Pētījumi

Sojas šķirņu un audzēšanas tehnoloģiju ekonomiskās efektivitātes novērtējums uz eksperimentālās izpētes pamata

Agneses Krieviņa, Alberts Auziņš, Ieva Leimane, AgroPols
07.05.2021

Tekstu oriģinālajā formatējumā lūdzu lasīt pievienotajā PDF failā


Pievienotie dokumenti

Raksts PDF formātā

Agneses Krieviņa, Alberts Auziņš, Ieva Leimane
Edo Consult

Eiropas savienība (ES) ļoti lielā mērā ir atkarība no augu izcelsmes proteīna (galvenokārt sojas) importa, tāpat arī Latvija importē ievērojamu daudzumu sojas spraukumu, kas ir populārākais proteīna, it īpaši aminoskābju avots cūku ēdināšanā.

Ievērojot gan potenciālos saimnieciskos ieguvumus vietējiem lauksaimniekiem, gan virkni vides un klimata priekšrocību, kas ir sabiedrības interese, ES ir aktuāla politiskā iniciatīva proteīnaugu audzēšanas attīstībai iespējami tuvu to patēriņa vietai (Eiropas proteīna plāns[1]). Šobrīd ļoti garās sojas piegādes ķēdes saīsināšana varētu palīdzēt uzlabot klimata neitralitāti vietējā augkopībā, samazināt SEG emisijas no sojas spraukumu transportēšanas, ierobežot mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības zudumus galvenajās sojas eksportētājvalstīs, uzlabot ES valstu vietējo augšņu stāvokli, kā arī sniegt citus ieguvumus saistībā ar īsajām piegādes ķēdēm, tostarp iespēju šādu barību un gala produktus pozicionēt kā īpašas vērtības produktus (ne-ĢM un vietēji audzēti). Īsās ķēdes un vietējā ražošana (ražošanas lokalizācija) pašlaik ir populāras un augošas tendences ES lauksaimniecības un pārtikas nozarē[2]. Tāpat koncepta no lauka līdz galdam attīstība ir uzņēmusi apgriezienus ES lauksaimniecības un pārtikas nozarē[3]. Turklāt sabiedriskās domas izpētes rezultāti liecina, ka jau šobrīd eksistē pieprasījums pēc gaļas produktiem, kas varētu lepoties ar marķējumu par barības izejvielu vietēju izcelsmi, ne-ĢM vai pat bioloģiskās saimniekošanas piemērošanu produktu ieguvē. Tāpēc dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana, izmantojot vietēji audzētas barības izejvielas, varētu būt daudzsološa dažādošanas stratēģija cūkgaļas virzīšanai tirgū, kas paver jaunas tirgus nišas[4].

Sojas platības Latvijā šobrīd aizņem aptuveni 300 ha, un interese par sojas audzēšanu turpina pieaugt. Mērķtiecīgi attīstot sojas audzēšanu Latvijā, cita starpā varētu pastāvēt iespēja vismaz daļēji aizstāt sojas spraukumu importu. Sojas audzēšanas iespēju izvērtēšanai projekta ietvaros tika veikti gan sojas šķirņu salīdzināšanas, gan sojas audzēšanas tehnoloģiju lauku izmēģinājumi.

Lauku izmēģinājumu rezultātu ekonomisko interpretāciju sarežģī sojas kompleksais sastāvs, gan arī apstāklis, ka ne tuvu ne viss proteīns ir vienlīdz nozīmīgs dzīvnieku ēdināšanā, bet, nosakot sojas kvalitāti, praksē parasti aprobežojas ar kopproteīna daudzuma (īpatsvara sausnā) novērtēšanu.

Un tas vērtēšanai radīja papildu izaicinājumu – novērtēt tieši dzīvnieku barošanai svarīgā proteīna daļu (to raksturo saziņā ar dzīvnieku barošanas speciālistiem izvēlētais aminoskābju grozs) līdz ar maiņas enerģiju primāri nodrošinošajiem cukuriem un cieti, kā arī neaizmirstot par taukiem, kuru nepietiekamību lopbarības maisījumā jākompensē ar visai dārga produkta – tirgū pirktas eļļas pievienošanu.

Šajā rakstā varēsiet iepazīties ar dažādu sojas šķirņu un to audzēšanas tehnoloģiju (mēslošanas režīmi, izsējas normas, herbicīdu izmantošanas režīmi) ekonomiskās efektivitātes novērtējumu uz eksperimentālās izpētes datu pamata. Eksperimentālie lauku izmēģinājumi veikti AREI Stendes pētniecības centrā un SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs” (Viļānos).

1.    Novērtēšanas metodoloģija

Katra izmēģinājuma varianta ekonomiskā efektivitāte vērtēta pēc ekonomiskā rezultāta, ko veido ražas ekonomiskās vērtības (novērtēta saskaņā ar ražas sastāvā ietilpstošo barības vielu ilgtermiņa tirgus vērtību) un salīdzināmo izmaksu (izmaksas, kuras mainās atkarībā no lauku izmēģinājumu variantiem) starpība:

,                                                                                                                                                              (1)

kur

Ei

izmēģinājuma varianta i ekonomiskais rezultāts (EUR/ha);

 

Vri

izmēģinājuma variantā i iegūtās sojas kā lopbarības izejvielas ekonomiskā vērtība (EUR/t), aprēķināta saskaņā ar formulu (2);

 

qi

izmēģinājuma variantā i iegūtā sojas raža (t/ha);

 

Izmsi

izmēģinājuma varianta i salīdzināmās izmaksas (EUR/ha).

