Pētījumi

Latvijas Lauksaimniecības nozares attīstības līdz 2020.gadam prognozes. Kopsavilkums

Pilns ziņojuma teksts atrodams pievienotajā PDF failā. 

Latvijas Lauksaimniecības nozares attīstības līdz 2020.gadam prognozes. Kopsavilkums

Ludmila Fadejeva, Danute Jasjko, Guna Salputra, Andris Miglavs, Anastasija Radionova, Aleksejs Nipers, LVAEI.

Kopš 2004.gada līdz ar Latvijas Republikas iestāšanu Eiropas Savienībā un ES KLP reformēšanas turpinājumu ir notikušās vairākas pārmaiņas Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikā, kas būtiski ietekmēja un ietekmēs arī turpmāk visa agrārā sektora un to atsevišķu nozaru attīstības iespējas. Ilgtermiņa skatījumā veicamās politikas pārmaiņas var iespaidot ne tikai lauksaimniecības ražošanu, bet arī sociāli ekonomisko situāciju laukos kopumā, ievērojot zemes izmatošanas kārtību, vides un pārtikas kvalitāti, darbaspēka izvietojumu. Tāpēc veicamiem lauksaimniecības attīstības ilgtermiņa prognozēm ir būtiska nozīme visā Latvijas tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa novērtēšanā.

Pētījuma mērķis – kvantitatīvi novērtēt iespējamas Latvijas lauksaimniecības nozaru attīstības tendences, balstoties uz prognozētām pārmaiņām augkopības un lopkopības nozaru produktivitātes līmeņos, ražošanas apjomos, sējplatību lielumos un dzīvnieku skaitā, kā arī lauksaimniecībā izmatotu zemes (LIZ) kopplatībā Latvijā un tās struktūrā līdz 2020.gadam.

Šis raksts ir 2005.gada LVAEI ziņojuma “Lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta ekonomiskais izvērtējums, lauksaimniecības sektora ilgtermiņa attīstības prognozes un politikas rekomendācijas” ar Latvijas lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības prognozēm saistīto pētījuma daļas saīsinātā versija. Rakstu veido 2 nodaļas. Pirmajā nodaļā ir raksturoti pētījumā izmantotie vispārējie pieņēmumi par lauksaimniecisko produkcijas cenu, resursu cenu līmeņiem un galveno lauksaimniecības resursu izmantošanu, kā arī tiek dots aprēķinos izmantota LAPA modeļa īss apraksts. Pētījuma rezultāti par prognozētiem lauksaimnieciskas zemes izmantošanas, augkopības un lopkopības produkcijas ražošanas tendencēm tiek izklāstīti ziņojuma otrajā nodaļā. Raksta pielikumi satur 7 tabulas, kurās tiek apkopoti prognozes rezultāti..

1.                Izmantotās analītiskās metodes un pieņēmumi

Lauksaimniecības sektora attīstības prognozes var veikt ar dažādām kvalitatīvām un kvantitatīvām metodēm. Tomēr tikai ar ekonomiski matemātisko modeļu palīdzību ir iespējams samērā pilnīgi un objektīvi novērtēt sektora strukturālās pārmaiņas (gan nozaru, gan reģionu griezumā) ilgākam laika posmam, kā arī noteikt lauksaimniecības un lauku attīstības politikas ietekmi uz sektora attīstību.

Saskaņā ar projektā definēto pētījuma mērķi Latvijas lauksaimniecības nozaru attīstības tendenču kvantitatīva noteikšana tika veikta ar Latvijas lauksaimniecības politikas analīzes imitācijas modeļa (LAPA) palīdzību, kas dod iespēju imitēt Latvijas lauksaimniecības un daļēji arī lauku politikas (pārsvarā ievērojot ES atbalstu mazāk labvēlīgiem apvidiem) ietekmēšanas scenārijus un atbilstoši šiem scenārijiem veidot sektora attīstības prognozes, pamatojoties uz bāzes gadā sasniegto ražošanas un ienākumu līmeni, ražošanas efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanās variantiem un lauksaimniecībā iesaistīto resursu izmantošanas veidiem.

LAPA ir dinamisks reģionālais daļēja līdzsvara optimizācijas modelis, kas paredz pakāpeniskās izmaiņas sektora ekonomiskajā vidē un var būt izmantojams ne tikai lauksaimniecības ražošanas, resursu izmantošanas un atbalsta politikas ietekmes analīzē, bet arī, balstoties uz aprēķinu rezultātiem, dod iespēju veikt jau tālākus kvalitatīvus novērtējumus par lauksaimniecības produktu pārstrādes un resursu piegādes nozarēm, lauku sociālo attīstību dažādos Latvijas reģionos un vides stāvokļa pārmaiņām.

