PētījumiLauksaimniecības nozares attīstības prognozes, 2005. - 2020.gadsDanute Jasjko, Guna Salputra, Andris Miglavs, Ludmila Fadejeva, Anastasija Radionova, Aleksejs Nipers, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)
11.11.2005 LVAEI laika posma no 2005.gada 1.aprīļa līdz 2005.gada 1.novembrim strādāja pie zinātniskā pētījuma, kas bija veikts pēc LR ZM pasūtījuma, izpildot ar Lauku atbalsta dienestu noslēgta līguma uzdevumus. Šis ziņojums atspoguļo ar Latvijas lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības prognozēm saistīto pētījuma daļu. ### Pētījuma mērķis noteikt iespējamas Latvijas lauksaimniecības nozares attīstības tendences un prognozēt augkopības un lopkopības nozaru produktivitāti, ražošanas apjomus, apsēto platību un dzīvnieku skaitu, kā arī kopēju LIZ platību Latvijā un tās struktūras izmaiņu. ### Ziņojumu veido 2 nodaļas. Pirmajā nodaļā ir raksturoti pētījumā izmantoti vispārējie pieņēmumi par lauksaimniecisko produkcijas cenu, resursu cenu un daudzuma izmantošanas apjomu izmaiņām Latvijā, kā arī ir dots aprēķiniem izmantota modeļa teorētiskais apraksts un tajā formalizēti pieņēmumi. Pētījuma rezultāti, kas skar lauksaimnieciskas zemes izmantošanu, augkopības un lopkopības ražošanas tendences ir atspoguļoti ziņojuma otrajā nodaļā. Ziņojuma pielikumos ir pievienotas 7 tabulas, kurās ir apkopoti prognozes rezultāti. ### Salasāmā formātā raksts pievienots šī ieraksta pielikumā kā PDF fails Pievienotie dokumentiPētījuma ziņojums PDFLauksaimniecības nozares attīstības prognozes, 2005. - 2020.gadsIevadsPēdējo gadu laikā Eiropas Savienības kontekstā ir notikušās vairākas izmaiņas Latvijas Lauksaimniecības politikā, kas tieši skar nozares attīstības iespējas. Politisko nosacījumu izmaiņas lauksaimniecības nozarē ilgtermiņa perspektīvā ietekmē arī gan vispārējo vides stāvokli valstī, gan zemes resursa izmantošanu, gan cilvēk resursa izvietojumu un izmantošanu, līdz ar ko lauksaimniecības attīstības ilgtermiņa prognozes ir nepieciešamā sastāvdaļa Latvijas tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa novērtēšanai. LVAEI laika posma no 2005.gada 1.aprīļa līdz 2005.gada 1.novembrim strādāja pie zinātniskā pētījuma, kas bija veikts pēc LR ZM pasūtījuma, izpildot ar Lauku atbalsta dienestu noslēgta līguma uzdevumus . Šis ziņojums atspoguļo ar Latvijas lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības prognozēm saistīto pētījuma daļu. Pētījuma mērķis – noteikt iespējamas Latvijas lauksaimniecības nozares attīstības tendences un prognozēt augkopības un lopkopības nozaru produktivitāti, ražošanas apjomus, apsēto platību un dzīvnieku skaitu, kā arī kopēju LIZ platību Latvijā un tās struktūras izmaiņu. Ziņojumu veido 2 nodaļas. Pirmajā nodaļā ir raksturoti pētījumā izmantoti vispārējie pieņēmumi par lauksaimniecisko produkcijas cenu, resursu cenu un daudzuma izmantošanas apjomu izmaiņām Latvijā, kā arī ir dots aprēķiniem izmantota modeļa teorētiskais apraksts un tajā formalizēti pieņēmumi. Pētījuma rezultāti, kas skar lauksaimnieciskas zemes izmantošanu, augkopības un lopkopības ražošanas tendences ir atspoguļoti ziņojuma otrajā nodaļā. Ziņojuma pielikumos ir pievienotas 7 tabulas, kurās ir apkopoti prognozes rezultāti. Šī pētījuma izstrādē piedalījās LVAEI pētnieki Danute Jasjko, Guna Salputra, Andris Miglavs, Ludmila Fadejeva, Anastasija Radionova, Aleksejs Nipers. 1 Izmantotās analītiskās metodes un pieņēmumiKLP reformas ieviešanas analīzi var veikt ar dažādām kvalitatīvām un kvantitatīvām metodēm. Tomēr tikai ar ekonomiski matemātisko modeļu palīdzību ir iespējams samērā pilnīgi un objektīvi novērtēt sektora strukturālās pārmaiņas (gan nozaru, gan reģionu griezumā) ilgākam laika posmam, kā arī noteikt lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģijas, ievērojot gan ražošanu veicinošus, gan lauku attīstības politikas pasākumus, kas ir īstenojami Latvijas agrārajā sektorā pēc iestāšanās ES. Tiešmaksājumu reformas īstenošanas iespējas ir paredzēts novērtēt ar Latvijas lauksaimniecības politikas analīzes imitācijas modeļa (LAPA) palīdzību, kas dod iespēju imitēt Latvijas lauksaimniecības un daļēji arī lauku politikas (pārsvarā ievērojot ES atbalstu mazāk labvēlīgiem apvidiem) ietekmēšanas scenārijus, pamatojoties uz bāzes gadā sasniegto ražošanas un ienākumu līmeni, ražošanas efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanās variantiem un lauksaimniecībā iesaistīto resursu izmantošanas veidiem. LAPA ir dinamisks reģionālais daļēja līdzsvara optimizācijas modelis, kas paredz pakāpeniskās izmaiņas sektora ekonomiskajā vidē un var būt izmantojams ne tikai lauksaimniecības ražošanas, resursu izmantošanas un atbalsta politikas ietekmes analīzē, bet arī, balstoties uz aprēķinu rezultātiem, dod iespēju veikt jau tālākus kvalitatīvus novērtējumus par lauksaimniecības produktu pārstrādes un resursu piegādes nozarēm un lauku sociālo attīstību dažādos Latvijas reģionos. Tomēr, lai lēmumu izstrādāšanas un pieņemšanas procesā varētu korekti izmantot analītiski aprēķinātu informāciju, kas iegūta modelēšanas procesa rezultātā, ir nepieciešams iepriekš noskaidrot modelī formalizētas galvenās cēloņsakarības, pieņēmumus un izmantojamo informatīvo bāzi. 1.1 Pieņēmumi Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības prognozēšanai Analizējot lauksaimniecības sektora attīstības tendences, bija izdarīti pieņēmumi par, lauksaimnieciskās produkcijas cenu pārmaiņām, to ražošanai izlietoto resursu daudzuma un cenu pārmaiņām, kā arī par tiešo maksājumu reformas ieviešanas variantu. 1.1.1 Tiešo maksājumu reforma Uzsākot 2003.gadā pieņemta lēmuma par KLP reformas pakāpenisku realizāciju, ES Kopējā lauksaimniecības politika paredz sasniegt trīs galvenos mērķus: veicināt uz tirgu orientētas lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību, kas, ņemot vērā pārmaiņas tirgū, lauksaimniekiem pavērs plašākas iespējas un ļaus labāk pielāgoties tirgus vajadzībām; rosināt ilgtspējīgu un videi draudzīgu lauksaimniecības attīstību; veicināt turpmāko lauku attīstību, novirzot tiešo ienākumu atbalstu no produkcijas ražošanas uz lauku cilvēku, kas šo produkciju ražo, un nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem. Lai sasniegtu šos mērķus, ir radīts konkrētu pasākumu kopums, kam turpmāko nepilnu desmit gadu laikā vajadzētu virzīt paplašinātās ES lauksaimniecības un lauku attīstību. Šos pasākumus var apvienot četrās grupās: Pārmaiņas tirgus politikas pasākumos – intervences iepirkumu nosacījumu maiņa; Tiešo maksājumu atdalīšana no noteiktas lauksaimnieciskās ražošanas, turklāt produkcijas ražošana vairs nav obligāts nosacījums tiešo maksājumu saņemšanai; Lauku atbalsta pasākumu papildus finansēšana no modulācijas rezultātā pieejamiem finanšu resursiem; Savstarpējās atbilstības ievērošana – vides, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības standartu sasniegšana kā obligāts priekšnosacījums tiešā atbalsta saņemšanai. Pētījuma ietvaros lielākā uzmanība bija pievērsta tiešo maksājumu reformai, kuras rezultātā būs īstenota pilnīga vai daļējā atbalsta atdalīšana no ražošanas, kad viss ES finansējums vai daļa no tas tiks izmaksāts kā vienotais maksājums (VM), kura vērtību būs iespējams saņemt uz VM tiesību pamata par katru maksājumam atbilstošu LIZ hektāru. Ieviešot tiešo maksājumu reformu valstij ir iespēja izvēlēties, tas ieviešanas laiku, maksājumu atdalīšanas pakāpi un maksājumu reģionalizācijas pakāpi. Ievērojot augstāk minētus aspektus bija formalizēti un izpētīti vairāki reformas ieviešanas scenāriji. Sīkāk visi analizējamie tiešo maksājumu ieviešanas scenāriji ir apskatīti LVAEI 2005.gada veiktajā pētījuma “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā reģionālā un nozaru diferencēšana” un 2004./2005.gadā veiktajā pētījumā “ES KLP 2003.gada reformas ieviešanas Latvijas scenāriji un to īstenošanas novērtējums” . Šajā pētījumā nozares ilgtermiņa attīstības prognozes bija veiktas pamatojoties uz scenāriju S9. Scenārijs paredz, ka KLP reformas pilnīga ieviešanas Latvijā tiek atlikta uz pēc iespējas vēlāku laiku (2009.gads), maksājums nav diferencēts pa reģioniem un tiek īstenotā tiešo maksājumu maksimālā saistība ar ražošanu (maksimāli atļautie 25% laukaugu maksājumu, 100% zīdītājgovju prēmiju, 40% liellopu kaušanas prēmiju, 50% aitu māšu maksājumu, 100% maksājumu par saražotajām sēklām un 2006.gadā 35% no kvotas ietvaros saražotā piena maksājumiem paliek saistīti ar konkrētas produkcijas ražošanu). Papildus valsts tiešie maksājumi (PVTM) tiks piešķirti par zemi, mājlopiem un produkciju, papildinot ar ražošanu saistītos ES maksājumus, kā arī no nacionālā budžeta tiks paaugstināta vienotā maksājumu (VM) tiesību vērtības likme. Papildus tiešajiem maksājumiem modelī arī ir formalizēts Lauku attīstības plāna pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (MLA). Atbalsts mazāk labvēlīgām teritorijām, kas ir noteikts ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, izmantojot videi draudzīgas metodes, un palielināt ienākumus saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos, ir nopietns faktors, kas ietekmē lauku saimniecību rīcību. Tādēļ MLA teritoriju atbalsta maksājumi tiek ņemti vērā, novērtējot sektora reakciju politikas nosacījumu maiņu. Formalizējot MLA maksājumus pēc 2007.gada ir pieņemts, ka MLA atbalsts laika periodā 2007.