Pētījumi

Lauksaimniecības rādītāju prognoze 2015. un 2020.gadam

Ievads

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam iekļautajām siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju prognozēm, īstenojot pašreiz apstiprināto politiku klimata pārmaiņu jomā, valsts SEG emisijas 2020.gadā būs par 35% zemākas, nekā 1990.gadā. 
Lauksaimniecības sektors rada ap 21% no kopējām nacionālajām SEG emisijām un ir otrais lielākais SEG emisiju avots Latvijā pēc enerģētikas sektora (68%). 
Šajā kontekstā ir īpaši svarīgi sagatavot nepieciešamos prognozes datus par lauksaimniecības sektoru, izvērtēt to ticamību un ietekmi uz aprēķinu rezultātu. Lauksaimniecība attīstās ļoti mainīgā vidē, to ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan tirgus konjunktūra, gan tehnoloģiju attīstība. Prognozēšana šajā nozarē ir saistīta ar īpašām grūtībām un tāpēc tā jāveic ar rūpīgi sagatavotiem datiem un piemērotām prognozēšanas metodēm.
Sagatavojot prognozes datus tie jāņem no drošiem datu avotiem, pie tādiem var attiecināt Centrālās Statistikas pārvaldes, Zemkopības ministrijas, Lauksaimniecības datu centra dati. Ir jāturpina prognozes datu ticamības palielināšana, plānojot papildus izpēti par kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu, organiskām augsnēm un citiem rādītājiem. Tāpat prognozes 2015 un 2020.gadam lauksaimniecības nozarē par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām tika apkopotas pa nozarēm attiecībā uz katru siltumnīcas efektu izraisošu gāzi, ietverot KLP politikas tendences un ar Latvijā esošiem piemērojamiem pasākumiem.
Latvijā turpināsies lauksaimnieciskās ražošanas koncentrācija piena lopkopībā, cūkkopībā, putnkopībā, graudu ražošanā un dārzeņu ražošanā, kuras rezultātā paaugstināsies ražošanas efektivitāte un ražība. Lai nepalielinātos SEG emisija lauksaimnieciskās ražošanas koncentrācijas laikā, ir jālieto SEG emisiju mazinošas tehnoloģijas.