Pētījumi

Administratīvā sloga un izmaksu izvērtējums pārtikas drošības normatīvajā regulējumā. 2.posms

Pētījuma galvenais mērķis ir novērtēt administratīvo slogu pārtikas drošības jomā un sniegtu priekšlikumus sloga samazināšanai. Pētījums ir divu posmu projekts. Pētījuma pirmā posma ietvaros tika aptverti jautājumi, kuri ir saistīti ar pārtikas drošību produkcijas ražošanas posmā un veido administratīvo slogu lauksaimniekiem. Projekta otrā posma ietvaros ir analizēti tādi pārtikas drošības jautājumi, kuri skar pārstrādātājus un tirgotājus. Administratīvā sloga novērtējuma veikšanai tika izmantots Standarta izmaksu modelis. Vienlaikus jāatzīmē, ka pētījuma 2. posma ietvaros tika izmantota 1. darba posmam maksimāli tuvināta aprēķinu veikšanas metodika un izejas dati. Tas nodrošina abu darba posmu rezultātu savstarpēju salīdzināmību un tie ir apvienojami. Noskaidrots, ka administratīvais slogs, ko veido 2009. gadā analizētie normatīvie akti ir 561,9 tūkst. LVL gadā. Vērtējot datu prasību izcelsmi, lielākā daļa ir nacionālā līmeņa prasības, veidojot aptuveni 56%, bet stingri noteiktas ES prasības («A» prasības) veido 26%. Pētījumā 2. posma ietvaros ir piedāvāti 45 priekšlikumi administratīvā sloga samazināšanai, kuru ieviešana ļautu samazināt slogu par 47,6%, vai 267,7 tūkst. LVL gadā. Pētījumā ir iesaistītas trīs zinātniskās institūcijas: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) un Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Ekonomikas un biznesa institūts (EBI). Projekta vadītāja – Dr.oec. Irina Pilvere. ### Atskaite lasāmā formātā pievienota pielikumā kā PDF fails

Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Latvijas Valsts Agrārās
ekonomikas institūts
RSEBAA
Ekonomikas un biznesa institūts

Pētījuma
Administratīvā sloga un izmaksu izvērtējums pārtikas drošības
normatīvajā regulējumā (2. posms)
atskaite

2009. gada novembris
Kopsavilkums
Pētījuma galvenais mērķis ir novērtēt administratīvo slogu pārtikas drošības jomā un sniegtu
priekšlikumus sloga samazināšanai.
Pētījuma aktualitāte ir saistīta gan ar ES Rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai
(kur ir noteikts mērķis līdz 2012. gadam to samazināt par vismaz 25%), gan valsts politiskajiem
mērķiem.
Pētījums ir divu posmu projekts. Pētījuma pirmā posma ietvaros tika aptverti jautājumi, kuri ir
saistīti ar pārtikas drošību produkcijas ražošanas posmā un veido administratīvo slogu
lauksaimniekiem. Pirmā posma atskaite tika sagatavota 2008. gada oktobrī un ir pieejama
publiski1
.
Šī ir atskaite par darba otro posmu. Projekta otrā posma ietvaros ir analizēti tādi pārtikas
drošības jautājumi, kuri skar pārstrādātājus un tirgotājus.
Administratīvā sloga novērtējuma veikšanai tika izmantots Standarta izmaksu modelis.
Vienlaikus jāatzīmē, ka pētījuma 2. posma ietvaros tika izmantota 1. darba posmam maksimāli
tuvināta aprēķinu veikšanas metodika un izejas dati. Tas nodrošina abu darba posmu rezultātu
savstarpēju salīdzināmību un tie ir apvienojami.
Noskaidrots, ka administratīvais slogs, ko veido 2009. gadā analizētie normatīvie akti ir
561,9 tūkst. LVL gadā. Vērtējot datu prasību izcelsmi, lielākā daļa ir nacionālā līmeņa prasības,
veidojot aptuveni 56%, bet stingri noteiktas ES prasības («A» prasības) veido 26%.
Pētījumā 2. posma ietvaros ir piedāvāti 45 priekšlikumi administratīvā sloga samazināšanai,
kuru ieviešana ļautu samazināt slogu par 47,6%, vai 267,7 tūkst. LVL gadā.
Pētījumā ir iesaistītas trīs zinātniskās institūcijas: Latvijas Lauksaimniecības universitāte
(LLU), Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) un Rīgas Starptautiskās
ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas Ekonomikas un biznesa institūts (EBI).
Projekta vadītāja – Dr.oec. Irina Pilvere.

1 http://www.em.gov.lv/images/modules/items/_ZM%20admin_partika_atskaite_7.pdf
Saturs:
Saīsinājumi 5
1. Pētījuma apraksts 6
1.1. Mērķi un uzdevumi 6
1.2. Pētījuma aktualitāte 7
1.3. Pētījuma objekts 9
1.3.1. Administratīvais slogs  9
1.3.2. Pārtikas drošības joma  12
1.3.3. Analizējamie normatīvie akti  13
1.4. Pētījumā iesaistītās personas un institūcijas 13
2. Veikto administratīvā sloga novērtējumu apskats 15
2.1. ES dalībvalstu pieredze administratīvā sloga samazināšanā  15
2.1.1. Vispārīgās pamatnostādnes  15
2.1.2. Pārtikas drošības joma  18
2.2. Pētījuma pirmā posma rezultāti 21
3. Administratīvā sloga novērtējums pārtikas drošības jomā Latvijā  26
3.1. Pētījuma metodika 26
3.1.1. Standarta izmaksu modelis  26
3.1.2. Normatīvo aktu identificēšana  28
3.1.3. Informācijas sniegšanas pienākumu, datu prasību un aktivitāšu identificēšana  30
3.1.4. Datu prasību un aktivitāšu sadalījums pēc izcelsmes  32
3.1.5. Saistīto prasību identificēšana un demarkācija  32
3.1.6. Segmentu identificēšana  33
3.1.7. Kopu, daļu un biežuma identificēšana  33
3.1.8. Laika un finanšu resursu patēriņa novērtējuma metodika  34
3.1.9. Biznesa intervijas  35
3.1.10. Izmaksu parametru noteikšana  36
3.1.11. Administratīvā sloga samazināšanas pamatprincipi  38
3.2. Normatīvo aktu analīze 42
3.3. Rezultāti 63
4. Priekšlikumi administratīvā sloga samazināšanai 66
4.1. Priekšlikumu kopējā ietekme 66
4.2. Konkrētie priekšlikumi sloga samazināšanai 68
4.2.1. 1998. gada 19. februāra likums “Pārtikas aprites uzraudzības likums”  68
4.2.2. 2007. gada 15. novembra likums “Ģenētiski modificēto organismu aprites likums”  68
4.2.3. MK 2008. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 844 „Mājputnu un inkubējamo olu aprites 
kārtība”  68
4.2.4. MK 2008. gada 29. septembra noteikumi Nr. 806 „Pārstrādei paredzēto aveņu un 
zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas kārtība”  69
4.2.5. MK 2006. gada 01. augusta noteikumi Nr. 637 „Obligātās nekaitīguma prasības 
materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”  70
4.2.6. MK 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 300 „Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai 
paredzētās neiepakotās šķidrās eļļas un tauku pārvadāšanai pa jūru”  70
4.2.7. MK 2005. gada 23. augusta noteikumi Nr. 634 „Noteikumi par dabīgā minerālūdens un 
avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz 
atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas”  70
4.2.8. MK 2004. gada 27. jūlija noteikumi Nr. 631 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas sistēmas 
darbību pārtikas apritē”  70
4.2.9. MK 2004. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 276 „Noteikumi par zvejas un akvakultūras 
produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības 
nosacījumiem un darbības kontroli”  70
4.2.10. MK 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 207 „Noteikumi par veterinārajām prasībām 
tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem”  71
4.2.11. MK 2003. gada 01. aprīļa noteikumi Nr. 149 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma 
prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas 
produktos”  71
4.2.12. MK 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 302 „Ātri sasaldēto pārtikas produktu aprites 
noteikumi”  72
4.2.13. MK 2007. gada 27. februāra noteikumi Nr. 156 „Gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas 
gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi”  72
4.2.14. MK 2008. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 30 “Noteikumi par prasībām ģenētiski 
modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un 
kontroles kārtību”  72
4.2.15. 2008. gada 23. oktobra likums „Dzīvnieku barības aprites likums”  72
4.2.16. MK 2009. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 80 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas sistēmas 
darbību dzīvnieku barības apritē”  73
4.2.17. MK 2005. gada 31. maija noteikumi Nr. 382 „Kārtība, kādā kontrolē dzīvnieku barības 
kravas uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās”  73
4.2.18. MK 2005. gada 31. maija noteikumi Nr. 358 „Dzīvnieku barības paraugu ņemšanas 
kārtība”, zaudēja spēku ar 2009. gada 30. jūniju  73
4.2.19. MK 2004. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 237 „Noteikumi par dzīvnieku barībā un barības 
sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām”  73
4.2.20. MK 2004. gada 25. marta noteikumi Nr. 166 „Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība”  74
4.2.21. MK 2005. gada 13. decembra noteikumi Nr. 947 „Labturības prasības dzīvu zivju 
turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās”  74
4.2.22. MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1079 „Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”  75
4.2.23. MK 2004. gada 18. marta noteikumi Nr. 142 „Noteikumi par veterinārajām prasībām un 
kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas 
Savienības dalībvalstīm”  76
4.2.24. MK 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par veterinārajām prasībām 
aitu un kazu apritei”  76
4.2.25. MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumi Nr. 301 „Veterinārās prasības govju un cūku 
apritei”  78
4.2.26. MK 2004. gada 18. marta noteikumi Nr. 145 „Noteikumi par veterinārajām prasībām 
zirgu apritei un importam no trešajām valstīm”  79
4.2.27. MK 2007. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 415 „Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē 
un anulē speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai 
darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un pārreģistrēšanu, kā arī novērtē 
aptieku, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavu, zāļu un veterināro zāļu ražošanas 
uzņēmumu atbilstību un zāļu labas izplatīšanas prakses atbilstību”  80
4.2.28. MK 2006. gada 05. maija noteikumi Nr. 744 „Kārtība, kādā veic uzraudzību un 
informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, 
par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo rezistenci”  85
4.3. Papildus priekšlikumi 85
Literatūras saraksts 88
Pielikumi
Saīsinājumi
AK – Apvienotā Karaliste
CSP – Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde
CVI – Ciltsdarba valsts inspekcija
Eiropadome – Eiropas Savienības Padome
EK – Eiropas Komisija
EM – Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija
ES – Eiropas Savienība
EUR – Eiro
GBP – Lielbritānijas sterliņu mārciņa
ISP – Informācijas sniegšanas pienākums/pienākumi
Komisija – Eiropas Komisija
LAD – Lauku atbalsta dienests
LDC – Valsts aģentūra Lauksaimniecības datu centrs
LR – Latvijas Republika
MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets
MVU – Mazie un vidējie uzņēmumi
OECD – Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija
PVD – Pārtikas un veterinārais dienests
SIM – Standarta izmaksu modelis
SUDAT – Lauku saimniecību uzskaites datu tīkls
Uzņēmējs – Persona, kas nodarbojas ar komercdarbību (ieskaitot lauksaimniekus)
VAAD – Valsts augu aizsardzības dienests
VID – Valsts ieņēmumu dienests
VZD – Valsts zemes dienests
ZM – Latvijas Republikas Zemkopības ministrija
ZVA – Zāļu valsts aģentūra

- 6 -
1. Pētījuma apraksts
1.1. Mērķi un uzdevumi
Valsts regulējošai funkcijai ir svarīga loma sabiedrībā. Regulēšana palīdz nodrošināt
godīgāku konkurenci starp uzņēmumiem, izslēdzot vai mazinot risku, ka konkurence
notiek, piemēram, uz pārtikas drošības un cilvēku veselības, apkārtējās vides vai dzīvnieku
labturības rēķina.
Taču uzņēmējdarbības regulēšana no publiskā sektora puses bieži vien ir saistīta ar tiešiem
vai netiešiem izdevumiem gan valstij, gan uzņēmējiem un patērētājiem. Daļa no šiem
izdevumiem ir saistīta ar administratīvām procedūrām, kuras ir jāpilda uzņēmējiem –
piemēram, saņemot atļaujas vai sertifikātus, marķējot produkciju, rakstot atskaites, tērējot
finanšu un laika resursus dažādām inspekcijām. Šī iemesla dēļ administratīvā sloga
mazināšana uzskatāma par vienu no uzņēmējdarbības veicināšanas elementiem, jo ļauj
uzņēmējiem koncentrēt savus resursus pamatdarbībai, tādējādi arī uzlabojot konkurētspēju.
Līdz ar to veidojas situācija, kad no vienas puses uzņēmējdarbības regulēšanai ir pozitīva,
bet no otras puses tai ir negatīva ietekme. Šajā situācijā ir svarīgi atrast veidus, kā
samazināt administratīvo slogu, nemazinot pozitīvo ietekmi no uzņēmējdarbības
regulēšanas. Pastāv virkne iespēju kā to izdarīt – piemēram, svītrojot prasības, kuras
nesasniedz savu mērķi vai nav pietiekami efektīvas mērķa sasniegšanā, atsakoties no
nevajadzīgām procedūrām, ieviešot jaunas tehnoloģijas un pilnveidojot procesus.
Šim pētījumam ir divi galvenie savstarpēji saistīti mērķi. Pirmkārt, novērtēt administratīvo
slogu pārtikas drošības jomā, kas veidojas uzņēmējiem izpildot valsts noteiktas
administratīvās prasības. Otrkārt, izstrādāt konkrētus priekšlikumus administratīvā sloga
samazināšanai uzņēmējiem.
Administratīvā sloga novērtējuma veikšanai tiek izmantots Standarta izmaksu modelis
(SIM). Metodika paredz, ka administratīvais slogs tiek vērtēts, analizējot normatīvajos
aktos noteiktās prasības. Slogs tiek noteikts naudas izteiksmē un arī ietekme no slogu
mazinošo priekšlikumu ieviešanas ir finansiāli novērtējama.
Pētījums ir sadalīts divos posmos, tos attiecīgi veicot 2008. un 2009. gadā.
Darba uzdevumi pētījuma 1. posmam bija:
1. Visu Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu identificēšana pārtikas drošības jomā.
2. Normatīvo aktu noteikšana administratīvā sloga vērtēšanai 2008. gadā, izmantojot
šādus kritērijus:
- veido aptuveni pusi no visiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem
pārtikas drošības jomā Latvijā;
- veido slogu, galvenokārt, produkcijas ražošanas posmā;
- 7 -
- atrodas ES Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai (ES
COM (2007) 23) sarakstā.
3. Administratīvā sloga novērtējums, ko veido šajos normatīvajos aktos definētās
prasības.
4. Citu ES dalībvalstu veikto pasākumu izvērtējums, ietverot Latvijas situācijai
piemērotākos ieteikumus administratīvā sloga samazināšanas pasākumiem.
5. Pārskata sagatavošana, kurā sniegti konkrēti priekšlikumi par grozījumiem
normatīvajos aktos ar mērķi samazināt administratīvo slogu.
Pasūtītāja definētais uzdevums pētījuma 2. posmam ir:
1. Normatīvo aktu un citu saistošo dokumentu (pienākumu, uzdevumu dublēšanās,
neatbilstība, nesamērība) un izmaksu izvērtējums uzņēmējiem (pārstrādātājiem),
kas saistīti ar pārtikas drošību:
1.1. Izvērtēt saistošo normatīvo aktu datu prasību apjomu, ranžējot pēc datu prasību
apjoma;
1.2. Veikt pētījuma posmā vērtējamo normatīvo aktu atlasi (ņemto vērā datu prasību
apjomu un iespējamo slogu) sadarbībā ar ZM;
1.3. Veikt atlasīto normatīvo aktu datu prasību analīzi un izmaksu izvērtējumu.
2. Pētījuma 1. posmā neietverto, saistošo normatīvo aktu izvērtējums attiecībā uz
ražotājiem pārtikas drošības jomā;
3. Uzņēmēju (pārstrādātāju) apzināšana jautājumos, kas saistīti ar pārtikas drošības
normatīvo aktu un citu saistošo dokumentu uzliktajiem pienākumiem un
uzdevumiem;
4. Pārskata sagatavošana, kurā sniegti konkrēti priekšlikumi par grozījumiem
normatīvajos aktos.
Rezultātus nošķirt šādi: slogs, kas veidojas no normatīvajiem aktiem, un slogs, kas
veidojas, atbildīgajām institūcijām piemērojot normatīvos aktus.
Šī ir atskaite par pētījuma 2. posmu.
1.2. Pētījuma aktualitāte
Pētījuma aktualitāte un nozīmība ir saistīta ar nepieciešamību veicināt Latvijas uzņēmēju
konkurētspēju pārtikas nozarē, samazinot administratīvos šķēršļus produkcijas ražotājiem,
pārstrādātājiem un tirgotājiem. Tas ir ļoti nozīmīgi arī pašreizējā situācijā, kad straujš
pieprasījuma kritums Latvijā un eksporta tirgos, kā arī kredītu nepieejamība būtiski
ietekmē pārtikas nozari Latvijā. Administratīvo izdevumu samazināšana ir viena no
iespējām vietējo ražotāju atbalstam.
- 8 -
Pētījums ir aktuāls ES plānotā mērķa kontekstā. Atjaunotajā ES Lisabonas stratēģijas
dokumentā par vienu no prioritātēm
2
 Eiropas Komisijas ir izvirzījusi vispārējo mērķi –
panākt, lai uzņēmējdarbības regulēšanas vide būtu vienkārša un kvalitatīva.
Eiropas Komisija 2006. gada novembrī ierosināja sākt vērienīgu rīcības programmu, lai
samazinātu ES spēkā esošā regulējuma administratīvo slogu. Ņemot vērā to, ka
administratīvo slogu rada gan ES, gan valstu tiesību akti, pēc Eiropas Komisija
ierosinājuma Eiropadome 2007. gada pavasara sanāksmē noteikusi kopīgu administratīvā
sloga samazināšanas mērķi 25% apmērā, kas ir jāsasniedz līdz 2012. gadam.
Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā mērķi ir3
:
− uzņēmumu administratīvo izmaksu mērīšana, kuras veido izdevumi, sniedzot
informāciju ES saskaņā ar ES un dalībvalstu tiesību aktiem;
− informācijas sniegšanas pienākumu identificēšana un priekšlikumu izstrādāšana
nevajadzīga sloga samazināšanai.
Šī iniciatīva tiek uzskatīta par īpaši svarīgu Eiropas maziem un vidējiem uzņēmumiem
(MVU), kas veido 99% no visiem uzņēmumiem un sastāda divas trešdaļas no
nodarbinātības. Tā kā šie uzņēmumi ir nelieli, tos īpaši ietekmē nesamērīgs likumdošanas
un administratīvais slogs, jo MVU ir ierobežoti līdzekļi un zināšanas, lai tiktu galā ar
komplicētiem likumiem un noteikumiem4
.
Šī Eiropas iniciatīva dod arī iespēju Latvijai produktīvāk diskutēt ar ES institūcijām par
normatīvo aktu vienkāršošanu un precizēšanu ES līmenī.
Arī Latvijā administratīvā sloga mazināšana uzņēmējiem atsevišķos dokumentos tiek
definēta par vienu no valdības prioritātēm5
.
LR Zemkopības ministrija (ZM) 2007. gadā ir veikusi pirmo pilotprojektu administratīvā
sloga mazināšanai, vērtējot iespējas samazināt administratīvo slogu saistībā ar tiešiem un
platību maksājumiem6
. Savukārt, LR Ekonomikas ministrija (EM) 2007. gadā ir veikusi
pilotprojektus administratīvo izmaksu mērījumiem 5 jomās – nodokļu administrēšana,
būvniecība, administratīvās prasības degvielas apritē un darījumos ar nekustamo īpašumu,
administratīvās prasības, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.
2008. gadā tika veikts administratīvā sloga un izmaksu izvērtējuma pārtikas drošības
normatīvajā regulējumā pētījuma 1. posms. Paralēli tam tika veikts Eiropas Komisija
novērtējums par administratīvo slogu pārtikas drošības jomā. Darba izpildītāji ir trīs
starptautiskās kompānijas: Capgemini, Deloitte un Ramboll Management.