- 2009.gads būs pakāpeniski samazināts (2007. - 46%, 2008. – 40%, 2009. – 0% no 2006.gada atbalstam piešķirtas aploksnes). Prognozējot sektora attīstību līdz 2020.gadam ir pieņemts, ka KLP nosacījumi ir nemainīgi pēc 2013.gada. 1.1.2 Produkcijas cenas Prognozējot, kā attīstīsies lauksaimniecības produktu ražotāju cenas Latvijā līdz 2020.gadam, tiek pieņemts, ka pārmaiņām būs četras raksturīgas tendences (skat. Tabula 1.1): Tabula 1.1 Augkopības un lopkopības produktu prognozējamo iepirkuma cenu aprēķins Produkta veids 2001.-2003.g.vidēji, LVL/t Latvijas iepirkuma cenu prognozējamie augšanas tempi salīdzinājumā ar 2001.-2003.g. vidējām cenām LV ES 2004. 2005. 2006. 2007. Augkopība Kvieši 60,8 75,6 1,111 1,115 1,178 1,243 Rudzi 61,7 63,9 1,000 1,000 1,000 1,036 Mieži 54,6 66,6 1,051 1,104 1,159 1,220 Auzas 63,0 67,8 1,000 1,000 1,010 1,076 Pākšaugi 93,9 114,0 0,832 0,943 1,070 1,214 Tritikāle 52,3 64,9 1,090 1,138 1,187 1,241 Griķi 89,8 1,000 1,000 1,000 1,000 Kartupeļi 52,6 72,5 1,000 1,000 1,000 1,000 Kartupeļi cietei 25,0 1,000 1,000 1,000 1,000 Lini 72,8 88,7 1,051 1,104 1,161 1,218 Rapsis 150,4 149,3 1,000 1,000 1,000 1,000 Cukurbietes 18,9 30,5 1,555 1,555 1,169 1,169 Cukurs 334,7 1,319 1,319 1,056 1,056 Sīpols 84,7 143,8 1,000 1,000 1,000 1,000 Tomāti 377,9 437,3 1,037 1,076 1,116 1,157 Atklātā lauka gurķi 170,0 177,3 1,000 1,000 1,000 1,000 Segtās platības gurķi 406,9 286,7 1,000 1,000 1,000 1,000 Kāposti 83,9 174,9 1,000 1,000 1,000 1,000 Burkāni 92,6 207,9 1,000 1,000 1,000 1,000 Zemenes 609,2 1850,8 1,000 1,000 1,000 1,000 Āboli 49,9 290,3 1,000 1,000 1,000 1,000 Bumbieri 186,7 409,3 1,000 1,000 1,000 1,000 Plūmes 153,1 469,1 1,000 1,000 1,000 1,000 Upene 285,9 966,0 1,000 1,000 1,000 1,000 Lopkopība Olas 658,8 650,8 1,000 1,000 1,000 1,000 Medus 2162,8 1753,4 1,000 1,000 1,000 1,000 Piens 93,2 206,4 1,303 1,542 1,622 1,639 Liellopu gaļa (kauš.) 707,1 1430,4 1,073 1,151 1,235 1,325 Cūkgaļa (kauš.) 894,1 944,8 1,014 1,028 1,042 1,057 Mājputnu gaļa (kauš.) 1027,3 756,5 1,000 1,000 1,000 1,000 Jēra gaļa (kauš.) 1055,0 2354,2 1,084 1,174 1,272 1,379 Avots: LVAEI pieņēmumi pēc LEK, New Cronos datiem 1) ES 2001.-2003.g. vidējais iepirkuma cenu līmenis tiks sasniegts 2007.gadā un saglabāsies nemainīgs līdz 2020.gadam. Tas attiecas uz tādiem produktiem, kā: kvieši, rudzi, mieži, auzas, pākšaugi, tritikāle, lini un tomāti un cūkgaļa; 2) Latvijas 2001.-2003.g. vidējais iepirkuma cenu līmenis līdz 2020.gadam nemainīsies. No augkopības produktiem tas attiecas uz griķiem, rapšiem, kartupeļiem, cietes kartupeļiem, sīpoliem, atklātā lauka gurķiem, segto platību gurķiem, kāpostiem, burkāniem, zemenēm, āboliem, bumbieriem, plūmēm un upenēm. No lopkopības produktiem šī tendence tiks attiecināta uz olām, medu, mājputnu gaļu; 3) līdz 2013.gadam notiks pastāvīga iepirkuma cenu palielināšanās. Šīs pārmaiņas tiek prognozētas tādiem lopkopības produktiem, kā: piens, liellopu gaļa un jēra gaļa. Tirgus atbalsta pārmaiņu rezultātā piena nozarē, ES piena iepirkuma cena laika periodā no 2003. līdz 2008.gadam pakāpeniski samazinās. Tā kā 2003. gadā Latvijā piena iepirkuma cena bija daudz zemākā nekā ES (salīdzinot ar 52% 2003.gadā), tā strauji palielinājās 2004. un 2005. gadā, sasniedzot 80% no vidēja ES piena iepirkuma cenas. Līdz 2013.gadam ir prognozēts pakāpenisks piena iepirkuma cenas palielinājums, kas no 2011.gadā varētu saglabāties ES 96% cenu līmeni. 4) tiks novērotas mainīgas tendences. Piemēram, cukurbietēm un cukuram 2004.-2005.gadā tiek prognozēts iepirkuma cenu palielinājums, bet 2006.-2008.gadā – sakarā ar gaidāmo cukura ražošanas sektora reformu – samazinājums. Turpmāk līdz 2020.gadam cenas nemainīsies. Iepirkuma cenu prognozēs lielākai daļai produktu (kuri nav brīvi eksportējami) ir ņemts vērā ierobežotais Latvijas tirgus maksātspējīgais pieprasījums. Līdz ar to, tuvākajos gados nav objektīva pamata pieņemt ES vidējo iepirkuma cenu līmeni, un vairākiem produktiem Latvijā joprojām saglabāsies zemākas cenas (kartupeļi, sīpoli, atklātā lauka gurķi, kāposti, burkāni, zemenes, āboli, bumbieri, plūmes, upenes). 1.1.3 Resursu daudzumu un cenu pārmaiņas Pētījuma ietvaros resursu izlietojuma tendences tiek noteiktas atšķirīgas trijos laika posmos. No 2003. līdz 2007.gadam, no 2008. līdz 2013.gadam un no 2014. līdz 2020.gadam (skat. Tabula 1.2). Tabula 1.2 Pieņēmumi par resursu patēriņa un cenu pārmaiņām gadā Resursu veids 2003. - 2007.g. 2008. - 2013.g. 2014. – 2020.g. Cenas Daudzums Cenas Daudzums Cenas Daudzums Algotais darbaspēks 1,11 0,93 1,04 0,94 1,02 0,94 Degviela 1,045 0,98 1,02 0,98 1,002 0,98 Elektroenerģija 1,082 1,015 1,014 1,015 1,009 1,015 Kurināmais 1,082 0,98 1,014 0,98 1,008 0,98 Resursu atdeve (tehniskā pieauguma koeficients) 1,01 Avots: LVAEI pieņēmumi pēc EUROSTAT datiem Pirmajā posmā tiek atspoguļotas Latvijas pielāgošanas tendences pirms iestāšanas Eiropas Savienībā, kā arī tiek novērtētas gaidāmas tendences trīs gadu laiku pēc iestāšanas. Tas tiek darīts, pamatojoties uz iepriekšējo ES paplašināšanās procesu pieredzi. Otrajā un trešajā laika posmā tiek pieņemts, ka sākotnējā izlīdzināšanās jau ir notikusi, līdz ar to turpmāk sagaidāmi ekonomisko sistēmu konverģences procesi. Lielākās izmaiņas resursu patēriņā lauksaimniecisko produktu ražošanai ir sagaidāmas darbaspēka apmaksā un pieprasījumā pēc darbaspēka izmantošanas, kā arī izmantojamo energoresursu apjomos un cenās. Darbaspēks Pamatojoties uz straujo investīciju apjoma pieaugumu lauksaimniecībā, ir sagaidāms arī pieprasījuma pēc kvalificēta darbaspēka pieaugums. Tas izpaudīsies darba samaksas palielinājumā un, līdz ar jauno tehnoloģiju ieviešanu, nepieciešamā darbaspēka apjoma samazinājumā. 2003.-2007.gados tiek prognozēts ikgadējs algotā darbaspēka samaksas palielinājums par 11% gadā un vienlaikus lauksaimniecībā pieprasīta darbaspēka daudzuma samazinājums par 7% gadā. Pēc 2008.gada ir sagaidāma situācijas stabilizācija, kas izpaudīsies mazākajos ikgadējos pieauguma tempos – 4% pieaugums darbaspēka samaksā (2% pēc 2014.gada) un 6% samazinājums lauksaimniecībā patērēta darbaspēka daudzumos. Degviela Pieņemts, ka degvielas cenu Latvijā ietekmē divi faktori – tendence pasaules naftas tirgū un akcīzes nodokļa likmes izmaiņas. Nākotnes tendence naftas tirgū tiek prognozēta izmantojot vēsturisko trendu. Attiecībā uz akcīzes nodokli, slēdzot sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, bija paredzēts, ka akcīzes nodoklis degvielai Latvijā tiks paaugstināts līdz ES līmenim. Tomēr tika noteikts, ka akcīzes nodokļa pieaugums būs pakāpenisks. Akcīzes nodokļa likme, ko būs jāsasniedz 2008.gadā būs 323 EUR par 1000 litriem, savukārt līdz 2011.gadam – 359 EUR par 1000 litriem. Pieņemts, ka visstraujākais cenas pieaugums jau notika – sakarā ar Latvijas iestāšanos ES un akcīzes nodokļa likmes pieaugumu, kā arī sabalansēšanu naftas tirgū 2005.gadā, kura bija izraisīta ar pieprasījuma straujo kāpumu un ražotāju nespēju ātri noreaģēt uz šī pieprasījuma pieaugumu. Tā kā lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem tiek kompensēti aptuveni 60% no izlietotās degvielas akcīzes nodokļa summas, var prognozēt, ka šī lauksaimnieciskās ražošanas resursa cenas pieaugums sasniegs 4,5% 2003.-2007.gadā un 2% 2008.