Pētījumi

Cukurbiešu ražotāju zaudējumu un to kompensācijas novērtējums cukura nozares restrukturizācijas gadījumā

Pēc 2006.gada nogalē cukurbiešu cukura ražošanas nozares pieņemtā lēmumu par darbības pārtraukšanu restrukturizācijas programmas ietvaros, aktuāls bija jautājums par cukurbiešu audzētāju ekonomiskajiem zaudējumiem un to kompensēšanu. LVAEI Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas pētnieku grupiņa izstrādāja metodoloģiju (Guna Salputra un Andris Miglavs) sagaidāmo zaudējumu iespējami objektīvai novērtēšanai un to salīdzināšanai ar kompensāciju mehānismu, un veica attiecīgos aprēķinus. Tie parādīja, ka izveidotais kompensācijas mehānisms pilnībā kompensēja cukurbiešu ražotāju sagaidāmos šī produkta ražošanas pārtraukšanas izraisītos ekonomiskos zaudējumus Šeit ir šī materiāla pirmpublikācija. Pilnu tekstu var lasīt pievienotajā PDF failā.

Cukurbiešu ražotāju zaudējumu un to kompensācijas novērtējums cukura nozares restrukturizācijas gadījumā

Guna Salputra, Imants Iesalnieks, Andris Miglavs -  
LVAEI Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļa

2007.gada 16.janvāris,  

1.        Metodoloģija

Cukurbiešu audzētāju zaudējumu kvantitatīvajā novērtējumā sektora līmenī ir iekļauti trīs zaudējumu veidi, kas rodas Latvijā 2007/08 gada sezonā pārtraucot cukura ražošanu:

-          neamortizētā specializētās cukurbiešu ražošanas tehnikas atlikusī vērtība cukurbietes ražojošās saimniecībās;

-          cukurbiešu ražotāju negūtā peļņa nākamajos trīs gados, sākot ar 2007./08. gada sezonu;

-          izmaksājamā kompensācija algotajam darbaspēkam, kas tiek atbrīvots pēc cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanas.

Cukurbiešu audzētāju kompensācijas nepieciešamības novērtējumā ietvertas iespējas gūt zaudējumu kompensācijas no vairākiem cukurrūpniecības restrukturizācijas procesā pieejamajiem resursiem- atsevišķais maksājums cukurbiešu audzētājiem; dažādošanas atbalstu, kā arī restrukturizācijas atbalsta cukurbiešu audzētājiem novirzāmo daļu.

Ievērojot:

¨      cukurfabriku darbības pārtraukšanas rezultātā gūto ekonomisko zaudējumu rašanās un iespējamo kompensāciju pieejamības laika atšķirības, kā arī

¨      straujos naudas reālās pirktspējas samazināšanās tempus, kā arī

¨      ieguldītā kapitāla biznesa raksturu, kas saistās ar ekonomisko augļu ikgadēju nešanu, kā arī

¨      novērtējuma veikšanas laiku, kas ir 2007. gada sākums,

visi aprēķini veikti 2007. gada reālās naudas izteiksmē, pagātnes un nākotnes naudas plūsmas summas diskontējot ar ikgadējo diskonta likmi 8 %. 

Ievērojot dažādo saimniekošanas stratēģiju, faktornodrošinājuma un saimniekošanas apstākļus, kā arī objektīvas katru atsevišķo ražotāju raksturojošas individuālās pilnapjoma ekonomiskās informācijas trūkumu, visi aprēķini veikti uz cukurbiešu piegādes kvotas tonnu, pamatojoties uz sektora vidējiem rādītājiem, bet attiecinājums uz atsevišķiem ražotājiem veikts, pamatojoties uz 2006. gadā ražotajiem noteiktajām cukurbiešu piegādes kvotu proporcijām.

