. gadā - 2,5%. Pēc 2013. gada agrotehniskie izdevumi nemainās.

Appļaušanas izdevumu koriģēšanai, atbilstoši dažādiem reģioniem, izmantoti koeficenti, kas noteikti, balstoties uz 2004. gada vidējā kopējā bruto atalgojuma līmeņa salīdzinājumu reģionos.

Zemes kadastrālā vērtība pētījumā analizētajos reģionos 2004. gadā ir noteikta, balstoties uz Valsts zemes dienesta informāciju par zemes kadastrālo vērtību Latvijas pagastos 2004. gada beigās. Šo informāciju agregējot, tika aprēķināta lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cena katrā analizējamā reģionā.

Tiek pieņemts, ka 2013. gadā zemes kadastrālā vērtība ir vienāda ar rēķināmo zemes vērtību. Šādi secināt ļauj pieņēmums, ka līdz tam laikam izdosies izveidot sistēmu, kurā kadastrālā vērtība precīzi atspoguļos zemes vērtību. Kadastrālās vērtības bāzes pieaugums visos reģionos ir vienāds - 6%. Šāds skaitlis atspoguļo vidēji augstu pieauguma tempu.

Attiecībā uz diskonta likmes noteikšanu, esošajā modelī (zemes vērtības aprēķinā un nomas maksas aprēķinā) nav iespējams izmantot tradicionālo pieeju, koriģējot diskonta likmi atbilstoši riskam, jo:

1)      Latvijā nav pieejami finanšu instrumenti, kuru riska līmenis būtu līdzīgs riskam, veicot minimālos agrotehniskos pasākumu platībmaksājumu saņemšanai vai iznomājot zemi;

2)      atbilstoši modelī izmantotajiem pieņēmumiem, aprēķini tiek veikti no zemes īpašnieka - fiziskas personas pozīcijām. Atbilstoši Latvijas specifikai, šādas personas nevar uzskatīt par diversificētu portfeļu turētājiem.

Minēto iemeslu dēļ modelī ir izmantoti autoru pieņēmumi (kas balstās uz matemātiskiem aprēķiniem): “alternatīvās” zemes vērtības noteikšanai 5,15% un “alternatīvās” nomas maksas noteikšanai 6,4%.

Pieņemts, ka Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), visu laiku nemainās un ir 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Zemes īpašnieki ir fiziskas personas un no saviem ienākumiem par zemes iznomāšanu maksā Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). IIN likme ir 25% un analizējamā periodā ir nemainīga.

Zemes sadalījums apsaimniekotājiem-īpašniekiem un apsaimniekotājiem-nomniekiem balstās uz CSP Lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultātiem 2003. gadā. Šo apsekojumu veic reizi divos gados, tāpēc pētījuma brīdī tā ir aktuālākā informācija. Par pamatu tika ņemts izmantotās LIZ sadalījums saimniecībās.

Sagaidāmā tīrā naudas plūsma ir prognozēta divos laika periodos: 1. prognozētajā nākotnē - laika periods, kuram naudas plūsma ir plānota atsevišķi pa gadiem. Tas aptver laika posmu no 2004. līdz 2013. gadam; 2. turpmākajā nākotnē - periods pēc prognozētās nākotnes, t. i., pēc 2013. gada. N-tais gads ir 2013. Pieņemot, ka 2004. gadā i = 1, 2013. gads pēc kārtas ir desmitais un attiecīgi n = 10.

Zemes vērtības aprēķinā bez iepriekš minētajiem pieņēmumiem vēl lietoti šādi:

-          pieņemts, ka arī turpmāk ieņēmumi no platībmaksājumiem netiks aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;

-          zemes īpašniekam nav citu apliekamu ienākumu no saimnieciskās darbības un tādējādi to nav iespējams agrotehniskos izdevumus un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus attiecināt uz citu saimniecisko darbību, lai samazinātu aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

-          pieņemts, ka, reiz izšķiroties par labu kādam no scenārijiem, nepastāv ar ražošanu nesaistīto platībmaksājumu atcelšanas risks.