-2013.gadā, turpmākajiem gadiem ir pieņemts kā degvielu cenu pieaugums varētu būt maznozīmīgs - 0,2% gadā. Sakarā ar modernāko tehnoloģiju ieviešanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, degvielas patēriņa apjoms var samazināties vidēji par 2% gadā. Elektroenerģija 2003. un 2004.gadā no Latvijā nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma aptuveni 30-40% tika importēti, ka nozīmē elektroenerģijas cenas atkarību no ārējiem faktoriem. Nākotnē Baltijas elektroenerģijas tirgū ir paredzamas būtiskas pārmaiņas sakarā ar to, ka: tuvākajos divos - trijos gados Eiropas Savienības elektroenerģijas tirgū notiks šīs nozares liberalizācija un elektrisko tīklu integrācija; līdz 2009.gadam notiks mērķtiecīga Lietuvas Ignalinas AES slēgšana. Ņemot to vērā un salīdzinot Latvijas un dažu tuvāko Eiropas valstu elektroenerģijas cenas (EUROSTAT datubāze) (Polija, Čehija, Somija, Dānija, kā atspoguļojums elektroenerģijas tirgum tuvākajās valstīs kontinentālajā ES un Ziemeļvalstīs), varētu izteikt hipotēzi, ka Latvijas cenas elektroenerģijai var pielīdzināties Eiropas kaimiņvalstu cenu līmenim apmēram 2008.gadā. Balstoties uz 2004.gada oktobra ES Enerģētikas ģenerāldirektorāta pārskatu par Eiropas elektroenerģijas cenām (DG Energy and Transport, Quarterly Review of European Electricity Prices), var secināt, ka tuvākajā nākotnē Eiropas Savienībā nav prognozēti strauji cenu pieaugumi vai kritumi, kas nozīmē elektroenerģijas cenu nākotnes trenda salīdzinošu stabilitāti. Sākot ar 2007.gadu Latvijas uzņēmumiem būs jāmaksā akcīzes nodoklis par elektroenerģijas izmantošanu 0,025 EUR par 100 kWh apmērā un sākot ar 2010.gadu -0,05 EUR apmērā. Apkopojot augstāk minēto, var prognozēt, ka 2003.-2007.g. laika posmā elektroenerģijas cenas Latvijā ik gadu palielināsies par 8,2%, 2008.-2013.g. - par 1,4%, bet 2014.-2020.g. – par 0,9%. Attiecībā uz elektroenerģijas patēriņa apjomu lauksaimniecības sektorā, tiek prognozēts ikgadējais palielinājums 1,5% apmērā. Kurināmais Šī pētījuma ietvaros tiek pieņemts, ka kurināmo cenas attīstīsies līdzīgi elektroenerģijas cenai (jo elektroenerģijai, kā kurināmo avotam lauksaimniecības sektorā, ir nozīmīgs īpatsvars). Tiek sagaidāms ikgadējais kurināmo cenu palielinājums par 8,2%, 1,4%, 0,8% attiecīgi 2003.-2007., 2008.-2013. un 2014.- 2020. gados. Līdzīgi, kā ar degvielas izmantošanas prognozi, ir pieņemts, ka modernāko tehnoloģiju ieviešanas rezultātā samazināsies kurināmo patēriņa apjoms - vidēji par 2% gadā. Resursu atdeve (tehniskā pieauguma koeficients) Pētījuma ietvaros tehniskā pieauguma koeficients tiek pieņemts 1% apmērā, kas nozīmē, ka pie nemainīga kopējā ražošanas resursu patēriņa saražotās produkcijas apjoms palielināsies par 1%, jo uz vienu produkcijas vienību katru gadu vajadzēs par 1% mazāk resursu. Šis koeficients ietekmē visu ražošanas resursu patēriņu, tādējādi, arī tādus resursus, kuru izmantošanas apjomi un cenas ir nosacīti nemainīgi (piemēram, pirktā sēkla, pašražotā sēkla, mēslojuma līdzekļi, augu aizsardzības līdzekļi, lopbarības izmaksas, veterinārās izmaksas, lopu iegāde, remonts un uzturēšana, pakalpojumi, kredītprocenti, menedžmenta izmaksas u.tml.). 1.2 LAPA modeļa teorētiskais apraksts un pieņēmumi LAPA modeļa pamatu veido optimizācijas modelis, kas maksimizē kopējo ražotāju (lauksaimniecības ražotāju un pārstrādātāju) un patērētāju pārpalikumu. Šīs modelis rēķina ikgadējus samērus starp kopējo sektora piedāvājumu un pieprasījumu, balstoties uz katra nākamā gadā novērtētiem simulācijas rezultātiem. Ražošanas mainīgie var mainīties katram simulācijas gadam tikai speciāli noteikto robežu ietvaros, paredzot zināmu ražošanas aizkavēšanās efektu, kad kultūraugu platības vai dzīvnieku ganāmpulks nevar tikt būtiski palielināts viena gada ietvaros, pateicoties bioloģiskiem un tehnoloģiskiem ierobežojumiem. Tāpēc politikas pārmaiņas, patēriņa tendences un ražošanas tehnoloģiju maiņas ir atkarīgas no “Regulējošo mainīgo” modulī definētiem eksogēniem pieņēmumiem (skat.1.2.1.nodaļa). LAPA modelis ir reģionālais modelis, kas dod iespēju analizēt lauksaimniecības ražošanu dažādās Latvijas teritorijās. Lai novērtētu KLP reformas reģionālo ietekmi, LAPA modelī ir analizējami 6 Latvijas reģioni, kas atšķiras savā starpā ar sociāli ekonomisko potenciālu, ražošanas nosacījumiem un savu piederību pie dažādām lauku atbalsta teritorijām, pārsvarā ievērojot atbalstu mazāk labvēlīgiem apvidiem (detalizētāk par Latvijas reģionālā dalījuma pamatojumu [10]). Turklāt modelis formalizē arī gala preču kustību starp definētiem reģioniem ievērojot transportēšanas izmaksas un attālumus starp reģionu centriem. Eksporta un importa plūsmu sadale notiek starp Pierīgas reģionu. Modelī tiek analizētās visas Latvijas galvenās lauksaimnieciskās nozares: laukaugu, cukurbiešu (cukura), dārzeņu, augļu un ogu, piena, liellopu gaļas, cūkgaļas, aitu gaļas, putnu gaļas, olu un medus ražošana. Modelī analizējamie kultūraugi iekļauj kviešus, miežus, auzas, rudzus, pākšaugus, tritikāli, griķus, linus, rapsi, cukurbietes, kartupeļus, skābbarību, sienu, kultivētās pļavas un ganības, kas kopā veido zaļbarības platības. Modelī ir iekļauti arī Latvijā visizplatītākie dārzeņi, augļi un ogas: kāposti, burkāni, sīpoli, āboli, bumbieres, plūmes, kā arī upenes un zemenes. Ievērojot faktu, ka ar iestāšanās brīdi Latvijas lauksaimniecībai ir piemērota Vienotā platības maksājuma shēma tiešā atbalsta administrēšanai, modelī ir iekļautas arī papuves un nekultivētās pļavas un ganības, kas kopā ar minēto nozaru aizņemamām platībām veido kopējo tiešam atbalstam piemēroto references platību. Cukura ražošana modelī ir balstīta uz fiksēto cenu starpību starp izejvielu cenu (cukurbietes) un gatavo produktu cenām (jēlcukuru un balto cukuru). Pārējo produktu cenas ir ievērotas ražotāju cenu līmenī (iepirkuma cenās). Piena un liellopu gaļas ražošanas nozarē ir analizēti dažādu vecuma kategoriju liellopi (teles, buļļi, teļi), piena un zīdītājgovis. Pārējos gaļas ražošanas sektoros tiek analizētas sivēnmātes, cūkas, aitu mātes, aitas, dējējvistas un citi mājputni. Ar LAPA modeļa palīdzību lauksaimniecības sektora attīstība tiks analizēta laikā posmā no 2003.gada līdz 2020.gadam. Par bāzes gadu tika izvēlēts 2003.gads, kā pēdējas gads, par kuru ir pieejama visjaunākā un visaptverošākā statistiskā informācija. Tajā pašā laikā ievērojot to, ka bāzes gada ekonomiskie rādītāji veido pamatu turpmākiem prognožu rezultātiem visā simulācijas perioda garumā, bija nolemts galvenos sektora raksturojošos rādītājus bāzes gadā balstīt nevis tikai uz 2003.gada pieejamo statistikas informāciju, bet uz vidējiem rādītājiem triju gadu periodā no 2001. līdz 2003.gadam. Trīs gadu vidējo radītāju izmantošana ļāva izvairīties no būtiskām ikgadējām cenu, produktivitātes un ražošanas līmeņu svārstībām, kas ir lielā mēra atkarīgi no laika apstākļiem, nevis raksturo sektora attīstības līmeni konkrētā laikā posmā. Tā kā LAPA ir optimizācijas modelis, tas raksturojas ar klasisko optimizācijas modeļa struktūru, kas satur mērķa funkciju (1.1), ierobežojumu sistēmu (1.2) – (1.9), un pozitīvo nosacījumu optimizācijā izmantotiem mainīgiem (1.10). Ievērojot modeļa galvenos indeksus (modeļa vektorus, vai dimensijas), LAPA modeļa struktūru un galvenās cēloņsakarības formulu veidā var ir atspoguļot šādi: Mērķa funkcija (1.1) max Nosacījumu sistēma , g =1,…,r ; k =1,…,m ; (1.2) , g =1,…,r ; l =1,…,q ; (1.3) ; (1.4) , g =1,...,r ; i =1,…,n ; (1.5) , g =1,…,r ; z =1,…,nr ; (1.6) , g =1,…,r ; f =1,…,nf ; (1.7) ; (1.8) ; (1.9) Nenegativitātes nosacījumi , g =1,…,r ; b =1,…,sr ; h =1,…,r ; i =1,…,n ; j =1,…,s ; k =1,…,m ; (1.10) kur Indeksi g reģioni-piegādātāji un reģioni-patērētāji ( g =1,…,r ; h =1,…,r ) b subreģioni ( b =1,…,sr) i produktu veidi ( i =1,…,n) k meklējamo ražošanas resursu veidi ( k =1,…,m) l noteikto ražošanas resursu veidi ( l =1,…,q) z produktu veidi starppatēriņam ( z =1,…,nr) j ražošanas aktivitātes virzieni (laukaugi un mājlopu veidi) ( j =1,…,s) f lopbarības veidi ( f =1,…,nf) Eksogēnie parametri a1gi pieprasījuma apgrieztās funkcijas koeficients vietējam produktam i reģionā g a2gi pieprasījuma apgrieztās funkcijas koeficients vietējam produktam i reģionā g tghi produkta i vienas vienības transportēšanas izmaksas no reģiona g uz reģionu h c1gk, c2gk meklējama ražošanas resursa k cena reģionā g Fgjf lopbarības f apjoms, kas tiek dots j-tajam dzīvniekam reģionā g fuf enerģijas satura koeficienti lopbarībā f funitsj barības vienības, kas nepieciešamas j-tajam dzīvniekam egij ražošanas aktivitātes j produktivitātes koeficients, ražojot produktu i reģionā g vzi produkta z normatīvais starppatēriņš produkta i pārstrādei Tghz starppatēriņam paredzētā produkta z pārvadājumu daudzums no reģiona g