Ievads

 

 

LVAEI pētījumu projekta  “Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības politikas sagaidāmās pārmaiņas – perspektīvais novērtējums Latvijai un Baltijas valstīm” mērķis ir sniegt analītisku atbalstu Latvijas politikas veidotājiem ES lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanas procesā.

Pētījumu tēma tika uzsākta 2007.gadā, lai veiktu regulāru analītisku darbu, kas palīdzētu formulēt politikas mērķus un to racionālākos sasniegšanas risinājumus KLP „veselības pārbaudes” (Health Check), turpmāk sagaidāmo KLP reformu un ES budžeta pārskatīšanas kontekstā. 2007.gadā tika izpildīti pētījumu 1.posma uzdevumi, kas saistīti ar ES iekšējās ekonomiskās un politikas vides faktoru novērtēšanu, kā arī lauksaimnieku viedokļu apzināšanu un novērtēšanu. 2008.gadā tika izpildīti pētījumu 2.posma galvenie uzdevumi – novērtēti modulācijas mehānisma principi un kvantitatīvi novērtēta vēlamo un iespējamo politikas scenāriju ietekme uz Baltijas valstu lauksaimniecību, kā arī izstrādātas rekomendācijas politikas risinājumiem Latvijas interešu aizstāvēšanai KLP vidēja termiņa pārskatā.

2009.gadā ierobežotos pētījuma resursus ir paredzēts koncentrēt uz Latvijai aktuāliem jautājumiem ekonomikas globalizācijas kontekstā, neanalizējot tos Baltijas valstu griezumā. Projekta mērķi pētījumu 3.posmam 2009.gadā ir:

1. sagatavot priekšlikumus, kādai vajadzētu būt Latvijas interesēm atbilstošai KLP pēc 2013.gada.

2. sagatavot reālistisku novērtējumu dažādiem scenārijiem, ņemot vērā ES budžeta pārskatīšanas procesā izvirzītos nosacījumus KLP finansēšanai un diskusiju virzību ar pārējām dalībvalstīm.

Latvijas pozīcijā par KLP „veselības pārbaudi” jau ir noteikti pamatprincipi, pēc kuriem turpmāk būtu jādarbojas KLP, un tie ir -  aktivitāte, vienlīdzība un vienkāršošana . Lai formulētu mērķus Latvijas interesēm atbilstošai politikai pēc 2013.gada, ir jāņem vērā pasaules ekonomikas politikas konteksts un tā potenciālā ietekme uz valstu politikas risinājumiem un, līdz ar to, uz iespējamo situācijas maiņu lauksaimniecības produktu globālajā tirgū. Tādēļ pētījumā ir iekļauti ar starptautiski atzītām metodēm izdarīti aprēķini, kas dod starp valstīm salīdzināmus rezultātus (OECD, WTO, ES FP6 pētījumā „AGMEMOD 2020” izstrādātās un izmantotās metodes). Politikas dokumentos, valstu pozīcijās un starptautiskajos pētījumos formulēto priekšlikumu sākotnējai novērtēšanai ir izmantotas kvalitatīvās analīzes metodes. Politikas scenāriju formulēšanai ir izmantota analītiski-konstruktīvā metode. Kvantitatīvās analīzes metodes, t.sk., statistiskā analīze un ekonometriskie modeļi ir izmantoti tirgus un ekonomikas attīstības tendenču un politikas pasākumu ietekmes novērtēšanā un prognozēšanā, kā arī politikas scenāriju analīzē.

Galaziņojumu veido 8 nodaļas. 1.nodaļā ir parādīta pētījuma pieeja. 2. nodaļā ir novērtēts lauksaimniecības produktu pasaules tirgus sadalījums. 3.nodaļā ir aprakstīta Pasaules tirdzniecības organizācijas loma valstu ekonomikas politikas veidošanā. 4.nodaļā ir analizēta tiešā atbalsta un tirgus atbalsta nozīme pašreizējā lauksaimniecības produktu tirgus sadalījumā pasaulē. 5.nodaļā ir novērtētas dalībvalstu pozīcijas ES budžeta pārskatīšanas procesā un budžeta reformas potenciālā ietekme uz KLP attīstību. 6.nodaļā ir formulēti politikas un tirgus kontekstā Latvijas interesēm atbilstoši KLP mērķi un objektīvi kritēriji politikas finansējuma sadalījumam. Ir aprakstītas finansējuma apjoma noteikšanas pieejas un veikti tiem atbilstošie potenciālā finansējuma aprēķini. 7.nodaļā ir aprakstīti izstrādātie politikas scenāriji – bāzes, reāli „ticamais” un Latvijai hipotētiski „vēlamais” scenārijs, to pieņēmumi un izmantotā informācija. 8.nodaļā ir aprakstīta prognozēšanai un scenāriju analīzei izmantotā  kvantitatīvā metode - modelis AGMEMOD un Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības prognozes laika periodam līdz 2020.gadam, kā arī politikas scenāriju ietekmes novērtējums.