Nomas maksas aprēķinā izmantoti tādi paši pieņēmumi, kādi zemes vērtības aprēķinā, bet papildus tiek pieņemts, ka:

-          ieņēmumi no nomas tiks aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus būs iespējams atskaitīt no apliekamā ienākuma;

-          nomas līguma termiņš ir 10 gadi.

4.     Rezultāti

Izmantojot izstrādāto modeli noteikts, kādu

1. “alternatīvo” zemes vērtību un


2. “alternatīvo” nomas maksu

veidos ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi atkarībā no politikas scenārija. Pētījuma ietvaros arī aprēķināts

3. ar ražošanu nesaistīto platībmaksājumu sadalījums atsevišķām ekonomiskajām grupām.

Teorētiskā “alternatīvā” zemes vērtība un zemes nomas maksa, kā arī subsīdiju sadalījums ir noteikts 2009. gadam gan Latvijā kopumā, gan arī katram atsevišķam reģionam.

1. tabula. “Alternatīvā” zemes tirgus vērtība un nomas maksa Latvijā 2009. gadā (LVL/ha)

Avots: LVAEI aprēķini

Tādējādi 1. tabulā redzam: jo lielāki ir ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi, jo lielāka veidojas “alternatīvā” zemes tirgus vērtība un “alternatīvā” nomas maksa. Vislielākā “alternatīvā” zemes tirgus vērtība un zemes nomas maksa 2009. gadā veidotos, ieviešot A9 (ar MLA) scenārijā, savukārt viszemākā - S9-MLA scenāriju, jo A9 (ar MLA) scenārijs paredz lielākus ar ražošanu nesaistītus maksājumus par hektāru, bet S9-MLA - zemākos no iespējamiem.

Pieļaujot, ka “alternatīvā” zemes tirgus vērtība un nomas maksa pie zināmiem nosacījumiem (aprakstīts pieņēmumu sadaļā) varētu tikt uztverta kā minimālā cena un minimālā nomas maksa, pētījuma ietvaros ir apstiprinājusies hipotēze par to, ka ar ražošanu nesaistītiem platībmaksājumiem atsevišķos gadījumos jāstimulē zemes cenas un zemes nomas maksas pieaugums.

Teorētiski varētu teikt: ja vidējā zemes cena valstī 2009. gadā (bez subsīdiju, kas nav saistītas ar ražošanu, ietekmes) būtu zemāka par 600 latiem, tad divi no scenārijiem (A9-MLA un S9-MLA) ar ražošanu nesaistīto platībmaksājumu efektu zemes cenu neietekmētu. Bet, piemēram, realizējot A9 (ar MLA) scenāriju, teorētiski zemes cena tikai šī faktora dēļ varētu pieaugt līdz vairāk nekā 800 latiem. Savukārt, ja zemes cena valstī bez to subsīdiju, kas nav saistītas ar ražošanu, ietekmes 2009. gadā būtu 1000 lati, tad ekonomiski nebūtu pamata vidējai zemes cenai valstī ar ražošanu nesaistīto subsīdiju efekta dēļ pieaugt vēl vairāk.

Līdzīgi tas ir arī ar nomas maksu. Ja nomas maksa līgumos, kuri ir noslēgti uz 10 gadiem, 2009. gadā valstī būtu 70 latu līmenī bez to subsīdiju ietekmes, kas nav saistītas ar ražošanu, tad ar ražošanu nesaistīto platībmaksājumu dēļ nomas maksa varētu palielināties tikai, realizējot A9 (ar MLA) scenāriju, bet, ja 40 latu līmenī, tad to varētu ietekmēt jebkurš no scenārijiem „ar MLA.”

Tomēr šeit ir svarīgi ņemt vērā reģionālās atšķirības, kas galvenokārt veidojas trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, MLA piemaksu vidējā likme dažādos reģionos ir atšķirīga. Otrkārt, reģionos atšķiras arī minimālo agrotehnisko pasākumu izdevumi. Treškārt, zemei dažādos reģionos ir atšķirīga kadastrālā vērtība un tātad arī nekustāmā nodokļa summa.