uz reģionu h Tghf lopbarības f pārvadājumu daudzums no reģiona g uz reģionu h ugkj meklējamo ražošanas resursu k apjoms ražošanas aktivitātes virzienam j reģionā g Sbj subsīdijas, ko maksā par ražošanas aktivitāti j atbalsta subreģionā b epi produkta i cena Eiropas Savienībā erpz starpprodukta z cena Eiropas Savienībā EXCgi produkta i eksporta izmaksas no reģiona g EXCgz starpprodukta z eksporta izmaksas no reģiona g ftci izmaksas par produkta i vienas vienības starptautisko tirdzniecību ftcz izmaksas par starpprodukta z vienas vienības starptautisko tirdzniecību npri produkta i intervences cena INTRgi produkta i intervences plūsma no reģiona g pci produkta i vienas vienības pārstrādāšanas izmaksas SFgf lopbarības f ražošana reģionā g yieldt piena izslaukums no vienas govs gadā t Fgrain katra graudu veida izmantošana lopbarībā wgrain katra graudu veida svars ražošanas funkcijā Mgl noteikto ražošanas resursu l maksimālais daudzums reģionā g wglj noteikta ražošanas resursa l normatīvais patēriņš ražošanas aktivitātes virzienam j reģionā g Wl , Wu ražošanas apjoma pieauguma apakšējā un augšējā robeža Endogēnie parametri Qgi produktu patēriņš reģionā g Xgj , Xgbj ražošanas aktivitātes apjoms virzienam j reģionā g un subreģionā b Zgk meklējama ražošanas resursa k izmantošana reģionā g Tghi produkta i pārvadāšanas daudzums no reģiona g uz reģionu h Egi produkta i eksports no reģiona g Igi produkta i imports uz reģionu g ERgz starpprodukta z eksports no reģiona g IRgz starpprodukta z imports uz reģionu g Egf , Igf pārvadātās lopbarības f daudzums no reģiona g un uz reģionu g PROCgi produkta i pārstrāde reģionā g Mērķa funkcija ir otrās pakāpes funkcija, kurā cenas ir endogēnie parametri. Balstoties uz nelineārās programmēšanas dualitātes teoriju, analizējamo produktu cenām, kas ir izteiktas mainīgo veidā, ir jābūt vienādām ar ražošanas robežizmaksām. Tomēr šī vienlīdzība varētu arī netikt sasniegta, pateicoties mainīgo ierobežojumiem, kas ir izmantoti modeļa ierobežojumu sistēmā. Tādējādi mērķa funkcijas maksimizēšana, kad optimizējas kopējais ražotāju un patērētāju pārpalikums TS, imitē ikgadējas sektora reakcijas ar sabalansētību un, saskaņā ar mērķa funkciju, tiecas uz līdzsvara sasniegšanu. Turklāt ir pieņemts, ka individuālie ražotāji un patērētāji nevar ietekmēt tirgus cenu un viņu mērķis ir optimizēt peļņu vai derīgumu. Visi mainīgie, kas atspoguļoti mērķa funkcijā (1.1) – pārtikas patēriņš, ražošanas, pārstrāde, produkcijas transportēšana starp reģioniem, kā arī eksports un imports ir galvenie modeļa mainīgie. Savukārt ražotājiem izmaksātās subsīdijas ir eksogēnie parametri, kas veido sektora pārpalikumu. Analizējamās patērētāju izmaksas un pakalpojumi citiem sektoriem pārpalikumā neietilpst. Ierobežojumu sistēmas pamatu veido reģionālie līdzsvara vienādojumi visiem analizējamiem gala produktiem (skat. vienādojumu (1.5)), kas sabalansēti ar vietējo patēriņu un ražošanu katrā reģionā, ievērojot starpreģionālo gatavas produkcijas transportēšanu. Savukārt bilances vienādojums (1.6) ir veidots atsevišķi gala produktiem un lauksaimniecības starpproduktiem, lai savienotu kopā lauksaimniecības ražošanu un pārstrādes nozaru vajadzības pēc lauksaimnieciskās izcelsmes izejvielām. Izejvielu patēriņš vairākumā lauksaimniecības nozaru ir konstants lielums. Tomēr nepieciešamais lopbarības daudzums ir endogēnais parametrs, kas nozīmē, ka konkrētas lopbarības veida izmantošana katram dzīvnieku tipam var mainīties atkarībā no reģiona. Ierobežojums (2.4) raksturo katra dzīvnieku tipa nepieciešamību pēc spēkbarības. Līdzīgi ierobežojumi tiek izmantoti modelējot dzīvnieku vajadzību pēc proteīna un rupjās barības. Endogēnie mainīgie lopbarības izmantošanas procesiem nosaka nelineāra rakstura sakarības, kas ir formalizētas lopbarības līdzsvara vienādojumā (1.7). Kopējā vajadzība pēc konkrēta lopbarības veidā atsevišķā reģionā rēķinās, summējot visu dzīvnieku vajadzību pēc šīs analizējamās lopbarības. Dzīvnieku vajadzības pieaugums pēc konkrēta lopbarības veida ir ierobežots modelī ar 3- 10 % gadā, kas ir pamatojams ar bioloģiskiem un tehnoloģiskiem ierobežojumiem. Modelējot piensaimniecības nozari tiek izmantota kvadrātiskā piena ražības funkcija, kas nosaka piena izslaukuma palielinājumu atkarībā no rupjās barības aizvietošanas pakāpes ar graudiem. Vienādojumā (1.8) piena izslaukums no vienas govis gadā t ir atkarīgs no konkrēta sākumizslaukuma (bāzes izslaukuma) līmeņa, dažāda veida graudu daudzuma izmantošanas dzīvnieku barībā, kā arī barības īpatsvara lopbarības devā. Jo vairāk spēkbarības tiks izmantots dzīvnieku ēdināšanā, jo lielāks būs piena izslaukums no vienas govs. Tomēr ir svarīgi piebilst, ka kvadrātiskās funkcijas īpašības (funkcijas izliekums) nedod iespēju sasniegt būtisku piena izslaukuma palielinājumu atkarībā no graudu izmantošanas pieauguma lopbarībā. Vienādojumā (1.2) reģionālā ražošana un pārstrāde ir atkarīgi no izmantojamā resursu daudzuma. Tiek pieņemts, ka visi ražošanas resursi nav tirgojami reģionos un nav iespējams tos transportēt starp dažādām Latvijas teritorijām. Turklāt, katram resursa veidam ir uzdota nemainīga cena. Vienādojums (1.3) ierobežo ražošanas aktivitātes ar pieejamo resursu daudzumu Mgl., kas izpaužas arī caur ierobežoto zemes platību katrā reģionā. Bez tam vairumam ražošanas mainīgo ir spēkā ierobežojums (1.9), kas nosaka saistību starp ražošanas līmeņiem gadā t un t+1, kad pateicoties bioloģiska un tehnoloģiska rakstura ierobežojumiem, ražošanas apjomi lauksaimniecībā nevar strauji pieaugt. Šī ideja ir formalizēta, izmantojot augšējos un apakšējos limitus lauksaimnieciskās zemes iesaistīšanai ražošanā vai dzīvnieku ganāmpulka palielināšanai. Kā jau iepriekš tika minēts, visi modeļa mainīgie ir nenegatīvi lielumi. Pilnīga LAPA modelī formalizēto sakarību kopa ir atspoguļota [10,120]. Modeļa programma ir izveidota GAMS (Generalised Algebraic Modelling System, versija 2.50, izplatīta 2003.gadā) sistēmas vidē un aprēķiniem izmantojot MINOS metodi, kas ir piemērots liela apjoma nelineārās programmēšanas uzdevumu rēķināšanai. 1.2.1 Modeļa pamat pieņēmumi LAPA modeļa izmantošana dod iespēju novērtēt efektus no dažādiem Latvijas lauksaimniecības politikas pasākumiem - tādiem kā muitas tarifi, intervences pasākumi, sektora atbalsta maksājumi, kas administrējami saskaņā ar ES VPM un VM sistēmām, ražošanas un tirdzniecības kvotas, kā arī ievērot sektora produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanās ietekmi uz ražošanu. Visi šie nosauktie elementi ir izmantoti modeļa ievadinformācijas kopas sagatavošanā un pieņēmumu veidošanā. Analizējot Latvijas lauksaimniecības sektora ilgtermiņa perspektīvas, ir pieņemts, ka ES sastāvā līdz 2020. gadam ražošanas produktivitāte un efektivitāte varētu paaugstināties. Ievērojot faktu, ka katrā lauksaimniecības nozarē varētu būt atšķirīgi ikgadējie produktivitātes un efektivitātes pieauguma tempi, Tabula 1.3 ir atspoguļoti LVAEI ekspertu pieņēmumi par iespējamiem ikgadējiem produktivitātes un efektivitātes pieauguma tempiem dažādās lauksaimniecības nozarēs, ievērojot tehniskā progresa ietekmi, kā arī darbaspēka iespējamo sadārdzināšanu, pateicoties algotā darba līmeņa turpmāko izlīdzināšanos starp Latviju un ES. Tabula 1.3.Galvenie pieņēmumi par ikgadējiem produktivitātes un efektivitātes tempiem Latvijas lauksaimniecības sektoros laika posmā no 2003.gada līdz 2013.gadam Rādītāja veids Ikgadējs augšanas temps Produktivitātes pieaugums: Piena izslaukuma ikgadējs pieaugums uz vienu govi 0,018 Barošanas efektivitātes pieaugums piensaimniecībā 0,300 Cūku barošanas efektivitātes pieaugums 0,020 Liellopu kaušanas svara ikgadējais pieaugums 0,015 – 0,02 Putnu kaušanas svara ikgadējais pieaugums 0,0015 Ikgadējs dējības pieaugums uz vienu dējējvistu 0,013 Ikgadējs sivēnu skaita pieaugums no vienas sivēnmātes 0,030 Ikgadējs cāļu skaita pieaugums no vienas vistu mātes 0,025 Ikgadējs jēru skaita pieaugums no vienas aitu mātes 0,015 Ikgadējs medus ieguves pieaugums no vienas bišu saimes 0,015 Efektivitātes pieaugums: Izmantoto resursu daudzuma ikgadējs samazinājums lopkopības un augkopības nozarēs: Darba izmaksas 0,052 Elektrība 0,004 Degviela 0,018 Kurināmais 0,018 Citas mainīgas izmaksas 0,007 Pastāvīgas izmaksas 0 Prognozējot sektora attīstību līdz 2020.gadam bija izdarīti papildus pieņēmumi par efektivitātes rādītājiem pēc 2013.gada. Galvenā sektora pārstrukturizācija un ražošanas tehnoloģiju