Šī pētījuma izstrādē piedalījās LVAEI pētnieki Dr.oec. Andris Miglavs, Mag.sc. Guna Salputra un Dr.oec. Alberts Auziņš. Informatīvo atbalstu pētījuma gaitā sniedza LR Zemkopības Ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta darbinieki Rigonda Lerhe, Zigmārs Ķikāns un Elīna Krūmiņa. 

 

1 Pētījuma pieeja

 

 

Tirgus un tiešā atbalsta instrumentu pielietošanas efektivitāti raksturo valsts  lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāju konkurētspējas līmenis. Lai sagatavotu priekšlikumus, kādai vajadzētu būt Latvijas interesēm atbilstošai KLP pēc 2013.gada, ir jāņem vērā, ka globalizācija ir noteikusi virzību uz tirgu atvērtības palielināšanu un ka ekonomikas politikas attīstība pasaulē var ietekmēt valstu pašreizējās politikas maiņu tuvākā nākotnē. Tādēļ pētījumā tiks analizēta valstu pieredze, kuras ir lauksaimniecības produktu pasaules eksporta tirgu līderes. Tiks analizēts, vai produkta tirgus struktūra ir balstīta uz ražošanas efektivitāti vai dažādiem atbalsta pasākumiem, kā arī tiks novērtēta šo politikas instrumentu pārņemšanas iespējamība un lietderība, ņemot vērā potenciālo atbilstību nākotnes politikai.

ES budžeta reformas potenciālā ietekme uz KLP attīstību ir nozīmīgs ES iekšējais faktors, kas jāņem vērā, lai pēc iespējas racionāli plānotu finanšu resursu pieejamību un izlietojumu. Tādēļ Latvijas interesēm atbilstoši KLP mērķi un objektīvi kritēriji politikas finansējuma sadalījumam starp valstīm tiks formulēti reālā tirgus un ekonomikas politikas kontekstā. Pētījuma pieejas analītiskā shēma ir parādīta Attēls 1.

Attēls 1 Pētījuma pieejas analītiskā shēma

 

Avots: LVAEI

Politikas ietekmes uz Latvijas lauksaimniecības sektoru kvantitatīvai vērtēšanai tiks izstrādāti politikas scenāriji – bāzes, reāli „ticamais” un Latvijai hipotētiski „vēlamais” scenārijs, kuru pieņēmumi apraksta KLP finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm atbilstoši objektīviem kritērijiem. Analītiskam novērtējumam tiks izmantotas starptautiski atzītas metodes, kas dod starp valstīm salīdzināmus rezultātus (OECD, WTO izmantotās metodes, AGMEMOD modelis). 

2 Nozīmīgākie dalībnieki lauksaimniecības produktu pasaules tirgū 

 

 

Nodaļā ir aplūkots galveno lauksaimniecības produktu - graudu, piena produktu un gaļas ārējā tirgus sadalījums starp eksportētājvalstīm, kā arī šo produktu cenas pasaules tirgū un salīdzinājumā ar Latvijas cenu. Tirgus galvenie dalībnieki tiks atlasīti tālākai valstu piemērotās tirgus un tiešā atbalsta politikas analīzei. Kā informācijas avoti ir izmantoti FAPRI, Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un Krievijas Federālais statistikas birojs.

 

2.1 Graudu tirgus

 

Kvieši, kukurūza un mieži veido lielāko daļu pasaules graudu produkcijas. Lai arī saražotās produkcijas apjomā ziņā kvieši ir otrā pasaules nozīmīgākā kultūra (2008.gadā bija izaudzēti 683 milj.t kviešu, salīdzinot ar 791 milj.t kukurūzas), tomēr, ņemot vērā  pasaules tirgū nonākušo apjomu, tā ir dominējošā tirgojamā labība. Pasaules tirgū ik gadus nonāk aptuveni 15% no izaudzētā un 2008.gadā tie bija 99 milj.t kviešu. Kukurūzas ārējais tirgus bija 70 milj.t, bet miežu - 19 milj.t. Galvenās kviešu eksportētājvalstis apjomu ziņā ir ASV, Kanāda, Krievija, ES un Austrālija (skat. Attēls 2).

Attēls 2 Kviešu produkcija un ārējā tirgus apjoms pasaulē  un galvenajās eksportētājvalstīs 2008.gadā. 