Ekonomiskās efektivitātes salīdzinājums veikts, ekonomiskos rezultātus pretstatot izvēlētajam bāzes variantam (piem., bāzes šķirne, pamata mēslošanas režīms u.tml.).

 

Sojas kā lopbarības izejvielas ekonomiskā vērtība (Vri) balstās uz tās sastāvā esošo barības vielu tirgus jeb ekonomiskajām vērtībām:

,                                                                                                                                          (2)

kur

EBVVi

ekonomisko barības vielu vienību saturs sojā, lauku izmēģinājumā i (tonnas uz 1 tonnu sojas), aprēķināts saskaņā ar formulu (3);

 

PEBVV

ekonomisko barības vielu vienību ilgtermiņa tirgus cena (EUR/t).

EBVV cena (PEBVV) ir vienāda ar cukuru+cietes ilgtermiņa tirgus cenu.

 

Ekonomiskās barības vielu vienības (EBVV) ir autoru izstrādātā koncepcija. EBVV ir komplekss rādītājs, kas raksturo pamata barības vielu saturu sojā, izmantojot šo barības vielu cenu ilgtermiņa attiecības. EBVV saturs sojā katrā lauku izmēģinājuma variantā ir noteikts šādi:

,                                                                                                          (3)

kur

a

izvēlēto aminoskābju tirgus cenas (Pssaa) attiecība pret cukura un cietes tirgus cenu (Ps+s);

 

b

tauku tirgus cenas (Pf) attiecība pret cukura un cietes tirgus cenu (Ps+s);

 

lssaa_i

izmēģinājuma variantā i iegūtais izvēlēto aminoskābju saturs sojā (faktiskajā masā);

 

ls+s_i

izmēģinājuma variantā i iegūtais cukuru+cietes saturs sojā (faktiskajā masā);

 

lf_i

izmēģinājuma variantā i iegūtais tauku saturs sojā (faktiskajā masā).

Rādītājs lssaa ietver šādas cūku barošanā nozīmīgas aminoskābes: lizīnu (lys), metionīnu (met), cistīnu (cys), treonīnu (thr), izoleucīnu (ile), leicīnu (leu), valīnu (val), histidīnu (his) un fenilalanīnu (phe).

Barības vielu saturs sojā ir noteikts, izmantojot projekta vadošā partnera AREI veiktās sojas analīzes, dažos gadījumos aminoskābju saturs novērtēts netieši.  

Novērtētā un aprēķinos izmantotā aminoskābju tirgus vērtība pret cietes+cukuru tirgus cenu (a) ir 21.2, savukārt tauku cenas attiecība pret cietes+cukuru tirgus vērtību (b) ir 6.2.

Novērtējumā izmantotas trīs gadu vidējās aminoskābju, cietes+cukuru un tauku tirgus cenas, par references produktiem izmantojot ne-ĢM sojas spraukumus, kukurūzu un rapšu eļļu.

 

Salīdzināmo izmaksu novērtējumā tiek izmantotas tikai tās izmaksas (Izmsi), kas dažādu lauku izmēģinājumos iekļauto sojas audzēšanas tehnoloģiju ietvaros ir mainīgas un līdz ar to ietekmē rezultātu atšķirības (pārējo izmaksu ietekmē rezultāts nemainās, līdz ar to tās netiek vērtētas):

  • sēklas izmaksas;
  • minerālmēslu izmaksas;
  • minerālmēslu izkliedēšanas izmaksas;
  • sojas ekstrūzijas un eļļas spiešanas izmaksas;
  • herbicīdu izmaksas un smidzināšanas izmaksas (tikai herbicīdu izmēģinājumiem).

Lai iegūtu minēto izmaksu pozīciju vērtības, izsētais sēklu daudzums reizināts ar to cenu, tāpat izmantotais minerālmēslu tīrvielu daudzums reizināts ar atbilstošās tīrvielas nosacīto cenu, savukārt minerālmēslu izkliedei tiek izmantotas šī pakalpojuma vidējās cenas. Herbicīdu izmaksas novērtētas saskaņā ar ekspertu vērtējumu, savukārt herbicīdu izkliedei tiek izmantotas šī pakalpojuma vidējās cenas. Visu minēto cenu ieguves avots ir LLKC sastādītie bruto segumi un tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums par 2019.gadu. Papildus ievērtētas sojas pupiņu pārstrādes izmaksas (45 EUR/t) saskaņā ar projekta partneru sniegto informāciju.

Ražas ekonomiskā vērtība, salīdzināmās izmaksas un ekonomiskais rezultāts aprēķināts uz 1 ha. Sojas audzēšanas ekonomisko rezultātu novērtējums veikts, izmantojot lauku izmēģinājumu rezultātus, kas aprēķināti kā vidējie rādītāji pēc 2019. un 2020.gada datiem.

2.    Sojas Šķirņu salīdzinājums

Novērtējumā iekļautas 10 dažādas sojas šķirnes, kas lauku izmēģinājumu ietvaros konvencionāli audzētas Stendē un trīs gadu periodā uzrādījušas labākos rezultātus gan pēc ekspertu vērtējuma, gan ražas parametriem, savukārt Viļānos vērtētas 6 visā projekta īstenošanas periodā audzētās sojas šķirnes. Sojas šķirņu izmēģinājumi veikti pie vienādas izsējas normas, vienāda mēslošanas režīma un rindstarpu attāluma. Par bāzi atsevišķi Stendē un Viļānos pieņemta šķirne “Laulema”. Kopsavilkums par salīdzināto šķirņu ražību un iegūtās ražas bioķīmisko novērtējumu konvencionāli audzētai sojai, kas kalpo kā ievaddati ekonomiskajiem aprēķiniem, apkopots Tabulā 1.