modernizācija varētu būt pabeigtā 2013.gadā, līdz ar ko tālākie lauksaimniecības ražošanas efektivitātes pieauguma tempi varētu palēnināties. Tika izdarīts pieņēmums, ka pēc 2013.gada resursu atdeves ikgadējie pieaugumi augkopības un lopkopības nozarē samazināsies par 50%. Dažiem no produktivitātes un efektivitātes rādītājiem, kas apspoguļoti Tabula 1.3., ir nepieciešami papildus paskaidrojumi. Piemēram, “barošanas efektivitātes pieaugums piensaimniecībā” nozīmē: ja piena ieguve paaugstinās par konkrētu nemainīgu daudzumu, barības nepieciešamība (vērtējot to barības vienībās) uz katru iegūto kilogramu piena samazināsies. Tātad, ja 0.9 barības vienības vidēji bija nepieciešamas, lai iegūtu vienu kilogramu piena, tad tikai 0.27 barības vienības būs nepieciešamas, lai iegūtu piena papildus daudzumu, sakarā ar veikto ciltsdarbu un govju ģenētiskā materiāla uzlabošanu. Produkcijas ieguves paaugstinājums gan augkopībā, gan lopkopībā ir paredzēts lineārs. Tabula 1.3 atainotais “Cūku barošanas efektivitātes pieaugums” nozīmē, ka barības vienību daudzums, kas nepieciešams vienai cūkai, samazinās uz attiecīgo ikgadējo likmi, neskatoties uz nemainīgo kaušanas svaru, kas liecina par nepārtrauktu cūku ģenētiskā materiāla uzlabošanu. Kopā ar pieņēmumiem par iespējamiem produktivitātes un efektivitātes līmeņiem lauksaimniecības ražošanā ir nepieciešams pieminēt arī vispārējus pieņēmumus, ko varētu attiecināt uz visu lauksaimniecības sektoru kopumā. Piemēram, inflācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem ilglaicīgā analīzē. Tomēr, aprēķinos tika pieņemts, ka inflācija neskars lauksaimniecības produktus pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā, pamatojoties uz stabila cenu līmeņu noteikšanu visos KLP reformai veltītos dokumentos. Tajā pašā laikā ir paredzēta izmaiņās resursu cenās (skat. iedaļu 1.1.3), kas nozīmē, ka, lai saglabātu savus ienākumus noteiktā līmenī, zemniekiem ir nepieciešams paaugstināt ražošanas produktivitāti un efektivitāti. Ražības funkcijas parametri Cits būtisks pieņēmums ir saistīts ar ražības funkciju parametriem, kuru vērtību ilglaicīgā skatījumā nosaka ražības vidējais līmenis (pamatlīmenis) un ražības atdeve no slāpekļa izmantošanas, kā arī parametri ka un kb, kas modificē kvadrātiskās funkcijas (2.11) parametrus A un B. , kur (1.11) Y – ražības līmenis; A,B,C, ka, kb – funkciju parametri, kas ietekmē ikgadējos ražības līmeņus, mainot A, B un C parametrus; N – slāpekļa izmantošana uz 1 ha; t – simulācijas perioda ilgums. Parametru ka un kb vērtības visiem LAPA modelī analizējamiem kultūraugiem balstās uz ārpus modeļa veiktiem prognožu aprēķiniem līdz 2020.gadam, pamatojoties uz ražību augšanas tendencēm sākot no 1995. vai 2000.gada. Prognožu aprēķinos tika izmantota logaritmiskā funkcija: (1.12) kur Yi - ir ražības līmenis i-tai kultūrai, un - ražības funkcijas parametri, t – ir laika faktors. Novērtētās parametru ka un kb vērtības atšķiras starp analizējamām kultūrām. Lai nodrošinātu ticamas ražības prognozes līdz 2020. gadam, minētiem parametriem ir piešķirtas atšķirīgas vērtības, kas atspoguļotas Tabula 1.4. Tabula 1.4 Pieņēmumi par ražības funkciju parametru ka, un kb vērtībām atsevišķiem laukaugu kultūrām periodā līdz 2013. gadam Kultūru veids Parametra ka vērtība Parametra kb vērtība Kvieši 0,040 0,060 Rapsis 0,153 0,143 Rudzi, mieži, auzas 0,050 0,050 Griķi, pākšaugi, kartupeļi 0,070 0,070 Tritikāle 0,090 0,090 Lini 0,100 0,100 Cukurbietes 0,081 0,151 Cietes kartupeļi 0,091 0,153 Siens, skābbarība un zālāji 0,080 0,035 Upenes 0,060 0,060 Pārējas kultūras 0,176 0,176 Avots: pēc LVAEI pieņēmumiem Izskatot agrārās politikas pasākumu kopu, ir nepieciešams ņemt vērā pieņēmumus arī politikas jomā, kas nozīmīgi ietekmē turpmākās Latvijas lauksaimniecības attīstības prognozes. Modelī ir formalizēta šādu politikas pasākumu iedarbība: valsts tiešās subsīdijas, maksājumi mazāk labvēlīgiem apvidiem, cenu sistēma, importa tarifi, cukura ražošanas un piena pārdošanas kvotas. Atbalsts lauksaimniecībai Modelī tika formalizēta tiešā un (MLA) atbalsta mazāk labvēlīgiem apvidiem ietekme uz Latvijas lauksaimniecības ražošanu. Nozares prognozes tika veidotas uz S9 politikas scenārija pamata (skat. iedaļu 1.1.1). Analīzē ir pieņemts, ka tiešo maksājumu administrēšana notiks ar nosacījumu, ka Latvija ir viens atbalsta reģions, tiešais atbalsts ražotājiem vienotā platības maksājuma (VPM), vienotā maksājumā (VM), vai papildus valsts tiešo maksājumu (PVTM) veidā netiks diferencēts dažādās Latvijas teritorijās. Konkrētas TM likmes S9 KLP politikas īstenošanas scenārijam Latvijā ir atspoguļotas Pielikums 8, Pielikums 9. MLA atbalsts ir diferencēts pa lauku reģioniem, kurus nosaka Latvijas Lauku attīstības plāns (LAP), kas ir izstrādāts periodam no 2004.g. līdz 2006.gadam. Turklāt, Lauku attīstības plānā oficiāli norādītās MLA likmes ir pārrēķinātas katram modelī analizējamam reģionam vidējo reģionālo likmju veidā, jo modelī paredzētais reģionālais dalījums tikai daļēji atbilst LAPā norādītajām teritorijām. Formalizējot MLA atbalstu laika periodam 2007.- 2020.gads, tika izdarīts pieņēmums, ka 2007., 2008. gadā notiks pakāpenisks MLA atbalsta samazinājums un no 2009.gada tas būs vienāds ar nulli (skat. iedaļu 1.1.1). Zemes platības Aprēķinos ir pieņemts, ka no 2009.gadā TM būs administrēti izmantojot Vienotā maksājumu (VM) shēmu. 2009.gadā pieteiktai platībai, atbilstoši kritērijiem, būs noteiktas VM tiesību vērtības (atbalsta apjoms uz 1 ha zemes), kas atbilstoši S9 reformas ieviešanas scenārija nosacījumiem būs vienādas Latvijas reģionos. Zemes kopēja platība, par kuru turpmāk būs maksāts atbalsts, nepārsniegs 2009.gada līmenī. Šis atbalstāmas zemes platības “fiksācijas” mehānisms ir formalizēts modelī. Cenu sistēma Balstoties uz Armingtona principu, kas tiek izmantots modelī, analizējot pārtikas produktu patēriņa struktūru (starp vietējiem un no ES importētiem produktiem), endogēnās Latvijas vietējo un no ES importēto produktu cenas tiek prognozētās kopā ar Latvijā patērēto un importēto produktu daudzumiem. Lauksaimniecības produktu ražotāju cenas vairumam analizējamo produktu ar laiku var paaugstināties. Tāpēc modeļa aprēķinos visiem politikas attīstības scenārijiem tika pieņemts, ka ražotāju cenu līmeņi Latvijā un Eiropā var izlīdzināties līdz 2007.gadam, izņemot liellopu un jēra gaļu, kur faktiskās cenu starpības ir būtiskas un ir nepieciešams ilgāks laiks (aprēķinos ir pieņemts līdz 2013.gadam), lai šajos sektoros notiktu strukturālas un tehnoloģiskas pārmaiņas. Lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecība starp Latviju un pārējām ES valstīm notiek, pamatojoties uz par ES vidējām cenām importētiem (eksportētiem) produktiem. Šis modeļa nosacījums dod iespēju prognozēt salīdzinošu priekšrocību tiem Latvijas izcelsmes produktiem, kuru cenas ir zemākas par Eiropas cenu līmeni. Importa un eksporta tarifi Formalizējot Latvijas tirdzniecības politiku ES sastāvā, ir pieņemts, ka arējā tirdzniecība notiek tikai starp Latviju un pārējām ES valstīm. Tā kā sektora prognožu aprēķini ar LAPA modeļa palīdzību tiks veikti ar mērķi novērtēt KLP reformas ietekmi uz agrārā sektora ekonomisku attīstību, Latvijas tirdzniecība ar trešajām valstīm netiks analizēta. Sākot ar 2004.gadu, visu 25 Eiropas valstu apvienošanās rezultātā tika izveidota vienota tirdzniecības ekonomiskā telpa un, līdz ar to, visi importa un eksporta tarifi tika atcelti kopā ar tirdzniecības kvotām. Tādējādi Latvijas tirdzniecībai piemēroti eksporta un importa tarifi modelī ir ielikti ar nulles likmēm. Ražošanas kvotas LAPA modelī ir formalizēti ražošanu ierobežojošie pasākumi piena un cukura ražošanas sektoros. Saskaņā ar starp Latviju un ES parakstīto iestāšanās līgumu, cukura ražošanai ir piemērota kvota 66 tūkst. tonnu apmērā. Savukārt piensaimniecības sektorā piena pārdošanas kvota ir definēta 695,4 tūkst. tonnu apmērā līdz 2006.gadam un 728,6 tūkst. tonnu – līdz 2020.gadam. Modelī izmantotā informācija Lai korekti varētu novērtēt KLP reformas ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības attīstību, kuru nosaka iekšējās ekonomiskās vides apstākļu maiņa un dažādi politikas pasākumi, ir nepieciešams aprakstīt arī modelī izmantoto ieejas informācijas kopu. Praktiski visa Latvijas lauksaimniecības sektoru aprakstošā informācija ir apkopta par periodu no 2001.g. līdz 2003.gadam. Visu modelī izmantoto ieejas datu kopu var sadalīt divās