Tomēr, lai ekonomisko lēmumu izstrādāšanas un pieņemšanas procesā varētu korekti izmantot analītiski aprēķinātu informāciju, kas iegūta modelēšanas procesa rezultātā, ir nepieciešams iepriekš noskaidrot modelī formalizētas galvenās cēloņsakarības, pieņēmumus un izmantojamo informatīvo bāzi.

1.1.          Pieņēmumi Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības prognozēšanai

Lauksaimniecības sektora turpmākās attīstības tendenču prognozēšana un analīze tika balsti uz virknes izstrādāto pieņēmumu par pārmaiņām lauksaimniecības produkcijas un ražošanas resursu cenu līmeņos, izmantoto resursu daudzumos, kā arī par tiešo maksājumu reformas ieviešanas mehānismu Latvijā nākotnē.

Tiešo maksājumu reformas ietekmes formalizācija

Vērtējot galveno lauksaimniecības nozaru attīstības perspektīvas līdz 2020. gadam bija nepieciešams formalizēt arī nākotnē paredzētas Latvijas lauksaimniecības un lauku politikas pārmaiņas, kuras tiek paredzēts realizēt Latvijā saskaņā ar starp Latvijas un ES iestāšanas līguma un Konsolidētas Regulas 1782/2003 obligātiem nosacījumiem. Tāpēc pētījuma ietvaros lielā uzmanība bija vērsta arī uz tiešo maksājumu reformas iespējamo ietekmes formalizāciju un analīzi, jo šīs reformas īstenošana var būtiski mainīt visu turpmāku Latvijas lauksaimniecības un lauku teritoriju attīstības gaitu, paredzot visā atbalsta politikas mehānisma maiņu, kad pilnīga vai daļēja tiešmaksājumu atdalīšana no lauksaimnieciskās ražošanas var veidot atšķirīgus nosacījumus lauksaimniecības produktu ražošanai, zemes kopšanas kārtībai, sociāli ekonomiskais lauku teritoriju attīstībai.

2004-2005.gados LVAEI jau strādāja pie analītiskā darba reformētas ES KLP ieviešanas kompleksā efekta novērtējuma vairākos ZM pasūtītos zinātniskos projektos [3], [4], izstrādājot reformētas politikas ieviešanas pamatscenārijus, veicot to novērtējumu, ievērojot tiešā atbalsta iespējamo reģionalizāciju un Vienotā maksājuma tiesību vērtību likmju dažādošanu.

Tiešo maksājumu reformas īstenošana ir saistīta ar nozīmīgām politiskām izvēlēm valstī, kas skar reformas ieviešanas laiku, atbalsta atdalīšanas, diferencēšanas un reģionalizācijas pakāpi. Ievērojot augstāk minētus izvēles faktorus jau agrāk veiktajos LVAEI pētījumos tika formalizēti un novērtēti vairāki reformas īstenošanas scenāriji, kas sīkāk apskatīti LVAEI sagatavotos ziņojumos [3], [4].

Šajā pētījumā nozares ilgtermiņa attīstības prognozes bija veiktas pamatojoties uz iepriekš izstrādāto S9 scenāriju. Šīs scenārijs paredz, ka KLP reformas pilnīga ieviešanas Latvijā tiek atlikta uz pēc iespējas vēlāku laiku (2009.gads). Tiešie maksājumi nav diferencēti pa reģioniem un tiek īstenotā tiešo maksājumu maksimālā saistība ar ražošanu (maksimāli atļautie 25% laukaugu maksājumu, 100% zīdītājgovju prēmiju, 40% liellopu kaušanas prēmiju, 50% aitu māšu maksājumu, 100% maksājumu par saražotajām sēklām un 2006.gadā 35% no kvotas ietvaros saražotā piena maksājumiem paliek saistīti ar konkrētas produkcijas ražošanu). Papildus valsts tiešie maksājumi (PVTM) tiks piešķirti par zemi, mājlopiem un produkciju, papildinot ar ražošanu saistītos ES maksājumus, kā arī no nacionālā budžeta tiks paaugstināta vienotā maksājumu (VM) tiesību vērtības likme.