2.        Zaudējumu novērtējums

Ievērojot, ka cukurbiešu ražotāji:

¨      kapitālu ražošanā ieguldījuši, lai ne tikai atgūtu veiktos ieguldījumus, bet arī tā izmantošanas rezultātā iegūtu peļņu, un kapitāla ieguldīšanas lēmumi, atkarībā no ieguldīšanas struktūras, tiek pieņemti, plānojot kādu biznesa posmu, kas darba mašīnu gadījumā ir 5 gadi;

¨      līdz pat 2005. gada sezonas sākumam, neraugoties uz jau kopš 2002. gada diskusijām par ekonomisko reformu ES cukura sektorā, ekonomiskās darbības nosacījumi Latvijas cukurbiešu ražošanas sektora uzņēmējiem Latvijas valsts un ES politikas ietvaros bija pilnīgi pieņemami; 

¨      ekonomiski izdevīga cukurbiešu audzēšana bija iespējama vien strādājot ar augstražīgu un darbaspēku taupošu tehnoloģiju;

¨      uz 2005. gada cukurbiešu audzēšanas sezonu Latvijas cukurbiešu ražošanas saimniecību rīcībā bija pietiekami atjaunoti modernu tehnoloģiju resursi 

¨      2006. gadā, pēc ES Ministru Padomes lēmuma par cukura sektora reformu, trūkstot ilgtermiņa sadarbības līgumiem ar cukurbiešu pārstrādes industriju, ieguldījumi cukurbiešu specifiskā tehnoloģiskā aprīkojuma atjaunošanā apsīka un ierobežojās ar uzturošajiem ieguldījumiem,

cukurbiešu ražošanas biznesa zaudējumi novērtēti kā neamortizētā specializētajā tehnoloģijā ieguldītā kapitāla šodienas vērtības un pārtrauktā biznesa cikla plānotās bet neiegūtās peļņas summa.

2.1.       Neamortizētā specializētās cukurbiešu ražošanas tehnikas vērtība

Lai novērtētu neamortizētajā specializētajā tehnoloģijā ieguldītā kapitāla šodienas vērtību veiktas vairākas darbības.

1)      Novērtēta cukurbiešu audzēšanā iesaistītās specializētās tehnikas nodrošinājuma intensitāte – vienībās uz 1 ha sējumu platības;

2)      Novērtēta šīs tehnikas atjaunošanas vērtība 2005. gadā – pēdējā stabilajā prognozējamajā saimnieciskās darbības gadā;

3)      Novērtēta šīs tehnikas atlikusī vērtība 2006. gada sezonas beigās, ievērojot, ka tā divas sezonas pilnībā izmantota; 

4)      Atlikusī vērtība pārvērsta šodienas naudas vērtībā, izmantojot iepriekš aprakstīto diskontēšanas koeficientu.

Nepieciešamā sākotnējā informācija tika iegūta no Latvijas cukurbiešu audzēšanas saimniecībām, kas veikušas pietiekami detalizētu analītisko uzskaiti cukurbiešu audzēšanas darbību raksturojošas ekonomiskās informācijas ieguvei.

Saskaņā ar cukurbiešu audzētāju saimniecību aptaujas rezultātiem (aptaujātās saimniecības, kas sniegušas datus par izmantoto mašīnu un tehnikas vērtību 2005.gada beigās, apsaimnieko 19%, no cukurbiešu platībām) kapitālieguldījumu atlikusī vērtība specializētajā tehnikā – cukurbiešu sējmašīnās, ražas novākšanas kombainos un cukurbiešu pārtīrītājos, 2005.gada beigās bija LVL 1,3 milj. Attiecinot šo rādītāju uz visām cukurbiešu platībām, tas ir aptuveni LVL 6,85 milj.