Tabula 1. Konvencionāli audzētas sojas izmēģinājumos novērotā ražība un ražas bioķīmiskā sastāva novērtējums dažādām šķirnēm (vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Ražība (t/ha)

Izvēlēto aminoskābju summa (%, sausna)

Cukuri+ciete (%, sausna)

Koptauki (%, sausna)

Stende

Sculptor

1.67

12.02

4.61

18.94

Laulema*

1.55

11.86

4.73

19.11

Alexa

1.25

11.58

5.98

19.81

Erika

1.23

12.67

4.91

18.83

Viola

1.15

12.62

5.18

18.01

Merlin

1.12

11.85

5.13

20.61

Maja

1.10

12.54

4.27

18.63

Tiguan

1.04

11.80

6.09

21.26

Paradis

0.90

12.84

4.61

19.69

Touttis

0.83

11.38

5.29

18.96

Viļāni

Laulema*

2.11

11.85

4.27

16.22

Paradis

2.03

13.33

4.02

17.84

Merlin

1.74

11.91

4.49

19.40

Tiguan

1.73

12.63

5.34

19.36

Touttis

1.41

12.24

4.05

17.93

Lajma

1.26

11.05

4.91

18.06

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Dažādu sojas šķirņu audzēšanas lauku izmēģinājumu variantos iegūtās ražas ekonomiskais novērtējums, kas ir ekonomiskā rezultāta aprēķināšanas starprezultāts, redzams Tabulā 2. Ražas ekonomiskā vērtība raksturo ražas sastāvā esošo barības vielu tirgus vērtību uz tonnu sojas pupiņu, kas, ņemot vērā iegūto sojas ražību, tālāk izteikta kā ražas ekonomiskā vērtība uz vienu ha.

Tabula 2 . Konvencionāli audzētas sojas izmēģinājumos iegūtās ražas vērtības novērtējums dažādām šķirnēm
(vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Ražība (t/ha)

Ražas ekonomiskā vērtība (EUR/t)

Ražas ekonomiskā vērtība (EUR/ha)

Stende

Sculptor

1.67

406

676

Laulema*

1.55

404

624

Erika

1.23

421

517

Alexa

1.25

403

506

Viola

1.15

414

475

Merlin

1.12

414

463

Maja

1.10

416

458

Tiguan

1.04

418

435

Paradis

0.90

430

386

Touttis

0.83

392

325

Viļāni

Paradis

2.03

428

871

Laulema*

2.11

384

810

Tiguan

1.73

424

734

Merlin

1.74

407

707

Touttis

1.41

404

571

Lajma

1.26

378

475

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Iegūtie ekonomiskie rezultāti visiem sojas šķirņu izmēģinājumu variantiem apkopoti Tabulā 3. Jāpaskaidro, ka tabulā attēlotās starpības nozīmē atšķirību no pieņemtās bāzes varianta, piemēram, ekonomiskā rezultāta starpība parāda katra konkrētā izmēģinājuma varianta ekonomiskā rezultāta atšķirību no bāzes varianta ekonomiskā rezultāta (t.i., konkrētā izmēģinājuma varianta ekonomiskais rezultāts mīnus bāzes varianta ekonomiskais rezultāts). Augstāka pozitīva ekonomiskā rezultāta starpība norāda uz konkrētā izmēģinājuma varianta labāku ekonomisko efektivitāti, savukārt augstāka negatīva starpība – uz zemāku ekonomisko efektivitāti, salīdzinot ar bāzes variantu.

Tabula 3. Konvencionāli audzētas sojas izmēģinājumu ekonomisko rezultātu salīdzinājums dažādām šķirnēm
(pret bāzes variantu, vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Ražas ekonomiskās vērtības starpība
(EUR/ha)

Salīdzināmo izmaksu starpība
(EUR/ha)

Ekonomiskā rezultāta starpība (EUR/ha)

Stende

Sculptor

52

5

47

Laulema*

0

0

0

Erika

-107

-14

-93

Alexa

-118

-13

-105

Viola

-149

-18

-131

Merlin

-161

-19

-142

Maja

-166

-20

-146

Tiguan

-188

-23

-166

Paradis

-238

-29

-209

Touttis

-299

-32

-266

Viļāni

Paradis

61

-3

65

Laulema*

0

0

0

Tiguan

-76

-17

-59

Merlin

-103

-17

-86

Touttis

-238

-31

-207

Lajma

-335

-39

-297

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Atkarībā no tā, vai tiek vērtētas fiziskās tonnas vai iegūtās ražas ekonomiskais rezultāts (aprēķināts no ražas bioķīmiskā satura), tiek iegūts nedaudz atšķirīgs rangs (saranžējot šķirnes no labākā rezultāta līdz sliktākajam), kas liecina, ka cūku ēdināšanas vajadzībām ir pamats iedziļināties sojas ražas lietderīgajā vērtībā, jo tā sniedz precīzāku informāciju par sojas kā cūku barības līdzekļa ekonomisko efektivitāti.