2
 EK mājas lapa, http://ec.europa.eu/enterprise/regulation/better_regulation/index_en.htm (19.10.2008.) 3 Eiropas Komisija (2007b) „Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”,
COM(2007)23 4 Eiropas Komisija (2005) „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas
stratēģija” 5 EM pozīcija Nr. 12 „Otrais stratēģiskais pārskats par labāku regulējumu Eiropas Savienībā”, ES
Ekonomikas un finanšu ministru padomes 2008. gada 12. februāra sanāksme 6
 Atskaite internetā: http://www.zm.gov.lv/doc_upl/administrativa_sloga_novertejums.pdf (18.10.2008.)
- 9 -
No 2009. gadā veicamajiem projektiem ir jāpiemin ZM administratīvā sloga un izmaksu
izvērtējuma pārtikas drošības normatīvajā regulējumā 2. posms (šis projekts). Vienlaikus
arī LR Valsts kanceleja ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu ir uzsākusi projektu
“Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana”, ko ir
plānots pabeigt 2013. gadā.
1.3. Pētījuma objekts
Šī pētījuma ietvaros tiek veikts administratīvā sloga novērtējums pārtikas drošības jomā.
Tāpēc definējot pētījuma objektu, ir svarīgi precīzi noteikt, kas šī pētījuma kontekstā tiek
uzskatīts par administratīvo slogu un cik plaši tiek definēta pārtikas drošības joma. Svarīgi
ir arī konceptuāli definēt, kādas normatīvo aktu grupas administratīvo slogu ir plānots
analizēt.
1.3.1. Administratīvais slogs
Ja normatīvajos aktos nosaka dažādas prasības uzņēmējiem, tad tas bieži vien nozīmē arī
papildu izmaksas, lai minētās prasības izpildītu. Visas izmaksas var nosacīti sadalīt trijās
grupās (1. attēls).
Pirmkārt, normatīvajos aktos varētu būt iekļautas prasības, kuru izpilde uzņēmējiem ir
saistīta ar tiešām finansiālām izmaksām. Piemērs ir dažāda veida nodevas, kas uzņēmējam
jāmaksā par atļauju vai sertifikātu saņemšanu.
Otrkārt, normatīvajos dokumentos varētu būt noteiktas prasības, kas uzņēmējam jāievēro.
Tas nozīmē, ka viņam nav jāveic maksājumi valsts budžetā vai kādai citai institūcijai,
tomēr prasību ievērošana saistīta ar papildus atbilstības izmaksām. Atbilstības izmaksas
nosacīti var sadalīt divās grupās – finanšu izdevumi atbilstības prasību ievērošanai
(piemēram, ūdens attīrīšanas iekārtas iegāde, lai ievērotu noteiktas vides prasības) un
administratīvās izmaksas (piemēram, grāmatvedības dokumentācijas kārtošana, dažādu
iesniegumu un atskaišu gatavošana un sniegšana, utt.).
1. attēls. Administratīvās izmaksas7

7
 International SCM Network „Measuring and reducing administrative burdens for business. International
Standard Cost Model Manual”
- 10 -
Treškārt, ES un valsts prasību ievērošanas rezultātā, uzņēmējam varētu rasties izdevumi
sakarā ar strukturālām pārmaiņām kādā no ekonomikas sektoriem vai ekonomikā kopumā.
Ja valsts vai ES politikas dēļ kāds no uzņēmējdarbības veidiem kļūst mazāk pievilcīgs
(piemēram, tiek aplikts ar lielākiem nodokļiem vai konkurentiem tiek piešķirtas
subsīdijas), tas uzskatāms par strukturālām izmaksām šim uzņēmējdarbības veidam.
Tādējādi redzams, ka administratīvās izmaksas veido daļu no izmaksām, kas rodas saistībā
ar normatīvo aktu prasību ievērošanu. Šī pētījuma kontekstā uzmanība tiek pievērsta šai
izmaksu grupai.
Saskaņā ar ES ietekmes novērtējuma vadlīnijām8
, par administratīvām izmaksām ir
uzskatāmas tādas uzņēmumu izmaksas, kuras veidojas pildot likumdošanā noteiktās
obligātās prasības sniegt informāciju valsts institūcijām vai privātpersonām par
veicamajām darbībām, ražotiem produktiem vai notikumiem. Informācijas sniegšanas
prasības šajā kontekstā ir jāuztver plaši, ieskaitot izmaksas, kas saistītas ar marķēšanu,
atskaitēm, uzraudzību vai novērtējumu veikšanu, kas ir nepieciešams, lai sniegtu
informāciju, vai reģistrētos. Dažos gadījumos informācijai ir jābūt iesniegtai valsts
institūcijām, organizācijām vai personām, citos gadījumos tai ir jābūt pieejamai pēc
inspektoru pieprasījuma.
Tomēr ne visas administratīvo izmaksu pozīcijas automātiski uzskatāmas par
administratīvo slogu. Nosacīti visas administratīvās izmaksas ir sadalāmas trīs grupās
atkarībā no darbības motivācijas (2. attēls):
1. Komersants jeb uzņēmējs veic administratīvās aktivitātes, kaut arī normatīvajos aktos
tās netiek prasītas.
2. Uzņēmējs veic tādas administratīvās aktivitātes, kuras tiek prasītas no valsts, ES vai
kādas citas institūcijas puses:
a. uzņēmējs šādas aktivitātes veiktu, pat ja tas netiktu prasīts;
b. uzņēmējs šādas aktivitātes veic tikai tāpēc, ka tas ir noteikts normatīvajos
dokumentos.
2. attēls. Administratīvās izmaksas un administratīvais slogs

8 EC SEC(2005)719 „Impact Assessment Guidelines”, 10. pielikums „Assessing administrative costs
imposed by legislation”
- 11 -
Par administratīvo slogu tiek uzskatītas tikai tādas administratīvās izmaksas, kuras veidojas
sakarā ar darbībām, ko uzņēmējs neveiktu brīvprātīgi. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka
administratīvais slogs nevar būt lielāks par no normatīvajiem aktiem izrietošajām
administratīvajām izmaksām.
Dažos gadījumos uzņēmumi turpinās vākt un sniegt informāciju pat tad, ja tiks atcelti
normatīvajos aktos noteiktie pienākumi (piemēram, informācija, par to, ko viņi pārdod, par
to, ko viņi pērk, informācija akcionāriem u.tml.). Savukārt, citas administratīvās darbības
tiek veiktas tikai tādēļ, ka tas ir noteikts normatīvajos aktos. Tomēr ne vienmēr var
viennozīmīgi objektīvi noteikt kuros gadījumos ir administratīvais slogs, tādēļ ES
vadlīnijas paredz, ka, lai modelis būtu pēc iespējas vienkāršāks un lai minimizētu
subjektīvo vērtējumu, nav nepieciešams atdalīt tīro administratīvo slogu un „labas prakses”
noteikumus.
Administratīvās izmaksas veido šādas uzņēmumos veiktās darbības:
- informācijas ziņošana;
- pierakstu uzturēšana un glabāšana;
- pārbaužu veikšana;
- ziņošana par uzņēmuma darbībām;
- reģistru uzturēšana;
- sadarbība ar kompetento institūciju inspektoriem;
- pieteikumu aizpildīšana subsīdijām un dotācijām;
- pieteikumu aizpildīšana un iesniegšana atļauju saņemšanai;
- produkcijas marķēšana;
- sūdzību un apelāciju iesniegšana kompetentajām institūcijām.
Kaut gan dažas no administratīvajām darbībām nepieciešamas, lai efektīvi sasniegtu
normatīvo aktu mērķus, tomēr praksē novērojami daudzi gadījumi, kur administratīvais
slogs var tikt ievērojami samazināts vai pat atcelts, neietekmējot normatīvo aktu mērķus.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas pamatnostādnēm9
 ir šādas tipiskas situācijas, kad veidojas
administratīvais slogs:
- informācijas sniegšanas prasības izriet no noteikumiem, kuri ir atcelti vai grozīti
(piemēram, informācijas sniegšanas pienākums autotransporta jomā, kuru ieviesa,
kad starptautiskajiem pārvadājumiem ES bija vajadzīgas īpašas atļaujas);
- informācija ir jāsniedz pārāk bieži, ņemot vērā notikumu norisi;
- informācijas sniegšanas biežums un datums dažādām prasībām nav saskaņots;
- vienu un to pašu informāciju pieprasa dažādas iestādes;
- viena un tā pati informācija ir jāiesniedz dažādā formātā (piemēram, elektroniski
un uz papīra);
- informācijas prasības attiecas uz visiem bez izņēmuma, t.i., pat tiem, kuru nozīme
attiecīgajā jomā ir salīdzinoši neliela;

9
 Action Programme for Reducing Administrative Burdens in the European Union.
http://ec.europa.eu/enterprise/regulation/better_regulation/docs/com_2007_23_en.pdf
- 12 -
- juridiskās prasības ir tik sarežģītas, ka nav saprotams, kāda informācija ir jāvāc
un/vai kā to nosūtīt.
Nacionālo normatīvo aktu vienkāršošana iespējama, ja maksimāli tiek izslēgti informācijas
sniegšanas pienākumi vai izmainīti to parametri (informācijas sniegšanas biežums, mērķa
grupas u.tml.). Piemēram:
- novecojušo vai dublējošo informācijas sniegšanas prasību atcelšana;
- konkrētu mērķa grupu, piemēram, mazo uzņēmumu, atbrīvošana no noteiktām
prasībām;
- informācijas ziņošanas biežuma samazināšana.
Izmainot normatīvos aktus, būtiski nemainot to galvenos mērķus, rodas daudzas iespējas
administratīvā sloga samazināšanai. Tomēr šeit būtu jāņem vērā, ka noteiktu mērķa grupu
atbrīvošana no normatīvo aktu prasībām var izkropļot godīgu un efektīvu konkurenci starp
uzņēmumiem. Turklāt, lai veiktu izmaiņas normatīvajos aktos, nepieciešams salīdzinoši
ilgs laiks.
1.3.2. Pārtikas drošības joma
Lai noteiktu, kādus pārtikas drošības jeb nekaitīguma normatīvos aktus analizēt un vērtēt
projekta izpildes gaitā, 2008. gadā tika izvēlētas pārtikas drošības sadaļas atbilstoši EK
pārtikas drošības definīcijai10 un tās papildinātas, ņemot vērā ZM speciālistu ieteikumus
par blakusproduktu utilizācijas jautājumu iekļaušanu.
Pārtikas drošība šajā kontekstā ietver visus jautājumus, kuri ir saistīti ar:
- pārtikas un pārtikas produktu higiēnu un nekaitīgumu;
- dzīvnieku veselību un labturību;
- dzīvnieku barību;
- dzīvnieku reģistrāciju;
- produktu marķēšanu un iepakošanu;
- augu veselību;
- pārtikas piesārņojumu;
- blakusproduktu utilizāciju.
Tā kā iepriekšējā projekta izpildes etapā 2008. gadā jau tika izvērtēta daļa no pārtikas
nekaitīgumu nodrošinošo normatīvo aktu blokiem jeb sadaļām, tad 2009. gadā tiek
analizēti un vērtēti normatīvie akti, kas pieder šādām pārtikas nekaitīgumu nodrošinošām
normatīvo aktu sadaļām:
- pārtikas higiēna un nekaitīgums;
- dzīvnieku barība;
- dzīvnieku veselība un labturība (skatīt šīs atskaites 3.1.2. sadaļu).

10 COM (2007) 23 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas
Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai “Rīcības programma administratīvā sloga
samazināšanai Eiropas Savienībā”
- 13 -
Izmaksu analīze tiks veikta lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādē, transportēšanā un pārtikas
tirdzniecībā strādājošām fiziskām un juridiskām personām.
1.3.3. Analizējamie normatīvie akti
Pārtikas drošības jomu regulējošus dokumentus nosacīti var sadalīt vairākās grupās:
1. Nacionālie normatīvie dokumenti (LR likumi un MK noteikumi);
2. ES normatīvie akti (galvenokārt ES Regulas un Direktīvas);
3. Starptautiskie dokumenti (vadlīnijas, līgumi, utt.).
Tomēr ņemot vērā, ka dažāda līmeņa normatīvie akti juridiski ir saistīti, par izejas punktu ir
uzskatāmi Latvijas normatīvie akti (3. attēls).
3. attēls. Analizējamie normatīvie akti
Analīze tiek veikta visiem informācijas sniegšanas pienākumiem, kuri izriet no
analizējamajiem normatīvajiem aktiem un nosaka pienākumus lauksaimniecībā, pārtikas
un barības ražošanā un pārstrādē, transportēšanā un/vai tirdzniecībā.
Tiek pieņemts, ka visi lauksaimniecībā, pārtikas un barības ražošanā un pārstrādē,
transportēšanā un/vai tirdzniecībā strādājošie uzņēmēji ievēro likumdošanas prasības un
līdz ar to netiek analizēts, cik liela daļa pilnā apjomā ievēro likumdošanas prasības un cik
liela daļa neievēro vai ievēro daļēji. Vienīgais izņēmums ir gadījumi, kad absolūti lielākā
daļa personu neievēro kādu konkrētu informācijas sniegšanas pienākumu – šādos
gadījumos ir pieņemts, ka administratīvais slogs neveidojas.
1.4. Pētījumā iesaistītās personas un institūcijas
Darbs ir veikts, sadarbojoties daudzām ieinteresētām pusēm – pārtikas pārstrādātājiem,
lauksaimniekiem, pārtikas ražošanas jomu apkalpojošiem uzņēmumiem, tirdzniecības jomā
strādājošiem, valsts institūcijām un nevalstiskā sektora organizācijām.
No valsts puses pētījuma tapšanā ir iesaistīti Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas
pārstrādes departamenta, Pārtikas veterinārā dienesta, Zāļu valsts aģentūras un
Lauksaimniecības datu centra speciālisti.
- 14 -
Autoru kolektīvs izsaka lielu pateicību Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram
Marekam Samohvalovam, ģenerāldirektora vietniekam Gintam Majoram, Pārtikas
uzraudzības departamenta direktoram Ernestam Zavadskim, Pārtikas centra direktoram
Gatim Ozoliņam, bet īpaši dienesta speciālistiem (Dacei Grinhofai, Tatjanai Marčenkovai,
Edvīnam Oļševskim, Zandai Turkai, Ērikai Pauliņai, Ilzei Plīkšai, Aivaram Rolsteinam,
Mārtiņam Seržantam, Ingrīdai Sproģei, Neldai Hasanai, Tatjanai Garančai, Vitai
Zalcmanei, Sandrai Smuļko, Ivetai Kociņai, Līgai Arājumai, Mārim Balodim un citiem
dienesta darbiniekiem), kā arī Lauksaimniecības datu centra speciālistiem un īpaši
direktora vietniecei Ernai Galvanovskai par atsaucību, pacietību un atbalstu.
Pētījuma ietvaros tika veiktas diskusijas un intervijas ar 32 pārtikas un barības pārstrādē,
transportēšanā un lauksaimniecībā strādājošām personām ar mērķi labāk identificēt
notiekošos procesus, noteikt finanšu un laika resursu izlietojumu administratīvo prasību
izpildei, un kvalitatīvāk izstrādāt priekšlikumus sloga mazināšanai.
Pētījuma izpildes grupa:
Irina Pilvere, vadošā pētniece, Dr.oec. LLU.
Vulfs Kozlinskis, pētnieks, Dr.habil.oec. LLU
Ligita Melece, pētniece, Dr.oec., LVAEI
Aleksejs Nipers, pētnieks, Mg.oec., EBI
Dina Popluga, pētniece, Mg.biol., LLU doktorante, LVAEI
Ilze Šēna, asistente, LVAEI
- 15 -
2. Veikto administratīvā sloga novērtējumu apskats
2.1. ES dalībvalstu pieredze administratīvā sloga samazināšanā
2.1.1. Vispārīgās pamatnostādnes
Daudzās valstīs, veicot administratīvā sloga jeb birokrātisko šķēršļu samazināšanu, kas
balstīta uz pētījumu rezultātā iegūtiem novērtējumiem un priekšlikumiem, t.sk. pārtikas
drošības jomā, ir konstatēts, ka ir administratīvā sloga samazināšanai var piemērot
horizontālos pasākumus.
Šādus horizontālos pasākumus var iedalīt sekojošās grupās:
- „vienas pieturas aģentūras” principa ieviešana un reģistrācijas vienkāršošana
(Dutch Cabinet, 2006). EK (European Commission, 2007a) uzsver, ka tas
vienkāršotu un paātrinātu uzņēmuma izveidi, kā arī līdz vienai nedēļai samazinātu
vidējo laiku, kas nepieciešams uzņēmuma izveidei;
- papīra formāta (informācija, dati, atļaujas, deklarācijas u.tml.) aizvietošana ar
citiem mūsdienīgiem komunikāciju veidiem (online, e-pasta, tālruņa un satelīta
izmantošana) (Seerden., Stroink, 2002; The Advisory Committee on Paperwork
Burden Reduction, 2008). EK (Commission of the European Communities, 2009)
norāda, ka elektroniska saziņa ir būtisks instruments, lai mazinātu administratīvo
slogu uzņēmumiem, ar nosacījumu, ka tā ir labi pielāgota uzņēmumu un iestāžu
vajadzībām un tādēļ EK gatavojas turpināt mazināt administratīvo slogu, veicinot
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu;
- reģistrācijas, licenču un atļauju iegūšanas laika samazināšana;
- inspekciju skaita un to ilguma samazināšana (Commission of the European
Communities, 2009);
- veidlapu vienkāršošana un ziņošanas prasību samazināšana.
ES jaunākās pamatnostādnes un secinājumi
Vērtējot kopējās uzņēmējdarbības attīstības tendences, kas saistītas ar administratīvā sloga
samazināšanu, EK (European Commission, 2007) secina, ka, lai gan tiesību aktos
uzņēmumiem ir noteiktas dažāda veida izmaksas, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)
administratīvo slogu uzskata par “nopietnāko uzņēmējdarbības šķērsli” pēc pieprasījuma
trūkuma tirgū. Liela daļa MVU arī “uzskata, ka administratīvie noteikumi kopumā
pasliktinās”.
EK Administratīvā sloga mazināšanas Eiropas Savienībā trešā labāka regulējuma
stratēģiskajā pārskatā (Commission of the European Communities, 2009) sniegts
sākotnējais novērtējums par administratīvajām izmaksām, kas rodas uzņēmumiem, kad tie
izpilda juridiskos pienākumus sniegt informāciju valsts iestādēm vai trešajām personām
(ziņošana, inspekcija, statistika u.c.). Sākotnējais novērtējums liecina, ka:
- 16 -
- kopumā 42 ES tiesību akti rada administratīvās izmaksas aptuveni 115 līdz 130
miljardu EUR apmērā. 13 prioritārajās jomās, ko aptver programma, lielākais
samazināšanas potenciāls ir nodokļu un muitas tiesībās, kā arī uzņēmējdarbības
tiesībās, jo šīs jomas attiecīgi veido aptuveni 60 % un 20 % no visām
administratīvajām izmaksām. Šīm jomām seko pārtikas nekaitīgums, darba apstākļi,
lauksaimniecība un lauksaimniecības subsīdijas, kā arī transports. Katra no šīm
jomām rada administratīvās izmaksas no 5,7 līdz 3 miljardiem EUR . Ļoti liela daļa
administratīvā sloga ir neefektīvas valsts un privātās administrācijas darbības
rezultāts (no 30 % līdz 40 %);
- lielākajā daļā prioritāro jomu uzņēmumiem visdārgāk izmaksā „sadarbība ar
revīziju un inspekciju, ko veic valsts iestādes”. Šāda veida sadarbībā bieži vien tiek
iesaistīti augsti kvalificēti darbinieki uz diezgan ilgu laiku. Lai gan revīzija un
inspekcijas ir nepieciešamas, lai sasniegtu sabiedriskos mērķus, administratīvo
slogu varētu ievērojami samazināt, jo īpaši, uzlabojot riska novērtējumu, kas ir
izpildes pasākumu pamatā.
Šajā dokumentā norādīts, ka administratīvā sloga novērtēšana nenorāda konkrēti, kas ir
vajadzīgs un kas ir nevajadzīgs, bet detalizēts sākotnējais novērtējums atklāj, kas maksā
visdārgāk un/vai ko uzņēmumi uzskata par vislielāko traucēkli. Tas arī norāda, kas rada šo
administratīvo slogu, un tādējādi var to mazināt. Atšķirībā no samazināšanas programmām,
kas izveidotas, reaģējot uz vispārīgām sūdzībām, sākotnējais novērtējums ļauj ātri noteikt,
kur varētu sākt administratīvā sloga samazināšanu, lai pēc iespējas atvieglotu uzņēmumu
darbību.
Daudzi piemēri apliecina, lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu labākus
rezultātus, ir nepieciešama koordinēta darbība gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Tas nozīmē,
ka paralēli ir jāuzrauga panāktais administratīvā sloga samazinājums ES un dalībvalstu
līmenī. Dalībvalstis arī ir aicinātas valstu programmu ietvaros turpināt apzināt, kādas
pārmaiņas būtu nepieciešamas ES līmenī, lai ļautu šīm valstīm atcelt nevajadzīgu
administratīvo slogu.
ES līmenī ir izpētīts, ka vidēji 32% no tā administratīvā sloga, kurš izriet no ES
likumdošanas tekstiem, izraisa dalībvalstu papildus prasības (tā sauktās „gold plating”)
un/vai neefektīvas un nevajadzīgas administratīvās procedūras nacionālajā jeb valstu
līmenī
11.
Paredzamais samazinājums prioritātēs, kas skar lauksaimniecības un pārtikas sfēru ir
attēlots 1. tabulā.
EK izvirza mērķi apzināt, kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas ES līmenī, lai ļautu
dalībvalstīm atcelt nevajadzīgu administratīvo slogu. Šajā apzināšanas procesā nozīmīga
loma ir gan dalībvalstu valstisko un nevalstisko institūciju, gan atsevišķu uzņēmumu
ierosinājumiem (Commission of the European Communities, 2009).