Analizējamajos reģionos visaugstākās MLA piemaksas ir Austrumlatvijā un vienlaikus arī zemākās izmaksas minimāliem agrotehniskiem darbiem un nekustāmā īpašuma nodokļa summas par hektāru. Visu šo iemeslu dēļ tieši Austrumlatvijas reģionā veidojas visaugstākā “alternatīvā” zemes tirgus vērtība (sk. 2. tabulu). No otras puses, viszemākās MLA piemaksas ir Vidzemes līča reģionā, taču te ir augstākas agrotehnisko darbu izmaksas, tāpēc zemes “alternatīvā” tirgus vērtība veidojas viszemākā.

2. tabula. “Alternatīvā” zemes cena reģionos, ko veido ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi 2009. gadā (LVL/ha)

Avots: LVAEI aprēķini

Tāpēc lielākie riska reģioni zemes cenas pieauguma ziņā “A9 ar MLA” scenārijā (tas ir maksimālais scenārijs subsīdijām, nesaistītām ar ražošanu) varētu būt Latvijas austrumdaļas teritorija (Centrālā Latvija un Austrumlatvija), kā arī Viduslatvija un Kurzeme. Savukārt zemāko riska zonu veido Vidzemes līča un Zemgales reģions, kur zemes cena jau patlaban ir salīdzinoši augsta[4].

S9-MLA scenārijā (tajā ir viszemākās ar ražošanu nesaistītās subsīdijas) “alternatīvā” zemes tirgus vērtība ir aptuveni līdzīga visos reģionos, izņemot Vidzemes līča teritoriju, kur tā ir manāmi zemāka, un Kurzemes reģionu, kur tā ir nedaudz zemāka.

Līdzīga situācija veidojas arī attiecībā uz “alternatīvo” zemes nomas maksu (sk. 3. tabulu).

3. tabula. “Alternatīvā” zems nomas maksa reģionos, ko veido ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi 2009. gadā (LVL/ha)

Avots: LVAEI aprēķini

Raugoties no platībmaksājumu (ar ražošanu nesaistīto) sadalījuma atsevišķām ekonomiskām grupām viedokļa, zemes iznomātājiem lielākā daļa no subsīdijām tiktu, ieviešot A9 (ar MLA) scenāriju - 24% no katra papildus samaksātā lata (4. tabula). Zaudētāji šajā gadījumā būtu zemes nomnieki. Lai gan valstī kopumā aptuveni ceturtā daļa zemes tiek nomāta, viņiem paliktu mazāk par 2% no subsīdiju līdzekļiem, bet pārējā daļa nonāktu pie zemes iznomātājiem.

4. tabula. Analizējamo platībmaksājumu sadalījums atsevišķām ekonomiskām grupām (vidēji Latvijā)

Avots: LVAEI aprēķini

Ja tiktu ieviests S9-MLA scenārijs, kurš paredz, ka ar ražošanu nesaistīto platībsubsīdiju apjoms būs zemākais no iespējamiem, daļa no subsīdijām nonāktu zemes iznomātāju kabatā, un šī daļa būtu aptuveni 15% no katra papildus samaksātā lata.

Vismazāko subsīdiju daļu zemes iznomātāji saņemtu Austrumlatvijas reģionā, jo pēc 2003. gada datiem šajā teritorijā nomnieku īpatsvars ir tikai 10%. Šajā reģionā “+MLA” scenārijos zemes nomnieki nesaņemtu neko, bet “A6 (ar MLA)” scenārijā - pat ciestu zaudējumus. Savukārt Zemgalē, kur iznomā 38% no visas zemes, arī zemes iznomātāji saņemtu lielāko daļu no katra subsīdiju veidā samaksātā lata. Tiesa, teorētiski lauksaimniekiem ieguvums no subsīdijām, kas nav saistītas ar ražošanu, būtu jūtams tikai tad, ja “alternatīvā” zemes cena būtu lielāka par to cenu, kura veidotos bez šādām subsīdijām.