Ņemot vērā, ka šī tehnika tika izmantota arī 2006.gadā, tiek aprēķināts tās nolietojums šajā gadā atbilstoši izmaksām uz 1 ha un izmantoto hektāru skaitam. Iegūto atlikušo summu izsakot 2007.gada vērtībā, neamortizētā (ražošanas izmaksās neiekļautā) cukurbiešu ražošanas tehnikas kopējā atlikusī vērtība visās cukurbiešu audzētāju saimniecībās kopā tiek novērtēta LVL 6,36 milj. (skatīt 1.tabulu).

1. tabula. Neamortizētā specializētās cukurbiešu ražošanas tehnikas vērtība, milj. LVL

2.2.       Cukurbiešu audzētāju neiegūtā nākotnes peļņa

Cukurbiešu ražotāju negūtā peļņa tiek novērtēta trīs gadiem, sākot ar sezonu, kad tiek pārtraukta cukura ražošana un tiek likvidētas cukurbiešu platības, tātad 2007./08., 2008./09. un 2009./10. gada cukura sezonām. Šajā periodā beidzas 5 gadu normālais investīciju cikls, kurā pēdējie nozīmīgie ieguldījumi sektora attīstībā vērtējami ar 2004.gadu, kad Eiropas Komisija vēl nebija nākusi klajā ar cukura nozares reformas nosacījumu piedāvājumu.

Negūtā peļņa ir novērtēta, pieņemot, ka ārējās ekonomiskās vides nosacījumi, kas attiecās uz cukura nozari pirmsreformas 2005./06. gada sezonā, saglabājas nemainīgi – cukurbiešu iepirkuma cena netiek samazināta un cukurbiešu audzētājiem nav jāmaksā puse no sektora reformas nosacījumos noteiktās ražošanas nodevas. Tāpat tiek pieņemts, ka sektora ražošanas ieņēmumu rādītāji paliek 2005.gada līmenī. Ārējie nosacījumi un ražošanas rādītāji bāzes periodam un to pieņēmumi aprēķinu periodam apkopoti 2.tabulā. 2006. gads kā netipisks no aprēķiniem izslēgts. 

2 tabula. Cukurbiešu audzēšanas ārējie ekonomiskie nosacījumi un ražošanas rādītāji 2005/06 gadā un pieņēmumi 2007/08 – 2009/10 gada sezonām

Cukurbiešu audzēšanas izmaksas sākotnēji tiek novērtētas vidēji uz 1 ha cukurbiešu platības 2005./06. gada sezonā (3. tabula). Zaudējumu novērtēšanai nākamajiem gadiem katrai izmaksu pozīcijai 2005./06. gada līmenis tiek koriģēts atbilstoši prognozēm par ražošanas izmaksu pieaugumu nākamajos gados.

3. tabula. Cukurbiešu audzēšanas izmaksas 2005. gadā (LVL/ha) un izdevumu pieauguma prognoze attiecībā pret iepriekšējo gadu (%)

Avots: LVAEI 2006.gada pētījums “Cukurbiešu nozares attīstības scenāriju analīze un ilgtspējīgas darbības iespējas”

Ieņēmumus uz 1 ha veido 2005. gada vidējā cukurbiešu iepirkuma cena 35,16 LVL/t un pieaugošā no ražošanas atdalītā Vienotā platībmaksājuma (VPM) likme. Veidojot cukurbiešu ekonomiku raksturojušo tāmi, pieņemts, ka vidējā ražība ir 38,5 tonnas uz hektāru, bet vidējais cukura saturs cukurbietēs ir 17,6%. Ieņēmumu struktūrā nav ievērtēta iespēja uz cukurbiešu atbrīvotās platības audzēt citu laukaugu kultūru.

Ieņēmumi un izmaksas tiek attiecinātas uz visu sektoru atbilstoši platībai, uz kuras tiek audzētas iepirktās cukurbietes - 11124 ha. 4. tabula parāda cukurbiešu ražotāju 2007/08 – 2009/10 gadu novērtēto zaudēto peļņu.