11 EUBusiness (2009) “Cutting red tape – Overview of reduction measures”,
http://www.eubusiness.com/SMEs/red-tape.09
- 17 -
1. tabula. Paredzamie samazinājumi dažās no prioritārajām sfērām ES līmenī
Prioritārās sfēras
Paredzētais sloga
samazinājums, %
Lauksamniecība/Lauksaimniecības subsīdijas (1.vietā ES
prioritātēs) -36%
Pārtikas drošība (6. vietā ES prioritātēs) -31%
Zivsaimniecība (6. vietā ES prioritātēs) -45%
Avots: Court of Justice, 2009
ES „Mazo uzņēmumu akts”12 nosaka 10 pamatprincipus ES kopējā telpā, lai uzlabotu
administratīvo un likumdošanas vidi visā ES un ļautu MVU realizēt pilnībā savu
potenciālu: radītu jaunas darba vietas un sekmētu uzņēmuma izaugsmi. Aktā uzsvērts, ka
MVU, it īpaši mazie un ģimenes uzņēmumi, ir jaunu darba vietu radītāji un sekmē
attīstību.
EK (European Commission, 2007a) atzīmē, ka, lai samazinātu slogu MVU, kuriem tas ir
nesamērīgi liels, jāpieņem, ka uz MVU neattiecas ES tiesību aktu administratīvās prasības,
ja vien pēc tā nav īpašas nepieciešamības un jautājumu nevar labāk atrisināt valsts,
reģionālajā vai pašvaldības līmenī. Ja uz MVU attiecas ES tiesību akti, jāizstrādā īpaši
pasākumi, lai tiem palīdzētu. ES telpā ir jārod veidi, kā samazināt esošo slogu, ja tas ir
iespējams un kā nākamais solis ir modernizēt pārvaldes iestādes, lai tās sniegtu
pārredzamus un paredzamus pakalpojumus un spētu nodrošināt efektīvus tiesiskās
aizsardzības līdzekļus.
EK (Commission of the European Communities, 2008) atzīmē, ka uz mazajiem un
vidējiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem gulstas neproporcionāli
liels normatīvais un administratīvais slogs – ir aprēķināts: ja par normatīvajām saistībām
lielais uzņēmums par vienu darbinieku izdod 1 EUR, mazais uzņēmums par vienu
darbinieku vidēji izdod līdz pat 10 EUR. EK rosina dalībvalstis ieviest dažādus pasākumus,
no kuriem uz lauksaimniecības un pārtikas sfēru visvairāk attiecas sekojošie:
- samazināt nodevas un izmaksas uzņēmuma reģistrācijai, ņemot vērā labākos ES
piemērus;
- turpināt samazināt uzņēmuma reģistrēšanai nepieciešamo laiku līdz vienai
nedēļai, ja tas vēl nav sasniegts;
- samazināt nepieciešamo atļauju un licenču daudzumu uzņēmējdarbības
uzsākšanai, samazinot to saņemšanas laiku līdz 1 mēnesim, ja tas nerada ļoti
nopietnu risku cilvēkiem vai videi;
- nepieprasīt uzņēmējiem informāciju, kura ir pieejama administratīvajās
institūcijās, ja vien informāciju nav nepieciešams atjaunot;

12 The “Small Business Act” for Europe, SME Union, 2008, http://www.eubusiness.com/SMEs/sba/
- 18 -
- izveidot kontaktpunktu, kur ieinteresētās puses varētu sniegt informāciju un
priekšlikumus par prasībām un procedūrām, kas ir neproporcionālas un/vai
nevajadzīgas, jo kavē MVU darbību;
- būt pārliecinātiem, ka mikrouzņēmumiem netiek prasīts piedalīties jebkāda veida
(valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa) statistikas aptaujās un informācijas sniegšanā
biežāk kā reizi trīs gados;
- nodrošināt „viena punkta” kontaktu, caur kuru uzņēmēji var noskaidrot visu
nepieciešamo ar konkrēto uzņēmējdarbību saistīto informāciju, izpildīt
nepieciešamās procedūras un formalitātes elektroniskā veidā.
2.1.2. Pārtikas drošības joma
Atsevišķās ES dalībvalstīs administratīvā sloga samazināšana noris sekojošos veidos:
- novēršot to administratīvo slogu, kuru izraisa valsts nacionālās prasības;
- veicot aptaujas, tiek ievākta informācija no uzņēmējiem, t.sk.
lauksaimniekiem/zemniekiem, par lielāko administratīvo slogu. Ja tā izcelsme ir
ES likumdošanā iekļautās prasības, tad tas tālāk tiek ziņots ES struktūrām, lai
rastu optimālu risinājumu.
Administratīvā sloga novērtēšanas ES līmenī rezultātā, kā arī profesionālo organizāciju un
dalībvalstu spiediena rezultātā tiek izmainītas šādas prasības pārtikas drošības jomā
13
(Council of European Union, 2009):
- par dzīvnieku blakusproduktu apriti;
- par dzīvnieku barības apriti;
- par pārtikas piedevām un aromatizētājiem;
- dzīvnieku transportēšanas prasības;
- ĢMO izsekojamība;
- liellopu identifikācija un reģistrēšana, liellopu gaļas un produktu marķēšana;
- aitu un kazu identifikācijas un reģistrēšanas prasības;
- pārtikas marķēšanas un cenu norādes prasības.
ES līmeņa pētījumā (Fiore, Natale, Hofherr, 2008) ir šādi ieteikumi:
- elektroniska dzīvnieku identifikācija to pārvietošanas laikā
(iekraušana/izkraušana), kas samazina administratīvo slogu audzētājam;

13 Food safety. http://ec.europa.eu/enterprise/policies/better-regulation/administrative-burdens/priorityareas/food/index_en.htm
- 19 -
- tīrīšanas un dezinfekcijas pierakstu atcelšana;
- dzīvnieku infekcijas un aizsargzonu kartēšana, kas sniedz iespēju dzīvnieku
pārvadātājiem un institūcijām novērst riskus slimību izplatīšanai.
Analizējot 10 ES dalībvalstu likumdošanas izraisīto administratīvo slogu (Department for
Environment, Food and Rural Affairs, 2007), secināts, ka tas ir visaugstākais šādās jomās:
veterinārā medicīna, mājlopu identifikācija un pārvietošana; lauksaimniecības dzīvnieku
labturība.
Pētījumā konstatēts, ka lauksaimniecībā pamatā darbojas mazie uzņēmumi un tiem ir
jāievēro vides, patērētāju aizsardzības, dzīvnieku veselības un labturības prasības.
Rezultātā šim sektoram ir pārlieku jeb neproporcionāli augsts administratīvais slogs, skatīt
2. tabulu.
2. tabula. Administratīvais slogs dažās ES dalībvalstīs lauksaimniecības jomā
Likumdošanas prasību klasifikācija Apvienotā
Karaliste Nīderlande Dānija Zviedrija
A 46% 32% 15% 88%
B 21% 54% 66% 8%
C 34% 14% 19% 4%
Avots: Department for Environment, Food and Rural Affairs, 2007
Dažādās valstīs ES likumdošanas ieviešana un nacionālo prasību izvirzīšana ir atšķirīga,
kur dažās valstīs nacionālās prasības ir niecīgas, piemēram, Zviedrijā (2. tabula), bet citās
nozīmīgas (Apvienotā Karaliste).
Nīderlande
Nīderlandē (Netherlands Cabinet, 2006) konstatēti šādi fakti un veikti šādi pasākumi:
- kopš 2006. gada atcelta govju identifikācijas un reģistrācijas instrukcija un govs
īpašniekam, ja tas veic paziņojumu ar interneta palīdzību, nav nepieciešana govju
reģistra uzturēšana papīra veidā, kur ziņošana var notikt trijos veidos: caur
interneta vietni – online, elektroniski – e-pasta un ar telefona palīdzību, ierunājot
informāciju (Van Ek, 2007). Ziņošana ir iespējama 24 stundas diennaktī visu
gadu;
- kopš 2007. gada cūku un liellopu transportēšana notiek ar digitālās identifikācijas
un reģistrācijas sistēmas palīdzību. Šajā sistēmā ir apvienotas visas datu plūsmas,
kas skar: identifikāciju un reģistrāciju; cūku piegādi; dzīvnieku slimību kontroli.
Bez tam informācija ir jāsniedz retāk, jo to izmanto vairakkārt.
Kopš 2007. gada netiek prasīts, lai pārtikas transporta tīrīšana un dezinfekcija tiktu
reģistrēta.
- 20 -
Tiek atcelta tā nacionālā (valsts) likumdošana, kuras prasības nav noteiktas ES līmenī,
piemēram, Maizes un Rauga noteikumi tika atcelti 2005. un 2006. gadā.
No 2009. gada janvāra tiek atceltas detalizētas pārtikas marķēšanas prasības. Marķējumā
jānorāda sastāvdaļas un alergēni, bet informāciju par vitamīniem, minerāliem izplata
interneta vietnē.
Apvienotā Karaliste
Priekšlikumos ir atzīmēta mājas lapas izveidošana, kas nodrošina uzņēmējiem ātru un
efektīvu jaunākās informācijas saņemšanu no Apvienotās Karalistes (AK) Vides, pārtikas
un lauku vides departamenta – administratīvie ietaupījumi 2,9 miljoni GBP/gadā.
Kaut gan vidēji AK inspekcijas lauksaimniekiem vidēji ir tikai 1,3 reizes gadā, tomēr
zemnieki uzskata, ka tās vienalga ir pārāk bieži (Department for Environment, Food and
Rural Affairs, 2007).
Bez tam AK lauksaimnieki iebilst pret dažādo pierakstu veikšanu un uzglabāšanu, kas rada
ievērojamu administratīvo slogu un ir neefektīva procedūra, nenodrošina prasību izpildi, jo
ar pierakstiem var viegli manipulēt (Department for Environment, Food and Rural Affairs,
2005).
Lauksaimnieki atbalsta vadlīniju izstrādi un to ievērošanu darbībā, kā arī vēlas inspektorus,
kas ir elastīgi un sniedz padomus, bet, ja pārkāpumi ir nelieli, tad nepielieto sodus.
AK apzināts administratīvais slogs pārtikas un lauksaimniecības jomā un konstatēts, ka
vislielākos slogu izraisa pierakstu veikšana (3. tabula).
3. tabula. Administratīvais slogs pārtikas un lauksaimniecības jomā Apvienotajā Karalistē
Informācijas sniegšanas pienākuma tips Nozīmība
Pierakstu veikšana 38,4%
Pieteikums subsīdijām vai atbalstam 23,3%
Pieteikums atzīšanai 8,9%
Avots: pēc HM Governmen, 2008
Vācija
Vācijas Lauksaimnieku apvienība, 2006.gadā veicot aptauju (Department for Environment,
Food and Rural Affairs, 2007), izveidojusi birokrātijas „Melno grāmatu”, kur
administratīvais slogs, pēc to nozīmības lauksaimnieku vērtējumā ir šāds:
- 1. vietā slogs, kas saistīts ar vienoto platību maksājumu un enerģētiskajiem
augiem;
- 2. vietā „savstarpējās atbilstības” prasības un procedūras, it īpaši inspekcijas;
- 21 -
- 3. vietā veterinārās medicīnas regulējums, kas nosaka dažādu pierakstu veikšanu.
Zemnieki pieprasa lielāku elastību un vēlas, lai viņi nebūtu pilnībā atbildīgi par
dzīvnieku veselību;
- 4. vietā pēc zemnieku domām ir pārlieku birokrātiskās un neproporcionālās
prasības, kas attiecas uz mājlopu identifikāciju un reģistrēšanu, it īpaši dzīvnieku
apzīmēšanu un pārvietošanas reģistrēšanu.
Francija
Francijā Lauksaimniecības ministrija organizēja aptauju, kuras rezultātā no
lauksaimniekiem saņemti 8000 ieteikumi administratīvā sloga samazināšanai (Department
for Environment, Food and Rural Affairs, 2007). Kā viens no galvenajiem ieteikumiem
tika minēta inspekciju vienkāršošana. Zemnieki pieprasa jaunus loģiskus politikas
instrumentus un inspekcijas režīmus.
Dānija
Vislielākie iebildumi par administratīvo slogu pārtikas drošības jomā zemniekiem ir par
veterinārajām prasībām, dzīvnieku veselības un labturības prasībām, dzīvnieku
identifikācijas un reģistrēšanas prasībām. Pirmajā vietā sloga ziņā ir šādas informācijas
reģistrēšana: veterināro medikamentu; dzīvnieku pārvietošanas, kā arī inspekciju veikšanas
jomā.
Aptauja identificēja šādas lauksaimnieku vēlmes:
- radīt labākus, vienkāršākus un efektīvākus procesus;
- vienkāršāku un ciešāku institūciju sadarbību, lai apvienotu informācijas
pieprasīšanu un inspekcijas;
- lielāku elastību likumdošanas prasībās;
- novērst prasību dublēšanos, tam sekojošu nevajadzīgu administrēšanu un
inspekciju.
2.2. Pētījuma pirmā posma rezultāti
Pētījuma 1. posma ietvaros kopējais administratīvais slogs uzņēmējiem no analizētajiem
normatīvajiem aktiem 2008.gadā pārtikas drošības normatīvajā regulējumā ir novērtēts
4,362 milj. LVL apmērā.
Vērtējot administratīvo slogu, ko veido atsevišķi normatīvie akti, ir jāatzīmē, ka absolūti
lielākā sloga daļa veidojas no MK 2003. gada 1. decembra noteikumiem Nr. 712
„Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”,
veidojot aptuveni 71% no visa analizējamo likumdošanas aktu administratīvā sloga
(Error! Reference source not found.. tabula).
Turklāt trīs visvairāk apgrūtinošie normatīvie akti kopā veido 90% no administratīvā sloga,
savukārt, 11 pirmie veido 99% no kopējā aprēķinātā sloga (4. tabula).
- 22 -
4. tabula. Administratīvais slogs no analizētajiem normatīviem aktiem
Normatīvais akts
Sloga
lielums
(LVL)
Sloga
struktūra
(%)
MK 2003. gada 1. decembra noteikumi Nr. 712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas
un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 3 081 494 70,92
MK 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 811 „Slaucamo govju pārraudzības kārtība” 647 790 14,92
MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 5 „Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības
prasības” 179 688 4,15
MK 2008. gada 20. maija noteikumi Nr. 358 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības
svaigpiena apritei” 100 394 2,14
MK 2007. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 486 „Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un
atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas
pārvadāšanai”
86 115 1,93
MK 2003. gada 18. marta noteikumi Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un
reģistrācijas kārtība” 83 498 1,90
MK 2007. gada 14. augusta noteikumi Nr. 557 "Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas
un reģistrācijas kārtība" 44 432 0,90
MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 6 „Gaļas liellopu pārraudzības kārtība” 31 917 0,69
MK 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 677 „Noteikumi par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes
pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus” 29 964 0,55
MK 2008. gada 13. maija noteikumi Nr. 327 “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu
veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība” 23 650 0,55
MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs
svaigpiena apritei nelielā apjomā” 9 784 0,39
MK 2002. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 287 „Cūku pārraudzības kārtība” 7 497 0,17
MK 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu
apritei nelielā apjomā” 7 435 0,17
MK 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 400 „Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no
tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību
profilaksei un apkarošanai”
6 587 0,15
MK 2005. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 246 „Medus bišu pārraudzības kārtība” 5 941 0,14
MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 407 „Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles
noteikumi” 5 438 0,13
MK 2003. gada 18. februāra noteikumi Nr. 85 „Aitu pārraudzības kārtība” 3 215 0,05
MK 2004. gada 24. februāra noteikumi Nr. 97 „Piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība” 2 011 0,04
MK 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai
ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” 1 891 0,03
MK 2006. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un
zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos” 1 261 0,03
MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 742 „Noteikumi par valsts nodevu par atļaujas
izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai” 982 0,02
MK 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 589 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki piegādā
medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un veterinārajām prasībām medījamo
dzīvnieku vai to gaļas apritei”
358 0,01
MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei nelielā apjomā” 329 0,01
MK 2003. gada 4. novembra noteikumi Nr. 626 „Dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības
aprites kārtība” 244 0,01
MK 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 842 „Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas
saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas
kārtību”
184 0,00
MK 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 298 „Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un
apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki” 172 0,00
- 23 -
MK 2003. gada 4. marta noteikumi Nr. 102 „Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un
dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību” 61 0,00
Veterinārmedicīnas likums, 2001 (26.04.) 26 0,00
MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 741 „Noteikumi par kārtību, kādā kontrolē un apkaro
salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu
ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei
galapatērētājam”
9 0,00
4 362 366 100
Vērtējot datu prasību sadalījumu pēc izcelsmes, secināts, ka aptuveni divas trešdaļas (66%)
no kopējā datu prasību sloga veido «B» līmeņa prasības, kuras izriet no ES un
starptautiskiem dokumentiem. Turklāt vēl 11% veido «A» grupas datu prasības, kuras tiešā
veidā ir noteiktas ES vai citos starptautiskajos dokumentos. Savukārt, nacionālās, vai «C»
līmeņa prasības veido 23% no kopējā datu prasību veidotā sloga (4. attēls).
23%
66%
11%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
ABC
4. attēls. Datu prasību sadalījums pēc izcelsmes
Tas nozīmē, ka valstij ir iespējas mazināt slogu, mainot datu prasības. Taču ņemot vērā, ka
aptuveni trīs ceturtdaļas ir «B» datu prasības, pastāv ierobežojumi.
Vēl viena no iespējām administratīvā sloga samazināšanai, ir mainīt procedūras un
procesus. Tas ir īpaši aktuāli gadījumā, kad pēc iespējas ātrāk grib sasniegt efektu no sloga
samazināšanas, jo tas neprasa mainīt ES vai starptautiskos dokumentus.
Pētījuma rezultātā ir izstrādāta virkne priekšlikumu administratīvā sloga samazināšanai. Ja
kopējais administratīvais slogs gadā veido 4,362 milj. LVL, tad priekšlikumu ieviešanas
rezultātā administratīvais slogs uzņēmējiem samazinātos par 1,651 milj. LVL, kas veido
37,8%. Līdz ar to tiktu sasniegts ES un Latvijas mērķis samazināt administratīvo slogu
vismaz par 25%.
- 24 -
5. tabula. Priekšlikumu ietekme uz administratīvo slogu
Normatīvais akts
Sloga
lielums
(LVL)
Priekšlikumi
(LVL)
Sloga
samazinājums
(%)
MK 2003. gada 1. decembra noteikumi Nr. 712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un
novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 3 081 494 1 270 090 41,2
MK 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 811 „Slaucamo govju pārraudzības
kārtība” 647 790 159 007 24,5
MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 5 „Lauksaimniecības dzīvnieku
vispārīgās labturības prasības” 179 688 69 958 38,9
MK 2008. gada 20. maija noteikumi Nr. 358 „Veterinārās, higiēnas un
nekaitīguma prasības svaigpiena apritei” 100 394 29 724 29,6
MK 2007. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 486 „Noteikumi par valsts nodevu
atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām,
kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai”
86 115 21 263 24,7
MK 2003. gada 18. marta noteikumi Nr. 127 „Pārtikas uzņēmumu darbības
atzīšanas un reģistrācijas kārtība” 83 498 37 011 44,3
MK 2007. gada 14. augusta noteikumi Nr. 557 "Dzīvnieku barības apritē
iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība" 44 432 29 261 65,9
MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 6 „Gaļas liellopu pārraudzības kārtība” 31 917 9 325 29,2
MK 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 677 „Noteikumi par dzīvnieku un
dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz
veterināros (veselības) sertifikātus”
29 964 - 0,0
MK 2008. gada 13. maija noteikumi Nr. 327 “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes
produktu veterināro (veselības) sertifikātu izsniegšanas kārtība” 23 650 180 0,8
MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās
nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā” 9 784 7 759 79,3
MK 2002. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 287 „Cūku pārraudzības kārtība” 7 497 557 7,4
MK 2006. gada 18. jūlija noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības
zvejas produktu apritei nelielā apjomā” 7 435 7 435 100,0
MK 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 400 „Veterinārās prasības akvakultūras
dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu
akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai”
6 587 2 272 34,5
MK 2005. gada 12. aprīļa noteikumi Nr. 246 „Medus bišu pārraudzības kārtība” 5 941 - 0,0
MK 2007. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 407 „Veterināro zāļu marķēšanas,
izplatīšanas un kontroles noteikumi” 5 438 1 767 32,5
MK 2003. gada 18. februāra noteikumi Nr. 85 „Aitu pārraudzības kārtība” 3 215 1 559 48,5
MK 2004. gada 24. februāra noteikumi Nr. 97 „Piena šķirņu kazu pārraudzības
kārtība” 2 011 995 49,5
MK 2006. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes
produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” 1 891 1 490 78,8
MK 2006. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 286 „Obligātās nekaitīguma prasības
mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos” 1 261 657 52,1
MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 742 „Noteikumi par valsts nodevu
par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai” 982 - 0,0
MK 2007. gada 28. augusta noteikumi Nr. 589 „Noteikumi par kārtību, kādā
mednieki piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazos daudzumos, un
veterinārajām prasībām medījamo dzīvnieku vai to gaļas apritei”
358 332 92,8
- 25 -
MK 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 665 „Higiēnas prasības olu apritei
nelielā apjomā” 329 251 76,2
MK 2003. gada 4. novembra noteikumi Nr. 626 „Dzīvnieku ārstnieciskās un
diētiskās barības aprites kārtība” 244 - 0,0
MK 2006. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 842 „Noteikumi par šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku
audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību”
184 55 30,0
MK 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 298 „Kārtība, kādā veic to infekcijas
slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki” 172 - 0,0
MK 2003. gada 4. marta noteikumi Nr. 102 „Noteikumi par dējējvistu labturības
prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību” 61 4 7,1
Veterinārmedicīnas likums, 2001 (26.04.) 26 - 0,0
MK 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 741 „Noteikumi par kārtību, kādā
kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas
infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu
iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam”
9 - 0,0
Kopā 4 362 366 1 650 952 37,8
Jāatzīmē, ka priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs no dažādiem
administratīvajiem aktiem samazināsies neproporcionāli – vienā gadījumā samazinājums ir
par 100%, citā gadījumā - netika atrastas iespējas slogu samazināt (5. tabula). Vislielākā
ietekme ir priekšlikumu ieviešanai MK 2003. gada 1. decembra noteikumiem Nr. 712, kuri
arī veido lielāko daļu no šogad izpētītā kopējā administratīvā sloga.
- 26 -
3. Administratīvā sloga novērtējums pārtikas drošības jomā
Latvijā
3.1. Pētījuma metodika
3.1.1. Standarta izmaksu modelis
Administratīvā sloga novērtējuma veikšanai pārtikas drošības normatīvajā regulējumā ir
izmantots Standarta izmaksu modelis (SIM), ko ir izstrādājusi SCM Network14 ekspertu
grupa. Vienlaikus tiek ņemtas vērā arī Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas ietekmes
novērtējumu veikšanai15, kuras gan lielā mērā atkārto SIM metodiku.
SIM ir arī viena no visplašāk izmantotām pieejām administratīvo izmaksu un sloga
novērtēšanai uzņēmējdarbībā. Modeļa teorētiskais pamatojums ir salīdzinoši vienkāršs,
tomēr tajā pat laikā orientēts uz problēmas būtību – ar tā palīdzību tiek novērtēts
administratīvais slogs saistībā ar normatīvajos dokumentos noteikto prasību izpildi. Šajā
metodē uzmanība netiek koncentrēta uz politikas mērķiem un uzņēmēju finansiālajām
saistībām, bet tikai uz administratīvajām darbībām, vai, precīzāk sakot, informācijas
sniegšanas pienākumiem (angliski: informational obligation).
Informācijas sniegšanas pienākumi izriet no likumdošanas dokumentiem, kuros ir atrunāti
uzņēmēju pienākumi nodrošināt publisko sektoru un trešās puses ar informāciju. Vienā
likumdošanas dokumentā varētu būt vairāki informācijas sniegšanas pienākumi, bet var arī
nebūt neviena. Saskaņā ar SIM metodi, informācijas sniegšanas pienākumi nozīmē ne tikai
informācijas sniegšanu, bet arī tās apkopošanu un glabāšanu (un to sniegšanu
nepieciešamības gadījumā).
Modelī pieņemts, ka katru atsevišķu informācijas sniegšanas pienākumu veido viena vai
vairākas datu prasības (angliski: data requirements). Savukārt, lai sagatavotu informāciju
saskaņā ar katru datu prasību, nepieciešams veikt vienu vai vairākas administratīvās
aktivitātes (angliski: activities). Informācijas sniegšanas pienākumu, datu prasību un
aktivitāšu savstarpējā saikne redzama 5. attēlā.
5. attēls. Administratīvā sloga novērtējuma shēma