 

Avots: LVAEI, izmantojot FAPRI datus

Vislielāko īpatsvaru no savas saražotās produkcijas 2008.gadā eksportēja Kanāda un Austrālija – katra 65%, bet ārējā tirgus līdere ASV – 36%. Krievijas kviešu neto eksportētājas valsts statusu ir ieguvusi pēdējo astoņu gadu laikā, turklāt ar katru gadu palielinot gan īpatsvaru pasaules tirgū, gan eksporta īpatsvaru saražotajā produkcijā. ASV ir nozīmīgākais piegādājs arī kukurūzas tirgum, 2008.gadā nodrošinot 63% no pasaules kukurūzas neto eksporta. Nākamie lielākie kukurūzas eksportētāji ir Brazīlija un Argentīna, kas katra piegādāja 13% no pasaules kukurūzas neto eksporta.

Cenu līmeni pasaules kviešu tirgū galvenokārt nosaka ASV, Kanāda un ES, kuru eksporta kviešu produkcijai 2008.gadā tas bija aptuveni 300 USD/t. Krievijas kviešu cena ir pat par trešdaļu zemāka nekā Kanādas produkcijai, tomēr jāņem vērā, ka vidējās ražotāju cenas Krievijā tik zemas faktiski tiek uzturētas ar eksporta nodevu palīdzību (skat. Attēls 3).

Attēls 3 Kviešu cena pasaules eksportētājvalstīs un Latvijā 2000.-2008.gadā, USD/t

 

Avots: FAPRI un Krievijas Federālais statistikas birojs

 

2.2 Piena produktu tirgus

 

Svaigpiens, ņemot vērā tā īso uzglabāšanas laiku un ūdens īpatsvaru produktā tiek eksportēts un importēts tikai kaimiņvalstu robežās. Ārējā tirdzniecība notiek ar piena produktiem – pulveriem, sviestu un sieru, kuri ir izmantojami tālāk piena vai citu pārtikas produktu ražošanā. Piena pulveri atšķirībā no sviesta un siera tiešā veidā netiek patērēti vispār, līdz ar to ir pilnībā pielīdzināmi izejvielai. Sviesta tirdzniecības apjoms pasaulē 2008.gadā bija 0,6 milj.t, siera - aptuveni 1 milj.t, vājpiena pulvera – 1,1 milj.t, bet pilnpiena pulvera - 1,4 milj.t. Galvenās piena industriālo produktu eksportētājvalstis ir  Jaunzēlande, Austrālija, ASV, ES, un Argentīna (skat. Attēls 4). 

Gandrīz visu saražotās produkcijas apjomu eksportē Jaunzēlande, aptuveni pusi no saražotās produkcijas eksportē Austrālija. Izrāvienu vājpiena pulvera tirgū 2008.gadā ir parādījusi ASV, eksportējot 47% no sava saražotā vājpiena pulvera, kas 2008.gadā veidoja 36% no pasaules tirgus apjoma. Savukārt ES un Argentīna eksportē aptuveni pusi no sava saražotā pilnpiena pulvera.

 

Attēls 4 Piena produktu ražošana un ārējā tirgus apjoms pasaulē un galvenajās eksportētājvalstīs 2008.gadā

 

 

 

 

Avots: LVAEI, izmantojot FAPRI datus

Salīdzinot cenas svaigpiena iepirkumam un vājpiena pulverim jāsecina, ka pamatizejvielas cena 2009.gada septembra mēnesī viszemākā bija Latvijā, salīdzinot ar visām piena produktu eksportētājvalstīm (skat. Attēls 5).

Attēls 5 Svaigpiena iepirkuma cena pasaules eksportētājvalstīs un Latvijā no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada septembrim. 

 

Avots: DairyCo

 

2.3 Gaļas tirgus

 

Liellopu, cūku un putnu gaļas tirdzniecības apjoms pasaulē 2008.gadā bija aptuveni 17 milj.t. Tajā vislielākais īpatsvars ir putnu gaļai - 6,9 milj.t, no kura 93% piegādā Brazīlija un ASV. Galvenie liellopu gaļas eksportētāji ir Austrālija (eksportēja 66% no izaudzētās liellopu gaļas) un Brazīlija, bet cūkgaļas – ES un ASV (skat. Attēls 6).

Attēls 6 Liellopu gaļas, cūkgaļas un putnu gaļas ražošana un ārējā tirgus apjoms pasaulē un galvenajās eksportētājvalstīs 2008.gadā. 