galvenajās kategorijās: Vispārējā informācija par sektoru kopumā, kā arī detalizēta informācija par atsevišķām lauksaimniecības nozarēm. Šādas informācijas ieguvei tika izmantoti Centrālās Statistikas pārvaldes, Zemkopības Ministrijas, Latvijas Valsts Agrārās Ekonomikas Institūta, Lauksaimniecības konsultāciju un apmācību centra materiāli. Eksogēnie modeļa parametri, kuru kvantitatīvās vērtības balstās uz ekspertu vērtējumiem vai specifisku literatūru (piemērām., rokasgrāmatām) un kas ir saistīti ar ilglaicīgiem prognožu pieņēmumiem, pārrēķināšanas koeficentiem, resursu izmantošanas normatīviem un funkcionālo saistību parametriem, izmantotiem, lai veidotu modeļa iekšējas sakarības vai ārējos nosacījumus. Pirmās kategorijas ieejas informācija Ir nepieciešams atzīmēt, ka modeļa reģionālais raksturojums paredz Latvijas teritorijas dalījumu pa atsevišķām teritorijām (reģioniem). Ievērojot samērā plašu diferenciāciju klimatiskos apstākļos, reljefā, ražošanas un tehnoloģiskās struktūrās, kā arī Latvijas teritorijas administratīvo dalījumu, kas ir pieņemts arī CSP informācijas apkopojumos, tika nolemts sadalīt Latvijas teritoriju sešos reģionos. Tomēr reģionālā aspekta ieviešana modelī izraisa papildus grūtības nepieciešamās pirmās kategorijas informācijas sagatavošanai. Piemēram, informācija par dažādu tipu dzīvnieku skaitu republikas līmenī nav sadalīta pa administratīvajiem reģioniem. Turklāt dati par tādām dzīvnieku kategorijām, kā teles un buļļi no piena un zīdītājgovīm vai putnu skaits, kas tiek izmantots cāļu ražošanai, nav pieejami statistiskajos apkopojumos. Tāpēc šādos gadījumos tika nolemts attiecināt vispārējo dzīvnieku struktūru uz katru reģionu. Šim nolūkam tika izmantota nepublicēta informācija no Zemkopības ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes. Vērtējot KLP reformas reģionālo ietekmi, bija nepieciešams diferencēt lopkopības un augkopības produkcijas izmaksas pa modelī analizējamiem reģioniem. Šim nolūkam LVAEI tika veikti atsevišķi pētījumi par izmaksu koeficientu ģenerēšanu dažādos Latvijas reģionos [42], balstoties uz SUDAT datu apkopojumu par 2001.-2003.gadu. Dati par dzīvnieku barības devām un minerālmēslu izmantošanu bija iegūti no Centrālās Statistikas pārvaldes [14], LVAEI kopaprēķina rezultātiem (pēc LEKAs 2003. gada nepublicētiem rezultātiem) un Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra [9]. Visas galvenās izmaksu pozīcijas ir atspoguļotas Tabula 1.5. Informācija par reģionu ražības līmeņiem un kultūru sējumu platībām tika iegūta no CSP publicētiem materiāliem [11],[14], [15]. Viens no galvenajiem modeļa blokiem ir ārējas tirdzniecības bloks. Visa informācija par eksporta un importa plūsmām no ES valstīm, kā arī eksporta un importa cenas tika iegūtas no Centrālā statistikas biroja. Visa detalizētā informācija, kas apkopota, saskaņā ar harmonizētās kodēšanas un aprakstīšanas sistēmu, tika apkopota ar LVAEI speciālistu palīdzību. Centrālas statistikas pārvaldes publicētie materiāli, kā arī lauksaimniecības kopaprēķina rezultāti 2003. gadam bija galvenie avoti datu iegūšanai par Latvijas iepirkuma, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām. Otrās kategorijas ieejas informācija Modeļa ieejas informāciju no otrās kategorijas var sadalīt trīs galvenajās daļās: apakšējie un augšējie ierobežojumi mērķa mainīgo ikgadējām izmaiņām, novērtētie vai pieņemtie parametri modeļa matemātiskām funkcijām (pieprasījuma, ražības vai eksporta izmaksu funkcijas) un dažāda veida tehniskie un bioloģiskie koeficienti. Tabula 1.5 Augkopības un lopkopības ražošanas izmaksu dalījums LAPA modelī. N Augkopība Lopkopība 1. 2. Mainīgas izmaksas: 1. Darba spēks Darba spēks 2. Saražotā sēkla Degviela 3. Pirktā sēkla Elektrība 4. Degviela Apkure 5. Elektrība Veterinārās izmaksas 6. Apkure Barības sagatavošana 7. Kaltēšana Remonts 8. Ekspluatācija un remonts 9. Kredītprocenti un procenti par izmantoto kapitālu Minerālmēslu un pesticīdu izmantošana: Lopbarības veidi: 1. Slāpeklis Ziemas kvieši 2. Fosfors Vasaras kvieši 3. Kālijs Mieži 4. Pesticīdi Auzas 5. Rudzi 6. Soja 7. Kartupeļi 8. Skābbarība 9. Siens 10. Zaļbarība 11. Tritikāle 12. Minerāli Pastāvīgas izmaksas: 1. Nolietojums Nolietojums 2. Zemes nodoklis Lopu iegāde 3. Apdrošināšana Pakalpojumi 4. Kredītprocenti Kredītprocenti 5. Vadīšana un pārējas izmaksas Vadīšana un pārējas izmaksas Pārmaiņu iespējamības ierobežojumi (fleksibilitātes ierobežojumi) vai apakšējie un augšējie ierobežojumi mērķa mainīgo ikgadējām izmaiņām ir ārkārtīgi svarīgi parametri, kas dod iespēju iegūt realitātei atbilstošus rezultātus un izvairīties no izejas parametru mākslīgām vērtībām. Pārmaiņu iespējamības ierobežojumi pārsvarā ir attiecināti uz tādu mērķa mainīgo ikgadējām izmaiņām kā dažādu kultūru sējumu platības, dzīvo dzīvnieku skaits, dzīvnieku barības devas un patēriņa izmaiņas pieprasījuma funkcijām. Apakšējie un augšējie ierobežojumus dzīvnieku skaita ikgadējās izmaiņās ir atspoguļoti Tabula 1.6. Tabula 1.6 LAPA modelī pieņemtie apakšas un augšas ierobežojumi dzīvnieku skaita ikgadējām izmaiņām N Dzīvnieku kategorijas Ikgadējo izmaiņu augšas ierobežojums (%) Ikgadējo izmaiņu apakšas ierobežojums (%) 1. Piena govis 3 15 2. Zīdītājgovis 5 15 3. Buļļi no piena govīm (vecumā līdz 12 mēnešiem) 20 20 4. Vecie buļļi no piena un zīdītājgovīm 20 20 5. Teles kaušanai no piena govīm (vecumā līdz 15 mēnešiem) 20 20 6. Teles nokauktas līdz 1 mēnesim no piena govīm 20 20 7. Teles nokauktas līdz 1 mēnesim no zīdītājgovīm 20 20 8. Teles kaušanai no zīdītājgovīm 20 20 9. Mazie buļļi no piena govīm , nokautie vecumā līdz 1 mēnesim 20 20 10. Sivēnmātes 5 10 11. Dējējvistas 20 20 12. Vistu mātes 20 20 13. Aitu mātes 10 10 14. Bites 10 20 Avots: LVAEI pieņēmumi Tajā pašā laikā ikgadējo izmaiņu augšējie un apakšējie ierobežojumi dzīvnieku barības devām ir attiecināti ne tikai uz mērķa mainīgām, bet arī uz visām dzīvnieku kategorijām (skat. Tabula 1.7). Tabula 1.7 LAPA modelī pieņemtie apakšas un augšas ierobežojumi dzīvnieku barības devu ikgadējām izmaiņām N Dzīvnieku kategorijas Ikgadējo izmaiņu apakšas ierobežojums (%) Ikgadējo izmaiņu augšas ierobežojums (%) 1. Piena govis 5 5 2. Zīdītājgovis 5 5 3. Teles piena un zīdītājgovju aizstāšanai (līdz 24 mēnešiem) 5 5 4. Buļļi no piena govīm (vecumā līdz 12 mēnešiem) 5 5 5. Buļļi no zīdītājgovīm (vecumā līdz 15 mēnešiem) 5 5 6. Vecie buļļi no piena un zīdītājgovīm 5 5 7. Teles kaušanai no piena govīm un zīdītājgovīm (vecumā līdz 15 mēnešiem) 5 5 8. Teles nokauktas līdz 1 mēnesim no piena govīm 0 0 9. Teles nokauktas līdz 1 mēnesim no zīdītājgovīm 0 0 10. Mazie buļļi no piena govīm, nokautie vecumā līdz 1 mēnesim 0 0 11. Sivēnmātes 10 10 12. Cūkas 10 10 13. Aitu mātes 10 5 14. Jēri 5 5 15. Dējējvistas 5 5 16. Vistu mātes 5 5 17. Broileri 5 5 18. Bites 5 5 Avots: LVAEI pieņēmumi Laukaugu ikgadējo platību izmaiņu robežas tādam kultūrām, kā kvieši, mieži, rudzi, auzas, pākšaugi, tritikāle, griķi, kartupeļi, cukurbietes, lini, rapsis ir noteiktas 10% līmenī; kultivēto pļavu un ganību, siena un skābbarību platības var mainīties 15% robežās; dārzeņu, augļu un ogu platības – 5% robežās. Ievērojot lauksaimniecības atbalsta politikas reformas ietekmi, tika pieņemts, ka līdz ar TM atbalsta tālāku nesaistīšanu ar ražošanu, reformas ieviešanas gadā var strauji mainīties zemes izmantošanas struktūra, tas ir - palielināties atbalstāmo, bet ar ražošanu nesaistīto platību īpatsvars. Modelējot reformas ietekmi, tika pieņemts, ka no 2009.gada papuvju, nekultivēto pļavu un ganību platību ikgadējās izmaiņas maksimālās robežas ir 40% (no 2003. līdz 2009.gadam – 5%). Eksporta (importa) apjomi var palielināties (pazemināties) par 10% procentiem. Pie tam eksporta apakšējie un importa augšējie ierobežojumi nav ieviesti. Ir nepieciešams pieminēt arī citu modeļa parametru grupu, kas tika izmantota analītiskajos aprēķinos. Šīs grupas parametri pārsvarā attiecas uz matemātisko funkciju parametriem, kas tiek izmantoti vai modeļa, vai ārpus modeļa aprēķinos. Tā kā speciāli empīriskie pētījumi netika veikti, ar LVAEI ekspertu palīdzību bija nepieciešams novērtēt vietējo un importēto produktu aizvietošanas elastību vērtības, jo līdzīga tipa vietējo un importēto produktu atšķirības var veidot dažādas produktu priekšrocības no patērētāju viedokļa un līdz ar to patērētāju izvēles lēmumus starp vietējām un importētām precēm. Ja aizvietošanas elastības vērtība tuvojas vienam, tad tas