14 Organizācijas mājas lapa: www.administrative-burdens.com 15 „Impact Assessment Guidelines”, EC SEC(2005)791
- 27 -
Sloga novērtējums tiek veikts naudas izteiksmē, vērtējot laika un finanšu resursu patēriņu
dažādu prasību izpildei.
Saskaņā ar SIM, administratīvā sloga novērtēšanai nepieciešams veikt izmaksu
novērtējumu katrai atsevišķai aktivitātei, tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai visas
administratīvās darbības tiktu korekti uzskaitītas un lai kāda no darbībām netiktu uzskaitīta
vairākas reizes. Līdz ar to rezultātā jāizveidojas modelim, kas atspoguļo reālo situāciju,
nevis balstīts tikai uz teorētiskiem pieņēmumiem.
SIM paredz administratīvo izmaksu sadalīšanu divās grupās – vienreizējās izmaksas sakarā
ar biznesa pierašanu pie jaunām administratīvajām prasībām un periodiskās izmaksas,
veicot administratīvās aktivitātes. Gan vienreizējās, gan periodiskās izmaksas parasti tiek
iekļautas, veicot iepriekšēju (ex-ante) novērtējumu, savukārt paveiktā novērtējuma (expost) shēmā parasti tiek vērtētas tikai periodiskās izmaksas. No praktiskā viedokļa atšķirība
starp ex-ante un ex-post ir tāda, ka ex-ante gadījumā tiek novērtēts dokumentu iespējamais
administratīvais slogs, nākotnē to ieviešot, savukārt ex-post gadījumā tiek vērtēta spēkā
esošu dokumentu faktiskā administratīvā sloga ietekme.
Šī pētījuma ietvaros novērtējums tiks veikts pēc ex-post shēmas, vērtējot tos noteikumus
un piemērojot tādas izmaksas, kuras ir aktuālas pētījuma veikšanas laikā, tomēr atsevišķas
pozīcijas tiks novērtētas arī pēc ex-ante sistēmas (atsevišķi neiekļaujot vienreizējās
izmaksas), jo dažas informācijas sniegšanas saistības vēl tikai tiek plānots uzsākt, un
uzņēmēji tās vēl nevar novērtēt, pamatojoties uz savu pieredzi.
Pētījuma ietvaros pamatā tiek vērtēts „vidējais” uzņēmums ar vidējo resursu izmantošanas
efektivitāti. Šāds „vidējais” uzņēmums noteikts, veicot speciālās un detalizētās intervijas ar
uzņēmējiem un analītiski vērtējot katras darbības efektivitāti, kārtojot administratīvās
saistības. Konkrēti ir analizēts, cik liels katram no uzņēmumiem ir dažādu resursu patēriņš,
veicot noteiktu administratīvu aktivitāti, un tad iegūtie rezultāti ir savstarpēji salīdzināti.
Gadījumā, ja kādam no uzņēmumiem rezultāti ir izteikti zemāki vai izteikti augstāki par
vidējiem grupas rezultātiem, tie nav iekļauti aprēķinos, pamatojoties uz to, ka šie
uzņēmumi darbojas efektīvāk vai – gluži otrādi – neefektīvi, salīdzinot ar „vidējo”
uzņēmēju grupu. Ja šādu gadījumu nav, tiek aprēķināts vidējais aritmētiskais skaitlis.
Vairākos gadījumos aprēķinos izmantots arī ekspertu vērtējums „vidējam” uzņēmumam vai
laika novērtējums līdzīgu aktivitāšu novērtējumam.
Lai definētu administratīvo prasību izcelsmi, SIM metodika paredz visu datu prasību
sadalīšanu trijās kategoriju grupās:
- «A» grupa;
- «B» grupa;
- «C» grupa.
«A» grupas prasības ir tādas prasības, kas nacionālajos normatīvajos aktos ir tieši iekļautas
no ES direktīvām, regulām vai citiem starptautiskiem dokumentiem un precīzi nosaka kāda
informācija ir jānorāda uzņēmumiem.
- 28 -
«B» grupas prasības izriet no ES direktīvām, regulām vai starptautisko saistību prasībām.
Šādu prasību mērķis ir formulēts ES normatīvajos aktos, bet to ieviešana, t. sk. specifiskas
datu prasības, atstāta dalībvalstu pārziņā.
«C» grupas prasības ir tādas prasības, kas noteiktas vienīgi nacionālajos normatīvajos
aktos.
SIM metodikā noteikts, ka prasību sadalījums trijās kategorijās ir ērts rīks, lai noteiktu, cik
lielā mērā administratīvā sloga veidošana ir nacionālās politikas un cik lielā mērā
starptautiskās politikas rezultāts. Nacionālā līmeņa normatīvo dokumentu mainīšana prasa
mazāk laika un resursu, un valdībai to ir vieglāk izdarīt salīdzinājumā ar izmaiņām
starptautiskajos dokumentos. Līdz ar to nacionālā līmenī izveidoto administratīvo slogu
īstermiņā ir vieglāk samazināt.
SIM metode paredz plašu dažādu pušu iesaisti novērtēšanas procesā – uzņēmējus,
profesionālās organizācijas, ekspertus, nevalstisko sektoru un valsts institūcijas16.
Pieredze iepriekšējos pētījumos liecina, ka no loģikas un pētījuma precizitātes viedokļa ne
vienmēr iespējams strikti ievērot SIM metodiku. SIM metodika ir vispārējā bāze
administratīvā sloga novērtējumiem, un tajā nav atrunātas dažādas nianses, kuras izriet no
dažādu analizējamo jautājumu specifikas. Līdz ar to no mūsu puses vairākās vietās šī
metodika varētu tikt nedaudz papildināta (attiecīgi atzīmējot kur).
3.1.2. Normatīvo aktu identificēšana
SIM metodika paredz, ka viens no pirmajiem uzdevumiem šāda veida pētījumos ir
normatīvo aktu identificēšana. Konsultējoties ar Zemkopības ministrijas speciālistiem, tika
izvēlēti šādi LR normatīvie akti analīzes veikšanai pētījuma 2. posma ietvaros:
− 1998. gada 19. februāra likums “Pārtikas aprites uzraudzības likums”, ar
grozījumiem: 2001. (13.12), 2002. (12.09.), 2003. (06.11.), 2004. (21.10.), 2005.
(17.11.), 2005. (15.12.), 2006. (19.12.), 2007. (27.09.), 2007. (06.12.), 2008.
(24.01.);
− 2007. gada 15. novembra likums “Ģenētiski modificēto organismu aprites likums”;
− MK 2008. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 844 „Mājputnu un inkubējamo olu
aprites kārtība”;
− MK 2008. gada 29. septembra noteikumi Nr. 806 „Pārstrādei paredzēto aveņu un
zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas kārtība”;
− MK 2006. gada 01. augusta noteikumi Nr. 637 „Obligātās nekaitīguma prasības
materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”, ar grozījumiem MK
noteikumi Nr. 757. (16.09.2008.);