Papildus tiešajiem maksājumiem modelī ir formalizēta arī tāda Lauku attīstības plāna pasākuma darbība un ietekme uz lauksaimniecības ražošanu kā “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (MLA maksājums). Atbalsts mazāk labvēlīgām teritorijām, kas ir noteikts ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, izmantojot videi draudzīgas metodes, un palielināt ienākumus saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos, ir būtisks faktors, kas ietekmē zemnieku rīcību. Tādēļ MLA teritoriju atbalsta maksājumi ietekme tiek ņemta vērā, analizējot sektora iespējamu reakciju uz politikas nosacījumu maiņu. Vērtējot MLA maksājumu ietekmi ir pieņemts, ka pēc 2007.gada MLA atbalsts laika periodā 2007.- 2009.gads būs pakāpeniski samazināts (2007. - 46%, 2008.– 40%, 2009. – 0% no 2006.gada atbalstam piešķirtas aploksnes) līdz KLP reformas īstenošanas gadam, par kuru pieņemts 2009.gads.

Prognozējot sektora attīstību līdz 2020.gadam ir pieņemts, ka KLP nosacījumi saglabāsies nemainīgi pēc 2013.gada.

Produkcijas cenas

Lauksaimniecības produktu ražotāju cenas vairumam analizējamo produktu ar laiku var paaugstināties. Tāpēc modeļa aprēķinos tika pieņemts, ka ražotāju cenu līmeņi lielākai daļai no produkcijas Latvijā un Eiropā var izlīdzināties līdz 2007.gadam. Liellopu un jēra gaļas faktiskās cenu starpības ir būtiskas un ir nepieciešams ilgāks laiks (aprēķinos ir pieņemts līdz 2013.gadam), lai šajos sektoros notiktu strukturālas un tehnoloģiskas pārmaiņas.

Iepirkuma cenu prognozēs produkcijai, kas nav brīvi eksportējamā, ir ņemts vērā ierobežotais Latvijas tirgus maksātspējīgais pieprasījums. Līdz ar to, tuvākajos gados nav objektīva pamata pieņemt ES vidējo iepirkuma cenu līmeni, un dažiem produktiem Latvijā joprojām saglabāsies zemākas cenas (kartupeļi, sīpoli, atklātā lauka gurķi, kāposti, burkāni, zemenes, āboli, bumbieri, plūmes, upenes).

Resursu daudzumu un cenu pārmaiņas

Pētījuma ietvaros resursu izlietojuma tendences tiek noteiktas atšķirīgas trijos laika posmos. No 2003. līdz 2007.gadam, no 2008. līdz 2013.gadam un no 2014. līdz 2020.gadam (skat. Tabula 1.1).

Tabula 1.1 Pieņēmumi par resursu patēriņa un cenu pārmaiņām gadā

Avots: LVAEI pieņēmumi pēc EUROSTAT datiem

Pirmajā posmā tiek atspoguļotas Latvijas pielāgošanas tendences pirms iestāšanas Eiropas Savienībā, kā arī tiek novērtētas gaidāmas tendences trīs gadu laiku pēc iestāšanas. Tas tiek darīts, pamatojoties uz iepriekšējo ES paplašināšanās procesu pieredzi. Otrajā un trešajā laika posmā tiek pieņemts, ka sākotnējā izlīdzināšanās jau ir notikusi, līdz ar to turpmāk sagaidāmi ekonomisko sistēmu konverģences procesi.

Lielākās izmaiņas resursu patēriņā lauksaimniecisko produktu ražošanai ir sagaidāmas darbaspēka apmaksā un pieprasījumā pēc darbaspēka izmantošanas, kā arī izmantojamo energoresursu apjomos un cenās.

Pētījuma ietvaros tehniskā pieauguma koeficients tiek pieņemts 0.7% apmērā, kas nozīmē, ka pie nemainīga kopējā ražošanas resursu patēriņa saražotās produkcijas apjoms palielināsies par 0.7%, jo uz vienu produkcijas vienību katru gadu vajadzēs par 0.7% mazāk resursu. Šis koeficients ietekmē visu ražošanas resursu patēriņu, tādējādi, arī tādus resursus, kuru izmantošanas apjomi un cenas ir nosacīti nemainīgi (piemēram, pirktā sēkla, pašražotā sēkla, mēslojuma līdzekļi, augu aizsardzības līdzekļi, lopbarības izmaksas, veterinārās izmaksas, lopu iegāde, remonts un uzturēšana, pakalpojumi, kredītprocenti, menedžmenta izmaksas u.tml.).

