Pētījumi

Latvijas lauksaimniecības politikas analīzes modelis LAPA un tā izmantošana ES KLP 2003.gada reformas ieviešanas scenāriju novērtēšanā

Šis ziņojums savā būtībā ir izvilkums no plašākas LR ZM pasūtītu pētījumu atskaites, kuras pilnais nosaukums ir “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana.” Bet šīs atskaites lielākā zinātniskā vērtība ir LVAEI izstrādātā ekonomiski matemātiskā modeļa LAPA visplašāk pieejamais metodoloģiskais apraksts, parādot gan modeļa struktūru, gan izmantotos parametrus un funkcijas.

Pilns ziņojuma teksts atrodams pievienotajā PDF failā. 

Šis ziņojums savā būtībā ir izvilkums no plašākas LR ZM pasūtītu pētījumu atskaites, kuras pilnais nosaukums ir “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana.”

Pēc sasniegtajiem LR ZM pasūtītā zinātniskā pētījuma [1] rezultātiem, darbs tika turpināts 2005. gadā projekta “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana” ietvaros, izpildot ar Lauku atbalsta dienestu noslēgtā līguma[2] uzdevumus izstrādāt un ekonomiski novērtēt detalizētākus KLP tiešmaksājumu reformas scenārijus Latvijā, ievērojot tiešā atbalsta iespējamo reģionalizāciju un Vienotā maksājuma tiesību vērtību likmju dažādošanu.

Šī pētījuma mērķis bija izstrādāt un ekonomiski novērtēt detalizētākus KLP tiešmaksājumu reformas scenārijus Latvijā, ievērojot tiešā atbalsta iespējamo reģionalizāciju un VM tiesību vērtības likmju dažādošanu.

Par piemērotāko un zinātniski pamatotāko analīzes instrumentu reģionālās un nozaru attīstības ietekmes prognozēšanai, līdztekus kvalitatīvās analīzes metodēm, tika izvēlēts LVAEI pētnieku grupas attīstītais lauksaimniecības politikas analīzes LAPA modelis kā kvantitatīvās analīzes metode, kuru lietojot, ir iegūts

• novērtējums tiešmaksājumu reformas ietekmei uz lauksaimniecisko ražošanu nozaru un reģionālā griezumā,


• sektora ienākumu līmeni un struktūru reģionālā griezumā,


• kā arī zemes izmantošanas līmeni un struktūru reģionālā griezumā.

Papildus tika izvērtēta nosacīti “tīrā” tiešmaksājumu reformas ietekme uz Latvijas lauksaimniecības sektora attīstību - bez MLA maksājumu ietekmes uz pilnapjoma reformas ieviešanas rezultātiem.

Šajā izvilkumā atspoguļota tieši lauksaimniecības politikas analīzes LAPA modeļa izmantošana- tā teorētiskie aspekti un ar tā palīdzību iegūtie rezultāti

Šo ziņojumu veido 2 nodaļas.

Pirmajā nodaļā ir sniegts LAPA modeļa apraksts un izmantotie pamatpieņēmumi, kā arī pētījumā izmantotā informācija.

Otrajā nodaļā ir iekļauti analīzes rezultāti.

Scenāriju veidošanas aspekti, to kvalitatīvā analīze, sākotnēji definēto scenāriju kopa, kā arī sniegtais iespējamās reģionalizācijas, maksājumu diferencēšanas un atbalsta daļējas saistības scenāriju kvalitatīvais novērtējums ir atrodami augstāk nosauktajā pilnajā ziņojumā “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana.”.

Ziņojuma pielikumos pievienotas tabulas ar dažādiem scenārijiem aprēķinātām tiešā atbalsta likmēm un kopējo finansējumu, LAPA modeļa pieņēmumi.

LAPA modeli attīstīja un darbināja jaudīgākā ekonomikas modelēšanas  grupa LVAEI darbības vēsturē Danute Jasjko, Guna Salputra, Ludmila Fadejeva un Anastasija Radionova.

Pilns ziņojuma teksts atrodams šim ierakstam pievienotajā PDF failā.

Bet ar LAPA modeļa izmantošanas rezultātiem, specifiski vērtējot tiešmaksājumu reģionālo un nozaru diferencēšanu,  var iepazities citā, 2006.gada 18.februāra ierakstam pievienotajā, ziņojumā "REFORMĒTĀS ES KLP PILNĪGA IEVIEŠANA LATVIJĀ:  IESPĒJAMĀ TIEŠMAKSĀJUMU REĢIONĀLĀ UN NOZARU DIFERENCĒŠANA" Saite uz to: ej.uz/hdy4