Divu gadu lauka izmēģinājumu rezultāti parāda, ka sojas konvencionālā audzēšanā kā diezgan universāla šķirne iezīmējas “Laulema”, kas gan Stendē, gan Viļānos ekonomiskās efektivitātes ziņā bijusi otra labākā. Turklāt, ja vērtē pēc iegūtās fiziskās ražas, Viļānos šķirne “Laulema” uzrādījusi augstāko ražību. Ekonomiskās efektivitātes ziņā labāka par šķirni “Laulema” Stendē bijusi tikai “Sculptor”, izceļoties gan ar augstāku ražību, gan arī salīdzinoši labu proteīna saturu. Savukārt augstākais iegūtais proteīna daudzums ir bijis šķirnei “Paradis”, nodrošinot labāko ekonomisko rezultātu Viļānos. Kopumā augstāki ražas rādītāji Viļānos nekā Stendē lielā mērā skaidrojami ar augsnes atšķirībām.

Jāatzīmē, ka sojas šķirņu sniegums ir atšķirīgs dažādās lauku izmēģinājumu īstenošanas vietās. Tā, piemēram, šķirne “Paradis” Viļānos uzrādījusi augstu ražas un proteīna satura potenciālu, savukārt Stendes lauku izmēģinājumos šīs sojas šķirnes ekonomiskais rezultāts ir tālu zem “Laulemas”, kas izvēlēta kā bāze sojas šķirņu savstarpējai salīdzināšanai.

Divu gadu lauku izmēģinājumos “Touttis” un “Lajma” iezīmējas kā šķirnes ar zemu ekonomisko efektivitāti. Augsti negatīvie rezultāti salīdzinājumā ar bāzes šķirni “Laulema” kopumā norāda uz salīdzināmo šķirņu saimniecisko neizdevīgumu, jo samazinās konkrētās sojas šķirnes konkurētspēja pret citiem pākšaugiem.

Sojas šķirņu eksperimentāla audzēšana Stendē īstenota, piemērojot arī bioloģiskās saimniekošanas metodes. Novērtējumā iekļautas 9 izmēģinātās sojas šķirnes, par bāzi izmantojot šķirni “Laulema”. Kopsavilkums par salīdzināto šķirņu ražību un iegūtās ražas bioķīmisko novērtējumu bioloģiski audzētai sojai, kas kalpo kā ievaddati ekonomiskajiem aprēķiniem, apkopots Tabulā 4.

Tabula 4. Bioloģiski audzētas sojas izmēģinājumos novērotā ražība un ražas bioķīmiskā sastāva novērtējums dažādām šķirnēm (vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Ražība (t/ha)

Izvēlēto aminoskābju summa (%, sausna)

Cukuri+ciete (%, sausna)

Koptauki (%, sausna)

Stende

Alexa

1.44

13.01

4.42

18.28

Merlin

1.40

12.08

5.00

20.22

Viola

1.23

13.02

4.01

17.75

Touttis

1.23

12.19

4.20

18.73

Erika

0.76

12.82

4.14

17.69

Tiguan

0.69

12.44

4.58

20.15

Paradis

0.50

12.24

4.95

20.37

Maja

0.48

13.61

3.35

17.90

Laulema*

0.37

11.45

3.48

18.32

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Sojas izmēģinājumu variantos iegūtās ražas ekonomiskais novērtējums, kas ir ekonomiskā rezultāta aprēķināšanas starprezultāts, redzams Tabulā 5.

Tabula 5 . Bioloģiski audzētas sojas izmēģinājumos iegūtās ražas vērtības novērtējums dažādām šķirnēm
(vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Ražība (t/ha)

Ražas ekonomiskā vērtība (EUR/t)

Ražas ekonomiskā vērtība (EUR/ha)

Stende

Alexa

1.44

424

612

Merlin

1.40

416

583

Viola

1.23

420

516

Touttis

1.23

408

501

Erika

0.76

416

316

Tiguan

0.69

424

291

Paradis

0.50

421

210

Maja

0.48

434

209

Laulema*

0.37

388

145

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Iegūtie ekonomiskie rezultāti bioloģiski audzētas sojas lauku izmēģinājumu variantiem apkopoti Tabulā 6.

Tabula 6. Bioloģiski audzētas sojas izmēģinājumu ekonomisko rezultātu salīdzinājums dažādām šķirnēm
(pret bāzes variantu, vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Ražas ekonomiskās vērtības starpība
(EUR/ha)

Salīdzināmo izmaksu starpība
(EUR/ha)

Ekonomiskā rezultāta starpība (EUR/ha)

Stende

Alexa

467

48

419

Merlin

438

46

392

Viola

371

38

333

Touttis

356

38

317

Erika

171

17

153

Tiguan

146

14

132

Paradis

65

6

60

Maja

64

5

59

Laulema*

0

0

0

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Lauku izmēģinājumu rezultāti, kuros atklājas, kā sojas šķirnes uzvedušās, piemērojot bioloģiskās saimniekošanas metodes,  parāda atšķirīgu šķirņu sniegumu nekā konvencionālie izmēģinājumi. Bioloģiskajā audzēšanā šķirne “Laulema” uzrāda viszemāko ekonomisko rezultātu, savukārt diezgan pārliecinoši priekšplānā izvirzās šķirnes “Alexa”, “Merlin”, “Viola” un “Touttis”.