Produktivitātes un efektivitātes tempi

Ievērojot tehniskā progresa ietekmi, LVAEI eksperti noteica iespējamus ikgadējus produktivitātes un efektivitātes pieauguma tempus dažādās lauksaimniecības nozarēs. Pieņemot, ka sektora pārstrukturizācija un ražošanas tehnoloģiju modernizācija varētu būt pabeigtā līdz 2013.gadam, tika izdarīts pieņēmums, ka pēc 2013.gada resursu atdeves ikgadējo pieauguma koeficientu vērtības augkopības un lopkopības nozarēm samazināsies.

Importa un eksporta tarifi. Ražošanas kvotas

Formalizējot Latvijas tirdzniecības politiku ES sastāvā, ir pieņemts, ka arējā tirdzniecība notiek tikai starp Latviju un pārējām ES valstīm, importam un eksportam piemērojot nulles likmes tarifu.

LAPA modelī ir formalizēti ražošanu ierobežojošie pasākumi piena un cukura ražošanas sektoros. Saskaņā ar starp Latviju un ES parakstīto iestāšanās līgumu, cukura ražošanai ir piemērota kvota 66 tūkst. tonnu apmērā. Savukārt piensaimniecības sektorā piena pārdošanas kvota ir definēta 695,4 tūkst. tonnu apmērā līdz 2006.gadam un 728,6 tūkst. tonnu – līdz 2020.gadam. 

1.2.          LAPA modeļa īss apraksts

LAPA modeļa pamatu veido optimizācijas modelis, kas maksimizē kopējo ražotāju (lauksaimniecības ražotāju un pārstrādātāju) un patērētāju pārpalikumu. Šīs modelis rēķina ikgadējus samērus starp kopējo sektora piedāvājumu un pieprasījumu, balstoties uz katra nākamā gadā novērtētiem simulācijas rezultātiem. Ražošanas mainīgie var mainīties katram simulācijas gadam tikai speciāli noteikto robežu ietvaros, paredzot zināmu ražošanas aizkavēšanās efektu, kad kultūraugu platības vai dzīvnieku ganāmpulks nevar tikt būtiski palielināts viena gada ietvaros, pateicoties bioloģiskiem un tehnoloģiskiem ierobežojumiem.

Modelī tiek analizētās visas Latvijas galvenās lauksaimnieciskās nozares: laukaugu, cukurbiešu (cukura), dārzeņu, augļu un ogu, piena, liellopu gaļas, cūkgaļas, aitu gaļas, putnu gaļas, olu un medus ražošana. Ievērojot faktu, ka ar iestāšanās brīdi Latvijas lauksaimniecībai ir piemērota Vienotā platības maksājuma shēma tiešā atbalsta administrēšanai, modelī ir iekļautas arī papuves un nekultivētās pļavas un ganības, kas kopā ar minēto nozaru aizņemamām platībām veido kopējo tiešam atbalstam piemēroto references platību.

Ar LAPA modeļa palīdzību lauksaimniecības sektora attīstība tiks analizēta laikā posmā no 2003.gada līdz 2020.gadam. Par bāzes gadu tika izvēlēts 2003.gads, galvenie sektora raksturojoši rādītāji tika balstīti uz vidējiem rādītājiem triju gadu periodā no 2001. līdz 2003.gadam. Šī pieeja ļāva izvairīties no būtiskām ikgadējām cenu, produktivitātes un ražošanas līmeņu svārstībām, kas ir lielā mēra atkarīgi no laika apstākļiem, nevis raksturo sektora attīstības līmeni konkrētā laikā posmā.

LAPA modeļa izmantošana dod iespēju novērtēt efektus no dažādiem Latvijas lauksaimniecības politikas pasākumiem - tādiem kā muitas tarifi, intervences pasākumi, sektora atbalsta maksājumi, kas administrējami saskaņā ar ES VPM un VM sistēmām, ražošanas un tirdzniecības kvotas, kā arī ievērot sektora produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanās ietekmi uz ražošanu. Visi šie nosauktie elementi ir izmantoti modeļa ievadinformācijas kopas sagatavošanā un pieņēmumu veidošanā.

Modeļa programma ir izveidota GAMS (Generalised Algebraic Modelling System, versija 2.50, izplatīta 2003.gadā) sistēmas vidē un aprēķiniem izmantojot MINOS metodi, kas ir piemērots liela apjoma nelineārās programmēšanas uzdevumu rēķināšanai.