16 SCM Network (2005) „International Standard Costs Manual; measuring and reducing administrative
burdens for businesses”, http://www.administrativeburdens.com/filesystem/2005/11/international_scm_manual_final_178.doc (skatīts 20.06.2009.)
- 29 -
− MK 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 300 „Obligātās nekaitīguma prasības
pārtikai paredzētās neiepakotās šķidrās eļļas un tauku pārvadāšanai pa jūru”;
− MK 2005. gada 23. augusta noteikumi Nr. 634 „Noteikumi par dabīgā
minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un
kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz
izsniegšanas izmaksas”, ar grozījumiem: MK noteikumi Nr. 1029 (27.12.2005.);
− MK 2004. gada 27. jūlija noteikumi Nr. 631 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas
sistēmas darbību pārtikas apritē”;
− MK 2004. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 276 „Noteikumi par zvejas un akvakultūras
produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības
nosacījumiem un darbības kontroli”, ar grozījumiem: MK noteikumi Nr. 1034
(21.12.2004.), MK noteikumi Nr. 1056 (16.12.2008.);
− MK 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 207 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem”;
− MK 2003. gada 01. aprīļa noteikumi Nr. 149 „Noteikumi par obligātajām
nekaitīguma prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku
izcelsmes pārtikas produktos”;
− MK 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 302 „Ātri sasaldēto pārtikas produktu aprites
noteikumi”;
− MK 2007. gada 27. februāra noteikumi Nr. 156 „Gaļas, maltas gaļas, mehāniski
atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi”;
− MK 2008. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 30 “Noteikumi par prasībām ģenētiski
modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un
kontroles kārtību”;
− 2008. gada 23. oktobra likums „Dzīvnieku barības aprites likums”;
− MK 2009. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 80 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas
sistēmas darbību dzīvnieku barības apritē”;
− MK 2005. gada 31. maija noteikumi Nr. 382 „Kārtība, kādā kontrolē dzīvnieku
barības kravas uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas
noliktavās”;
− MK 2005. gada 31. maija noteikumi Nr. 358 „Dzīvnieku barības paraugu ņemšanas
kārtība”, zaudēja spēku 2009. gada 30. jūnijā;
− MK 2004. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 237 „Noteikumi par dzīvnieku barībā un
barības sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām”;
− MK 2004. gada 25. marta noteikumi Nr. 166 „Dzīvnieku barības marķēšanas
kārtība”;
- 30 -
− MK 2005. gada 13. decembra noteikumi Nr. 947 „Labturības prasības dzīvu zivju
turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās”, ar
grozījumiem: MK noteikumi Nr. 408. (19.06.2007.);
− MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1079 „Dzīvnieku pārvadāšanas
noteikumi”;
− MK 2004. gada 18. marta noteikumi Nr. 142 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu
tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”, ar grozījumiem MK noteikumi
Nr. 980. (20.12.2005.), MK noteikumi Nr. 299. (18.04.2006.);
− MK 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām aitu un kazu apritei”;
− MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumi Nr. 301 „Veterinārās prasības govju un cūku
apritei”;
− MK 2004. gada 18. marta noteikumi Nr. 145 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām zirgu apritei un importam no trešajām valstīm”;
− MK 2007. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 415 „Kārtība, kādā izsniedz, aptur,
pārreģistrē un anulē speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai un
veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un
pārreģistrēšanu, kā arī novērtē aptieku, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavu, zāļu un
veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstību un zāļu labas izplatīšanas prakses
atbilstību”;
− MK 2006. gada 05. maija noteikumi Nr. 744 „Kārtība, kādā veic uzraudzību un
informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan
cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo
rezistenci”.
3.1.3. Informācijas sniegšanas pienākumu, datu prasību un aktivitāšu identificēšana
Šī darba posma ietvaros visos analizējamajos MK noteikumos vispirms identificēti un
izdalīti informācijas sniegšanas pienākumi un tad arī datu prasības un nepieciešamās
aktivitātes.
Saskaņā ar SIM metodiku, ir iespējamas ļoti dažādas informācijas sniegšanas pienākumu
grupas, piemēram:
- informācijas reģistrēšana;
- informācijas ziņošana;
- iesniegumu sagatavošana un iesniegšana;
- ziņošana par izmaiņām;
- atļauju un sertifikātu saņemšana;
- produkcijas marķēšana;
- sadarbība ar kontrolējošām institūcijām, utt.
- 31 -
Ievērojami vairāk ir tā saucamo datu prasību. Vienā iesniegumā parasti ir vairākas datu
prasības – kā, piemēram, iesnieguma iesniegšana, PVD kontroles, atļaujas saņemšana,
kārtējās inspekcijas, informācijas uzskaite žurnālā, utt.
Pilno informācijas sniegšanas pienākumu un datu prasību sarakstu var aplūkot atskaites
pielikumos.
Lai labāk saprastu, kā tiek noteikti informācijas sniegšanas pienākumi, datu prasības un
aktivitātes, izskatīsim vienu piemēru.
MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1079 „Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”
paredz, ka dzīvnieku pārvadāšanai ir jāsaņem dzīvnieka pārvadātāja atļauja vai atļauja
transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai.
Lai saņemtu šo atļauju, ir jāveic vairākas darbības. Faktiski tas notiek sekojoši – vispirms
ir jāiziet apmācība un jāsaņem kvalifikācijas sertifikāts, tad ir jāsaņem veidlapa un šī
veidlapa jāaizpilda, tad šo iesniegumu jāiesniedz PVD, kā arī jāsamaksā valsts nodeva par
apliecības izsniegšanu un ar samaksu apliecinošu dokumentu jāiet saņemt šī atļauja PVD
teritoriālajā struktūrvienībā (6. tabula).
6. tabula. Informācijas sniegšanas saistības, datu prasību un aktivitāšu piemērs
Informācijas sniegšanas
pienākumi Datu prasības Aktivitātes
Kvalifikācijas sertifikāta par zināšanām
dzīvnieku pārvadāšanā saņemšana
Veidlapas saņemšana
Veidlapas aizpildīšana
Juridiskās personas nosaukums vai
fiziskās personas vārds, uzvārds
Reģistrācijas numurs vai personas
kods
Adrese
Tālruņa numurs
Dzīvnieka pārvadājuma veids
(tuvais, tālais)
Pārvadājamā dzīvnieka suga
Iesnieguma iesniegšana PVD
teritoriālajā struktūrvienībā
Samaksas veikšana par apliecības
izsniegšanu (valsts nodeva)
Dzīvnieka pārvadātāja
atļaujas (apliecības) vai
atļaujas
transportlīdzeklim
dzīvnieku pārvadāšanai
saņemšana
Atļaujas saņemšana PVD teritoriālajā
struktūrvienībā
Atsevišķos gadījumos vienā pozīcijā ir apvienotas vairākas datu prasības. Piemēram,
6. tabulā atspoguļotā datu prasībā „Personas vārds, uzvārds” teorētiski ir divas datu
prasības, tomēr šajā gadījumā tās tiek analizētas kopā, jo pēc būtības ir viena grupa.
- 32 -
Datu prasību sniegšanai veicamas konkrētas aktivitātes. Šajā gadījumā personai vispirms ir
jāiziet kursi kvalifikācijas sertifikāta par zināšanām dzīvnieku pārvadāšanai saņemšanai un
jāsaņem šis sertifikāts, tad ir jāsaņem veidlapa (atsevišķos gadījumos tas varētu prasīt
laiku, atsevišķos – nē). Taču bez šīs aktivitātes nevar iztikt, jo, nesaņemot veidlapu, to
nevar aizpildīt. Aizpildot veidlapu, ir jāsamaksā valsts nodeva un jāsaņem maksājumu
apliecinošs dokuments. Tad ir jāiesniedz iesniegumu un maksājumu apliecinošu
dokumentu PVD teritoriālajā struktūrvienībā. Iesniedzot šos dokumentus, ir jāsagaida,
kamēr atļauja tiks sagatavota, un tad PVD teritoriālajā struktūrvienībā tā ir jāsaņem.
SIM metodika paredz 16 standarta administratīvās aktivitātes. Tomēr, mūsuprāt, šajā
sarakstā nepieciešams iekļaut vēl dažas pozīcijas. Svarīgākā no tām – „Veidlapas
iesniegšana”, jo atsevišķos gadījumos fiziski braukšana informācijas iesniegšanai varētu
prasīt salīdzinoši daudz laika, ko uzņēmējs tērē sakarā ar informācijas sniegšanas saistību
izpildi.
3.1.4. Datu prasību un aktivitāšu sadalījums pēc izcelsmes
Lai sniegtu pārskatu par administratīvā sloga izcelsmi, datu prasības sadalāmas trijās
grupās («A», «B», vai «C») atkarībā no tā, vai šīs pozīcijas izcelsme meklējama ES vai
valsts normatīvajos aktos.
Jāpiebilst, ka šajā darba posmā darba grupa secinājusi – kaut arī loģika un lietderība šādai
sistematizēšanai ir, tomēr SIM ietvaros piedāvātā metodika noteikti ir pilnveidojama.
Piemēram, SIM metodika paredz, ka datu prasības sadalāmas «A», «B» un «C» grupās, lai
secinātu, kāda ir administratīvā sloga izcelsme. Taču, ja visas datu prasības kāda konkrēta
informācijas sniegšanas pienākuma ietvaros ir «A» grupā, tas nozīmē, ka šo informācijas
sniegšanas pienākumu administratīvais slogs ir ES veidots un valsts nacionālā līmenī to
nevar ietekmēt. Ja valsts nolemj, ka visu šo ES pieprasīto informāciju uzņēmējs var nosūtīt
pa internetu un viņam nav jābrauc pašam, kā tas bija agrāk, tad faktiski valsts var ietekmēt
«A» grupas izcelsmes prasības un to radīto administratīvo slogu. Tas šķietami ir pretrunā ar
«A» izcelsmes prasību definīciju.
Ņemot vērā šāda veida neskaidrības, tika nolemts veikt šī jautājuma analīzi divos
griezumos. Pirmais – aprēķinu veikšana saskaņā ar SIM metodiku, kas ļautu secināt, cik
liela daļa no pieprasītās informācijas izriet no ES («A» grupa), cik – no valsts («C» grupa)
un cik – no ES, bet ar valsts interpretāciju («B» grupa). Savukārt, otrs šī jautājuma analīzes
griezums ļautu atbildēt, cik lielu daļu no administratīvā sloga valsts teorētiski var ietekmēt
nacionālā līmenī.
3.1.5. Saistīto prasību identificēšana un demarkācija
Pētījuma ietvaros ir vērtēti tādi informācijas sniegšanas pienākumi, kuri izriet no
analizējamajiem normatīvajiem aktiem. Vienīgais izņēmums ir MK 2007. gada 26. jūnija
noteikumi Nr. 415 „Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālas atļaujas
(licences) farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par
to izsniegšanu un pārreģistrēšanu, kā arī novērtē aptieku, zāļu un veterināro zāļu
lieltirgotavu, zāļu un veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstību un zāļu labas
izplatīšanas prakses atbilstību”, kur izanalizēti tikai tie informācijas sniegšanas pienākumi,
- 33 -
kuri ir noteikti veterināro zāļu tirgotājiem (bet netiek analizētas prasības cilvēkiem
paredzēto zāļu kontekstā).
Atsevišķos normatīvajos aktos veidojas informācijas sniegšanas pienākumu pārklājums un
dublēšanās. Piemēram, tas ir aktuāli gadījumā ar MK 2004. gada 18. marta noteikumiem
Nr. 142 „Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību
dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”, kuros
21.1. punktā ir noteikts, ka personu, kura saņem produktus no citām dalībvalstīm vai kuras
sadala šo produktu kravas, ir jāreģistrē PVD. Administratīvais slogs, ko veido šis
informācijas sniegšanas pienākums, jau tika novērtēts šī pētījuma 1. posma ietvaros, kad
tika analizēti MK 2008. gada 14. augusta noteikumi Nr. 557 „Dzīvnieku barības apritē
iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”.
Līdzīgā veidā arī likumos ir daudz tādu informācijas sniegšanas pienākumu, kuri dublējās
ar MK noteikumu prasībām (kur šo prasību izpilde ir atrunāta detalizēti). Piemēram,
Pārtikas aprites uzraudzības likumā no 16 informācijas sniegšanas pienākumiem, tikai
viens ir atzīts par MK noteikumos nedublēto.
3.1.6. Segmentu identificēšana
Saskaņā ar SIM metodiku, pirms aprēķinu veikšanas nepieciešams identificēt uzņēmēju
grupas, uz kurām prasības attiecas atkarībā no resursiem, kuri tiek prasīti informācijas
sniegšanas pienākumu un datu prasību izpildei.
Jāatzīmē, ka lielākajai daļai informācijas sniegšanas pienākumu informācijas apjoms nav
atkarīgs no uzņēmuma vai saimniecības lieluma vai reģiona. Līdz ar to šiem informācijas
sniegšanas pienākumiem netika veikta segmentēšana. Attiecībā uz tiem informācijas
sniegšanas pienākumiem, kur teorētiski ir atšķirības finanšu un laika resursu izlietojumā
atkarībā no saimniecību lieluma, tika izmantoti vidējie rādītāji.
3.1.7. Kopu, daļu un biežuma identificēšana
SIM metodika nosaka, ka ir nepieciešams:
• identificēt tās kopas, uz kurām attiecināmas informācijas sniegšanas saistības;
• noteikt likmes datu prasībām;
• noteikt datu sniegšanas saistību biežumu.
Identificēt kopas nozīmē noteikt to vai nu uzņēmumu skaitu vai gadījumu skaitu, uz
kuriem attiecināma konkrēta informācijas sniegšanas saistība. Piemēram, 2008. gadā tika
veiktas 7548 dzīvnieku barības kravu dokumentu pārbaudes uz valsts robežas, brīvajā
noliktavā vai muitas noliktavā, pirms tās ieviešanas valstī. Tā ir kopa, uz kuru attiecas
informācijas sniegšanas pienākums saistībā ar šo pārbaužu veikšanu.
Analizējamajos likumdošanas aktos ir identificēti vairāk kā 230 informācijas sniegšanas
pienākumi. Šī iemesla dēļ šeit netiks detalizēti aprakstīts, kādā veidā tiek noteikta kopa
katram no šiem pienākumiem.
- 34 -
Konceptuāli katras atsevišķas kopas noteikšanai tika izmantotas vairākas pieejas. Kaut arī
šis ir administratīvā sloga novērtējums 2009. gadā, tomēr vairākos rādītājos 2009. gada
dati vēl nav un arī pētījuma pabeigšanas brīdī nebūs pieejami, jo gads vēl nebūs beidzies.
Viena no iespējām kopas noteikšanai ir 2008. gada datu izmantošana. Šajā gadījumā ir
pieņemts izmantot 2008. gada datus, ja nav veiktas izmaiņas likumdošanā, kuru dēļ kopa
var palielināties vai samazināties. Gadījumā, ja ir prognozējams kopas palielinājums vai
samazinājums, tika izmantoti tie 2009. gada dati, kuri ir pieejami, tos ekstrapolējot uz visu
gadu.
Attiecībā uz datu prasībām tiek piemērotas nevis kopas, bet daļas – tas nozīmē daļu no
kopas, uz kuru attiecināma konkrētā datu prasība. Absolūti lielākajai daļai datu prasību
piemērojams daļas koeficients, kas vienāds ar viens. Tas nozīmē, ka konkrētās informācijas
sniegšanas saistības ietvaros šī datu prasība attiecināma uz visiem. Līdz ar to datubāzē
atsevišķi netiek izdalītas kopas pirms koeficientiem un koeficienti atsevišķi. Datubāzē
iekļautajās laika un finanšu resursu patēriņa summās jau ņemts vērā tas, uz kādu daļu no
informācijas saistību pildošām personām konkrētā datu prasība attiecināma.
Arī informācijas sniegšanas pienākumu biežums netiks izdalīts atsevišķi, jo jau sākotnēji ir
savākti dati (kopas), kuriem laika periods ir viens gads. Tas tika darīts, lai ievērojami
vienkāršotu aprēķinus, neietekmējot rezultātu kvalitāti.
Tomēr atsevišķās pētījuma vietās tik precīzi dati nav pieejami – tur kopa ir noteikta, ņemot
vērā arī informācijas sniegšanas pienākuma biežumu.
3.1.8. Laika un finanšu resursu patēriņa novērtējuma metodika
Saskaņā ar SIM, aprēķinu veikšanai nepieciešams novērtēt, cik daudz laika un finanšu
resursu prasa katra atsevišķa informācijas sniegšanas pienākuma un datu prasības izpilde.
Saskaņā ar SIM metodiku, faktiskās informācijas ieguvei izmantojamas biznesa intervijas
vai ekspertu novērtējumi.
Administratīvo izmaksu un sloga novērtējumam tiek rekomendēts izmantot galvenokārt
biznesa intervijas, kuras ir veicamas katra atsevišķa informācijas sniegšanas pienākuma
novērtējumam. Tomēr administratīvā sloga novērtējumam var izmantot arī datus no
biznesa intervijām par citiem līdzīgiem informācijas sniegšanas pienākumiem. Vēl viena
metode ir ekspertu novērtējumi – šajā gadījumā eksperti, balstoties uz savu pieredzi un
zināšanām, paši novērtē, cik lielu administratīvo slogu viens vai cits informācijas
sniegšanas pienākums veido.
Taču gadījumos, kad izmaksu novērtējumam netiek izmantotas biznesa intervijas,
nepieciešams pamatojums. SIM metodikas paredz izstrādāt kritērijus vienas vai citas
metodes izmantošanai – kad ir veicamas tiešās intervijas, kad ir izmantojami dati no citām
intervijām un kad – ekspertu vērtējumi.
Jāsaka, ka SIM metodikā nav definēti konkrētie kritēriji, pēc kuriem jāvadās, pieņemot
lēmumu par to, kad veicama biznesa intervija un kad izmantojami ekspertu vērtējumi, bet
tam ir visnotaļ loģisks izskaidrojums – vispārējā metodikā noteikt konkrētus kritērijus ir
ļoti sarežģīti.
- 35 -
Šī novērtējuma veikšanai tika izmantoti šādi kritēriji vienas vai citas metodes
izmantošanai:
m1 – Biznesa intervijas.
Šī ir pamatmetode informācijas saņemšanai par laika un finanšu resursu
izlietojumu, pildot informācijas sniegšanas pienākumus.
m2 – Informācijas izmantošana par līdzīgām ISP.
Ja kopas lielums nepārsniedz 2000 personas, ir iespējams izmantot datus par
laika un finanšu resursu patēriņu, pildot līdzīgus informācijas sniegšanas
pienākumus. Izņēmums varētu būt absolūti identiskas veidlapas – piemēram,
veterinārais sertifikāts.
m3 – Ekspertu metode.
Ja kopas lielums nepārsniedz 500 personas, ir iespējams izmantot ekspertu
metodi. Tas nozīmē, ka vai nu tiek aptaujāti nozarē strādājošie eksperti, vai ir
izdarīti analītiski pieņēmumi. Viens no piemēriem ir laika un finanšu resursu
identificēšana administratīvo prasību izpildei, veicot medus bišu pārraudzību.
Šajā gadījumā tika izmantoti Latvijas biškopības biedrības dati, kurus,
savukārt, šī organizācija ir sagatavojusi, konsultējoties ar saviem biedriem.
m4 – Informācijas saņemšana no valsts iestādēm.
Izmantojama, ja ļauj saņemt informāciju, kas ir precīzāka par biznesa interviju
ietvaros saņemto. Piemēram, no PVD ir iespējams saņemt ļoti precīzu
informāciju par pārtikas apritē strādājošiem uzņēmumiem vai kontrolēm, jo
protokolā inspektors atzīmē laiku, kad ir uzsākta un kad ir beigusies
inspekcija.
3.1.9. Biznesa intervijas
Biznesa interviju mērķis ir noskaidrot, kā personas organizē procesus, kā arī, cik laika un
finanšu resursu prasa dažādu informācijas sniegšanas pienākumu izpilde.
Biznesa interviju veikšanas metodika balstīta uz SIM vadlīnijās aprakstīto. Intervijas tika
veiktas, gan tiekoties ar intervējamām personām, gan veicot telefoniskas aptaujas. Katra
persona tika aptaujāta par vairākiem informācijas sniegšanas pienākumiem. Kur vien
iespējams, intervijas tika organizētas tādā veidā, lai par katru informācijas sniegšanas
pienākumu tiktu aptaujāts vismaz viens mazs, viens vidējs un viens lielais uzņēmums.
SIM metodika paredz nelielu ģenerālkopas daļas intervēšanu un iegūto datu vispārināšanu
uz visu kopu. Tas nozīmē, ka aprēķinos izmantojami pieņēmumi. Tomēr arī tas ir
pietiekami labs atskaites punkts administratīvā sloga indikatīvai novērtēšanai un
administratīvā sloga samazināšanas monitoringam.
- 36 -
3.1.10. Izmaksu parametru noteikšana
Izmaksu parametru identificēšana ir pētījuma posms, kad tiek noteikti pētījuma aprēķinos
izmantojamie koeficienti.
SIM modeļa vadlīnijās iezīmētas trīs izmaksu pozīcijas:
- uzņēmuma iekšējie izdevumi;
- izdevumi par ārpakalpojumiem;
- pirkumi.
Iekšējie izdevumi rodas uzņēmuma iekšējo resursu izmantošanas rezultātā – piemēram,
papildu laika patēriņš esošiem darbiniekiem vai jauna darbinieka pieņemšana. SIM
metodika paredz, ka aprēķinos ir jāņem vērā:
- cik laika prasa dažādu aktivitāšu veikšana;
- kāda ir darbaspēka stundas atalgojuma likme;
- cik lieli ir uzņēmuma infrastruktūras izmantošanas izdevumi.
Izdevumi ārpakalpojumiem parasti nozīmē pakalpojumu pirkšanu no citām fiziskām vai
juridiskām personām. Tas nozīmē: ja uzņēmējs pats nevar vai negrib veikt kādas
aktivitātes, viņš šo pakalpojumu var nopirkt tirgū.
Pozīciju „pirkumi” veido izdevumi, kas nav tiešā veidā saistīti ar darbinieka nodarbināšanu
vai ārpakalpojumu pirkšanu. Pie pirkumiem pieder, piemēram, izdevumi degvielai vai
biļetei, lai aizbrauktu līdz PVD vai dokumentu kopijas sagatavošana, lai to iesniegtu
pielikumā, ja to prasa dažādas iestādes. Ja kādas administratīvās aktivitātes veikšanai
nepieciešamas 2 darba stundas, darbaspēka izdevumu likme ir 2 lati stundā un uzņēmuma
infrastruktūras izmantošana veido vēl 25%, tad kopējie izdevumi šīs aktivitātes veikšanai
būtu 5 lati, un tie ir uzņēmuma iekšējie izdevumi. Tomēr, ja šim darbiniekam nepieciešams
aizbraukt līdz atbildīgajai institūcijai, iztērējot vēl vienu latu biļetes iegādei (pirkums), tad
kopā administratīvie izdevumi šajā gadījumā būtu 6 lati.
Tomēr iepriekš ir izklāstīta vispārējā metodika, kas, veicot administratīvā sloga
novērtējumu pārtikas drošības normatīvajā regulējumā ir izmantota kā bāze.
Veicot aptauju šī pētījuma ietvaros, esam noskaidrojuši, ka absolūti lielāko daļu no
administratīvām darbībām analizējamo informācijas sniegšanas pienākumu ietvaros veic
paši uzņēmumi. Tas arī daļēji ir saistīts ar to, ka bieži vien likumdošanas aktos ir precīzi
noteikts, ka virkne informācijas sniegšanas pienākumu ir jāveic konkrētam uzņēmumam,
vai arī ar to, ka šie informācijas sniegšanas pienākumi ir tieši saistīti ar uzņēmuma
pamatdarbību (piemēram, dažādu žurnālu aizpildīšana), un funkciju deleģēšanai nav
ekonomiskā pamatojuma.
Darbaspēka izmaksu novērtējumam tika izmantoti CSP dati par vienas stundas vidējām
darbaspēka izmaksām 2008. gada pirmajā pusgadā (līdzīgi kā tas bija pētījuma 1. posma
ietvaros, lai arī rezultāti abos posmos būtu savstarpēji salīdzināmi). Vienas stundas
- 37 -
darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā ir noteiktas 3,04 LVL, rūpniecībā 3,10 LVL,
tirdzniecībā 2,98 LVL, bet transportēšanā 3,71 LVL līmenī
17 (7. tabula).
Papildus darbaspēka izmaksām tiek rēķinātas pieskaitāmās izmaksas (angliski: overhead
costs). Pieskaitāmās izmaksas lauksaimniecībā ir noteiktas 20% apmērā, savukārt, citos
analizējamajos sektoros 25% apmērā, un tajās ietilpst tādas izmaksas, kā samaksa par
tālruni, elektroenerģiju, apkuri, izmaksas sakarā ar darbinieku slimībām, administrācija,
utt. Pieskaitāmo izmaksu apmērs ir pieņemts balstoties uz konsultācijām ar uzņēmējiem.
7. tabula. Aprēķinos izmantotie pieņēmumi
Parametrs Lielums
Darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā 3,04 LVL/st.
Darbaspēka izmaksas rūpniecībā 3,10 LVL/st.
Darbaspēka izmaksas tirdzniecībā 2,98 LVL/st.
Darbaspēka izmaksas transportēšanā 3,71 LVL/st.
Darbaspēka izmaksas farmācijas nozarē 5,60 LVL/st
Pieskaitāmās izmaksas lauksaimniecībā 20%
Pieskaitāmās izmaksas rūpniecībā, tirdzniecībā, transportēšanā, farmācijā 25%
Degviela 0,75 LVL/l
Degvielas patēriņa norma 8 l/100 km
Auto nolietojums 0,058 LVL/km
Kopēšana (A4) 0,02 LVL/lpp.
Braukšanas laiks lauksaimniekam līdz PVD nodaļai un atpakaļ 60 min.
Braukšanas attālums lauksaimniekam PVD nodaļai un atpakaļ 60 km
Braukšanas laiks līdz PVD nodaļai un atpakaļ (ne lauksaimniekiem) 40 min.
Braukšanas attālums līdz PVD nodaļai un atpakaļ (ne lauksaimniekiem) 30 km
Apvienoto braucienu skaits uz PVD* pamatā neapvieno
Informācijas nosūtīšana pa pastu uz PVD pamatā pa pastu nesūta
Vidējās viena vēstules nosūtīšanas izmaksas 0,25 LVL
Komisijas nauda par naudas pārskaitījumu lauksaimniekiem 0,8 LVL
Burtnīca, mazā (A5, 48 lpp.) 0,35 LVL
Burtnīca, lielā (A4, 96 lpp.) 1,15 LVL
Mape informācijas glabāšanai, mazā 0,40 LVL
Mape informācijas glabāšanai, lielā 0,95 LVL
Viena zvana minūtes cena 0,03 LVL *
 Gadījumā, ja uzņēmējs brauktu līdz vietai, kur atrodas PVD nodaļa, neatkarīgi no tā, vai viņam būtu nepieciešams
apmeklēt PVD, šis brauciens tiek uzskatīts par apvienoto. Ja viņš brauc tikai speciāli uz PVD, tad brauciens netiek
uzskatīts par apvienoto.
Degvielas cena ir pieņemta 0,75 LVL par vienu litru, pieņemot arī, ka vidējais degvielas
patēriņš ir 8 litri uz 100 kilometriem un automobiļa vidējais nolietojums ir 0,058 LVL uz
katru nobraukto kilometru.

17 Aprēķini tika veikti no kopējām vienas stundas darbaspēka izmaksām atskaitot izmaksas, kuras nav tiešā
veidā saistītas ar pakalpojuma sniegšanu (piemēram, samaksa par atvaļinājumu, darba nespējas, atlaišanas
pabalsti, brīvprātīgās sociālās iemaksas, utt.). Mērķis tam ir nodalīt tīras darbaspēka izmaksas
administratīvo aktivitāšu veikšanai.
- 38 -
Pieņemts, ka vidēji vienas A4 lapas kopijas sagatavošana maksā 0,02 LVL par lapu. Tā tas
tika darīts, jo sarežģīti noteikt, cik faktiski tiek maksāts par kopēšanas pakalpojumiem.
Interviju laikā secināts, ka daļa dokumentus kopē savā uzņēmumā, daļa – citur un bez
maksas, daļa – par maksu, bet ne visi varēja pateikt, cik konkrēti par to maksājuši.
Sarunā ar pārtikas apritē iesaistītajām personām secināts, ka braukšanas laiks un attālums
līdz PVD viņiem prasa vidēji 40 minūtes, un tas atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā.
Tas, ka ārpus lauksaimniecības strādājošiem nokļūšana līdz PVD prasa vairāk laika nekā
lauksaimniekiem, ir saistīts ar to, ka liela daļa koncentrējas Rīgā vai ap to. Sakarā ar to, ka
pilsētā mašīnas pārvietojas lēnāk, arī veidojas starpība.
Interviju laikā secināts, ka braucieni uz PVD parasti netiek apvienoti ar citām darbībām.
PVD parasti apmeklē speciāli, šo darbību neapvienojot ar citām.
Veicot faktisko izmaksu aprēķinus, tika arī pieņemts, ka uz PVD informāciju pa pastu
nesūta, tomēr atsevišķos gadījumos informācija tiek sūtīta pa faksu.
Ņemot vērā šo apvienoto braucienu skaitu, attālumu, degvielas cenu un pieņemto
automobiļu nolietojuma likmi un pa pastu un faksu nosūtīto veidlapu daļu, ir aprēķināts
vidējais efektīvais braukšanas laiks un izdevumi (8. tabula).
8. tabula. Vidējais efektīvais braukšanas laiks un izdevumi
Parametrs Lielums
Vidējais braukšanas laiks vienas veidlapas iesniegšanai PVD 40 min.
Vidējie izdevumi braukšanai vienas veidlapas iesniegšanai PVD 5,28 LVL
Vidējais braukšanas laiks transporta atļaujas iesniegšanai PVD 30 min.
Vidējie izdevumi transporta atļaujas iesniegšanai PVD 3,99 LVL
Atsevišķas administratīvās prasības paredz dažādu maksājumu veikšanu – par atļaujām,
sertifikātiem, nodevas. Kaut arī šo maksājuma summa nav uzskatāma par administratīvo
slogu, pati maksājuma veikšana ir administratīvais apgrūtinājums, jo prasa gan laiku, gan
finanšu resursus pārskaitījuma vai maksājuma veikšanai. Jāatzīmē, ka komisijas maksa ir
atkarīga no maksājuma veikšanas shēmas – vislētāk pārskaitījumu var veikt internetbankā,
vidēji dārgi maksājumu var veikt pasta nodaļā, bet lielākie komisijas maksājumi ir bankās
(turklāt katrā bankā ir savs cenrādis). Šī pētījuma ietvaros ir pieņemts, ka samaksa par
pārskatījuma veikšanu vidēji ir 0,2 lati, un maksājuma veikšana vidēji prasa 5 minūtes. Tas
prasa minimālus laika un finanšu resursus, jo maksājumus pamatā veic grāmatvedība.
Veicot aprēķinus ir pieņemts, ka žurnāliem tiek izmantotas burtnīcas, bet informācijas
glabāšanai mapītes.
3.1.11. Administratīvā sloga samazināšanas pamatprincipi
Rīcības programmā administratīvā sloga samazināšanai ES18 norādīts, ka administratīvo
prasību novērtēšana ES nav mērķis pats par sevi. Mērķis ir mazināt birokrātiju

18 Eiropas Komisija (2007b) „Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā”,
COM(2007)23
- 39 -
uzņēmumiem Eiropā. Tādēļ, lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Komisija ierosina par procesa
vadlīnijām noteikt šādus principus:
- kur vien iespējams, līdz minimumam samazināt ziņojumu sniegšanas biežumu;
- pārskatīt, vai netiek prasīts to pašu informāciju sniegt vairākas reizes, izmantojot
dažādus kanālus, lai mazinātu pārklāšanos (piemēram, pašlaik vairāk nekā viens
tiesību akts nosaka vairākus ISP vides jomā);
- cik vien iespējams aizstāt informācijas iesniegšanu papīra formātā ar ziņojumiem
elektroniski un internetā;
- ieviest informācijas iesniegšanas prasību robežu, ja tas iespējams, samazinot to
MVU vai izmantojot atlasi (MVU administratīvais slogs ir īpaši apgrūtinošs – datu
apkopošanai informācijas nolūkā tas jāņem vērā);
- apsvērt visu nozares uzņēmumu informācijas iesniegšanas prasību aizstāšanu ar
riska metodi – noteiktu informācijas prasības tiem uzņēmējdarbības dalībniekiem,
kuru darbība saistīta ar vislielāko risku;
- samazināt vai likvidēt informācijas iesniegšanas prasības jomās, kur tās saistītas ar
pamatprasībām, kuras kopš informācijas iesniegšanas prasību pieņemšanas ir
samazinātas vai grozītas (piemēram, autopārvadājumu nozarē joprojām ir spēkā
ISP, kas apstiprinātas laikā, kad starptautiskajiem autopārvadājumiem bija
vajadzīgas atļaujas);
- sniegtu oficiālus paskaidrojumus par sarežģītiem tiesību aktiem, kas var palēnināt
uzņēmējdarbības pasākumus vai prasītu tiesību izpratnes iegūšanu.
Kopumā administratīvā sloga samazināšanas galvenie soļi ir sekojoši:
1. Nacionālo normatīvo aktu analīze un administratīvā sloga novērtējums.
2. Ieteikumu izstrādāšana administratīvā sloga samazināšanai.
3. Ieteikumu novērtēšana (ietekmes aprēķināšana, ieviešanas efektivitāte).
Saskaņā ar SIM metodikas principiem pastāv pieci galvenie veidi jeb iespējas
administratīvā sloga samazināšanai (9. tabula).
9. tabula. Administratīvā sloga samazināšanas veidi un veicamās darbības19
Veids Darbība
Samazināt, apvienot vai
uzlabot normatīvos
aktus
• Atcelt normatīvos aktus
• Aizstāt normatīvos aktus ar atbilstošiem prakses kodeksiem
• Atcelt informācijas sniegšanas pienākumus
• Atbrīvot no prasībām noteiktas grupas vai sektorus, piemēram, mazos
uzņēmumus
• Apvienot sekundārus normatīvos aktus un prasības
• Vienkāršot normatīvo aktu terminoloģiju un samazināt to sarežģītību