nozīmē, ka vietējais un attiecīgais importētais produkts ir diezgan atšķirīgi viens no otra pēc patērētāju viedokļa. Aizvietošanas elastības vērtība raksturo patērētāju izvēles priekšrocību starp vietējo un importēto preci. Aizvietošanas elastību vērtības visiem modeļa produktiem, kā arī pieprasījuma cenu elastības pieprasījuma funkcijām ir parādītas Pielikums 10. Pieņemtais eksporta izmaksu funkcijas slīpums ir vēl viens parametrs, kas novērtēts ar ekspertu palīdzību, katram analizējamam produktu veidam (skat. Pielikums 10). Ražības funkciju parametri (funkcijas (1.11) parametri A, B un C) tādiem produktiem kā kvieši, auzas un mieži bija novērtēti ar Micro TSP datorprogrammas palīdzību, pamatojoties uz zinātnisko pētījumu publicētiem rezultātiem par minerālmēslu devas ietekmes uz ražību, kas bija veikti 80-os gadu beigās [49] Visām pārējām kultūrām attiecīgo funkciju parametru vērtības balstījās uz datu avotiem no Somijas (Heikkila, 1969 – 1978.g.), (Backman, 1973. – 1993.g.). Piena ražības funkciju parametri (funkcija, kas apraksta piena izslaukuma daudzumu atkarībā no graudu izmatošanas lopbarībā) bija novērtēti, balstoties uz publicētajiem datiem par dažādu dzīvnieku barību veidu izmantošanu piena izslaukuma paaugstināšanai (Latvietis, 1996.g.). Ir nepieciešams pieminēt arī šādus modelī izmantotus koeficentus un normatīvus: Sausnas saturs graudu vai graudu saturošā lopbarībā; Proteīna saturs cūku barībā (gramos sagremotā proteīna); Konkrēta lopbarības veida daudzums vienā barības vienībā; Dažādu kultūru sēklas izmantošana uz 1 hektāru; Slāpekļa saturs dažādos minerālmēslos; Dzīvnieku vienības pārrēķināšanas koeficients, utt. Visi šie Latvijai specifiskie rādītāji tika izmantoti no attiecīgajām rokasgrāmatām (Osītis 1998), (Day, 1978.), (Rokasgrāmata lauksaimniecības darbiniekiem, 1964). 2 Sektora attīstības prognožu rezultāti līdz 2020.gadam2.1 Zemes izmantošanaPakāpeniski pieaugot TM likmei par LIZ hektāru un unificējoties to izmaksu nosacījumiem, laika periodā no 2003. līdz 2008.gadam tiek prognozēts LIZ platības ikgadējais pieaugums, vidēji par 3,2% gadā. Attēls 2.1 Prognozētā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība un struktūra, 2003.- 2020.gads Avots: LVAEI aprēķini Analizējot iespējamo sektora attīstību bija pieņemts, ka VM shēma būs ieviesta 2009.gadā, kas no zemes izmantošanas viedokļa nozīme, ka sākot no 2010.gada kopējā zemes platība, kas varētu būt pieteiktā atbalstam nevar pārsniegt 2009.gada līmeni. Un tā kā subsīdiju daļa ienākumos no lauksaimnieciskās darbības Latvijā ir ļoti būtiskā, LIZ kopējā platības apjoma palielinājums netiek prognozēts (skat. Attēls 2.1). Kopējas LIZ platības samazinājums 2009.gadā salīdzinot ar 2008.gadu ir saistīts ar kopēju TM likmes samazinājumu pēc reformas ieviešanas (skat. Pielikums 8, Pielikums 9), kā arī ar atteikumu no MLA atbalsta, kas papildus samazināja vidējo ienākuma līmeni no hektāra platības. Laukaugu kultūru ražībai ir pozitīva pieauguma tendence (skat. Pielikums 4), kas, pie stabila pieprasījuma un iepirkuma cenu līmeņa, ietekmē augkopības platības samazinājumu. Tā, 2020.gadā augkopības platību īpatsvars varētu sasniegt 26% līmeni no izmantotās LIZ, kas ir par 14% punktiem mazāk salīdzinot ar 2003.gada līmeni. Līdzīgi augkopības nozares efektivitātes pieaugumam un apsēto platību apjoma pakāpeniskajam samazinājumam, arī lopkopības sektorā ir prognozēts, ka nepieciešamais lopbarības platību daudzums ar laiku samazināsies. Lopbarības platību pieaugums 2004.-2008.gadā ir saistīts ar piena kvotas apgūšanu (sīkāk skat. 2.2.2.apakšnodaļu) un līdz ar to slaucamo govju ganāmpulka palielinājumu. 2009.gadā ieviešot VM shēmu, TM tiks pilnībā atdalīti no ražošanas, līdz ar ko ir iespējamas būtiskas izmaiņas zemes izmantošanas struktūrā, īpaši pirmajos gados pēc reformas ieviešanas. Saskaņā ar modelēšanas rezultātiem, 2010.gadā neražojošās zemes platības (nekultivētas pļavas un ganības, papuves) var palielināties par 13% salīdzinot ar 2009.gada līmeni. Nākamajos gados šo platību pieauguma tempi samazinās (2011.g. – 12%, 2012.g. - 8%, 2013.g. – 3%). Detalizētākai skaitliskais informācijai skaties Pielikums 1. 2.2 Nozaru attīstības prognozesNozaru attīstības prognozes būs raksturotas ar sekojošiem rādītājiem – apsētas platības, dzīvnieku skaits, produktivitāte, kopraža. 2.2.1 Augkopība Augkopības nozares attīstību raksturo apsēto platību dinamika, augkopības kultūru produktivitātes rādītāju izmaiņas, kā arī kopražas apjomi. Modelis dod iespēju novērtēt apsēto platību un kopražu izmaiņas dažādām augkopības kultūrām, reaģējot uz izmaiņām kultūru ienesīgumā, ko savukārt ietekmē izmaiņas ražošanas izmaksās, iepirkuma cenās, kultūru produktivitātē un atbalsta sistēmā. Augkopības kultūru produktivitātes pieaugumi ir jau iepriekš formalizēti modelī. LAPA izmantojamie pieņēmumi par analizējamiem kultūraugiem balstās uz ārpus modeļa veiktiem prognožu aprēķiniem līdz 2020.gadam. Ražības prognozes bija veiktas pamatojoties uz ražību augšanas tendencēm sākot no 1995. vai 2000.gada (skat. Pielikums 4). Galveno augkopības kultūru prognozētas sējumu platības ir atspoguļotas Attēls 2.2. Attēls 2.2 Galveno augkopības kultūru prognozētas sējumu platības, tūkst. ha, 2003.- 2020.gads Avots: LVAEI aprēķini Saskaņā ar modeļa rezultātiem, kviešiem ir prognozēts diezgan stabils sējumu platību apjoms visā analizējamā laika periodā. Neliels iespējamais platību sarūkums 2005.-2006.gados varētu būt saistīt ar rapšu ražošanas apjoma strauju palielinājumu, kā arī lopkopības produkcijas ražošanas apjomu palielinājumu, līdz ar ko daļa platību varētu būt aizņemta ar lopbarības kultūrām. Ar miežiem apsēto platību palielinājums 2005., 2006. un 2007.gadā ir cieši saistīts ar lopkopības produkcijas ražošanas apjomu palielinājumu un līdz ar to nepieciešamību palielināt lopbarības bāzi. Savukārt, stabilizējoties lopkopības produkcijas ražošanas apjomiem un pieaugot to ražošanas efektivitātei, kā arī miežu ražībai, ar miežiem apsēto platību apjoms pakāpeniski samazinās. Ar rapšiem apsētajam platībām pēdējos gados ir tendence palielināties. Līdz ar subsīdiju apjoma samazinājumu 2009.gadā, šī platību palielinājuma tendence varētu mainīties – rapšu platību apjoms var stabilizēties vai pat mazliet samazināties. No 2013.gada ir prognozēts jauns rapša platību pieauguma etaps. Kartupeļiem un cukurbietēm ir prognozēts apsēto platību pakāpeniskais samazinājums. Cukurbietēm tas ir saistīts ar ražošanas efektivitātes un ražības pieaugumu pie nemainīga cukura kvotas apjoma. Kartupeļu ražošanas platību samazinājums varētu būt izskaidrots gan ar ražības pieaugumu, gan ar cilvēku vispārējo labklājības līmeņa paaugstinājumu, kas nozīme pārtikas patēriņa struktūras maiņu. Detalizētāk augkopības kultūru platības prognozes var apskatīt ziņojuma pielikumā (Pielikums 2). Attēls 2.3 Galveno augkopības kultūru prognozētas kopražas, tūkst. t, 2003.- 2020.gads Avots: LVAEI aprēķini Augkopības kultūras kopražu tendences pie stabilā augkopības kultūru produktivitātes pieauguma ir ļoti līdzīgas platību izmaiņas tendencēm (skat. Attēls 2.3). Cukurbiešu ražošanu ierobežo kvota. Dārzeņu ražošana pakāpeniski izkonkurē kartupeļu ražošanu. Kviešu un rapšu ražošanai kopumā ir pozitīva tendence, savukārt miežu ražošana ir atkarīga no lopkopības nozaru ražošanas attīstības prognozēm. Detalizētāk augkopības kultūru platības prognozes var apskatīt ziņojuma pielikumā (Pielikums 3). 2.2.2 Lopkopība Lopkopības nozares ražošanas attīstību raksturo dzīvnieku skaits, lopkopības produkcijas ražošanas apjomi ( piens, gaļa, olas, medus) un produktivitāte. Govju piena ražošanu Latvijā ierobežo kvota (piegādes un tiešās tirdzniecības kvotas), līdz 2006.gadam tā ir noteiktā 695,4 tūkst. tonnu apmērā, turpmāk - 728,6 tūkst. tonnu apmērā. Kvotu pilnīga apgūšana pēc modeļu rezultātiem varētu notikt 2008.gadā (skat. Attēls 2.4). Piena vidējais izslaukums varētu pieaugt par 1,83% ikgadēji (skat. Pielikums 7). Laika periodā līdz 2008.gadam, kamēr kvota vēl nav sasniegta, ir prognozēts, ka slaucamo govju skaits var mazliet palielināties (par 5% 2007.gadā salīdzinot ar 2003.gada līmeni). Tālāk, pieaugot piena ražošanas produktivitātei, slaucamo govju skaits pakāpeniski samazināsies (skat. Pielikums 5) un varētu sasniegt 151 tūkst. dzīvnieku apjomu 2020.gadā (81% no 2003.gada līmeņa). Attēls 2.4 Prognozētie piena ražošanas un realizācijas apjomi, piena piegādes un tiešās tirdzniecības kvota, tūkst. t; slaucamo govju skaits, tūkst. dzīvnieku; 2003.