2.                Sektora attīstības prognožu rezultāti līdz 2020.gadam

2.1.          Zemes izmantošana

Pamatojoties uz pieņēmumu par tiešā atbalsta pakāpenisku pieaugumu kopš Latvijas Republikas iestāšanas Eiropas Savienībā, līdz pat KLP reformas ieviešanas gadam (2009.gadam) tiek prognozēts lauksaimniecībā izmantoto zemes platību ikgadējais pieaugums Latvijā vidēji par 3,2% gadā.

Analizējot iespējamo sektora attīstību, tika pieņemts, ka ar tiešmaksājumu reformas īstenošanu zemes kopējā platība, uz kuru turpmāk būs attiecināms tiešais atbalsts, nevarēs pārsniegt 2009.gadā sasniegto faktiski izmantoto zemes platību. Līdz ar to LAPA modelī tika formalizēts aprēķinu mehānisms, kas neļauj palielināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības virs 2009.gadā nofiksētā faktiski izmantotās zemes līmeņa (skat. Attēls 2.1).

Attēls 2.1 Prognozētā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība un struktūra, 2003.- 2020.gads

Avots: LVAEI aprēķini 

Neliels kopējās LIZ platības samazinājums ir vērojams tikai 2009.gadā un ir saistīts ar kopējā tiešā atbalsta samazinājumu reformas ieviešanas gadā, kā arī ar MLA atbalsta pakāpenisku atcelšanu līdz reformas īstenošanas brīdim, kas vēl papildus ietekmēs vidējā ienesīguma samazināju no katra zemes hektāra Latvijas austrumu reģionos.

Saskaņā ar aprēķinos izmantojamiem pieņēmumiem laukaugu kultūru, dārzeņu, cukurbiešu un kartupeļu ražība pakāpeniski pieaugs līdz pat simulācijas perioda beigām, kas, pastāvot stabilam pieprasījuma un iepirkuma cenu līmenim, izraisīs platību pakāpenisku samazinājumu. 2020.gadā kopējais laukaugu, cukurbiešu, kartupeļu un dārzeņu platību īpatsvars varētu sasniegt 26% līmeni no lauksaimniecībā izmantotās zemes, kas ir par 14% punktiem mazāk, salīdzinot ar 2003.gada līmeni.

Augkopības un lopkopības nozarēs prognozējamais ražošanas efektivitātes un produktivitātes pieaugums ietekmēs arī lopbarības platību pakāpenisko samazinājumu simulācijas perioda beigās. Savukārt lopbarības platību pieaugums pirmsreformas periodā (2004.-2008.gadā) ir saistīts ar piena nozares strauju attīstību un slaucamo govju ganāmpulka palielinājumu līdz 2008.gadam, kad nozarē tiks sasniegts ar piena pārdošanas kvotu attīstību ierobežojošais līmenis (sīkāk 1.1. apakšnodaļu).

2009.gadā, ieviešot VM shēmu, tiešais atbalsts tiks daļēji atdalīts no ražošanas, kas ietekmēs pārmaiņas zemes izmantošanas struktūrā, īpaši pirmajos gados pēc reformas ieviešanas. Saskaņā ar modelēšanas rezultātiem 2010.gadā neražojošās zemes platības (nekultivētas pļavas un ganības, papuves) var palielināties par 13%, salīdzinot ar 2009.gada līmeni. Nākamajos gados šo platību pieauguma tempi pakāpeniski samazinās (2011.g. – 12%, 2012.g. - 8%, 2013.g. – 3%).

2.2.          Nozaru attīstības prognozes

Prognozējot atsevišķu lauksaimniecības nozaru attīstības perspektīvas, tika izmantoti četri galvenie sociāli ekonomiskie rādītāji, kas varētu raksturot katras nozares izaugsmes dinamiku un sasniedzamo efektivitātes līmeni: 1) ar konkrēto kultūraugu apsēto platību lielums; 2) izaudzēto dzīvnieku skaits; 3) nozares produktivitāte (produkcijas ieguvums no viena dzīvnieka vai hektāra zemes); 4) nozares kopējie ražošanas apjomi.

Latvijas augkopības nozaru attīstības perspektīvas

Aprēķinos izmantotais LAPA modelis dod iespēju novērtēt apsēto platību un saražoto apjomu dinamiku dažādām augkopības kultūrām, reaģējot uz izmaiņām audzēto kultūru ienesīgumā, kas, savukārt, ir atkarīgs no augkopības produkcijas iepirkuma cenām, ražošanas izmaksu, kultūru ražības un faktiskā atbalsta līmeņa.