4. tabula. Cukurbiešu audzētāju  2007/08 – 2009/10 gada sezonu zaudētā peļņa

Tā kā dažādi cukurbiešu audzētāju zaudējumi rodas atšķirīgos laika periodos, tad, pārtraucot ražošanu 2007.gadā, kopējā trīs gadu neiegūtā peļņa tiek izteikta 2007.gada naudas vērtībā. Rēķinot nākotnes naudas plūsmas vērtību uz 2007.gadu, izmantota diskonta likme 8%, un kopējā cukurbiešu audzētāju negūtās peļņas summa ir LVL 15,41 milj. vai Ls 36,73 tonnas par katru cukurbiešu piegādes 2006. gada kvotas tonnu.

2.3.       Kompensācija pēc cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanas atbrīvojamam algotajam darbaspēkam

Cukurbiešu ražošana ir ar lielāku darbaspēka izmantošanas intensitāti uz vienu ha nekā vidēji nepieciešams pārējo laukaugu ražošanai. Saskaņā ar SUDAT 2005. gada informāciju sezonā viena ha apstrādāšanai cukurbiešu saimniecībās vidēji ir nepieciešamas 0,019 lauksaimniecības darba vienības (LDV – 1840 cilvēka darba stundas) jeb 34,7 cilvēkstundas, bet pārējo laukaugu specializācijās vidēji ir nepieciešamas 0,013 LDV (24 cilvēkstundas). Tādēļ, pārtraucot cukurbiešu ražošanu un to vietā sākot audzēt citas laukaugu kultūras, esošajās cukurbiešu saimniecībās rodas darbaspēka pārpalikums. Liekais darbaspēks, kurš radīsies pēc cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanas 207.gadā tiek novērtēts 78,3 LDV (skat. 5. tabulu).

5.tabula. Kompensācijas aprēķins saimniecībām par pēc cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanas atbrīvojamo algoto darbaspēku, LVL

Viena ha cukurbiešu audzēšanas izmaksas darbinieku atalgojumam 2005. gadā bija 69 LVL/ha, bet, ņemot vērā darbaspēka izmaksu pieaugumu, kurš nākamajos divos gados tiek prognozēts 20% apmērā, 2007./08. gadā darbaspēka izmaksas vienam ha cukurbiešu būs LVL 99. Kompensācijas apjoms, kuru nepieciešams izmaksāt atbrīvojamiem darbiniekiem trīs mēnešalgu apmērā, veido LVL 0,103 milj.

2.4.       Ekonomisko zaudējumu kopsavilkums

Latvijas cukurbiešu audzētājiem rodušies ekonomisko zaudējumu, Latvijā 2007/08 gada sezonā pārtraucot cukura ražošanu, kvantitatīvais novērtējums 2007.gad reālajā naudas vērtībā ir Ls 21,87 milj., bet attiecinot tos uz 1 cukurbiešu piegādes 2006. gada kvotas tonnu – Ls 52,13.  Tos veidojošo elementu kopsavilkums apkopots 6. tabulā. 

6.tabula. Cukurbiešu ražotāju zaudējumu novērtējums naudas 2007.gada reālajā vērtībā  cukura nozares restrukturizācijas gadījumā, milj.LVL

2.5.       Cukurbiešu ražotājiem no cukurbiešu cukura ražošanas nozares restrukturizācijas fonda novirzāmās kompensācijas aprēķins

Cukurbiešu ražotājiem no cukurbiešu cukura ražošanas nozares restrukturizācijas fonda novirzāmās kompensācijas apjoms aprēķināts, ievērojot citu cukurbiešu ražotājiem pieejamo kompensācijas mehānismu apjomu un  pieejamības prognozējamo grafiku.

Cukurbiešu audzētāju zaudējumus, kuri rodas, atsakoties no cukura ražošanas kvotas, sedz ar trīs kompensācijas mehānismu palīdzību:

-          atsevišķais cukura maksājums VPM atbalsta shēmas ietvaros 2007. un 2008. gadā (saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 319/2006);

-          dažādošanas atbalsts (saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006);

-          restrukturizācijas atbalsts cukurbiešu audzētājiem (saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006).