19 SCM Network (2008) „International Standard Cost Model Network”
- 40 -
Vienkāršot procesu, lai
izpildītu normatīvo aktu
prasības
• Atcelt nevajadzīgas veidlapas, pārbaudes vai datu prasības
• Samazināt laiku, kas tiek patērēts veidlapu aizpildīšanai, uzlabojot to
dizainu un formu
• Noteikt prioritātes resursiem, piemēram, samazināt pārbaudes
uzņēmumiem ar labiem rādītājiem (uz risku balstīta pieeja)
• Samazināt informācijas sniegšanas biežumu līdz minimālam līmenim
• Harmonizēt informācijas pieprasījumus ar citām informācijas sniegšanas
saistībām
Nodrošināt datu plūsmu
starp valsts institūcijām
• Iegūt datus no citām valsts institūcijām, nevis no iesaistītās puses
(piemēram, uzņēmuma)
• Izmantojot IT (informācijas un telekomunikāciju) tehnoloģijas iegūt datus
tieši no iesaistītās puses
• Izveidot vienas pieturas sistēmu iesaistītajām pusēm
• Izstrādāt standarta definīcijas, kas tiek izmantotas normatīvajos aktos
Attīstīt IT tehnoloģiju
izmantošanu
• Nodrošināt veidlapu un citu dokumentu pieejamību internetā
• Veidlapas aizpildīt elektroniski
• Izstrādāt veidlapas, kur nav nepieciešams sniegt nesvarīgu informāciju
• Izveidot vienas pieturas elektronisko portālu
Nodrošināt labākas
vadlīnijas un
informācijas pieejamību
• Izstrādāt vadlīnijas, kuras būtu viegli saprotamas un visiem pieejamas,
piemēram, nodrošinot vadlīniju pieejamību internetā
• Pārrakstīt vadlīnijas vienkāršākā valodā
• Nošķirt obligātās prasības no izvēles prasībām
• Padarīt normatīvos aktus pieejamus tiešsaistē

Normatīvo aktu samazināšana, apvienošana vai uzlabošana
Likumdošanas jomā izstrādājot ieteikumus, kuru mērķis ir samazināt, apvienot vai uzlabot
normatīvos aktus, jākoncentrējas uz ieteikumiem, kas attiecas uz normatīvo aktu izveidi un
to ieviešanas procesiem. Šajā gadījumā nepieciešams analizēt, kā var izvairīties no
atsevišķiem normatīvajiem aktiem un kādus normatīvo aktu ieviešanas mehānismus var
pielietot.
Eiropas Komisija atzīmē, ka daudzas problēmas ir saistītas ar neskaidriem vai nepilnīgiem
jēdzieniem, definīcijām vai noteikumiem, tāpēc nepieciešams vienkāršot normatīvo aktu
terminoloģiju un samazināt to sarežģītību. Divdomību izraisa juridiskā nenoteiktība un
pretrunas, transponējot ES direktīvas dalībvalstu tiesību aktos, kas, savukārt, izraisa
konkurences kropļošanu un iekšējā tirgus sadrumstalošanu20.
Nacionālo normatīvo aktu vienkāršošana iespējama, ja maksimāli tiek izslēgti informācijas
sniegšanas pienākumi vai izmainīti to parametri (informācijas sniegšanas biežums, mērķa
grupas u.tml.). Piemēram:
- novecojušo vai dublējošo informācijas sniegšanas prasību atcelšana;
- konkrētu mērķa grupu, piemēram, mazo uzņēmumu, atbrīvošana no noteiktām
prasībām;
- informācijas ziņošanas biežuma samazināšana.
Izmainot normatīvos aktus, būtiski nemainot to galvenos mērķus, rodas daudzas iespējas
administratīvā sloga samazināšanai. Tomēr šeit būtu jāņem vērā, ka noteiktu mērķa grupu
atbrīvošana no normatīvo aktu prasībām var izkropļot godīgu un efektīvu konkurenci starp

20 Eiropas Komisija (2005) „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas
stratēģija”, COM(2005)535
- 41 -
uzņēmumiem. Turklāt, lai veiktu izmaiņas normatīvajos aktos, nepieciešams salīdzinoši
ilgs laiks.
Lai gan lielākā daļa ES dalībvalstu, samazinot administratīvo slogu, galveno uzsvaru liek
uz esošās likumdošanas pārskatīšanu, nevis uz tās reformēšanu, jaunākā tendence liecina,
ka uzmanība būtu jāpievērš tieši jaunās likumdošanas vai normatīvo aktu izvērtēšanai
pirms to ieviešanas, lai samazinātu jauna administratīvā sloga rašanos21.
Normatīvo aktu prasību vienkāršošana
Izstrādājot ieteikumus informācijas sniegšanas jomā, jākoncentrējas uz informācijas
apmaiņas procesa optimizēšanu starp uzņēmumiem un valsts institūcijām. Piemēram:
- informācijas sniegšanas prasību harmonizēšana, t.i., nodrošināt, lai viena un tā pati
vai līdzīga informācija tiktu prasīta tikai vienu reizi;
- veidlapu, vadlīniju u.tml. dokumentu uzlabošana, padarot tos lietotājiem vieglāk
saprotamus.
Datu plūsmas nodrošināšana starp valsts institūcijām
Efektīvai administratīvā sloga samazināšanai informācijas sniegšanas jomā svarīgi, lai
valsts institūcijas labāk izprastu uzņēmējdarbības procesus, t.i., nepieciešama aktīvāka
ieinteresēto pušu iesaistīšana likumdošanas izstrādāšanas procesā.
Informācijas apmaiņa starp valsts institūcijām un uzņēmumiem var nodrošināt efektīvu
veidu, kā samazināt administratīvo slogu. Informācijas apmaiņa starp institūcijām bieži
vien tiek īstenota, izmantojot IT tehnoloģijas, kas nodrošina efektīvu un drošu datu
plūsmu
22. Īstenojot šo pasākumu, uzņēmumiem nav jāsniedz informācija, kas jau vienreiz
ir sniegta.
Informācijas un telekomunikācijas tehnoloģiju izmantošana
Izstrādājot ieteikumus e-valdības jomā, jākoncentrējas uz informācijas un
telekomunikācijas (IT) tehnoloģiju izmantošanu, atvieglojot informācijas apmaiņu starp
valsts institūcijām un uzņēmumiem. Eiropas Komisija norāda, ka droša integrēta
elektroniskā pārvaldība var palīdzēt samazināt administratīvo slogu, paātrinot procedūras,
samazinot papīra kaudzes, vienveidojot tiesību aktu piemērošanu un samazinot iespējamās
kļūdas23.
Arī OECD norāda, ka IT tehnoloģiju izmantošana var atvieglot administratīvo darbu,
saņemot atļaujas un veicot statistikas datu ziņošanu. Daudzās valstīs jau tagad ir izveidoti
nepieciešamie mehānismi, kas nodrošina pieeju veidlapām un nepieciešamās informācijas
iegūšanu caur internetu24.

21 OECD (2007c) „Cutting Red Tape: National Strategies” 22 OECD (2007b) „Cutting Red Tape: Comparing Administrative Burdens Across Countries. Executive
summary” 23 Eiropas Komisija (2005) „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas
stratēģija”, COM(2005)535 24 OECD (2007b) „Cutting Red Tape: Comparing Administrative Burdens Across Countries. Executive
summary”
- 42 -
Atļauju atjaunošanas sistēmas vienkāršošana
Novērtējot administratīvā sloga samazināšanas pasākumus, OECD īpašu uzmanību vērš uz
atļauju atjaunošanas sistēmas vienkāršošanu. ES prasības atļauju atjaunošanai pamatā tiek
noteiktas nacionālajos normatīvajos aktos, kur atļauju atjaunošana vidēji jāveic ik pēc 5
gadiem, tomēr daudzās pasaules valstīs, piemēram, Jaunzēlandē, atļauju atjaunošana
nerada administratīvo slogu, jo daudzām atļaujām nav nepieciešams veikt atjaunošanu
(izņemot gadījumus, kad tiek konstatēti pārkāpumi), tā kā tās tiek piešķirtas uz
neierobežotu laiku.
Lai samazinātu administratīvo slogu, atsevišķās ES dalībvalstīs veikti attiecīgi pasākumi
atļauju atjaunošanas sistēmas vienkāršošanai. Piemēram, Beļģijā atļauju atjaunošana notiek
automātiski, bet Vācijā atļaujas jāatjauno tikai vienu reizi, pēc tam tās tiek piešķirtas uz
neierobežotu laiku25.
3.2. Normatīvo aktu analīze
Šajā sadaļā ir apskatīti analizējamie normatīvie akti, no tiem izrietošie informācijas
sniegšanas pienākumi, kopu (personas, uz kurām šie pienākumi attiecas) noteikšanas
metodika, kā arī finanšu un laika resursu patēriņa noteikšanas metodika un datu prasību
izcelsme. Detalizēta informācija par katru informācijas sniegšanas pienākuma
administratīvo slogu šeit netiks atspoguļota, jo to ir iespējams apskatīties 1. un 2.
pielikumā, kas ir šī pētījuma neatņemama sastāvdaļa.
Jāatzīmē, ka ne visiem analizējamajiem normatīvajiem aktiem ir identificēti informācijas
sniegšanas pienākumi.
1998. gada 19. februāra likums “Pārtikas aprites uzraudzības likums”
Šā likuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi
nekaitīgas pārtikas apriti, novēršot risku, veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju
intereses.
Likumā ir identificēti 16 informācijas sniegšanas pienākumi, taču 15 no šiem pienākumiem
ir ietverti citos likumdošanas aktos, kuros šie informācijas sniegšanas pienākumi ir atrunāti
detalizēti: atļaujas saņemšana pārtikas izplatīšanai, kura satur ģenētiski modificētus
organismus vai ir ražota no tiem (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.
1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību); pārtikas uzņēmumu atzīšana (MK
2003. gada 18. marta noteikumi Nr.127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un
reģistrācijas kārtība”); pārtikas uzņēmumu, kuru darbība nav jāatzīst, reģistrēšana (MK
2003. gada 18. marta noteikumi Nr.127 „Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un
reģistrācijas kārtība”); paškontroles veikšana pārtikas uzņēmumā (HACCP); atbalsta
sniegšana un nodrošināšana, ka PVD varētu veikt tā kontroli (tiek analizēts katras
kontroles prasības kontekstā); atļaujas saņemšana transportlīdzeklim, kas iesaistīts pārtikas
pārvadāšanā (MK 2007. gada 21. jūlija noteikumi Nr.486 „Noteikumi par valsts nodevu
atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām
nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai”); valsts nodevas samaksāšana par atļaujas