Aprēķinos izmantotie pieņēmumi par kultūru ražības pieaugumu balstās uz ārpus modeļa veiktiem prognožu aprēķiniem līdz 2020.gadam, kas veikti, izmatojot statistiskās analīzes metodes, ievērojot iepriekšējo gadu ražību augšanas tendences (skat. Pielikums 1).

Galveno augkopības kultūru prognozētās sējumu platības ir atspoguļotas Attēls 2.2.

Attēls 2.2 Galveno augkopības kultūru prognozētās sējumu platības laikā no 2003.- 2020.gadam, tūkst. ha

Avots: LVAEI aprēķini

Kā ir redzams Attēls 2.2, kviešiem ir prognozēts diezgan stabilas sējumu platības visā analizējamā laika periodā. Neliels iespējamais platību sarukums 2005.-2006.gados varētu būt saistīt ar rapšu ražošanas apjoma strauju palielinājumu, kā arī lopkopības produkcijas ražošanas apjomu palielinājumu, līdz ar ko daļa platību varētu būt aizņemta ar lopbarības kultūrām.

Ar miežiem apsēto platību palielinājums 2005., 2006. un 2007.gadā ir cieši saistīts ar lopkopības produkcijas ražošanas apjomu palielinājumu un līdz ar to nepieciešamību palielināt lopbarības bāzi. Savukārt, stabilizējoties lopkopības produkcijas ražošanas apjomiem un pieaugot to ražošanas efektivitātei, kā arī miežu ražībai, ar miežiem apsēto platību apjoms pakāpeniski samazinās.

Ar rapšiem apsētajām platībām pēdējos gados ir tendence palielināties. Līdz ar kopējā tiešā atbalsta samazinājumu reformas ieviešanas gadā, šī platību palielinājuma tendence varētu mainīties – rapšu platību apjoms var stabilizēties vai pat mazliet samazināties. Sākot no 2013.gada, ir prognozēts rapša platību pakāpeniskais pieaugums.

Kartupeļiem un cukurbietēm ir prognozēts apsēto platību pakāpenisks samazinājums. Cukurbietēm tas ir saistīts ar ražošanas efektivitātes un ražības pieaugumu pie nemainīga cukura kvotas apjoma. Kartupeļu ražošanas platību samazinājums varētu būt izskaidrots gan ar ražības pieaugumu, gan ar cilvēku vispārējo labklājības līmeņa paaugstinājumu, kas nozīme pārtikas patēriņa struktūras maiņu.

Detalizētāk augkopības kultūru platības prognozes var apskatīt ziņojuma Pielikums 4.

Attēls 2.3 Galveno augkopības kultūru prognozētās kopražas, tūkst. t, 2003.- 2020.gads

Avots: LVAEI aprēķini

Augkopības kultūru kopražu tendences, pastāvot stabilam augkopības kultūru produktivitātes pieaugumam ir ļoti līdzīgas platību izmaiņu tendencēm (skat. Attēls 2.3). Cukurbiešu ražošanu ierobežo kvota. Dārzeņu ražošana pakāpeniski izkonkurē kartupeļu ražošanu. Kviešu un rapšu ražošanai kopumā ir pozitīva tendence, savukārt miežu ražošana ir atkarīga no lopkopības nozaru ražošanas attīstības prognozēm.

Detalizētāk augkopības kultūru kopražas prognozes var apskatīt ziņojuma Pielikums 3.

Latvijas lopkopības nozaru attīstības perspektīvas

Lopkopības nozares ražošanas attīstību raksturo dzīvnieku skaits, produktivitāte un lopkopības produkcijas ražošanas apjomi ( piens, gaļa, olas, medus).

Govju piena ražošanu Latvijā ierobežo kvota (piegādes un tiešās tirdzniecības kvotas), līdz 2006.gadam tā ir noteiktā 695,4 tūkst. tonnu apmērā, turpmāk - 728,6 tūkst. tonnu apmērā. Kvotu pilnīga apgūšana pēc modeļu rezultātiem varētu notikt 2008.gadā (skat. Attēls 2.4). Piena vidējais izslaukums varētu pieaugt par 1,83% ikgadēji (skat. Pielikums 5). Laika periodā līdz 2008.gadam, kamēr kvota vēl nav sasniegta, ir prognozēts, ka slaucamo govju skaits var nedaudz palielināties (par 5% 2007.gadā salīdzinot ar 2003.gada līmeni). Tālāk, pieaugot piena ražošanas produktivitātei, slaucamo govju skaits pakāpeniski samazināsies (skat. Pielikums 6) un varētu sasniegt 151 tūkst. dzīvnieku skaitu 2020.gadā (81% no 2003.gada līmeņa).