Vispirms tiek novērtēts atsevišķais maksājums un dažādošanas atbalsts atbilstoši pieņēmumiem par to piešķiršanas apjomu un principiem. Restrukturizācijas fonda līdzekļi tiek izlietoti, lai noslēgtu zaudējumu kompensēšanas bilanci.

Tā kā kompensācijas mehānismu ietvaros pieejamie līdzekļi līdzīgi kā cukurbiešu audzētāju ekonomiskie zaudējumi ir attiecināmi uz dažādiem laika periodiem, tad, pārtraucot ražošanu 2007.gadā, arī visu pieejamo kompensācijas līdzekļu apjoms tiek izteikts 2007.gada naudas vērtībā, pieņemot diskonta likmi 8%.

2.6.       Atsevišķais cukura maksājums

Atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 319/2006 un LR Ministru kabineta 2006.gada 21. marta noteikumiem Nr.221 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” noteikts, ka cukurbiešu ražotājs var saņemt atsevišķo maksājumu par cukuru, ja tas 2006./2007. tirdzniecības gadā ir noslēdzis ar cukura ražotāju cukurbiešu piegādes līgumu. Atsevišķo maksājuma par cukuru cukurbiešu ražotājs var saņemt atbilstoši noslēgtajam cukurbiešu piegādes līgumā paredzētajam cukurbiešu piegādes apjomam.

Atsevišķā cukura maksājuma kopējā atbalsta apjoms atbilst Padomes Regulas (EK) Nr.319/2006 grozījumiem, kas izdarīti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VII pielikumā, pievienojot K punktā 1.tabulu (skat. 7.tabulu)

7. tabula. Atsevišķā cukura maksājuma kopējā atbalsta novērtētais apjoms

Atsevišķā maksājuma par cukuru 2007. un 2008. gada kompensācijas maksimālā robeža, pārrēķinot 2007. gada vērtībā ir LVL 7,61 milj.

Saskaņā ar EK vienošanos un 2006.gada 19.decembrī izteikto priekšlikumu pagarināt VPM shēmas darbības laiku līdz 2010.gada beigām[1], šobrīd likumdošanā nav atrunātas iespējas turpināt arī atsevišķo cukura maksājumu. Tā kā saskaņā ar Regulas 1782/2003 110.q un 110.r pantu Vienotā maksājuma shēmā cukurbiešu audzētāji uz noslēgto līgumu pamata var saņemt 50% no VII pielikumā K punkta 1.tabulā minētās summas (EUR 6110 tūkst. 2008.gadā un turpmāk), kā arī, lai atbalsts samazinātos pakāpeniski, ir lietderīgi šādā apjomā atsevišķā cukura maksājuma veidā izmaksāt kompensāciju arī 2009. un 2010.gadā, turpinot VPM shēmu.

Līdz ar to 2009./10.gadā atsevišķā cukura maksājuma maksimālā robeža ir LVL 2,15 milj., un tā diskontētā vērtība uz 2007.gadu – LVL 1,84 milj.

2.7.       Dažādošanas un papildus dažādošanas atbalsts

Padomes 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 320/2006 6.pantā ir paredzēts dažādošanas atbalsts reģioniem, ko skārusi cukura rūpniecības restrukturizācija. Atsakoties no cukura ražošanas kvotas 2007.2008. tirdzniecības gadā, dažādošanas atbalsts ir noteikts EUR 109,5 par katru atteiktās cukura kvotas tonnu. Lai šādu atbalstu varētu izmaksāt, valstij ir jāizveido valsts restrukturizācijas programmām, tajā sīki aprakstot dažādošanas pasākumus, kas veicami attiecīgajos reģionos. Dažādošanas pasākumiem jāsakrīt ar vienu vai vairākiem pasākumiem, kas paredzēti Regulas (EK) 1698/2005 1. un 3. asī - lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana un dzīves kvalitātes lauku apvidos un lauku ekonomikas dažādošana.