25 Tas pats
- 43 -
izsniegšanu transportlīdzeklim, kas iesaistīts pārtikas pārvadāšanā (MK 2007. gada 21.
jūlija noteikumi Nr.486 „Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas
izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas
pārvadāšanai”); pārtikas marķēšana (MK 2004. gada 23. novembra noteikumi Nr.964
„Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”); izmaksu segšana par PVD veikto dokumentu
ekspertīzi uztura bagātinātāju reģistrēšanai (MK 2007. gada 18. decembra noteikumi
Nr.901 "Noteikumi par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un
kontroles darbību samaksu"); izmaksu segšana par diētiskās pārtikas atbilstības normatīvo
aktu prasībām izvērtēšanu (MK 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr.901 "Noteikumi
par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību
samaksu"); izmaksu segšana par mātes piena aizstājēju reklāmas atbilstības normatīvo aktu
prasībām izvērtēšanu (MK 2008. gada 26. maija noteikumi Nr.370 "Noteikumi par
mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem
zīdaiņiem"); izmaksu segšana par dokumentu ekspertīzi ģenētiski modificēto organismu
ierobežotas izmantošanas, izplatīšanas tirgū atļauju izsniegšanai (Noteikumi par ģenētiski
modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas
kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu
apriti un sabiedrība iesaistāma lēmumu pieņemšanā); izmaksu segšana jaunās pārtikas
izplatīšanas tirgū atļauju izsniegšanai (MK 2005. gada 23. augusta noteikumi Nr.628
"Noteikumi par izmaksu segšanas kārtību un izmaksu apjomu par atļauju izsniegšanu
jaunās pārtikas izplatīšanai tirgū”); izmaksu segšana par atļauju izsniegšanu dabīgā
minerālūdens izplatīšanai (MK 2005. gada 23. augusta noteikumi Nr.634 „Noteikumi par
dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un
kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas
izmaksas”); izdevumu segšana par valsts uzraudzību un kontroli (MK 2007. gada 18.
decembra noteikumi Nr.901 "Noteikumi par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts
uzraudzības un kontroles darbību samaksu").
Tas nozīmē, ka tiešā veidā administratīvo slogu veido tikai viens informācijas sniegšanas
pienākums: rakstiska paziņošana attiecīgajai PVD teritoriālajai struktūrvienībai par to, ka
neatbilstības pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām ir novērstas.
Kopas noteikšanai tika izmantota informācija par neatbilstību skaitu gadā.
Finanšu un laika patēriņa noteikšanai tika izmantoti dati no uzņēmēju intervijām un laiku,
ko prasa līdzīgu procedūru veikšana citu informācijas sniegšanas pienākumu ietvaros.
Kopējais administratīvais slogs, kas tiešā veidā veidojas šī likuma ietvaros ir 227 LVL
gadā.
Prasības izcelsme ir «B» līmenī un izriet no ES Regulas 852/2004.
2007. gada 15. novembra likums “Ģenētiski modificēto organismu aprites likums”
Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma mērķis ir nodrošināt ģenētiski modificēto
organismu drošu apriti, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai
vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un
biotehnoloģijas attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus
bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.
- 44 -
Kopumā likumā ir konstatēti 11 informācijas sniegšanas pienākumi: atļaujas saņemšana
PVD vai Zāļu valsts aģentūrā, lai varētu izplatīt ģenētiski modificētos organismus vidē:
atļaujas saņemšana PVD, lai varētu izplatīt ģenētiski modificētos organismus tirgū;
reģistrēšanās ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, lai varētu audzēt Eiropas
Savienībā atzītos ģenētiski modificētos kultūraugus; atļaujas saņemšana Zāļu valsts
aģentūrā zāļu, kas satur ģenētiski modificētos organismus, klīniskās izpētes veikšanai;
ētikas komitejas atzinuma saņemšana, zāļu klīniskās izpētes veikšanai; PVD atzinuma
saņemšana par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu zāļu klīniskās izpētes
veikšanai; monitoringa pasākumu īstenošana; kompetento institūciju informēšana par
monitoringa rezultātiem; attiecīgo kompetento iestāžu un sabiedrības informēšana, ja ir
kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēku un
dzīvnieku veselībai vai videi; tādas informācijas sistematizēšana un uzglabāšana, kas
saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti (arī uzrādīšana pēc kompetento institūciju
pieprasījuma); attiecīgo kompetento institūciju un sabiedrības informēšana par
gadījumiem, kad saņemti zinātniski pamatoti atzinumi par ģenētiski modificēto organismu
iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.
Līdzīgi kā citos likumos, arī šajā likumā atsevišķas prasības ir izvirzītas vispārējā formā.
Savukārt, detalizētas darbības, kuras ir saistītas ar prasību izpildi, ir atrunātas MK
noteikumos. Šī likuma kontekstā tie ir MK 2008. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 30
“Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas
nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību”, MK 2008. gada 22. septembra
noteikumi Nr. 784 “Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas
izsniegšanas kārtība”, MK 2009. gada 19. maija noteikumu Nr. 453 “Noteikumi par valsts
nodevu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu”,
MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1078 “Ģenētiski modificēto organismu riska
novērtēšanas metodoloģija” un MK 2009. gada 26. maijā noteikumi Nr. 457 “Noteikumi
par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un
atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski
modificēto organismu apriti, un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā”.
Vērtējot to pārtikas apritē iesaistīto organizāciju skaitu, uz kuriem šie noteikumi attiecas,
tika izmantota PVD Pārtikas centra sniegtā informācija. Saskaņā ar šīs institūcijas datiem
2009. gada vasaras vidū nebija tādu uzņēmumu, uz kuriem šie noteikumi būtu attiecināmi.
Ņemot vērā tādu uzņēmumu neesamību, uz kuriem šie noteikumi būtu attiecināmi, arī
administratīvais slogs uzņēmējiem šī likuma kontekstā patlaban neveidojas.
Indikatīvi analizējot, cik birokrātiski sarežģītas ir šī likuma prasības, jāatzīmē, ka šīs
prasības ir birokrātiski sarežģītas. Nozares eksperti atzīmē, ka administratīvā sloga lielums
šajā gadījumā lielā mērā ir saistīts ar Latvijas vēlmi ierobežot ģenētiski modificēto
kultūraugu audzēšanu valstī. Tā kā tiešā veidā aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu
audzēšanu neļauj ES likumdošana, tiek pielietoti birokrātiski šķēršļi.
Kaut arī ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas politika ir politisks lēmums (un
pētījuma grupas kompetences ietvaros nav tiesību apstrīdēt politisko virzību ģenētiski
modificēto organismu izplatīšanas ierobežošanai), taču gribam vērst uzmanību, ka
birokrātiskie šķēršļi padara valsts sistēmu mazāk produktīvu, un līdz ar to tā nav labākā
pieeja politikas īstenošanai.
- 45 -
Administratīvais slogs šī likuma kontekstā pašreiz neveidojas.
MK 2008. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 844 „Mājputnu un inkubējamo olu aprites
kārtība”
Noteikumi nosaka veterinārās prasības mājputnu un inkubējamo olu apritei starp Eiropas
Savienības dalībvalstīm un importam no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Noteikumos ir identificēti 24 informācijas sniegšanas pienākumi. Seši no šiem
informācijas sniegšanas pienākumiem ir detalizēti atrunāti citos noteikumus, un šī iemesla
dēļ šo noteikumu kontekstā aprēķinos nav iekļauti: uzņēmuma reģistrēšana (atbilstoši MK
2003. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 712); uzņēmuma atzīšana (MK 2003. gada
18. marta noteikumos Nr. 127 “Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas
kārtība”); samaksa par atzīšanu (2007. gada 18. decembra noteikumos Nr. 901 “Noteikumi
par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību
samaksu”); uzņēmuma apsekošana atzīšanas procedūras ietvaros (MK 2003. gada
18. marta noteikumos Nr. 127 “Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas
kārtība”); atzīšanas apliecības saņemšana (MK 2003. gada 18. marta noteikumos Nr. 127
“Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība”).
Šo noteikumu analīzes kontekstā iekļauti šādi informācijas sniegšanas pienākumi: ziņošana
PVD par slimības uzliesmojumiem saimniecībā; uzņēmumu uzraudzība un kontrole no
PVD puses; ziņošana vetārstam par izmaiņām mājputnu uzvedībā vai produktivitātē, kas
liecina vai rada aizdomas par infekcijas slimības uzliesmojumu; ziņošana PVD gadījumā,
ja ir aizdomas par infekcijas slimības uzliesmojumu; ziņošana PVD gadījumā, ja tiek
konstatēta mājputnu infekcijas slimība; informācijas reģistrēšana un glabāšana (prasības
šķirnes un vaislas mājputnu un šķirnes un produktīvo cāļu audzēšanas uzņēmumam);
informācijas reģistrēšana (prasības inkubatoram); ziņošana vetārstam par izmaiņām cāļu
uzvedībā vai produktivitātē, kas liecina vai rada aizdomas par infekcijas uzliesmojumu;
ziņošana PVD, ja ir aizdomas par infekciju cāļiem; ziņošana PVD gadījumā, ja tiek
konstatēta cāļu infekcijas slimība; mājputnu infekcijas slimību kontroles programmas
izveidošana; uzņēmuma pārbaudīšana, ja tiek izvestas olas tirdzniecībai ar ES valstīm;
mājputnu veselības pārbaude pirms to nosūtīšanas tirdzniecībai ar ES valstīm; mājputnu,
kas paredzēti kaušanai, veselības pārbaude pirms to nosūtīšanas tirdzniecībai ar ES
valstīm; to mājputnu pārbaudīšana pirms to nosūtīšanas tirdzniecībai ar ES valstīm, kuri
vecāki par 72 stundām un kuri paredzēti medījamo savvaļas putnu krājumu papildināšanai;
veterinārā sertifikāta sagatavošana, veicot mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību starp
dalībvalstīm; konteineru, kuros transportē mājputnus un inkubējamās olas, marķēšana;
sprostu vai krātiņu, kuros transportē vaislas vai produktīvos mājputnus, marķēšana.
Kopējais uzņēmumu skaits, uz kuriem šie noteikumi attiecas, ir noteikts konsultējoties ar
PVD speciālistiem.
Finanšu un laika resursu patēriņa noteikšanai dažādās kombinācijās ir izmantotas visas
pieejas – biznesa intervijas, bet arī PVD speciālistu sniegtā informācija, ekspertu vērtējumi
un informācija no līdzīgiem informācijas sniegšanas pienākumiem.
Kopējā administratīvā sloga apmērs, kas veidojas šo noteikumu kontekstā ir novērtēts
11 194 LVL gadā.
- 46 -
Visām šo noteikumu kontekstā administratīvo slogu veidojošām prasībām ir ES izcelsme
(ES Regula Nr. 90/539/EEK). Aptuveni pusei no šiem noteikumiem ir «A» līmeņa
izcelsme, pusei «B» līmeņa izcelsme.
MK 2008. gada 29. septembra noteikumi Nr. 806 „Pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu
savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas kārtība”
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā atzīst pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu savācējus
un pirmos pārstrādātājus saskaņā ar Komisijas 2004. gada 29. oktobra Regulu (EK)
Nr. 1973/2004, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK)
Nr. 1782/2003 piemērošanai attiecībā uz šīs Regulas IV un IV “a” sadaļā minētajām
atbalsta shēmām un atmatā atstātas zemes izmantošanu izejvielu ražošanai.
Noteikumos ir 11 informācijas sniegšanas pienākumi. Noteikumi nosaka, ka pirmajiem
pārstrādātājiem ir nepieciešama atzinuma saņemšana par atbilstību pārtikas higiēnas
prasībām no PVD; tāpat ir atrunāts, ka ir jāveic savācēja un pirmā pārstrādātāja atzīšana
LAD; pirms atzīšanas savācējam vai pārstrādātājam ir jāreģistrējas LAD klientu reģistrā
(gadījumā, ja tie vēl nav šajā reģistrā); savācējam kopā ar atzīšanas iesniegumu jāiesniedz
LAD iepriekšējā gadā ar pirmo pārstrādātāju noslēgtā līguma kopija vai nodomu protokols
par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu nodošanu kārtējā gadā; gan savācējam, gan
primārajam pārstrādātājam ir jāreģistrē un jāglabā virkne datu gan par to, cik ir savāks, kas
un kam tika pārdots, pārstrādāts, likvidēts, utt.; tāpat LAD ir jāinformē par iesniegtās
informācijas izmaiņām; LAD veic uzņēmumu pārbaudi gan pirms atzīšanas, gan tiem jau
veicot saimniecisku darbību.
Kaut arī informācijas sniegšanas saistību ir visai daudz, to personu skaits, uz kuriem šīs
prasības patlaban attiecas, ir tikai 5 uzņēmumi.
Vērtējot laika un finanšu vajadzības administratīvo prasību izpildei, par pamatu
novērtējuma veikšanai tika izmantota valsts iestāžu sniegtā informācija, kā arī informācija
par resursu izlietojumu līdzīgu prasību izpildei citu ISP ietvaros.
Kopējais administratīvais slogs, ko veido šie noteikumi ir 105 LVL gadā.
Visas prasības ir «B» līmenī un izriet no ES Regulas Nr. 1973/2004 un Regulas
Nr. 1782/2003.
MK 2006. gada 01. augusta noteikumi Nr. 637 „Obligātās nekaitīguma prasības
materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku
Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas
nonāk saskarē ar pārtiku.
Noteikumos ir 3 informācijas sniegšanas pienākumi: iesnieguma iesniegšana PVD Pārtikas
centrā, lai izmantotu materiālu un priekšmetu ražošanā vielas, kuras nav noteikumu
sarakstā; visos tirdzniecības posmos, izņemot mazumtirdzniecību, plastmasas materiāliem
un priekšmetiem, kā arī vielām, kas paredzētas šo materiālu un priekšmetu ražošanai,
pievieno ražotāja izsniegtu deklarāciju; visos tirdzniecības posmos keramikas
izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, pievieno rakstisku
deklarāciju, kas ļauj identificēt preci.
- 47 -
Ir ļoti grūti precīzi noteikt, cik uzņēmumiem tas ir aktuāli un cik reižu katram ir jāgatavo
deklarācija. Turklāt, veicot uzņēmumu aptaujas, tika secināts, ka ne visi šo noteikumu
prasības izpilda. Ņemot vērā, ka šis jautājums no PVD puses netiek kontrolēts, prasību
neizpildei nav nekādu konsekvenču. Arī ārkārtas gadījumi šī jautājuma kontekstā nav
bijuši. Līdz ar to tika izmantoti aptuveni novērtējumi par gadījumu skaitu, kad šo
noteikumu prasības būtu ievērojamas.
Veicot finanšu un laika patēriņa novērtējumu, tika izmantoti dati no uzņēmumu intervijām,
kā arī analītiski aprēķini, kas balstās gan uz uzņēmumu interviju ietvaros gūto informāciju,
gan un ekspertu vērtējumiem par iespējamo resursu ieguldījumu.
Kopējais administratīvais slogs, kas veidojas šo noteikumu kontekstā, ir novērtēts
26 612 LVL gadā.
Praktiski visas datu prasības tiešā veidā izriet no ES likumdošanas un ir klasificējamas «A»
līmenī.
MK 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 300 „Obligātās nekaitīguma prasības pārtikai
paredzētās neiepakotās šķidrās eļļas un tauku pārvadāšanai pa jūru”
Šie MK noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības pārtikai paredzētās neiepakotās
šķidrās eļļas un tauku pārvadāšanai pa jūru.
Noteikumos ir 4 informācijas sniegšanas pienākumi: rakstiska apliecinājuma sagatavošana
par to, ka tiek veikta tvertņu tīrīšana, norādot tīrīšanas veidu un izmantotos līdzekļus;
dokumentu glabāšana par kuģa iepriekšējo triju pārvadājumu saturu un veikto kravas
tvertņu tīrīšanu; apliecinājuma glabāšana par tvertņu atbilstību šiem noteikumiem
gadījumā, ja eļļa un tauki pārvadāšanas laikā tiek pārkrauti citā jūras kuģī; dokumentu
uzrādīšana PVD.
Vērtējot personu skaitu, kurām šo noteikumu prasības veido administratīvo slogu, ir
jāsecina, ka Latvijā tādu nav bijis.
Līdz ar to šie MK noteikumi pašreiz neveido administratīvo slogu uzņēmējiem.
Visas datu prasības tiešā vai netiešā veida izriet no ES likumdošanas un to izcelsme ir «A»
un «B» līmenī.
MK 2005. gada 23. augusta noteikumi Nr. 634 „Noteikumi par dabīgā minerālūdens un
avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā izsniedz
atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas”
Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības dabīgajam
minerālūdenim un avota ūdenim, kā arī kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens
izplatīšanai un sedz ar to izsniegšanu saistītās izmaksas.
Noteikumos ir 7 informācijas sniegšanas pienākumi, taču divi no šiem pienākumiem ir
atrunāti citos noteikumos – ūdens resursu atļaujas saņemšana no Valsts Vides dienesta un
citi par zemes dzīlēm noteiktie pazemes ūdens ieguves uzsākšanai nepieciešamie
dokumenti.
- 48 -
Pirmais no noteikumu tieši izrietošajiem pienākumiem ir izpētes un pārskata sagatavošana
un iesniegšana Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, kas izsniedz atļauju, uz
kuras pamata Valsts Vides dienests izsniedz atradnes pasi. Otrkārt, iesnieguma iesniegšana
PVD, ja vēlas veikt minerālūdens vai avota ūdens apstrādi ar ozona un gaisa maisījumu.
Treškārt, atļaujas saņemšana no PVD, lai varētu izplatīt Latvijā iegūto dabīgo
minerālūdeni. Ceturtkārt, dabīgā minerālūdens vai avota ūdens marķēšana. Pēdējais no
pienākumiem ir PVD inspekcijas.
To uzņēmumu noteikšanai, uz kuriem attiecas šie noteikumi, tika izmantoti PVD Pārtikas
centra dati par šajā jomā strādājošo uzņēmumu skaitu.
Nepieciešamo laika un finanšu resursu noteikšanai tika veiktas uzņēmumu aptaujas un
izmantota valsts institūciju sniegtā informācija, kā arī analītiskās kalkulācijas.
Kopējais administratīvais slogs, kas veidojas šo noteikumu piemērošanas rezultātā, ir
13 138 LVL gadā. Kaut arī, vērtējot kopējo administratīvo slogu pārtikas drošības jomā, šis
slogs nav liels, ņemot vērā nelielo uzņēmumu skaitu, uz kuriem noteikumi attiecas
(aptuveni seši tūkstoši LVL uz vienu uzņēmumu), tas ir būtisks.
Visas administratīvās prasības ir «A» un «B» līmenī un izriet ES Direktīvas 80/777,
Direktīvas 40/2003 un Regulas 882/2004.
MK 2004. gada 27. jūlija noteikumi Nr. 631 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas sistēmas
darbību pārtikas apritē”
Šo noteikumu 1. pantā ir teikts, ka “Noteikumi nosaka ātrās reaģēšanas sistēmas darbību
pārtikas apritē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas
(EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un
prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar
pārtikas nekaitīgumu, IV nodaļas 1. iedaļai, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par
pārtikas apriti”.
Noteikumos ir identificēti 2 informācijas sniegšanas pienākumi: pārtikas apritē iesaistītai
personai nekavējoties jāziņo PVD, ja pārtika rada vai var radīt tiešu vai netiešu risku
cilvēku veselībai vai dzīvībai, un pārtikas apritē iesaistītai personai ir jāinformē PVD par
veiktajiem pasākumiem.
Sarunās ar PVD speciālistiem ir secināts, ka šo pienākumu izpildes gadījumu skaits ir ļoti
neliels – tikai daži gadījumi gadā.
Laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika veiktas sarunas ar PVD speciālistiem un
izmantoti dati no saturiski līdzīgo MK 2009. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 80 analīzes.
Tā kā informācijas sniegšanas pienākumi laika patēriņa ziņā ir salīdzinoši mazietilpīgi, arī
šo MK noteikumu veidojošais administratīvais slogs ir neliels – naudas izteiksmē aptuveni
8 LVL gadā.
Abi informācijas sniegšanas pienākumi izriet no ES Regulas 178/2002 un ir klasificējami
pie «B» līmeņa informācijas sniegšanas pienākumiem.
- 49 -
MK 2004. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 276 „Noteikumi par zvejas un akvakultūras
produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumiem
un darbības kontroli”
MK 2004. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 276 nosaka zvejas un akvakultūras produktu
ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību, darbības nosacījumus un darbības
kontroli.
Noteikumos ir identificēti divi informācijas sniegšanas pienākumi: zvejas un akvakultūras
produktu ražotāju grupas atzīšana Lauku atbalsta dienestā; nosacījuma izpilde, ka zvejas
kuģiem ir jābūt reģistrētiem valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” zvejas kuģu
sarakstā. Zvejas kuģu reģistrēšanas pienākums tiešā veidā neizriet no šiem noteikumiem un
ir attiecināms uz MK 2007. gada 2. maijā noteikumiem Nr. 296 “Noteikumi par
rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”.
Tāpat noteikumos ir atrunāts, ka atzīta zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupa,
kura pretendē uz kompensāciju, nodrošina informācijas un dokumentu iesniegšanu LAD
saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, taču tas ir visai vispārīgs pienākums, kas
atsevišķi nav analizējams (to var analizēt, piemēram, kontekstā ar inspekcijām, kontrolēm
vai citiem konkrētiem informācijas sniegšanas pienākumiem).
Mērķa auditorija, uz kuru šie noteikumi attiecas ir tikai 2 ražotāju grupas. Turklāt abas
ražotāju grupas tika izveidotas pirms vairākiem gadiem, un nedz 2008. gadā, nedz
2009. gadā neviena jauna ražotāju grupa netika nodibināta. Ņemot vērā, ka administratīvo
slogu šie noteikumi veido tieši jaundibināmām ražotāju grupām, faktiski administratīvais
slogs neveidojas. Taču, konsultējoties ar LAD speciālistiem, tika secināts, ka tuvākajā laikā
varētu tikt nodibināta vēl viena vai pat vairākas ražotāju grupas. Līdz ar to ir pieņemts, ka
administratīvais slogs veidojas vienai ražotāju grupai gadā.
Laika un resursu nepieciešamības noteikšanai administratīvo prasību izpildei, tika
izmantota informācija par to, cik laika resursu prasa tādu vai līdzīgu datu prasību un
aktivitāšu veikšana, kā arī ekspertu pieņēmumi.
Kopējais administratīvais slogs, kas veidojas prasības izpildes rezultātā ir 44 LVL gadā.
Datu prasību izcelsme ir ES likumdošana un tās ir uzskatāmas par «B» līmeņa prasībām.
MK 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 207 „Noteikumi par veterinārajām prasībām
tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem”
Noteikumi nosaka veterinārās prasības dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar
Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.
Noteikumos ir 26 informācijas sniegšanas pienākumi: produkcijas paraugu noņemšana un
nogādāšana PVD (7.2. pants); informācijas par pārbaužu rezultātiem glabāšana
(7.3. pants); informācijas par pārbaužu rezultātiem uzrādīšana PVD (7.3. pants); PVD
informēšana par uzņēmumā pastāvošiem nopietniem draudiem dzīvnieku vai sabiedrības
veselībai (7.5. pants); uzņēmuma reģistrēšana PVD (8.2. pants); dokumentu sagatavošana
dzīvnieku zarnu tirdzniecībai ar ES dalībvalstīm, norādot uzņēmuma atzīšanas numuru
(16. pants); tirdzniecības sertifikāta sagatavošana tirdzniecībai ar pārstrādātu dzīvnieku
- 50 -
izcelsmes proteīnu, kas paredzēts cilvēka patēriņam (55. pants); izlases veida
organoleptisko pārbaužu veikšana varžu kājām, kas paredzētas cilvēka patēriņam un
tirdzniecībai ar ES dalībvalstīm (65. pants); uzņēmuma, kas ražo želatīnu, atzīšana un
reģistrēšana (75.2. pants); uzņēmuma, kas ražo želatīnu, ražošanas apstākļu pārbaude
(75.3. pants); dokumentu par saražoto produkciju un iepirktajām izejvielām glabāšana
(75.5. pants); savākšanas centru un miecētavu, kas piegādā izejvielas želatīna ražošanai,
atzīšana un reģistrēšana PVD (83. pants); savākšanas centru un miecētavu, kas piegādā
izejvielas želatīna ražošanai, regulāras PVD pārbaudes un dokumentu kontroles
(83.4. pants); identifikācijas zīmes norādīšana uz želatīna iesaiņojuma vai iepakojuma
(91. pants); tirdzniecības dokumenta ar tekstu “želatīns cilvēka patēriņam” sagatavošana
(92. pants); uzņēmuma, kas ražo kolagēnu, atzīšana un reģistrēšana (96. pants); uzņēmuma,
kas ražo kolagēnu, ražošanas apstākļu pārbaude (96. pants); paškontroles veikšana
uzņēmumā, kas ražo kolagēnu (96.pants); sistēmas ieviešana, kas paredz iespēju nodrošināt
katras saražotās produkcijas kravas, ienākošo izejvielu kravas, ražošanas apstākļu un
ražošanas laika uzraudzību (96. pants); savākšanas centru un miecētavu, kas piegādā
izejvielas kolagēna ražošanai, atzīšana un reģistrēšana PVD (103. pants); regulāras PVD
pārbaudes un dokumentu kontroles (103.4. pants); kolagēna iesaiņojuma vai iepakojuma
marķēšana ar identifikācijas zīmi (113. pants); tirdzniecības dokumenta sagatavošana
kolagēnam (114. pants).
Administratīvās prasības absolūtā vairākumā attiecināmas uz šauru uzņēmumu grupu – 2
želatīna pārpakošanas, 4 zarnu pārpakošanas, 4 tauku ražošanas un 1 zarnu ražošanas
uzņēmumu.
Neliela uzņēmumu skaita dēļ, uz kuriem šīs prasības ir attiecināmas, finanšu un laika
resursu patēriņa novērtēšanai administratīvo prasību izpildei tika izmantoti gan dati par
līdzīgu informācijas sniegšanas pienākumu izpildi, gan veikta uzņēmumu intervēšana un
ekspertu vērtējumi.