 

Avots: LVAEI, izmantojot FAPRI Outlook datus

Analizējot cenu līmeni liellopu gaļas tirgū jāņem vērā, ka neto eksporta apjomi ir nelieli, salīdzinot ar valstu kopējo ražošanas līmeni. Sarežģīti kontrolējamo veterināro un pārtikas drošības prasību dēļ gaļa galvenokārt tiek ražota iekšējam patēriņam. Piemēram ASV vien 2008.gadā saražoja ap 12 milj.t liellopu gaļas, kas vairāk kā divas reizes pārsniedz liellopu gaļas kopējo neto eksportu pasaulē. Otrā lielākā liellopu gaļas ražotāja ir tās lielākā eksportētāja – Brazīlija, bet trešā lielākā ir Eiropas Savienība.

Attēls 7 Liellopu gaļas ražotāju cenas 2008.gadā, EUR/t kautsvarā 

 

Avots: FAPRI dati, CSP.

Liellopu gaļas cenu attīstības tendences parāda samērā līdzīgu cenu līmeni ASV un galvenajās eksportētājvalstīs arī salīdzinājumā ar Latviju, un tas ir gandrīz divas reizes zemāks nekā vidēji ES produkcijai (skat. Attēls 7). Būtiski cenu līmenis atšķiras abām lielākajām cūkgaļas eksportētājām. 2008.gadā ES cūkgaļas ražotāju cena bija aptuveni divas reizes augstāka nekā ASV (skat Attēls 8). 

Attēls 8 Cūkgaļas ražotāju cenas 2008.gadā, EUR/100kg kautsvarā 

 

Avots: FAPRI dati, CSP.

Gan liellopu gaļas, gan cūkgaļas tirgū ES augstais cenas līmenis ir rezultāts sektorā realizētajai politikai, kāds nav vērojams putnu gaļas tirgū, kur tas, jo īpaši pēdējo gadu laikā, ir izlīdzinājies ar galvenajām eksportētājvalstīm. Latvijā cūkgaļas un putnu gaļas cena pārsniedz pasaules cenu līmeni. Tā kā pašnodrošinājums ar cūkgaļu un putnu gaļu Latvijā ir tikai aptuveni 50%, tad no vienas puses to sedz pieprasījums pēc vietējās produkcijas, taču no otras puses ražošanas efektivitāte un konkurētspēja nav pietiekama, lai piepildītu kaut vai Latvijas vietējo tirgu.

Attēls 9 Putnu gaļas ražotāju cenas 2008.gadā, EUR/100kg kautsvarā 

 

Avots: FAPRI dati, CSP.

3 Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) loma valstu ekonomikas politikas veidošanā

 

 

Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO) ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas nodarbojas ar globālu tirdzniecības noteikumu izstrādi starp valstīm. PTO ir dalībvalstu daudzpusējo sarunu forums par globālās tirdzniecības liberalizācijas noteikumiem, to administrēšanu un piemērošanu, un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt nediskriminējošu, paredzamu un regulāru tirdzniecības plūsmu. PTO normu kopums attiecas uz visām tās dalībvalstīm. Tālāka tirdzniecības liberalizācija un tirdzniecības noteikumu izstrāde PTO tiek panākta caur "sarunu raundiem" un Ministru konferencēm. PTO līgumus jāpieņem un jāparaksta pasaules valstu vairākumam un jāratificē šo valstu parlamentiem. Šie līgumi ir starptautiskās tirdzniecības tiesiskie pamatlikumi, kas paredz dalībvalstīm tirdzniecības tiesības un pienākumus. Uzņemoties saistības nodrošināt brīvu pieeju savam tirgum, PTO dalībvalsts ir tiesīga pretendēt uz savu pieeju citiem tirgiem.

Pēdējās izmaiņas dalībvalstu skaitā bija 2008.gada jūlijā, un šobrīd PTO ir iesaistījušās 153 valstis, aptverot vairāk kā 90% no pasaules tirdzniecības kopapjoma. Tajā ietilpst gan ES kopumā, gan katra tās dalībvalsts atsevišķi, t.sk., Latvija. PTO dalībvalstu tirdzniecības režīma tiesiskai bāzei ir jābūt atbilstīgai PTO tiesību normām. 30 valstis atrodas PTO iestāšanās procesā, un tām ir novērotāja statuss PTO. Kā novērotājas PTO piedalās arī vairākas citas starptautiskās organizācijas – Pasaules bankas grupa un Starptautiskais valūtas fonds, Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (oficiālais saīsinājums - FAO ), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kā arī Eiropas rekonstrukciju un attīstības banka (EBRD), Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (EFTA) u.c.

Iestājoties PTO, katrai valstij ir jāuzņemas saistības tirgus pieejamības jomā, lauksaimniecības subsīdiju jomā un pakalpojumu tirdzniecībā. Nozīmīgākie PTO līgumi, kas tieši ietekmē lauksaimniecības un pārtikas nozari, ir:

 Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (1994.gads) – paredz tirdzniecības noteikumus un satur dalībvalstu saistību grafikus. 