Secinājumi

Pētījuma rezultātā ir izstrādāts modelis, kas dod iespēju aprēķināt „alternatīvo” zemes vērtību un nomas maksu, kura, pie zināmiem nosacījumiem (kuri ir izklāstīti pieņēmumu sadaļā), reprezentē minimālo zemes tirgus vērtību un minimālo zemes nomas maksu.

Noteikta ekonomiski pamatota „alternatīvā” zemes vērtība un nomas maksa, atkarībā no politikas scenārijiem, valstī kopumā un atsevišķos valsts reģionos. Ar modeļa palīdzību (izmantojot “alternatīvās” zemes cenas aprēķinus) noteikts, kā sadalītos ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi starp zemes īpašniekiem-apsaimniekotājiem, īpašniekiem-iznomātājiem un nomniekiem-apsaimniekotājiem.

Šī pētījuma uzdevumu realizēšanai ir izvēlēti politikas analīzes scenāriji, kas atbilst atdalīto maksājumu ietekmes uz zemes vērtību un nomas maksu kvantitatīvai analīzei reģionālā griezumā. Latvijas izvēles jomas reformētajā atbalsta sistēmā ir maksājumu atdalīšanas pakāpe no ražošanas, kā arī MLA atbalsta maksājumu saglabāšanas pakāpe jaunajā lauku attīstības plānošanas periodā 2007.-2013. gadā. Scenāriju kopu veido 4 scenāriji, kuri formalizē dažādus tiešā atbalsta atdalīšanas shēmu variantus ar un bez MLA maksājumiem - A9 scenārijā tiešais atbalsts tiek pilnīgi atdalīts no ražošanas, un MLA piemaksas visu laiku ir nemainīgas, savukārt S9 scenārijā tiešais atbalsts maksimāli atļautā līmenī tiek piesaistīts lauksaimnieciskai ražošanai, tādā veidā samazinot atdalīto tiešmaksājumu likmes. A9-MLA un S9-MLA scenārijs tika izstrādāti, paredzot iespēju jaunajā politikas plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam atteikties no atbalsta mazāk labvēlīgajiem apvidiem un novērtēt KTO tiešmaksājumu nosacīti “tīro” efektu, izslēdzot MLA maksājumu ietekmi uz zemes resursu vērtības un nomas maksas izmaiņām.

Dažādiem scenārijiem kvantificētās iespējamās ES KTO tiešmaksājumu likmes veido daļu no nepieciešamās informācijas analītisko metožu izmantošanai. Atkarībā no tiešmaksājumu reformas īstenošanas scenārija, atšķiras no ražošanas atdalītā atbalsta līmenis, kas katru gadu pakāpeniski palielinās.

Lai gan šī pētījuma ietvaros tiek analizētas tikai ar ražošanu nesaistītās subsīdijas un netiek vērtēts ieguvums, ko dod ar ražošanu saistītās subsīdijas, tomēr ir iespējams konstatēt dažas iezīmes:

1. jo lielāki ir ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi, jo lielāka ir “alternatīvā” zemes tirgus vērtība un “alternatīvā” nomas maksa;


2. jo lielāki ir ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi, jo no ekonomikas viedokļa lielākai naudas daļai jānonāk zemes iznomātājiem;


3. ja “alternatīvā” zemes vērtība un zemes nomas maksa ir augstāka par faktisko tirgus cenu, veidojas ekonomiskais pamatojums tirgus cenas pieaugumam.

Salīdzinoši augstas ar ražošanu nesaistītās subsīdijas visvairāk varētu ietekmēt tos reģionus, kuri līdz šim ir izrādījušies mazāk pievilcīgi lauksaimniecībai, un teritorijas, kuras saņem piemaksas par mazāk labvēlīgiem apvidiem (piemēram, Centrālā Latvija un Austrumlatvija). Lai gan kopumā ar ražošanu nesaistītās subsīdijas ir vērtējamas pozitīvi, jo naudas pieplūdums palielina dzīvojošo un lauksaimniecībā strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, tomēr, citiem faktoriem nemainoties, ilgtermiņā tas kavētu tādu saimniecību attīstību, kuras strādā nomātās platībās vai kuras grib (gribēs) paplašināties, bet kurām pašu zemes aktīvi ir ierobežoti.