Attēls 2.4 Prognozētie piena realizācijas apjomi un slaucamo govju skaits, tūkst. dzīvnieku; 2003.- 2020.gads

Avots: LVAEI aprēķini

Liellopu gaļas ražošana Latvijā varētu būt kvalificēta kā blakus ražošana piena nozarei. Prognozētais liellopu gaļas ražošanas pieaugums galvenokārt ir saistīts ar piena liellopu skaita pieaugumu 2005.-2007.gadā (skat. Pielikums 6). Līdz 2008.gadam liellopu gaļas ražošana varētu palielināties par 16%, salīdzinot ar 2003.gada līmeni, un turpmākajos gados stabilizēties 24,2 tūkst. tonnu apjomā (kautsvarā).

Attēls 2.5 Prognozētie liellopu, cūku un putnu gaļas ražošanas apjomi, tūks. t., 2003.- 2020.gads

Avots: LVAEI aprēķini

Latvijas cūkgaļas nozare līdz 2010. gadam varētu divkāršot savu ražošanu (skat. Pielikums 7) un pilnībā nodrošināt iekšējo tirgus vajadzībās (ap 58 tūkt. tonnu cūkgaļas ikgadēji). Putnu gaļas ražošana ir augošā nozare Latvijā, kas jau 2007.gadā būs spējīga pilnībā nodrošināt Latvijas tirgus vajadzības ar pašu izaudzēto putnu gaļu, sasniedzot 25,2 tūkt. tonnu ražošanas līmeni. Būtiskas izmaiņas olu ražošanā nav prognozējamas. Savukārt, pieaugot olu ražošanas produktivitātei (skat. Pielikums 5), varētu samazināsies dējējvistu kopskaits (skat. Pielikums 6).

Nobeigums

Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības perspektīvu noteikšanai ir būtiska loma Latvijas kopēja stratēģiskās plānošanas procesā. Tikai baltoties uz ilgtermiņa prognožu izstrādi lauksaimniecības sektora attīstībai var gūt objektīvu un ticamu informāciju lēmu pieņemšanas procesam par atbalsta politikas ietekmi uz lauksaimniecības ražošanu, lauku un ar lauksaimniecību saistīto ekonomisko nozaru attīstību un lauku teritoriju sociāli ekonomisko izaugsmi, vides sakārtošanu un zemes kopšanas kārtību.

Lauksaimniecības sektora ilgtermiņa attīstības prognozes tika veiktas, izmantojot Latvijas Lauksaimniecības politikas analīzes modeli (LAPA). Prognožu rezultāti tika iegūti, pamatojoties uz agrākos KLP reformas pētījumos formalizētā KLP reformas ieviešanas scenāriju (S9 scenārijs), kas paredz tiešo maksājumu maksimālo saistību ar lauksaimniecības ražošanu, ieviešot Vienota maksājuma shēmu 2009.gadā līdz ar MLA atbalsta pakāpenisku samazinājumu.

Balstoties uz paveiktiem analītiskiem aprēķiniem var izdarīt sekojošus secinājumus:

1. Pakāpeniski palielinoties tiešam atbalstam Latvijas lauksaimniecībā (gan atbalsta apjoma, gan hektārmaksājumu ziņā) laika no 2003. līdz 2008.gadam tiek prognozēts lauksaimniecībā izmantoto zemes platību ikgadējais pieaugums, vidēji par 3,2% gadā. Pēc reformas īstenošanas (sākot ar 2010.gadu) kopēja lauksaimniecībā izmantota zemes platība (vai ar tiešiem maksājumiem atbalstāmā platība) nevārētu pārsniegt 2009.gada sasniegto līmeni, kas stabilizēsies ap 1573 tūkst.ha.


2. Augkopības un lopkopības kultūru ražības palielinājums vienlaikus ar ražošanas efektivitātes pieaugumu pie stabila pieprasījuma un iepirkuma cenu ietekmēs laukaugu platību samazinājumu. Tā, 2020.gadā kopējais laukaugu, cukurbiešu, kartupeļu un dārzeņu platību īpatsvars varētu sasniegt 26% līmeni no visās lauksaimniecībā izmantotās zemes, kas ir par 14% punktiem mazāk salīdzinot ar 2003.gada līmeni. Toties lopbarības audzēšanai paredzētas platības veidos 24% no visas izmantotas LIZ 2020.gadā. Tas ir par 23% punktiem mazāk nekā 2003.gadā.


