Pētījumi

Lauksaimniecības nozares un lauku attīstības reģionālie aspekti KLP reformas scenāriju ietekmes novērtēšanai

Šis ziņojums savā būtībā ir izvilkums no plašākas LR ZM pasūtītu pētījumu atskaites, kuras pilnais nosaukums ir “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana.” Tajā koncentrēts KLP ieviešanas risinājumu reģionālie aspektu izklāsts - sākot no pašu reģionu definēšanas, reģionalizācijas scenāriju formulēšanas un noslēdzot ar veiktajā analīzē balstītiem secinājumiem un dažām rekomendācijām

Lēmuma par ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu realizācija tika uzsākta jau 2004.gadā, kad visā ES, tajā skaitā arī jaunajās dalībvalstīs, uz EK apstiprināto dokumentu pamata stājās spēkā noteikti reformas pasākumi.

Savukārt pilnībā ieviest reformēto politiku jaunajās dalībvalstīs ir paredzēts laika periodā no 2005.-2009.gadam. Turklāt katra valsts var piemērot sev EK apstiprināto reformas īstenošanas variantu kopumu atbilstoši tās interesēm un mērķiem lauksaimniecības un visas tautsaimniecības attīstībai. Viena no iespējām, ieviešot reformēto politiku, ir izmantot reģionālo pieeju KLP noteiktā tiešā atbalsta novirzīšanā lauksaimniekiem.

Latvijas reģionālās attīstības problēmu risināšana ir paredzēta Nacionālajā attīstības plānā 2004.-2006.gadam un tiks iekļauta Nacionālās attīstības plānā 2007.-2013.gadam.

Viena no Latvijas lauku attīstības plāna 2004.-2006.gadam prioritāte ir lauku ekonomikas attīstība, kuras būtiska komponente ir lauksaimniecības nozare. Tā kā LAP prioritāšu definēšanā tiek ņemti vērā nacionālajā politikā noteiktie stratēģiskie mērķi, tiešā atbalsta politikas realizēšanas reģionāla pieeja varētu būtiski ietekmēt sektora attīstību reģionālā griezumā.

EK dokumenti nosaka, ka reformētās KLP realizēšanas kontekstā Latvija var tikt uzskatīta kā viens vai kā vairāki reģioni, turklāt šos reģionus saskaņā ar objektīviem kritērijiem var definēt valsts pati. Tādēļ, lai mērķtiecīgi pielietotu KLP tiešā atbalsta politikas pasākumus, ir nepieciešams izveidot no lauksaimniecības un lauku attīstības viedokļa pēc iespējas viendabīgus teritoriālos grupējumus, kas ļautu diferencēt politikas pasākumu noteikto atbalstu tieši šim nolūkam noteiktos reģionos.

Šis ziņojums savā būtībā ir izvilkums no plašākas LR ZM pasūtītu pētījumu atskaites, kuras pilnais nosaukums ir “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana.”

Pēc LR ZM pasūtītā zinātniskā pētījuma rezultātiem, darbs tika turpināts 2005. gadā projekta “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana” ietvaros, izstrādājot un ekonomiski novērtējot detalizētākus KLP tiešmaksājumu reformas scenārijus Latvijā, ievērojot tiešā atbalsta iespējamo reģionalizāciju un Vienotā maksājuma tiesību vērtību likmju dažādošanu.

Šīs pētījuma daļas mērķis bija ekonomiski novērtēt detalizētākus KLP tiešmaksājumu reformas scenārijus Latvijā, ievērojot tiešā atbalsta iespējamo reģionalizāciju un VM tiesību vērtības likmju dažādošanu.

Darbā risinātie uzdevumi bija:

1)      Definēt KLP reformas pētījumā izmantojamos reģionus,  

2)      izstrādāt iespējamos ES KLP tiešmaksājumu piemērošanas scenārijus, ievērojot TM likmju reģionālās un nozaru diferencēšanas iespējas;

3)      novērtēt TM reģionālās ietekmes mijiedarbībā ar ML maksājumiem un bez tiem;

Definējot reģionus, tika izmantotas faktoranalīze un klasteranalīze. 

Ietekmes analīzē izmantotas, galvenokārt, divas kvantitatīvās analīzes metodes: lauksaimniecības politikas analīzes LAPA modelis un uz SUDAT informatīvās bāzes datiem balstītais SEMS modelis. Tos lietojot, ir iegūts

• novērtējums tiešmaksājumu reformas ietekmei uz lauksaimniecisko ražošanu nozaru un reģionālā griezumā,


• sektora ienākumu līmeni un struktūru reģionālā griezumā,


• kā arī zemes izmantošanas līmeni un struktūru reģionālā griezumā.

Papildus tika izvērtēta nosacīti “tīrā” tiešmaksājumu reformas ietekme uz Latvijas lauksaimniecības sektora attīstību - bez MLA maksājumu ietekmes uz pilnapjoma reformas ieviešanas rezultātiem.

Šajā pētījuma daļā atspoguļota tieši reģionu definēšana kā arī ar lauksaimniecības politikas analīzes modeļiem LAPA un SEMS iegūtie rezultāti reģionālajā dimensijā

Šo ziņojumu veido 5 nodaļas.

Pirmajā nodaļā ir sniegts ieskats Latvijas lauksaimniecības politikas analīzes [un iespējamās īstenošanas] reģionu definēšanā – metodoloģija, bāzes parametru raksturojums, izmantotie pamatpieņēmumi, kā arī pētījumā izmantotā informācija.

Otrajā nodaļā ir raksturotas lauksaimniecības reģionālās atšķirības augstāk definēto reģionu griezumā

Trešajā nodaļā ir raksturoti pētījumā definētie un tālāk izmantotie politikas reformu ieviešanas scenāriji.

Ceturtajā nodaļā sniegts ieskats izmantotajās metodēs un paņēmienos.

Piektajā nodaļā ir sniegts politikas reformu ieviešanas scenāriju ietekmes novērtēšanas reģionālo aspektu novērtējums.

Noslēgumā formulēti secinājumi un priekšlikumi, kā arī pievienoti pielikumi ar izmantotajiem pieņēmumiem un dažiem veiktās analīzes rezultātiem.

Scenāriju veidošanas aspekti, to kvalitatīvā analīze, sākotnēji definēto scenāriju kopas detaizēts izklāsts ir atrodams augstāk nosauktajā pilnajā ziņojumā “Reformētās ES KLP pilnīga ieviešana Latvijā: iespējamā tiešmaksājumu reģionālā un nozaru diferencēšana”.

Lauksaimniecības reģionālo aspektu analīzi veica un reģionus praktiski definēja jaudīgākā ekonomikas modelēšanas grupa LVAEI darbības vēsturē Ludmila Fadejeva un Guna Salputra Danutes Jasjko vadībā.

Bet līdz ar viņām scenārijus attīstīja un ietekmi analizēja Anastasija Radionova un Valda Bratka ar Andra Miglava līdzdalību.