 Lauksaimniecības līgums (1995.gads) – paredz PTO dalībvalstu saistības tirgus pieejas uzlabošanā un tirgus kropļojošo lauksaimniecības subsīdiju samazināšanā.

Pašreiz PTO notiek tā saucamais Dohas sarunu raunds, kurā lauksaimniecība ir viens no aktuālaiem jautājumiem.

 

3.1 Tirdzniecības politika un lauksaimniecības atbalsts

 

Tirdzniecības politikas galvenie instrumenti ir tirdzniecības tarifi jeb ar ārējo tirdzniecību saistītie nodokļi un subsīdijas, kā arī importa vai eksporta tiešie ierobežojumi – tirdzniecības barjeras. PTO paredz regulāru dalībvalstu tirgus atvērtības līmeņa uzlabošanu un spēkā esošo politiku reformēšanu, atceļot spēkā esošās tirdzniecības barjeras, kā arī nodrošinot tirdzniecību nekropļojošas politikas un veicinot godīgu konkurenci. Kaut gan nozaru atbalsts tiek realizēts caur fiskālo politiku, kopā ar tirdzniecības tarifiem un barjerām tie ir saistīti politikas instrumenti, kas ietekmē globālo tirgu, līdz ar to ir iekļauti PTO kompetencē. Lielie subsīdiju apjomi lauksaimniecībā ir negodīgas konkurences paveids.

Katrai PTO dalībvalstij saskaņā ar PTO noteikumiem ir saistību grafiks, kur noteikts valsts tirgus atvērtības līmenis un ir uzskaitītas saistības, kuras katra dalībvalsts ir uzņēmusies attiecībā uz preču un pakalpojumu tirgus pieejamību un lauksaimniecības atbalstu:

 lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu un rūpniecības preču maksimālie piemērojamie importa nodokļi un kvotas;

 pieļaujamie subsīdiju veidi un griesti lauksaimniecībai;

 pieļaujamie eksporta atbalsta veidi un griesti;

 citi ar tirdzniecības politiku saistītie pieļaujamie nosacījumi un atbalsta veidi un apjomi.

1995.gadā stājās spēkā Līgums par Lauksaimniecību ar mērķi reformēt lauksaimniecības sektoru un padarīt to vairāk tirgus orientētu un taisnīgāku, lai novērstu pasaules tirgus ierobežošanu un kropļošanu. Lauksaimniecības subsīdiju jomā saistības nozīmē atbilstību noteikumiem, kādā veidā subsīdijām paredzētā nauda tiek izlietota. Subsīdijas nedrīkst pārsniegt noteiktu līmeni kāda viena produkta atbalstam. Atbalsts lauksaimniecībai atbilstoši PTO klasifikācijai tiek dalīts grupās jeb “kastēs”. Šo grupu ideja ir skaidri noteikt, vai piemērotais/plānotais atbalsts ir atļauts, vai tas būtu samazināms, vai arī aizliedzams. PTO klasificē trīs lauksaimniecības sektora iekšējā atbalsta veidus:

 Dzeltenās kastes subsīdijas – ražošanu un tirdzniecību kropļojošs iekšzemes atbalsts, kas tiek piešķirts saistībā ar saražotās produkcijas apjomu vai kā cenu atbalsts (AMS );

 Zilās kastes subsīdijas - daļēji tirdzniecību kropļojošs iekšzemes atbalsts, kas tiek piešķirts par ierobežotu produkcijas apjomu;

 Zaļās kastes subsīdijas - tirdzniecību nekropļojošs vai minimāli ietekmējošs iekšzemes atbalsts, kas izpaužas kā valsts maksājumi par programmām, kas nav mērķētas uz konkrētiem produktiem, kas ietver ienākumu atbalstu nesaistītu ar produktu ražošanu, bet neietver cenu atbalstu. Tās ietver arī vides atbalstu un reģionālās attīstības programmas. Pašreizējās sarunu gaitā dažas valstis pauž viedokli, ka dēļ lielām izmaksātām summām vai dēļ subsīdiju veida to ietekme uz tirgu nav tikai minimāla. Tas tiek attiecināts uz ražotājiem izmaksātiem tiešmaksājumiem, t.sk., uz atdalīto ienākumu atbalstu, ienākumu apdrošināšanu un ienākumu „drošības tīkla” programmām.