Saimniekojot konvencionāli, šobrīd ir pieņemts, ka nezāļu apkarošana tiek veikta ar herbicīdu palīdzību (ķīmiskā nezāļu apkarošana), taču lauku izmēģinājumos, kur soja tika audzēta bioloģiski, iegūtie rezultāti atklāj, ka mehāniskās nezāļu apkarošanas metodes sojas audzēšanā var nodrošināt līdzvērtīgu efektu kā herbicīdu izmantošana. Pamanot sojas šķirņu “Alexa”, “Merlin”, “Viola” un “Touttis” izteikti pozitīvo reakciju uz mehānisko nezāļu apkarošanu, tāpat atceroties par vispārēju ES virzību herbicīdu lietošanas samazināšanas jomā, nākotnes lauku pētījumos  būtu vērtīgi uz pieminēto šķirņu pamata izvērtēt rušināšanas tehnoloģijas izmantošanu (bez herbicīdu lietošanas) sojas audzēšanai arī konvencionālās saimniekošanas (ar minerālmēslu lietošanu) apstākļos.

3.    Mēslošanas režīmu salīdzinājums

Lai izpētītu dažādu iespējamo mēslošanas režīmu saimniecisko izdevīgumu konvencionālā sojas audzēšanā, projekta gaitā lauku izmēģinājumos Stendē un Viļānos šķirnei “Laulema” ir īstenoti 5 mēslošanas režīmi:

1)       M2 – N0, P2O540, K2O80;

2)       M3 – N15, P2O540, K2O60;

3)       M4 – N35, P2O540, K2O60 (dalīta mēslojuma izmantošana);

4)       M5 – N35, P2O540, K2O60, S8 (dalīta mēslojuma izmantošana);

5)       M6 – N35, P2O540, K2O60, S8 (izmēģināts tikai Stendē; dalīta mēslojuma izmantošana, otra mēslojuma deva dota citā laikā kā M5).

Apkopojums par sojas ražību un iegūtās ražas bioķīmiskā sastāva novērtējumu pie dažādiem mēslošanas režīmiem, kas tiek izmantots turpmākajos ekonomiskajos aprēķinos, redzams Tabulā 7.

Tabula 7 . Sojas izmēģinājumos novērotā ražība un ražas bioķīmiskā sastāva novērtējums pie dažādiem mēslošanas režīmiem (vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Mēslošanas režīms

Ražība (t/ha)

Izvēlēto aminoskābju summa (%, sausna)

Cukuri+ciete (%, sausna)

Koptauki (%, sausna)

Stende

Laulema

M2

0.98

10.58

5.13

19.56

Laulema

M3

1.00

10.91

5.07

19.60

Laulema*

M4

1.12

10.83

5.18

20.32

Laulema

M5

1.21

11.78

4.72

19.22

Laulema

M6

1.31

11.24

4.48

18.79

Viļāni

Laulema

M2

2.06

11.86

3.83

15.76

Laulema

M3

2.11

11.85

4.27

16.22

Laulema*

M4

2.35

12.09

3.85

15.98

Laulema

M5

2.00

12.45

4.03

15.54

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Sojas audzēšanas izmēģinājumos ar dažādiem mēslošanas režīmiem iegūtās ražas ekonomiskais novērtējums, kas ir ekonomiskā rezultāta aprēķināšanas starprezultāts, redzams Tabulā 8.

Tabula 8. Sojas izmēģinājumos iegūtās ražas ekonomiskais novērtējums pie dažādiem mēslošanas režīmiem (vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Mēslošanas režīms

Ražība (t/ha)

Ražas ekonomiskā vērtība (EUR/t)

Ražas ekonomiskā vērtība (EUR/ha)

Stende

Laulema

M2

0.98

378

371

Laulema

M3

1.00

386

385

Laulema*

M4

1.12

389

434

Laulema

M5

1.21

403

488

Laulema

M6

1.31

387

507

Viļāni

Laulema

M2

2.06

380

783

Laulema

M3

2.11

384

809

Laulema*

M4

2.35

387

912

Laulema

M5

2.00

393

785

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Sojas audzēšanas izmēģinājumos  ar dažādiem mēslošanas režīmiem iegūtie ekonomiskie rezultāti attēloti Tabulā 9.

Tabula 9 . Sojas izmēģinājumu ekonomisko rezultātu salīdzinājums pie dažādiem mēslošanas režīmiem (pret bāzes variantu, vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Mēslošanas režīms

Ražas ekonomiskās vērtības starpība
(EUR/ha)

Salīdzināmo izmaksu starpība
(EUR/ha)

Ekonomiskā rezultāta starpība (EUR/ha)

Stende

Laulema

M2

-63

-35

-28

Laulema

M3

-49

-35

-13

Laulema*

M4

0

0

0

Laulema

M5

54

6

48

Laulema

M6

74

10

63

Viļāni

Laulema

M2

-129

-42

-87

Laulema

M3

-102

-41

-61

Laulema*

M4

0

0

0

Laulema

M5

-127

-14

-112

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Divu gadu sojas audzēšanas izmēģinājumi, piemērojot dažādus mēslošanas režīmus, Stendē atklāj, ka dalītā mēslošana ar sēra saturošu mēslojumu dod pozitīvu rezultātu, jo augstākā ekonomiskā efektivitāte sasniegta izmēģinājumos ar  mēslošanas režīmu M6 un M5. Savukārt sojas audzēšanas izmēģinājumi Stendē bez N lietojuma (M2) vai ar pazeminātu N daudzumu (M3) neuzrāda ekonomisko izdevīgumu.