Savukārt tajos reģionos, kur ir liels lauksaimniecības mērķiem nomāto platību īpatsvars (piemēram, Zemgale), augstas ar ražošanu nesaistītās subsīdijas varētu nebūt labākais un efektīvākais instruments, kā palīdzēt lauksaimniecībā strādājošiem, tā iemesla dēļ, ka liela daļa no naudas līdz lauksaimniekam nenonāks.

Tomēr pētījuma rezultāti nenozīmē, ka zemes cenu un nomas maksu palielina tikai ar ražošanu nesaistītie platībmaksājumi. Ja reģionā zemes nomas maksa (zemes cena) jau ir augstāka par “alternatīvo” zemes vērtību, zemes nomas maksas (zemes cenas) pieaugums no platībmaksājumiem, nesaistītiem ar ražošanu, varētu notikt uz „ar ražošanu saistīto subsīdiju efekta” rēķina (kas šī pētījuma ietvaros netika vērtēts). Tas nozīmē, ka, neatkarīgi no tā, vai subsīdijas tiktu maksātas, atdalot no ražošanas, vai saistot ar ražošanu, efektam jābūt vienādam. Tam jāizpaužas tādējādi, ka pieaug lauksaimnieku ienākumi, un viņi var atļauties maksāt par zemi vairāk.

Jāuzsver, ka ar modeļa palīdzību ir iespējams noteikt platībmaksājumu likmes, kuru ietekmē „alternatīvā” zemes tirgus vērtība nepārsniegtu faktisko vai mērķa tirgus vērtību. Tādējādi ar ražošanu nesaistīto platībmaksājumu ietekme no lauksaimniecības viedokļa būtu salīdzināma ar tiešiem (ar ražošanu saistītiem) platībmaksājumiem.

Avoti

1.      Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.- R.: LR ZM, http://www.zm.gov.lv/data/rdp_20040708(final).doc;

2.      Bruto seguma aprēķins zemnieku saimniecībai 2004.gadā, SIA Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs, www.llkc.lv;

3.      Latvijas reģioni skaitļos 2004.- R.: LR CSP, 2004.

4.      Lauku saimniecības Latvijā 2004.gadā.- R.: LR CSP, 2005.

5.      Latvijas statistikas gadagrāmata 2004.- R.: LR CSP, 2004.

6.      Saktiņa D., Latvijas lauku teritorijas klasifikācija.- Jelgava: Jelgavas tipogrāfija, 2000.- 52.lpp.

7.      Council Regulation (EC) No 1258/1999 of May 17 1999 on the financing of the common agricultural policy;

8.      Council Regulation (EC) No 1782/2003 of 29 September 2003 establishing common rules for direct support schemes under the common agricultural policy and establishing certain support schemes for farmers and amending Regulations (EEC) No 2019/93, (EC) No 1452/2001, (EC) No 1453/2001, (EC) No 1454/2001, (EC) 1868/94, (EC) No 1251/1999, (EC) No 1254/1999, (EC) No 1673/2000, (EEC) No 2358/71 and (EC) No 2529/2001;

9.      Geltner D.M., Miller, N.G. Comercial real estate analysis and investments. – Ohio: South-Western Publishing, 2001. – 898 p.

10.  Lumby S. Investment appraisal and financial decisions. – London etc.: Chapman&Hull, 1994. – 667 p.

11.  Investment mathematics and statistics / A.T.Adams, D.S.F.Bloomfield, P.M.Booth, P.D.England. – London etc.: Graham&Trotman, 1993. – 410 p.

12.  Ross S.A., Westerfield R.W., Jaffe J.F. Corporate finance. – Boston: Irwin, 1993. – 912p.

13.  Jones C.P. Introduction to financial management. – Boston: Irwin, 1992. – 704 p.

14.  Reilly F. K. Investments – Chicago etc.: Dryden, 1986. – 726 p.

15.  Kolb R.W. Investments. – Glenview: Scott, Foresman a.co., 1989. – 791 p.