Valsts restrukturizācijas programmas darbības vai pasākumus īsteno līdz 2010.gada 30.septembrim[2].

Regulas (EK) Nr. 320/2006 7.pants arī paredz tiesības piešķirt papildus dažādošanas atbalstu, kas gadījumā, ja 2007./2008. tirdzniecības gadā pilnībā (100%) atsakās no cukura ražošanas kvotas, ir iespējams dubultot dažādošanas atbalstu. Valstij ir tiesības izlemt, vai papildus dažādošanas atbalsts tiek piešķirts tādā pašā kārtībā kā dažādošanas atbalsts, tas ir, atbilstoši valsts izstrādātai programmai, kuras pasākumi atbilst Regulas (EK) 1698/2005 pirmās un trešās ass pasākumiem, vai arī papildus dažādošanas atbalsts tiek piešķirts cukurbiešu ražotājiem, kuri pārtraukuši cukurbiešu ražošanu restrukturizācijas skartajos reģionos.

Dažādošanas atbalsta un papildus dažādošanas atbalsta pieejamais apjoms, pieņemot tā proporcionālu sadalījumu Valsts restrukturizācijas programmas darbības laika posmam no uzsākšanas 2008.gadā līdz pabeigšanai 2010. gada 30.septembrī, parādīts 8.tabulā.

8.tabula.  Dažādošanas atbalsta un papildus dažādošanas atbalsta pieejamais apjoms

Ja valsts līmenī tiek nolemts papildus dažādošanas atbalstu piešķirt cukurbiešu audzētājiem, tad papildus dažādošanas atbalsta kopējā summa, atsakoties no visas cukura ražošanas kvotas ir LVL 5,12 milj. Pieņemot tā proporcionālu sadalījumu Valsts restrukturizācijas programmas darbības laika posmam no 2008. līdz 2010. gadam papildus dažādošanas atbalsta naudas plūsmas diskontētā vērtība 2007. gadā ir LVL 4,40 milj.

2.8.       Restrukturizācijas atbalsts cukurbiešu audzētājiem

Atbilstoši 2007. gada X janvāra MK noteikumiem Nr. XX “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai” cukurbiešu audzētāji restrukturizācijas atbalstu saņem 20 % apmērā no Padomes regulā (EK) Nr. 320/2006 noteiktās kopējās atbalsta summas, cukura ražotājiem atsakoties no savām cukura ražošanas kvotām un pilnībā veicot ražošanas iekārtu demontāžu.

Atbilstoši Padomes 2006. gada 20. februāra Regulai (EK) Nr. 320/2006 ir noteikts, ka gadījumā, ja uzņēmumi, kuri ražo cukuru, izoglikozi vai insulīna sīrupu, kam līdz 2006. gada 1. jūlijam bija piešķirtas kvotas, atsakoties no tām un pilnībā demontējot attiecīgo fabriku ražošanas iekārtas 2007./2008. tirdzniecības gadā, ir tiesības uz restrukturizācijas atbalstu EUR 730 apmērā par katru atteikto cukura kvotas tonnu. 20% par katru atteiktās cukura kvotas tonnu ir EUR 146, kas tiks izmaksāti cukurbiešu audzētājiem.

Cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 66 505 tonnu apmērā, tādējādi, atsakoties no cukura ražošanas kvotas 2007./2008. tirdzniecības gadā, kopējā cukurbiešu audzētājiem pieejamā kompensācija no restrukturizācijas fonda ir LVL 6, 82 milj.

3.        Kompensāciju aprēķina kopsavilkums

9.tabula. cukurbiešu audzētāju kompensāciju novērtējums uz 2007.gadu un salīdzinājums ar novērtētajiem zaudējumuiem, milj.LVL