Viļānos veiktie sojas audzēšanas izmēģinājumi ar dažādiem mēslošanas režīmiem uzrāda atšķirīgus rezultātus: mēslošanas režīms M5 nav devis gaidīto ekonomisko efektu, tur labākais rezultāts sasniegts ar mēslošanas režīmu M4. Savukārt attiecībā uz pazeminātu N lietošanu (M2 un M3) rezultāti Viļānos ir līdzīgi iegūtajiem rezultātiem Stendē.

4.    Izsējas normu un rindstarpu attālumu salīdzinājums

Lai pārbaudītu sākotnējo pieņēmumu, ka izsējas norma un rindstarpu attālums var dažādi ietekmēt sojas  ražu, projekta ietvaros Stendē un Viļānos veikti bāze šķirnes “Laulema” lauku izmēģinājumi ar dažādām izsējas normām:

1)       B1 – 40 dīgtspējīgas sēklas uz m2;

2)       B2 – 50 dīgtspējīgas sēklas uz m2;

3)       B3 – 60 dīgtspējīgas sēklas uz m2.

Tāpat gan Stendē, gan Viļānos pārbaudīti divi rindstarpu attālumu varianti:

1)       C1 – 12,5 cm (standarta);

2)       C2 – 25 cm (tālrindsēja).

Visi izmēģinājumi Stendē veikti pie mēslošanas režīma M5, bet Viļānos – pie mēslošanas režīma M3.

Apkopojums par sojas ražību un iegūtās ražas bioķīmiskā sastāva novērtējumu pie dažādām izsējas normām un rindstarpu attāluma, kas tiek izmantots turpmākajos ekonomiskajos aprēķinos, redzams Tabulā 10.

Tabula 10 . Sojas izmēģinājumos novērotā ražība un ražas bioķīmiskā sastāva novērtējums pie dažādām izsējas normām un rindstarpu attāluma (vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Izsējas norma / rindstarpu attālums

Ražība (t/ha)

Izvēlēto aminoskābju summa (%, sausna)

Cukuri+ciete (%, sausna)

Koptauki (%, sausna)

Stende

Laulema

B1C1

1.35

11.83

4.73

19.16

Laulema

B2C1

1.56

11.79

4.72

19.20

Laulema

B3C1

1.77

11.78

4.72

19.22

Laulema

B1C2

1.36

11.83

4.73

19.15

Laulema*

B2C2

1.55

11.86

4.73

19.11

Laulema

B3C2

1.54

11.84

4.73

19.14

Viļāni

Laulema

B1C1

1.59

11.79

4.19

16.13

Laulema

B2C1

2.15

11.86

4.29

16.25

Laulema

B3C1

2.46

11.85

4.26

16.22

Laulema

B1C2

1.90

11.81

4.22

16.17

Laulema*

B2C2

2.11

11.85

4.27

16.22

Laulema

B3C2

2.21

11.85

4.27

16.23

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Sojas audzēšanas izmēģinājumos ar dažādām izsējas normām un rindstarpu attālumiem iegūtās ražas ekonomiskais novērtējums, kas ir ekonomiskā rezultāta aprēķināšanas starprezultāts, redzams Tabulā 11.

Tabula 11 . Sojas izmēģinājumos iegūtās ražas ekonomiskais novērtējums pie dažādām izsējas normām un rindstarpu attāluma (vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Izsējas norma / rindstarpu attālums

Ražība (t/ha)

Ražas ekonomiskā vērtība (EUR/t)

Ražas ekonomiskā vērtība (EUR/ha)

Stende

Laulema

B1C1

1.35

403

544

Laulema

B2C1

1.56

403

630

Laulema

B3C1

1.77

403

714

Laulema

B1C2

1.36

403

547

Laulema*

B2C2

1.55

404

624

Laulema

B3C2

1.54

403

620

Viļāni

Laulema

B1C1

1.59

382

607

Laulema

B2C1

2.15

384

828

Laulema

B3C1

2.46

384

946

Laulema

B1C2

1.90

382

725

Laulema*

B2C2

2.11

384

810

Laulema

B3C2

2.21

384

848

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Dažādu izsējas normu un rindstarpu ietekmes uz sojas audzēšanas ekonomiskajiem rezultātiem novērtējums sniegts Tabulā 12.

Tabula 12 . Sojas izmēģinājumu ekonomisko rezultātu salīdzinājums pie dažādām izsējas normām un rindstarpu attālumiem  (pret bāzes variantu, vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Izsējas norma / rindstarpu attālums

C1

C2

Stende

Laulema

B1

-50

-47

Laulema*

B2

5

0

Laulema

B3

58

-25

Viļāni

Laulema

B1

-158

-53

Laulema*

B2

16

0

Laulema

B3

98

12

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Iegūtie rezultāti par rindstarpu attālumu ietekmi uz sojas ražu Stendē un Viļānos parāda, ka kopumā sojas audzēšana standarta rindās (C1) ir ekonomiski efektīvāka nekā tālrindsējā (C2). Izņēmums ir tālrindsējā audzētās sojas rezultāti pie ļoti mazas izsējas normas (B1), tomēr šāda prakse visdrīzāk netiks lietota ražošanā, jo dod zemāko ekonomisko atdevi starp izsējas normām.

Visaugstākais ekonomiskais rezultāts gan Stendē, gan Viļānos standarta rindās (C1) iegūts pie izsējas normas 60 dīgtspējīgas sēklas uz m2 (B3). Stendes izmēģinājumu rezultāti liecina, ka, audzējot soju tālajās rindās (C2), izmantojama mazāka izsējas norma (B2), jo paaugstinātam sēklas daudzumam nav atdeves. Tālās rindas kopumā nav ekonomiski efektīvas, izņemot gadījumus, ja nepieciešama vai tiek īstenota mehāniskā nezāļu apkarošana. Tad rindstarpu platumu noteic nezāļu apkarošanai pieejamā aprīkojuma tehniskie parametri.