2008.gada 6.decembrī PTO kārtējā Dohas sarunu raunda darba programmas ietvaros ir publicēts dokuments , kas piedāvā veikt ikgadējus soļus noteiktā laika periodā trīs jomās:

 Iekšzemes atbalstam - samazināt tirgu kropļojošo atbalstu 5 gadu laikā attīstītajām valstīm un 8 gadu laikā attīstības valstīm (dzeltenā kaste + de minimis  + Zilā kaste) ES – par 80%; ASV un Japānai - par 70%; pārējām valstīm - par 55%. Tūlītējs samazinājums (Downpayment) ir paredzēts par 33% - ASV, ES un Japānai; un par 25% visām pārējām valstīm, t.sk., pa atsevišķām kastēm:

o Dzeltenās kastes subsīdijas ES - par 70%; ASV un Japānai par 60%; pārējām valstīm - par 45%;

o De minimis subsīdijas attīstītajām valstīm nekavējoties samazināt līdz 2.5% līmenim no produkcijas vērtības. Attīstības valstīm divas trešdaļas samazinājuma veikt trīs gadu laikā līdz 6.7% līmenim no produkcijas vērtības (samazinājums netiek veikts nabadzīgajiem zemniekiem);

o Zilās kastes subsīdijas – ierobežojums līdz 2.5% līmenim no produkcijas vērtības attīstītajām valstīm un līdz 6.7% līmenim attīstības valstīm;

o Zaļās kastes revīzija galvenokārt attiecībā uz ienākumu atbalstu, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir atdalīts no ražošanas vai no pārtikas uzkrāšanas attīstības valstīs, pielietojot stingrāku uzraudzību 

 tirgus pieejamība

o Tarifu samazinājums straujāks ir paredzēts augstākiem tarifiem. Attīstītajām valstīm vidējais tarifu samazinājums tiek noteikts vismaz par 54% (tarifi, kas ir zem 20%, būs jāsamazina uz pusi, bet tarifus, kas pārsniedz 75%, būs jāsamazina par 70%, nosakot atsevišķus ierobežojumus tarifiem, kas pārsniedz 100%). Attīstības valstīm katra tarifu intervāla samazinājums ir paredzēts par divām trešdaļām no attīstītajām valstīm noteiktā, sasniedzot vidējo samazinājumu līdz 36%;

o Jūtīgajiem produktiem ir paredzēts mazāks tarifu samazinājums, bet tiek palielinātas zemāku tarifu pieejamības kvotas;

o Ārkārtas „drošības tīkla” pasākumi tiek atcelti attīstītajām valstīm, bet jauni mehānismi tiek ieviesti attīstības valstīm.

 eksporta konkurence

o tirdzniecību kropļojošo eksporta subsīdiju pakāpeniska likvidēšana līdz 2013.gada beigām (ilgāks periods noteikts attīstības valstīm), ieskaitot subsīdijas, kas ieslēptas kredītu, ne-ārkārtas pārtikas palīdzības un valsts eksportējošo tirdzniecības uzņēmumu aktivitātēs. Pusei no tām jābūt likvidētām līdz 2010.gada beigām.

o Pārskatīti eksporta kredītu, garantiju un apdrošināšanas noteikumi, starptautiskā pārtikas palīdzība un noteikumi par eksportējošiem valsts tirdzniecības uzņēmumiem.

Ja par šo dokumentu tiks panākta vienošanās, iekšzemes atbalsta apmēru samazinājumi tiks veikti no katras PTO dalībvalsts maksimāli atļautā apmēra, kāds paredzēts to pievienošanās līgumos PTO.

 

3.2 „Drošības tīkls”

 

„Drošības tīkls” (safety net) ir lauksaimniecības ražošanas risku vadības sistēma, kura mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības ražošanas uzņēmumu ienākumiem un ražošanas straujas samazināšanas lēmumu pieņemšanas vajadzību, ko var izraisīt divi faktori: 

 tirgus riski; 

 dabas apstākļu radītie ražas zaudējumi.

Tā kā, jo īpaši, tirgus risku mazināšanas pasākumi var ietekmē konkurences apstākļus tajā, to  pārraudzība ietilpst PTO kompetencē.

Valsts potenciālais ieguldījums risku vadīšanā ietver: 

 stabilas makroekonomiskās un biznesa vides izveidi ar tirgus konkurenci un skaidru regulējumu;

 nodrošināt apdrošināšanas sistēmas kā uz tirgu orientēta instrumenta pieejamību;

 piedāvāt specifiskus pasākumus, kas palīdzētu samazināt risku daudzumu vai pārvarēt nelabvēlīgo gadījumu sekas.

Faktiski visiem politikas pasākumiem ir ietekme uz risku, tomēr daži pasākumi ir specifiski veidoti, lai samazinātu cenu, ražas un ienākumu mainību vai izlīdzinātu patēriņu. Ar riskiem saistītos politikas pasākumus var iedalīt divās grupās un tie:

 novērš vai samazina riska rašanās iespējas,

 ierobežo riska ietekmi uz ienākumiem vai patēriņu. 

