E-Pols

Ar kartupeļiem — mūsu otro maizi

— Vai teiciens par kartupeli — mūsu otro maizi — ir patiess?

— Ir gan. Mēs kartupeļus uzturā lietojam ļoti daudz. Pēdējos gados viens cilvēks Latvijā vidēji patērēja ap 140 kilogramu kartupeļu, un tas ir divas reizes vairāk nekā Rietumeiropā, kur gadā vidēji izlieto 60—70 kilogramu. Tas jau ir viens no rādītājiem, kas liecina par dzīves līmeni valstī, kartupeļi ir lēti, liela daļa cilvēku paši tos izaudzē savos dārziņos. Pilsētnieki, iespējams, patērē mazāk, bet laucinieki — vairāk, jo naturālā saimniekošana joprojām laukos ir izteikta.

— Cik lielas platības Latvijā aizņem kartupeļu stādījumi?

— Precīzi nepateikšu. Kādreiz, padomju laikā, Latvijā ar kartupeļiem bija apstādīta 140 000 hektāru liela platība. Pagājušajā gadā bija mazāk nekā 70 000 hektāru, bet pašlaik — vairs tikai ap 50 000 hektāru. Tādus datus sniedz statistikas pārvalde.

— Bet — patērē vairāk, kaut platības ir mazākas?

— Viena lieta ir tā, ka valstī nav precīzas ražības uzskaites. Otra — ražošana nebūt nav tāda, kādai tai vajadzētu būt. Ja ražība būtu nepieciešamajā līmenī, Latvijā pilnīgi pietiktu ar 30 000 hektāru lielu kartupeļu platību. Pašlaik ražība valstī vidēji ir tikai 12—15 tonnas no hektāra. Normāli būtu jābūt vismaz 25—30, pat 40 tonnām. Tādu ražību mēs vēl ilgi nespēsim sasniegt, bet 25 tonnas vidēji no hektāra gan valstī vajadzētu sasniegt.

Kas notiks, ja šī augstā ražība tiešām būs visos 50 000 hektāru? Tad kartupeļu audzētājus gaida krahs, jo nebūs kur likt. Pārstrāde valstī ir ļoti mazos apjomos, eksportējam niecīgus daudzumus. Agrāk Latvija eksportēja ap 30 000 tonnu sēklas kartupeļu un ap 200 000 tonnu galda kartupeļu — uz Igauniju, Murmansku, Arhangeļsku.