Ņemot vērā divu gadu iegūtos rezultātus pie dažādiem augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem, sojas konvencionālā audzēšanā apsverama augsta izsējas norma un standarta rindstarpu attālums (variants B3C1).

5.    herbicīdu lietošanas salīdzinājums

Lai noskaidrotu dažādu iespējamo herbicīdu izmantošanas režīmu ekonomisko efektivitāti konvencionālā sojas audzēšanā, projekta īstenošanas gaitā lauku izmēģinājumos Stendē salīdzināti 6 herbicīdu lietošanas režīmi:

1)       H1 – herbicīti netiek lietoti;

2)       H2 – Mistral 700 WG 0.4 kg/ha, 1 smidzināšanas reize;

3)       H3 – Stomp CS 1.5 L/ha, 1 smidzināšanas reize;

4)       H4 – Mistral 700 WG 0.4 kg/ha + Kalif 360 CS 0.25 L/ha, 1 smidzināšanas reize;

5)       H5 – Mistral 700 WG 0.4 kg/ha + Corum 0.6 L/ha + Dash 0.5 L/ha, 2 smidzināšanas reizes;

6)       H6 – Stomp CS 1.5 L/ha + Corum 0.6 L/ha + Dash 0.5 L/ha, 2 smidzināšanas reizes.

Izmēģinājumi veikti pie mēslojuma režīma M5, izsējas normas B2 un rindstarpu attāluma C2.

Apkopojums par sojas ražību un iegūtās ražas bioķīmiskā sastāva novērtējumu pie dažādiem herbicīdu izmantošanas režīmiem, kas tiek izmantots turpmākajos ekonomiskos aprēķinos, redzams Tabulā 13.

Tabula 13 . Sojas izmēģinājumos novērotā ražība un ražas bioķīmiskā sastāva novērtējums pie dažādiem herbicīdu izmantošanas  režīmiem (vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Herbicīdu izmantošanas režīms

Ražība (t/ha)

Izvēlēto aminoskābju summa (%, sausna)

Cukuri+ciete (%, sausna)

Koptauki (%, sausna)

Stende

Laulema*

H1

0.41

12.05

4.77

18.83

Laulema

H2

1.09

12.01

4.76

18.89

Laulema

H3

0.76

11.99

4.76

18.93

Laulema

H4

1.32

12.00

4.76

18.91

Laulema

H5

1.75

11.74

4.71

19.28

Laulema

H6

1.48

11.71

4.71

19.32

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Sojas audzēšanas izmēģinājumos ar dažādiem herbicīdu izmantošanas režīmiem iegūtās ražas ekonomiskais novērtējums, kas ir ekonomiskā rezultāta aprēķināšanas starprezultāts, redzams Tabulā 14.

Tabula 14 . Sojas izmēģinājumos iegūtās ražas ekonomiskais novērtējums pie dažādiem herbicīdu izmantošanas  režīmiem (vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Herbicīdu izmantošanas režīms

Ražība (t/ha)

Ražas ekonomiskā vērtība (EUR/t)

Ražas ekonomiskā vērtība (EUR/ha)

Stende

Laulema*

H1

0.41

406

167

Laulema

H2

1.09

406

441

Laulema

H3

0.76

405

307

Laulema

H4

1.32

406

537

Laulema

H5

1.75

402

704

Laulema

H6

1.48

402

594

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Novērtējuma rezultāti par dažādu herbicīdu izmantošanas režīmu ekonomisko efektivitāti apkopoti Tabulā 15.

Tabula 15 . Sojas izmēģinājumu ekonomisko rezultātu salīdzinājums pie dažādiem herbicīdu izmantošanas  režīmiem (pret bāzes variantu, vidēji 2019.-2020.gadā)

Šķirne

Herbicīdu izmantošanas režīms

Ražas ekonomiskās vērtības starpība
(EUR/ha)

Salīdzināmo izmaksu starpība
(EUR/ha)

Ekonomiskā rezultāta starpība (EUR/ha)

Stende

Laulema*

H1

0

0

0

Laulema

H2

274

64

210

Laulema

H3

140

55

85

Laulema

H4

370

91

279

Laulema

H5

537

144

393

Laulema

H6

428

138

290

*bāzes variants

Avots: SIA “Edo Consult” aprēķini pēc lauku izmēģinājumu rezultātiem

Izmēģinājumi Stendē atklāj, ka herbicīdu lietošana sojas audzēšanā dod atdevi, jo visu variantu ekonomiskā efektivitāte ir augstāka par bāzes variantu, kas neparedz herbicīdu lietošanu. Būtiski svarīga ir piemērotu herbicīdu izvēle. Vislabāko ekonomisko efektivitāti uzrāda režīms H5 (Mistral 700 WG 0.4 kg/ha + Corum 0.6 L/ha + Dash 0.5 L/ha, 2 smidzināšanas reizes), savukārt zemāko saimniecisko izdevīgumu veiktajos lauku izmēģinājumos dod režīms H3 (Stomp CS 1.5 L/ha, 1 smidzināšanas reize), tāpēc tā lietošana praksē nevar tikt rekomendēta kā ekonomiski pamatota.