Risku rašanās iespēju samazināšanas pasākumi:

 Tirgus cenu atbalsta pasākumi cenu stabilizācijai:

o cenu atbalsta pasākumi (t.sk., intervences iepirkumu un publiskās uzglabāšanas cenu līmeņu noteikšana);

o eksporta subsīdijas (ar pārprodukcijas eksportu iekšzemes cenu nestabilitāte tiek pārnesta uz ārējo tirgu) un eksporta nodokļi vai ierobežojumi (neļauj cenām iekšzemes tirgū pieaugt tik strauji kā pasaules tirgū);

o importa tarifi.

 Privātā uzglabāšana kā tirgus intervences pasākums:

Kamēr tirgus cenu atbalsta pasākumi daudzās valstīs ir plaši izplatīti, privātā uzglabāšana tiek subsidēta ļoti reti. Citiem atbalsta pasākumiem, tādiem kā tiešie maksājumi, kas nodrošina fiksētu ienākumu paaugstināšanu, arī ir ietekme uz risku, kaut arī to galvenais mērķis nav tieši riska mazināšana. Jo īpaši tas ir attiecināms uz atdalītajiem maksājumiem, kuri samazina saimniecības ieņēmumu variācijas koeficientu (standartnovirzes attiecību pret vidējiem ieņēmumiem) un palielina ieņēmumus.

 „Drošības tīkla” ieviešanā iespējami divi risinājumi:

 kompleksā tirgus un laika apstākļu radītā ienākumu zaudējuma riska mazināšana;

 dalītā tirgus un laika apstākļu radītā ienākumu zaudējuma mazināšana ar tiešiem kompensācijas maksājumiem.

 

4 Tiešā atbalsta un tirgus atbalsta instrumentu pielietošana

 

 

2.nodaļā novērtētie ārējā tirgus apjomi ļāva noteikt, kuras valstis ir līderes pasaules tirgū, lai tālāk analizētu, vai ievērojamā tirgus daļa ir pamatota ar ražošanas efektivitāti, vai ar politikas mehānismu pielietošanu – ražošanas un cenu atbalstu, tirgus aizsardzību, eksporta veicināšanu un citu saistītu politikas instrumentu pielietošanu. Atbalsta instrumenti tiks novērtēti salīdzinājumā ar PTO Dohas programmas priekšlikumiem, lai varētu prognozēt atsevišķu valstu politikas potenciālās izmaiņas un tām sekojošās pārmaiņas eksporta tirgus struktūrā, kā arī novērtēt šo politiku stabilitāti un pārņemšanas apsvēršanas lietderību Latvijā. Lauksaimniecības politikai ir jābūt atbilstošai arī nozares nozīmīgumam tautsaimniecībā un nodarbinātībā. Līdz ar to politikas pasākumu piemērotība ES un Latvijai ir jāvērtē, ņemot vērā šos konteksta rādītājus. 

 

4.1 Novērtējuma metodoloģija

 

4.1.1 Ekonomikas konteksts

 

Atbilstoši lauksaimniecības īpatsvaram IKP, Latvija atrodas vienādā līmenī ar ASV, Kanādu un ES vidējo rādītāju, savukārt proporcija starp lauksaimniecības nozīmi tautsaimniecībā un nodarbināto īpatsvaru ierindo Latviju līdzās Brazīlijai (skat. Tabula 4 1)

Tabula 4 1 Pasaules lauksaimniecības tirgus līderu un Latvijas lauksaimniecības vieta IKP un nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbinātībā 2007.gadā

ASV Kanāda Brazīlija ES Krievija Austrālija Jaunzēlande Latvija

Lauksaimniecības vieta IKP 1,2% 2,0%* 5,5% 1,2% 4,3% 2,3% 6,0%* 1,7%

Lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbinātībā 1,4% 2.4% 18,3% 5,6% 10,2% 3,2% 6.8% 7,4%

Avots: OECD, Eiropas Komisija, CSP; * - 2004.gads

Pieņemot, ka, samazinoties lauksaimniecības nozīmei tautsaimniecībā, proporcionāli vajadzētu samazināties arī tajā nodarbināto skaitam, var salīdzināt darbaspēka produktivitāti lauksaimniecībā dažādās valstīs. Attēls 10 parāda, ka 2007.gadā darbaspēka izmantošana salīdzinoši efektīva ir bijusi Jaunzēlandē, Austrālijā, Kanādā un ASV. Savukārt salīdzinoši neefektīva tā ir Brazīlijā, Krievijā, Latvijā un arī ES kopumā. Šie konteksta rādītāji liecina, ka Latvijā būtiska problēma ir darbaspēka resursu izmantošanas efektivitātei, uz kuras palielināšanu tad arī vajadzētu būt vērstiem pieejamiem KLP instrumentiem. 2008.gadā Latvijā lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars bija samazinājies līdz 6,3%.