3. Pēc reformas īstenošanas varētu notikt būtiskas pārmaiņas zemes izmantošanas struktūrā. Saskaņā ar modelēšanas rezultātiem, 2010.gadā neražojošās zemes platības (nekultivētas pļavas un ganības, papuves) var palielināties par 13% salīdzinot ar 2009.gada līmeni. Tomēr, nākamajos gados šo platību pieauguma tempi samazinās (2011.g. – 12%, 2012.g. - 8%, 2013.g. – 3%).


4. Prognozētais sējumu platības apjoms kviešiem būs diezgan stabils visā simulācijas perioda garumā. Iespējamais neliels platību samazinājums 2005.- 2006.gados varētu būt saistīts ar rapšu ražošanas apjoma strauju palielinājumu, kas varētu konkurēt ar kviešiem laukaugu audzēšanai piemērojamās zemēs. Arī lopkopības produkcijas ražošanas apjomu palielinājums var iespaidot kviešu ražošanas svārstības pirmsreformas periodā.


5. Miežu sējplatību palielinājumu 2005., 2006. un 2007.gadā var saistīt ar lopkopības produkcijas ražošanas apjomu pieaugumu. Savukārt, pieaugot ražošanas efektivitātei un stabilizējoties lopkopības produkcijas ražošanai vienlaikus ar miežu ražības palielinājumu, jau pēc 2007.gada ar miežiem apsēto platības pakāpeniski var sākt samazināties.


6. Ar rapšiem apsētajam platībām laika periodā 2003.-2008.gads ir tendence palielināties. Līdz ar subsīdiju apjoma nelielo samazinājumu 2009.gadā sakarā ar KLP reformas ieviešanu, šī platību palielinājuma tendence varētu mainīties, stabilizējoties un pat nedaudz samazinoties. Sākot ar 2013.gadu tiek prognozēts jauns rapša platību pieauguma etaps.


7. Kartupeļiem un cukurbietēm ir prognozēts apsēto platību pakāpeniskais samazinājums. Cukurbietēm tas ir saistīts ar ražošanas efektivitātes un ražības pieaugumu pie nemainīgas, cukuru ražošanu ierobežojošās kvotas. Kartupeļu ražošanas platību samazinājums varētu būt pamatots gan ar ražības pieaugumu, gan ar cilvēku vispārējo labklājības līmeņa paaugstinājumu, kas nozīme pārtikas patēriņa struktūras maiņu, mazinoties kartupeļu patēriņa īpatsvaram.


8. Piena ražošanu Latvijā būtiski ierobežo 2004.gadā ieviesta piena pārdošanas kvota. Kvotas apjoma pilnīga apgūšana varētu būt prognozējama 2008.gadā. Slaucamo govju skaits līdz 2008.gadam var palielināties par 5% salīdzinot ar 2003.gada līmeni. Turpmāk, pieaugot piena ražošanas produktivitātei (ikgadēji vidēji par 1,83%), slaucamo govju skaits pakāpeniski var samazināties un sasniegt ap 151 tūkst. dzīvniekiem 2020.gadā (81% no 2003.gada līmeņa). Liellopu gaļas ražošana Latvijā varētu būt kvalificēta kā blakus ražošana piena nozarei. Pamatojoties uz šo pieņēmumu arī turpmāk, var secināt, liellopu gaļas ražošanas apjomi Latvijā būtiski nepieaugs un nākotnē stabilizēties 24,2 tūkst. tonnu līmenī (kautsvarā).


9. Latvijas cūkgaļas nozare līdz 2010. gadam varētu divkāršot savu ražošanu un pilnībā nodrošināt iekšējā tirgus vajadzībās (ap 58 tūkt. tonnu cūkgaļas ikgadēji). Putnu gaļas ražošana ir augošā nozare Latvijā, kas jau 2007.gadā būs spējīga pilnībā nodrošināt Latvijas tirgus vajadzības ar pašu izaudzēto putnu gaļu, sasniedzot 25,2 tūkt. tonnu ražošanas līmeni. Būtiskas izmaiņas olu ražošanā nav prognozējamas. Savukārt, pieaugot olu ražošanas produktivitātei, varētu samazināsies dējējvistu kopskaits.