Nezāļu apkarošana ir būtisks pasākums piemērotāko sojas audzēšanas tehnoloģiju izvēlē, tomēr jāatzīmē, ka herbicīdu lietošana ir tikai viens no variantiem. Nezāļu mehāniska apkarošana projekta īstenošanas gaitā veiktajos lauku izmēģinājumos bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā izceļ tādu šķirņu kā “Alexa”, “Merlin”, “Viola” un “Touttis” sniegumu pret bāzes šķirni “Laulema”, kas ir salīdzināms ar konvencionālajos lauku izmēģinājumos sasniegto ekonomisko rezultātu lietojot herbicīdus salīdzinājumā ar to nelietošanu.

Noslēgumā

1.       Cūku ēdināšanas vajadzībām ir ekonomiski pamatota jēga noteikt sojas ražas lietderīgo vērtību, kas aprēķināta, ņemot vērā barības vielu saturu ražā. Tā sniedz precīzāku informāciju par sojas kā cūku barības līdzekļa ekonomisko efektivitāti.

2.       Sojas audzēšanas izmēģinājumi Stendē un Viļānos atklāj, ka konvencionālos apstākļos kā salīdzinoši universālā šķirne iezīmējas “Laulema”. Taču kopumā sojas šķirņu sniegums ir atšķirīgs dažādās vietās.

3.       Lauku izmēģinājumi, kuros soja audzēta bioloģiski, parāda atšķirīgu šķirņu sniegumu nekā konvencionālie izmēģinājumi. Bioloģiskajā audzēšanā šķirne “Laulema” uzrāda viszemāko ekonomisko rezultātu, bet diezgan pārliecinoši priekšplānā izvirzās šķirnes “Alexa”, “Merlin”, “Viola” un “Touttis”.

4.       Lai gan soja ir pākšaugs, kas ar gumijbaktērijām spēj piesaistīt N no atmosfēras, divu gadu lauka izmēģinājumi Stendē un Viļānos liecina, ka N mēslojuma nelietošana vai pazemināta N lietošana sevi neattaisno, jo mēslošanas režīms ar N devu 35 kg/ha ir ekonomiski efektīvāks. Stendē dalītā mēslošana ar sēra saturošu mēslojumu uzrāda augstāko ekonomisko efektivitāti (mēslošanas režīms M6 un M5), savukārt Viļānos labāko rezultātu uzrāda dalītais mēslošanas režīms bez sēra izmantošanas (M4).

5.       Ņemot vērā divu gadu iegūtos rezultātus pie dažādiem augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem, sojas konvencionālā audzēšanā apsverama augsta izsējas norma un standarta rindstarpu attālums (variants B3C1).

6.       Izmēģinājumu rezultāti Stendē parāda, ka nezāļu apkarošana ir būtiska sojas ražas nodrošināšanā un herbicīdu lietošana sojas konvencionālā audzēšanā sniedz atdevi. Visos izmēģinājumos ar dažādiem herbicīdu lietošanas režīmiem sasniegtā sojas ražas ekonomiskā efektivitāte ir augstāka par bāzes variantu, kas neparedz herbicīdu lietošanu. Tomēr jāatzīmē, ka herbicīdu lietošana ir tikai viens no nezāļu apkarošanas variantiem. Iegūtie izmēģinājumu rezultāti, audzējot soju bioloģiski, atklāj, ka mehāniskās nezāļu apkarošanas metodes varētu dot līdzvērtīgu efektu herbicīdu izmantošanai.

izmantotā literatūra un avoti

1.       DG Agri (2021). EU weekly cereals prices, pieejams: https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/farming/facts-and-figures/markets/overviews/market-observatories/crops/cereals-statistics_en.

2.       DG Agri (2021). Monthly Market Prices, pieejams: https://agridata.ec.europa.eu/extensions/DashboardPrice/DashboardMarketPrices.html.

3.       Donau Soja (2021). DS/ES Soya bean meal prices, pieejams: https://www.donausoja.org/en/dses-soya-bean-meal-prices/.

4.       Eiropas Komisija (2019). Komisijas Paziņojums. Eiropas zaļais kurss. pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52019DC0640.

5.       Eiropas Komisija (2018). Komisijas ziņojums par augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstību Eiropas Savienībā, pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52018DC0757.

6.       Index mundi (2021). Commodity prices, pieejams: https://www.indexmundi.com/commodities/.

7.       Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs (2020). Lauksaimniecības bruto seguma aprēķini par 2019.gadu, pieejams: http://new.llkc.lv/lv/nozares/ekonomika/bruto-segumi.

8.       National Research Council (2012). Nutrient requirements of swine. USA: National Academies Press, pp 420.

9.       Profeta, A., & Hamm, U. (2019). Do consumers care about local feedstuffs in local food? Results from a German consumer study. NJAS-Wageningen Journal of Life Sciences, 88, 21-30.

10.    Zhang, T., Grunert, K. G., & Zhou, Y. (2020). A values–beliefs–attitude model of local food consumption: An empirical study in China and Denmark. Food Quality and Preference, 83, 103916.



[1] Komisijas ziņojums par augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstību Eiropas Savienībā (2018)

[2] Zhang T., Grunert K. G., Zhou Y. (2020). A values–beliefs–attitude model of local food consumption: An empirical study in China and Denmark, Food Quality and Preference

[3] Komisijas paziņojums, Eiropas zaļais kurss (2019)

[4] Profeta A., Hamm U.(2019). Do consumers care about local feedstuffs in local food? Results from a German consumer study

AgroPols

x

Paroles atgadināšana