Attēls 10 Pasaules lauksaimniecības tirgus līderu un Latvijas lauksaimniecības vieta IKP un nodarbināto īpatsvars kopējā nodarbinātībā 2007.gadā

 

Avots: LVAEI, izmantojot OECD, Eiropas Komisijas un CSP datus

 

4.1.2 Lauksaimniecības atbalsta novērtējums (OECD metodoloģija)

 

OECD izstrādātais lauksaimniecības atbalsta novērtējums  ietver šādus atbalsta indikatorus:

 ražotāju atbalsta novērtējuma (Producer Support Estimate - PSE) indikatorus,

 vispārējo pakalpojumu atbalsta (General Service Support Estimate - GSSE) indikatorus,

 patērētāju atbalsta novērtējuma (Consumer Support Estimate - CSE) indikatorus,

 kopējā atbalsta indikators (Total Support Estimate - TSE).

Indikatori ir sadalīti atkarībā no tā, kas ir atbalsta saņēmējs. Ražotāju atbalsta indikatori ietver transfertus, kuru katram saņēmējam ir jānodarbojas ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, vai jāizmanto ražošanas faktori, vai citādi jāatbilst šo maksājumu saņemšanai. Vispārējo pakalpojumu atbalsta indikatori ietver transfertus, kas nav saistīti ar konkrētu ražotāju, bet tiek piedāvāti lauksaimniekiem kopumā. Patērētāju atbalsta indikatori ietver transfertus patērētājiem, un tie gandrīz vienmēr ir negatīvi dēļ realizēto tirgus cenu atbalsta politiku pārsvara pār patēriņa subsīdijām. Kopējā atbalsta indikators ir trīs iepriekšējo indiktoru summa, nodrošinot to, ka neveidojas dubultā atbalsta uzskaite, kas iespējama tirgus cenu atbalstu iekļaujot gan ražotāju, gan patērētāju atbalsta indikatoros. Lauksaimniecības atbalsta novērtējuma metodoloģiskā pieeja un aprēķinu formulas ir parādītas Pielikums 1.

Valstu ārējā tirgus daļas veidošanā lielākā nozīme ir atbalstam, kas ietverts ražotāju atbalsta indikatoros.

 

 

 

 

Ražotāju atbalsta indikatori:

 Ražotāju atbalsta novērtējums (Producer Support Estimate - PSE) - ikgadēju bruto pārskatījumu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem no patērētājiem un nodokļu maksātājiem naudas vērtība, kas tiek mērīta „pie saimniecības vārtiem” neatkarīgi no to noteicošo politikas pasākumu veida, mērķiem vai ietekmes uz saimniecības ražošanu vai ienākumiem

 , kur

MPSC - tirgus cenu atbalsts (Market Price Support) valsts agregētā līmenī - ikgadēju bruto transfertu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem no patērētājiem un nodokļu maksātājiem naudas vērtība, kas tiek mērīta „pie saimniecības vārtiem” kā lauksaimniecības politikas atbalsta pasākumu veidotā starpība starp konkrētu  produktu iekšzemes tirgus cenām un cenām uz robežas;

BOT – budžeta un citi pārskaitījumi (Budgetary and Other Transfers);

Tabula 4 2 Tirgus cenu atbalsta novērtējums

Indikators Formula

I.   Ražošanas līmenis   dati

II.   Ražotāju cena (saimniecības vārtos)   (III)/(I)*1000

III.  Produkcijas vērtība (saimniecības vārtos)      dati

IV.  Patēriņa līmenis      data 

V.   Patēriņa cena (saimniecības vārtos)   (II)-((IX.1)+(X.1))/(I)*1000+((IX.1)+(IX.2))/(IV)*1000

VI.  Patēriņa vērtība (saimniecības vārtos)      (IV) * (V) / 1000

VII.  References cena (saimniecības vārtos) aprēķins katram produktam

VIII.  Tirgus cenas starpība   (II)-(VII)

IX.  Tirgus transferti      (IX.1) + (IX.2) + (IX.3)

       IX.1.  Transferti ražotājiem no patērētājiem   =IF((IV)>(I),(VIII)*(I)/1000,(VIII)*(IV)/1000)

       IX.2.   Citi transferti no patērētājiem   =IF((IV)<(I),0,((IV)-(I))*(VIII)/1000) 

 vai ieņēmumu no importa nodevām faktiskā vērtība

       IX.3.   Lopbarības pārpalikuma izmaksas   =IF((I.1)