- 2020.gads Avots: LVAEI aprēķini Liellopu gaļas ražošana Latvijā ir blakus produkts piena nozarei. Pamatojoties uz modeļa rezultātiem var secināt, ka tomēr, gaļas liellopu ražošanas attīstība Latvijā ir mazticama, zemā ienesīguma dēļ (skat. Pielikums 5). Prognozētais liellopu gaļas ražošanas pieaugums galvenokārt ir saistīts ar slaucamo govju skaita pieaugumu 2005.-2007.gadā. Līdz 2008.gadam liellopu gaļas ražošanas varētu palielināties par 16% salīdzinot ar 2003.gada līmeni, un turpmākajos gados stabilizēties 24,2 tūkst. tonnu apjomā (kautsvarā). Attēls 2.5 Prognozētie liellopu, cūku un putnu gaļas ražošanas apjomi, tūks. t., 2003.- 2020.gads Avots: LVAEI aprēķini Cūku gaļas nozare Latvijā pēc modeļa rezultātiem varētu 6 gadu laikā divreiz palielināt ražošanas apjomus un pilnībā nodrošināt iekšējo pieprasījumu (58 tūkt. tonnu cūkgaļas kautsvarā). Pēc ekspertu viedokļa, šī situācija ir iespējama, ja cūkgaļas ražošanā iesaistītas saimniecības varētu piesaistīt papildus finanšu resursus kapitālieguldījumiem, ko pašlaik ir grūti izdarīt iepriekšējo finanšu saistību dēļ. Putnu gaļas ražošana Latvijā ir augošā nozare, kurā, pēc modeļa rezultātiem, 2007.gadā būs spējīga pilnībā nodrošināt Latviju ar pašu izaudzēto putnu gaļu, sasniedzot 25,2 tūkt. tonnu ražošanas apjomu. Būtiskas izmaiņas olu ražošanas apjomos nav prognozētas, savukārt, pieaugot olu ražošanas produktivitātei (skat. Pielikums 7), samazināsies dējējvistu kopējais skaits (skat. Pielikums 5). Vērtējot modeļa rezultātus aitu gaļas nozarei, var secināt, ka pie pašlaik esošā aitu gaļas cenu līmeņa un tehnoloģijas attīstības, nozares izaugsme nav prognozējama. Dzīvnieku skaits un ražošanas apjomi varētu samazināties līdz pat 2011.gadam, kad sasniedzot 0,34 tūkt. tonnu apjomu tas ražošanas līmenis var stabilizēties 59% līmeni no pašlaik esošajiem apjomiem. Medus ražošanas apjomiem Latvijā ir prognozēts stabils pieaugums vidēji 11% apmērā gadā, līdz ar ko 2010.gadā var būt sasniegt pašreizējais 100% pašnodrošinājuma līmenis (1,3 tūkst. tonnu gadā). Šo procesu var daļēji izskaidrot ar TM likmju pakāpeniskais pieaugums visā šī laika periodā un salīdzinoši zemajām ražošanas izmaksām. Tomēr pēc ekspertu viedokļiem pārtikas ražošanā joprojām saglabāsies augsts importēta medus īpatsvars, un vietēja medus ražošanas pieauguma potenciāls ir svaigā medus īpatsvara palielinājums iedzīvotāju uzturā, līdz ar ko reālie medus ražošanas apjomi varētu būt par 20% zemāki. Izmantotā literatūra un avoti:1) LR Lauksaimniecības likums.- Vēstnesis, 08.11.1996, nr. 189 2) LR Lauksaimniecības un lauku attīstības likums.- Vēstnesis, 23.04.2004, nr. 64 3) Latvijas Lauksaimniecības attīstības koncepcija (1998); 4) Latvijas Lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepcija (2002); 5) Pamatnostādnes par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.-2006.gadā.- R.: LR ZM, http://www.zm.gov.lv/data/zm_pamatnostadnes.doc; 6) SAPARD Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programma (2000.-2006.).- R.: LR ZM, http://www.zm.gov.lv/data/sapard_20030723_lv.doc; 7) Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004-2006.- R.: LR ZM, http://www.zm.gov.lv/data/rdp_20040708(final).doc; 8) Vienotais Programmdokuments 2004.- 2006.gadam (angl. - Single Programming Document Objective 1 Programme 2004–2006).- R.: LR FM, http://www.esfondi.lv/image/upload/spd2003_12.pdf; 9) Bruto seguma aprēķins zemnieku saimniecībai 2002.gadā. Ozolnieki.:LLKC.2003.g. – 60.lpp. 10) Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas 2003.gada reformas ieviešanas Latvijas scenāriji un to īstenošanas novērtējums.- R.: LVAEI, 2005. – 155.lpp. 11) Latvijas lauksaimniecība 2002.gadā.- R.: LR CSP, 2003. – 50.lpp. 12) Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas attīstības analīze. Ziņojums., R.: LVAEI. 2000. - 86.lpp. 13) Latvijas reģioni skaitļos 2003.- R.: LR CSP, 2003. – 165.lpp. 14) Lauku saimniecības Latvijā 2003.gadā.- R.: LR CSP, 2004. – 41.lpp. 15) Lauka saimniecības Latvijā 2004.gadā.- R.: LR CSP, 2005. – 36.lpp. 16) Latvijas statistikas gadagrāmata 2003.- R.: LR CSP, 2003. – 272.lpp. 17) Lopbarības vajadzības plānošana/ Sast. J. Latvietis.– Jelgava: LLU, 1996.-27.lpp. 18) Lauksaimniecībai maz piemēroto apvidu izvērtējums atbilstoši iespējamiem ES kritērijiem un pozīcijas argumentācijai sarunām ar ES.- R.: LVAEI, 2000. 19) Pašreizējo un iespējamo lauku un lauksaimniecības atbalsta pasākumu iespējamais teritoriālais diferencējums.- R.: LVAEI, 2000. 20) Priekšnoteikumi Lauksaimniecībai maz piemēroto apvidu programmas iekļaušanai Latvijas Lauksaimniecība un lauku politikā.- R.: LVAEI, 1999. 21) Rokasgrāmata lauksaimniecības darbiniekiem.- R.: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964.-650.lpp. 22) Ositis U., Barības līdzekļu novērtēšana atgremotāju ēdināšanā.– R., 1998.-2003.lpp. 23) Saktiņa D., Latvijas lauku teritorijas klasifikācija.- Jelgava: Jelgavas tipogrāfija, 2000.- 52.lpp. 24) Council Regulation (EEC) No 1253/99 on the common organization of the market in cereals 25) Council Regulation (EC) No 1255/1999 of 17 May 1999 on the common organisation of the market in milk and milk products 26) Council Regulation (EC) No 1254/1999 of 17 May 1999 on the common organisation of the market in beef and veal 27) Council Regulation (EC) No 1365/2000 amending Regulation (EEC) No 2759/75 of the Council of 29 October 1975 on the common organization of the market in pigmeat 28) Council Regulation (EC) No 1251/1999 of 17 May 1999 establishing a support system for producers of certain arable crops 29) Council Regulation (EC) No 1258/1999 of May 17 1999 on the financing of the common agricultural policy 30) Council Regulation (EC) No 2529/2001 of 19 December 2001 on the common organisation of the market in sheep meat and goat meat 31) Council Regulation (EC) No 1784/2003 of 29 September 2003 on the common organisation of the market in cereals 32) Council Regulation (EC) No 1782/2003 of 29 September 2003 establishing common rules for direct support schemes under the common agricultural policy and establishing certain support schemes for farmers and amending Regulations (EEC) No 2019/93, (EC) No 1452/2001, (EC) No 1453/2001, (EC) No 1454/2001, (EC) 1868/94, (EC) No 1251/1999, (EC) No 1254/1999, (EC) No 1673/2000, (EEC) No 2358/71 and (EC) No 2529/2001 33) Council Regulation (EC) No 1787/2003 of 29 September 2003 amending Regulation (EC) No 1255/1999 on the common organisation of the market in milk and milk products 34) Council of the European Union - http://register.consilium.eu.int EU Agriculture and Enlargement, http://europa.eu.int/comm/agriculture/publi/fact/enlarge/2002_en.pdf 35) EU fundamentally reforms its farm policy to accomplish sustainable farming in Europe http://europa.eu.int/rapid/start/cgi/guesten.ksh?p_action.gettxt=%20gt&doc=IP/03/898|0|RAPID&lg=EN&display 36) Progress in the negotiations, Chapter 7: Agriculture: http://europa.eu.int/comm/enlargement/negotiations/chapters/chap7/index.htm 37) Proposals adapting CAP reform texts and Act of Accession: http://europa.eu.int/comm/agriculture/capreform/enlarge/index_en.htm 38) Treaty of Accession (http://www.kum.hu/eu/angol/aa00012.en03.doc), http://www.vm.ee/eng/euro/kat_308/3641.html, http://www.euro.lt/sutartis/en/sutartis.htm 39) European Commission Directorate-General for Agriculture. Newsletter Special Edition July 2003. CAP reform summary: http://europa.eu.int/comm/agriculture/publi/newsletter/capreform/special_en.pdf 40) Agricultural Census 2003. 41) Perspectives for Latvian Agricultural Sector Development. Using of LAPA model approach for quantitative assessment. Scientific report.-Rīga.:LSIAE.1999.-p.68. 42) Fadejeva.,L., Feldmans., D., (2004) Regional Issues of Agricultural Economy Effectiveness in Latvia. Paper presented at the IAMO Forum 2004 “The role of agriculture in Central and Eastern European rural development: Engine of change or social buffer?”.- Halle (Saale).:IAMO.- CD; 43) Lehtonen., H., (2001) Principles, structure and application of dynamic regional sector model of Finnish Agriculture. Economic research publications.- Helsinki.: MTT.- p. 266; 44) Л.П Детковская, Е.М. Лиманова, Влияние удобрений на урожай и качество зерна, 1987, - 146с. 45) Г.Н. Доброходов, А.А. Косынкин, Справочник зоотехника.- Москва.: Колос, 1980.- 768с.
|
|
Pirmdiena, 7. septembris
 |