Kopējais administratīvais slogs, ko veido šie noteikumi, ir novērtēts 164 LVL gadā.
Datu prasību izcelsme lielākoties ir «A» līmenī (atsevišķas datu prasības ir «B» līmenī) un
pamatā izriet no ES Direktīvas 92/118/EEK un ES Regulas 853/2004.
MK 2003. gada 01. aprīļa noteikumi Nr. 149 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma
prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas
produktos”
Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku
daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.
Noteikumos nav informācijas sniegšanas pienākumu.
MK 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 302 „Ātri sasaldēto pārtikas produktu aprites
noteikumi”
Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības un higiēnas prasības ātri sasaldēto
pārtikas produktu apritei, kā arī prasības ātri sasaldēto pārtikas produktu marķēšanai.
- 51 -
Noteikumos ir četri informācijas sniegšanas pienākumi. Pirmais no tiem ir veikt
temperatūras mērījumus transportlīdzekļos, vairumtirdzniecības aukstuma kamerās un
saldētavās, tos pierakstot. Šī informācija ir jāuzglabā ne mazāk kā vienu gadu, kas ir otrs
informācijas sniegšanas pienākums. Tāpat tiek prasīts norādīt papildus informāciju
mazumtirdzniecībai un vairumtirdzniecībai paredzētajiem ātri sasaldētajiem pārtikas
produktiem, kā arī norādīt papildus informāciju produktiem, kuri ir paredzēti tālākai
pārstrādei vai citu produktu ražošanai.
Ņemot vērā statistikas neesamību, kvantitatīvo aprēķinu veikšanai ir izmantoti PVD
ekspertu vērtējumi un uzņēmumu aptaujas attiecībā uz objektu skaitu, kuriem ir jāveic
temperatūras mērījumi un pieraksti, kā arī jauno ātri sasaldēto produktu skaitu, kuri nonāk
mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī produktiem, kuri ir paredzēti tālākai
pārstrādei un citu produktu ražošanai.
Laika un finanšu resursu noteikšanai tika izmantota gan uzņēmēju sniegta informācija, gan
informācija no līdzīgiem informācijas sniegšanas pienākumiem.
Administratīvais slogs, kas veidojas uzņēmējiem šo MK noteikumu prasību ievērošanas
rezultātā, ir 345 721 LVL gadā.
MK noteikumu kontekstā datu prasību izcelsme ir gan «A» un «B» līmenī, gan arī «C»
grupas līmenī.
MK 2007. gada 27. februāra noteikumi Nr. 156 „Gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas
gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi”
MK 2007. gada 27. februāra noteikumi Nr. 156 nosaka veselības un identifikācijas
marķējuma prasības gaļai, maltai gaļai, mehāniski atdalītai gaļai, gaļas izstrādājumiem un
gaļas produktiem, kurus iegūst Latvijā un izplata vietējā tirgū.
Šajos noteikumos ir identificēti divi galvenie informācijas sniegšanas pienākumi:
dzīvnieku liemeņu marķēšana ar veselības marķējumu; sadalītās gaļas, maltās gaļas,
mehāniski atdalītās gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšana ar
identifikācijas marķējumu.
Noteikumos ir arī atrunātas prasības, kāds marķējums jāizmanto, veidojot septiņas
marķēšanas aktivitātes. Taču, ņemot vērā, ka šie marķēšanas tipi kopā veido sistēmu, tika
nolemts neveikt salīdzinoši sarežģītus aprēķinus administratīvā sloga dalīšanai šajās
apakšgrupās, jo šiem rezultātiem būtu vien informatīvs raksturs. Līdz ar to arī
administratīvais slogs ir novērtēts divās grupās – saistīts ar veselības marķēšanu un saistīts
ar identifikācijas marķēšanu.
Kopas noteikšanai ir izmantoti LDC dati liemeņu skaita noteikšanai, kā arī ekspertu
vērtējumi attiecībā uz to objektu skaitu, kuriem ir liekami identifikācijas zīmogi.
Finanšu resursu noteikšanai tika veikta piecu uzņēmēju aptauja, nosakot viņu izdevumus.
Laiks, ko prasa šo veselības marķējumu uzlikšanu uz liemeņiem, šeit netiek iekļauts, jo to
veic PVD nozīmēts veterinārais eksperts, par kura laiku un pakalpojumiem tiek maksāts
atsevišķi.
- 52 -
Šo noteikumu kontekstā administratīvais slogs naudas izteiksmē veido 14 839 LVL gadā.
Administratīvais slogs, ko veido abi informācijas sniegšanas pienākumi (veselības
marķējums un identifikācijas marķējums), tiešā veidā noteikts ES Regulā 854/2004 un ES
Regulā 853/2004, un līdz ar to tie ir uzskatāmi par «A» līmeņa pienākumiem.
MK 2008. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 30 “Noteikumi par prasībām ģenētiski
modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles
kārtību”
Šie MK noteikumi nosaka prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzpastāvēšanas
nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību.
Noteikumos ir 15 informācijas sniegšanas pienākumi: reģistrēšanās ģenētiski modificēto
kultūraugu reģistrā; rakstiska biškopju informēšana 3000 m rādiusā par tādu ģenētiski
modificētu kultūraugu audzēšanu, kas ir nektāraugi; rakstiska blakus esošo lauku īpašnieku
vai lietotāju informēšana par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu; rakstiska
paziņojuma sniegšana Valsts augu aizsardzības dienestam par katra veida sēklas materiāla
novākšanu vismaz 48 stundas pirms novākšanas; rakstiskas informācijas sniegšana Valsts
augu aizsardzības dienestam pēc ražas novākšana; lauku vēstures par visiem
lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotajiem (arī nomas) laukiem kārtošana; dokumentācijas
kārtošana par izlietotajām sēklām; dokumentu un pierakstu glabāšana (6 gadus) par visiem
ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu un iegūto produktu apriti saistītajiem
notikumiem; Valsts augu aizsardzības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts
vides dienesta kontroļu veikšana; zemes nomas līguma slēgšana, ja persona vēlas audzēt
ģenētiski modificētus kultūraugus trešajai personai piederošā zemē; tehnisko noteikumu
saņemšana Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē; Valsts augu aizsardzības
dienesta rakstiska informēšana par jebkurām izmaiņām informācijā, kas tika norādīta
iesniegumā; personas, kura vēlas uzglabāt, sagatavot un saiņot ģenētiski modificētos
kultūraugus, iesnieguma sagatavošana Valsts augu aizsardzības dienestā par iekļaušanu
audzētāju reģistrā; rakstiska Valsts augu aizsardzības dienesta informēšana par jebkurām
izmaiņām informācijā, kuru iesniegumā sniegusi persona, kura uzglabā, sagatavo un saiņo
ģenētiski modificētos kultūraugus; iesnieguma iesniegšana par izslēgšanu no audzētāju
reģistra.
Vērtējot to pārtikas apritē iesaistīto organizāciju skaitu, uz kuriem šie noteikumi attiecas,
tika izmantota PVD Pārtikas centra sniegtā informācija. Saskaņā ar šīs institūcijas datiem,
2009. gada vasaras vidū nebija tādu uzņēmumu, uz kuriem šie noteikumi būtu attiecināmi.
Ņemot vērā tādu uzņēmumu neesamību, uz kuriem šie noteikumi būtu attiecināmi, arī
administratīvais slogs uzņēmējiem šī likuma kontekstā patlaban faktiski neveidojas.
Vērtējot teorētisko laika un finanšu resursu nepieciešamību, tika secināts, administratīvais
slogs ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājiem ir uzlikts visnotaļ liels. Vienlaikus
jāatzīmē, ka atbildīgās valsts institūcijas apzinās to, pamatojot, ka tas tika izdarīts tīši
ģenētiski modificēto kultūraugu izplatīšanas ierobežošanai.
Visas administratīvās prasības ir «B» līmeņa prasības un līdz ar to pienākumi izriet no EK
puses, taču to realizēšana ir atstāta Latvijas kompetencē.
- 53 -
Kopumā administratīvais slogs šo MK noteikumu kontekstā pašreiz neveidojas.
2008. gada 23. oktobra likums „Dzīvnieku barības aprites likums”
Dzīvnieku barības aprites likuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas, cilvēku un dzīvnieku
veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas dzīvnieku barības apriti.
Likumā ir identificējami seši informācijas sniegšanas pienākumi. Taču piecu informācijas
sniegšanas pienākumu gadījumā precīza šo pienākumu izpildes shēma ir aprakstīta MK
noteikumos. Saskaņā ar metodiku šādos gadījumos no informācijas sniegšanas
pienākumiem izrietošais slogs ir aprēķināms no zemākā līmeņa dokumentiem – šajā
gadījumā no MK noteikumiem. Kā jau tika aprakstīts metodikas daļā, tas tiek darīts, lai
novērstu administratīvo pienākumu veidojoša sloga dubulto uzskaiti.
Četri no sešiem informācijas sniegšanas pienākumiem jau tika izanalizēti šī pētījuma 1.
posma ietvaros, analizējot MK 2008. gadā 14. augusta noteikumus Nr. 557 “Dzīvnieku
barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” (barības apritē iesaistītā
uzņēmuma atzīšana un reģistrācija, kā arī valsts nodevas un citu izmaksu segšana, kuras ir
saistītas ar uzņēmuma atzīšanu un reģistrēšanu) un MK 2003. gada 4. novembra
noteikumus Nr. 626 „Dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības aprites kārtība”
(veterinārārsta pieprasījums ārstnieciskās barības ražošanai un laišanai tirgū).
Viens no informācijas sniegšanas pienākumiem ir analizēts šī pētījuma 2. posma ietvaros.
Tā ir prasība par barības marķēšanu, lai to varētu laist tirgū, un to nosaka MK 2004. gada
25. marta noteikumi Nr. 166 “Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība”.
Vienīgais informācijas sniegšanas pienākums, kas ir aprēķināms tiešā veidā šī likuma
kontekstā, ir rakstiska ziņošana PVD teritoriālajai struktūrvienībai par normatīvo aktu
pārkāpumu novēršanu.
Mērķa grupas noteikšana analizējamajam informācijas sniegšanas pienākumam ir veikta,
izmantojot PVD sniegto informāciju par pārkāpumu gadījumu skaitu 2008. gadā.
Lai noteiktu laika un finanšu resursu nepieciešamību prasības izpildei, ir lūgts uzņēmējiem
aprakstīt, kādā veidā viņi veiktu šīs prasības izpildi gadījumā, ja viņiem šo prasību būtu
nepieciešams izpildīt. Uz šīs informācijas pamata ir veikti finanšu un laika resursu
nepieciešamības aprēķini.
Šī ir «B» līmeņa administratīvā prasība – veids, kā līdz valsts institūcijām nonāk
informācija par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu, ir valsts kompetencē.
Administratīvais slogs patlaban tieši no likuma neveidojas.
MK 2009. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 80 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas sistēmas
darbību dzīvnieku barības apritē”
Šie noteikumi nosaka ātrās reaģēšanas sistēmas darbību dzīvnieku barības apritē.
Noteikumos ir identificēti 2 informācijas sniegšanas pienākumi: dzīvnieku barības apritē
iesaistītai personai ir jāziņo PVD gadījumā, ja dzīvnieku barība rada vai var radīt tiešu vai
- 54 -
netiešu apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku dzīvībai, veselībai vai videi; par veiktajiem
pasākumiem dzīvnieku barības radītā apdraudējuma novēršanai vai mazināšanai ir
jāinformē PVD.
Konsultējoties ar PVD speciālistiem, secināts, ka mērķa auditorija šo informācijas
sniegšanas pienākumu piemērošanai ir ļoti neliela – daži gadījumi gadā.
Ņemot vērā, ka gan mērķa grupa ir neliela, gan arī prasību izpilde nav administratīvi
sarežģīta, laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika veiktas sarunas ar PVD
speciālistiem, pielietojot ekspertu metodi.
Tā kā informācijas sniegšanas pienākumi laika un finanšu patēriņa ziņā ir salīdzinoši
mazietilpīgi, bet to gadījumu skaits, kad šie pienākumi ir piemērojami, ir daži gadījumi
gadā, arī šo MK noteikumu veidojošais administratīvais slogs ir neliels. Naudas izteiksmē
administratīvais slogs ir tikai nepilni 7 LVL gadā.
Abi informācijas sniegšanas pienākumi izriet no ES Regulas 183/2005 un ir klasificējami
pie «B» līmeņa informācijas sniegšanas pienākumiem.
MK 2005. gada 31. maija noteikumi Nr. 382 „Kārtība, kādā kontrolē dzīvnieku barības
kravas uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās”
Noteikumi nosaka kārtību, kādā Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija
kontrolē dzīvnieku barības kravas uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un
muitas noliktavās.
Noteikumos ir trīs informācijas sniegšanas pienākumi. Vispirms, robežinspekcija veic no
trešajām valstīm ievesto dzīvnieku barības kravu pārbaudi uz valsts robežas, brīvajā zonā,
brīvajā noliktavā vai muitas noliktavā. Otrais informācijas sniegšanas pienākums ir barības
paraugu ņemšana, ko veic robežinspekcija. Trešais informācijas sniegšanas pienākums ir
gaidīšana, kamēr robežinspekcija noformē dokumentu, kurš apliecina, ka no trešās valsts
ievestajai dzīvnieku barībai Latvijā ir veiktas attiecīgas pārbaudes.
Dati par to uzņēmumu skaitu, uz kuriem katrs no informācijas sniegšanas pienākumiem
attiecas un kuriem bija jāveic minētie informācijas sniegšanas pienākumi, tika saņemti no
PVD Robežkontroles departamenta.
Laika un finanšu resursu patēriņš datu prasībām un aktivitāšu izpildei tika noteikts,
intervējot atsevišķus uzņēmumus un izmantojot PVD Robežkontroles departamenta
informāciju.
Administratīvais slogs, kas veidojas šo noteikumu piemērošanas rezultātā ir 23 363 LVL
gadā.
Datu prasības pamatā izriet no ES Direktīvas 98/68 un 95/53. Divas no trim datu prasībām
ir «A» līmenī, viena – «B» līmenī.
- 55 -
MK 2005. gada 31. maija noteikumi Nr. 358 „Dzīvnieku barības paraugu ņemšanas
kārtība”
Šie noteikumi ir zaudējuši spēku pētījuma veikšanas brīdī 30. jūnija 2009. gadā.
MK 2004. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 237 „Noteikumi par dzīvnieku barībā un barības
sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām”
Šie noteikumi nosaka dzīvnieku barībā un barības sastāvdaļās aizliegtās vielas un barības
sastāvdaļu, premiksu, barības piedevu, barības un citu ēdināšanā izmantojamu produktu
nekaitīguma prasības.
Noteikumos ir divi informācijas sniegšanas pienākumi: barības apritē iesaistītai personai ir
jāinformē PVD par katru gadījumu, ja konstatē, ka barības piesārņojums pārsniedz
maksimāli pieļaujamo daudzumu; barības apritē iesaistītai personai ir jāinformē PVD par
katru gadījumu, ja konstatē, ka barības piesārņojums var radīt nopietnus draudus cilvēku
un dzīvnieku veselībai vai videi.
Sarunā ar PVD speciālistiem ir noskaidrots, ka gada laikā šāda informācija PVD tika
sniegta dažas reizes. Līdz ar to ir pieņemts, ka to uzņēmumu skaits, kuri izpilda šo
administratīvo prasību, ir pa vienam uzņēmumam katram informācijas sniegšanas
pienākumam.
Ņemot vērā ļoti mazu šīs informācijas sniegšanas gadījumu skaitu, izpildei nepieciešamo
laika un finanšu resursu noteikšana ir veikta, pamatojoties uz līdzšinējās PVD prakses
analīzi un to, kādā veidā šāda veida informācijas sniegšana ir notikusi līdz šim.
Kopējais administratīvais slogs ir niecīgs, veidojot tikai 3 LVL gadā.
Šo informācijas sniegšanas prasību izcelsme ir vairākas ES direktīvas, taču šajos ES
dokumentos nav noteikts, kādā veidā ir jānotiek PVD informēšanai – līdz ar to prasības ir
uzskatāmas par «B» līmeņa saistībām.
MK 2004. gada 25. marta noteikumi Nr. 166 „Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība”
MK 2004. gada 25. marta noteikumi Nr. 166 “Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība”
nosaka kārtību, kādā marķējama dzīvnieku barība.
Noteikumos ir 10 informācijas sniegšanas pienākumi. Noteikumu 2. punktā ir noteikts, ka
dzīvnieku barības, tās sastāvdaļu, barības maisījumu, premiksu, barības piedevu, diētiskās
un ārstnieciskās barības marķējumā ir jābūt sešām obligātām pozīcijām; 5. punktā ir
atrunāts, ka gadījumā, kad dzīvnieku barību tirgo no autocisternām vai līdzīgiem
transportlīdzekļiem (ja barība ir nelielos daudzumos un paredzēta gala patērētājam),
marķējumā sniedzamo informāciju norāda pavaddokumentā; 6. pants paredz, ka
marķējumā ir jānorāda barības sastāvdaļas (ir arī atrunāts- ja barības sastāvdaļas ieved no
trešās valsts, kura nevar veikt nepieciešamos analītiskos mērījumus, marķējumā var
nenorādīt prasīto informāciju, taču ir jāveic citi informācijas sniegšanas pienākumi).
Noteikumu 12.1. punktā ir atzīmēts – ja barības sastāvdaļas sadala vairākos iepakojumos
vai konteineros, marķējumā nepieciešamo informāciju un atsauci uz sākotnējo marķējumu
norāda uz katra iepakojuma, konteinera vai pavaddokumentā. Tāpat noteikumi nosaka,
- 56 -
kādā veidā ir veicama barības piedevu, barības maisījumu, premiksu, ārstnieciskās un
diētiskās barības marķēšana (21., 22., 24., 25., 26., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 44.
punkts). Gadījumā, ja barība satur dzīvnieku valsts olbaltumvielas un paredzēta izbarošanai
lauksaimniecības dzīvniekiem, marķējumā norāda “Neizbarot atgremotājiem”, kas ir
noteikts 47. punktā. Noteikumu 20. punkts paredz, ka pavaddokumentos norāda ziņas par
dzīvnieku sugu un grupu, lietošanas norādījumus, sastāvdaļas, obligāti norādāmo vielu un
neto svaru , ja barības maisījumu ražo Latvijā un realizē gala patērētājam neiepakotu vai
pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumos no atvērta oriģinālā iepakojuma.
Tāpat ir noteikts (32. pants), ka barības sastāvdaļas barības maisījumos jāuzskaita, un tas ir
darāms dilstošā secībā, norādot to svara procentus barības maisījumā. Pēdējais no
informācijas sniegšanas pienākumiem ir 34. punkta nosacījums, ka mājas (istabas)
dzīvniekiem paredzētā barības maisījuma marķējumā sastāvdaļas norāda atbilstoši obligāti
norādāmo vielu sarakstam vai sagrupē kategorijās.
Šie noteikumi ir saistoši uzņēmumiem, kuriem ir jāveic barības marķēšana. Saskaņā ar
PVD datiem Latvijā ir 42 atzīti uzņēmumi, kas veic barības iepakošanu un pārpakošanu, un
tieši uz šo uzņēmumu grupu attiecas absolūti lielākā šo noteikumu administratīvā sloga
daļa pārtikas drošības jautājuma kontekstā.
Sešos no šiem 42 uzņēmumiem tika veikta biznesa aptauja, lai noteiktu laika un finanšu
resursu patēriņu administratīvo prasību izpildei, taču, ņemot vērā, ka uzņēmumiem pašiem
bija grūtības nosaukt laiku atsevišķu aktivitāšu veikšanai, tika veikti arī teorētiskie
aprēķini, modelējot, kā tas būtu noticis, ja šādu prasību būtu jāizpilda jebkurai šajā nozarē
strādājošai personai.
Kopējais šo noteikumu administratīvais slogs ir novērtēts 29 026 LVL apmērā gadā.
Datu prasību izcelsme ir «A» un «B» līmenī un izriet no ES Direktīvas 79/373/EEK un
Direktīvas 96/25/EEK.
MK 2005. gada 13. decembra noteikumi Nr. 947 „Labturības prasības dzīvu zivju turēšanai
un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās”
Šie 947. MK noteikumi nosaka labturības prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai
pārtikas uzņēmuma mazumtirdzniecības vietā no zivju saņemšanas brīža līdz to pārdošanai
patērētājam.
Noteikumos ir pieci informācijas sniegšanas pienākumi. Pirmais no informācijas
sniegšanas pienākumiem ir piegādātājam sniegt rakstisku informāciju par zivju turēšanu un
nogalināšanu gadījumā, ja suga nav minēta starp deviņām noteikumu pielikumā minētajām.
Otrkārt, katrā mazumtirdzniecības vietā ir jābūt izstrādātai zivju apdullināšanas un
nogalināšanas instrukcijai. Treškārt, mazumtirdzniecības vietā par zivīm atbildīgai personai
ir jāveic informācijas reģistrēšana, t.sk. pierakstot zivju izcelsmes vietu, zivju skaitu, svaru,
ievietošanas datumu, blīvumu, uzskaitot iznīcinātās un nobeigušās zivis un reģistrējot
informāciju par turēšanas tvertnes atbrīvošanu no zivīm, kā arī tvertnes mazgāšanu un
dezinfekciju. Ceturtkārt, visa šī reģistrētā informācija ir jāglabā vismaz vienu gadu.
Piektkārt, pēc pieprasījuma šī informācija ir jāuzrāda inspektoram.
Pēc PVD speciālistu sniegtās informācijas tādu objektu skaits, uz kuriem šīs prasības ir
attiecināmas, vidēji gadā ir ap 50.
- 57 -
Vērtējot kopu, laika un finanšu resursu patēriņu, tika veikta uzņēmumu aptauja, izmantoti
ekspertu vērtējumi, kā arī valsts iestāžu speciālistu sniegtā informācija.
Secināts, ka administratīvais slogs, kas veidojas šo noteikumi piemērošanas rezultātā, ir
2 282 LVL gadā.
Visām datu prasībām ir nacionāla izcelsme.
MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1079 „Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”
Noteikumi nosaka: dzīvnieku (mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku) pārvadāšanas
kārtību; labturības prasības dzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzekļos; to dzīvnieku
pārvadātāju reģistrācijas kārtību, kuri veic dzīvnieku pārvadāšanu saistībā ar saimniecisku
darbību; to transportlīdzekļu reģistrācijas kārtību, kurus izmanto dzīvnieku pārvadāšanai
saistībā ar saimniecisku darbību.
Noteikumos ir 4 informācijas sniegšanas pienākumi: dokumentācijas sagatavošana, kas
nepieciešama dzīvnieku pārvadāšanai; dokumentācijas sagatavošana, ja dzīvniekus izved
no Latvijas; rakstisku norādījumu par dzīvnieka barošanu, dzirdināšanu un jebkuru citu
nepieciešamo īpašo aprūpi sagatavošana (sagatavo dzīvnieku īpašnieks, ja viņš nav klāt
pārvadājuma laikā (neattiecas uz zirgu, liellopu, aitu, kazu un cūku pārvadāšanu));
dzīvnieka pārvadātāja atļaujas (apliecības) vai atļaujas transportlīdzeklim dzīvnieku
pārvadāšanai saņemšana.
Sākotnēji šķiet, ka šie noteikumi varētu veidot lielu administratīvo slogu, taču pēc analīzes
var secināt, ka virkne jautājumu detalizētā līmenī tiek regulēta citu MK noteikumu
kontekstā. Tā, prasība, ka visiem lauksaimniecības dzīvniekiem ir nepieciešama dzīvnieku
pārvietošanas deklarācija (dokumentācijas sagatavošana, kas nepieciešama dzīvnieku
pārvadāšanai) jau tika izanalizēts MK 2003. gada 16. decembra 712. noteikumu ietvaros un
līdz ar to šo noteikumu ietvaros vairs nav analizējama. Tāpat arī veterinārā un veselības
sertifikāta un citu normatīvajos aktos par veterināro kontroli noteikto dokumentu
saņemšanas kārību regulē citi MK noteikumi.
Finanšu un laika resursu patēriņa noteikšanai tika izmantota PVD informācija par
izsniegtajiem dokumentiem, kā arī dati par resursu nepieciešamību līdzīgu aktivitāšu
veikšanai.
Kopējais administratīvais slogs, kas veidojas šo noteikumu ietvaros, ir 6 483 LVL gadā.
Datu prasību izcelsme pamatā ir «B» līmenī (atsevišķas prasības «A» līmenī) un izriet no
ES Regulas Nr. 1/2005.
MK 2004. gada 18. marta noteikumi Nr. 142 „Noteikumi par veterinārajām prasībām un
kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas
Savienības dalībvalstīm”
Šie MK noteikumi nosaka veterinārās prasības un veterinārās kontroles un uzraudzības
kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
- 58 -
Noteikumos ir identificēti 13 informācijas sniegšanas pienākumi. Četri no šiem 13
informācijas sniegšanas pienākumiem primāri izriet no citiem normatīvajiem aktiem:
dzīvnieku izcelsmes produktu marķēšana pirms produkcijas tirdzniecības (šo noteikumu 1.
pielikumā ir normatīvo aktu saraksts, uz kuriem attiecas šī prasība); veterinārā sertifikāta
vai cita pavaddokumenta saņemšana (izriet no vairākiem MK noteikumiem par veterināro
sertifikātu saņemšanas kārtību); paškontroles pasākumu veikšana (nosaka noteikumi par
paškontroles pasākumu veikšanu); personu, kuras saņem produktus no citām dalībvalstīm
vai kuras sadala šo produktu kravas, reģistrēšana PVD (MK 2008.gadā 14.augusta
noteikumos Nr.557 “Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas
kārtība”).
Deviņi no identificētajiem informācijas sniegšanas pienākumiem izriet no šiem MK
noteikumiem un to administratīvais slogs tiešā veidā ir attiecināms uz šiem noteikumiem:
regulāras pārbaudes uzņēmumā, ko veic PVD (tiem uzņēmumiem, kuri veic dzīvnieku
izcelsmes produktu tirdzniecību ar ES valstīm); PVD produktu kontrole, ja ir aizdomas par
produktu neatbilstību; atsevišķa pavaddokumenta sagatavošana katrai produkcijas
saņemšanas vietai; pavaddokumentu un marķējuma pārbaudīšana (ja uzņēmums, kas
neatrodas oficiālā veterinārārsta uzraudzībā, ieved produktus no citām dalībvalstīm); PVD
informēšana par neatbilstībām, kuras konstatētas pavaddokumentu un marķējuma
pārbaudes rezultātā; saņemto kravu reģistrēšana; paziņošana PVD par saņemto kravu (pēc
PVD pieprasījuma); PVD kravu kontroles; pavaddokumentu glabāšana.
Mērķa grupa šīm prasībām ir uzņēmumi, kuri ir iesaistīti dzīvnieku izcelsmes produktu
tirdzniecībā ar ES dalībvalstīm. Lai noteiktu to uzņēmumu skaitu, uz kuriem katrs no
informācijas sniegšanas pienākumiem ir attiecināms, tika izmantoti PVD 2008. gada dati
par pārbaužu, kontroļu un inspekciju skaitu, kā arī ekspertu vērtējumi par kravu skaitu un
kopējo uzņēmumu skaitu, uz kuriem šīs prasības ir attiecināmas.
Laika un finanšu resursu noteikšanai tika izmantota gan uzņēmēju intervēšanas rezultātā
gūtā informācija un PVD speciālistu sniegtie dati, gan PVD ekspertu novērtējumi un
informācija no līdzīgiem informācijas sniegšanas pienākumiem.
Rezultātā tika aprēķināts administratīvais slogs, kas izriet no šiem MK noteikumiem un
veido 18 183 LVL gadā.
Visas šo MK noteikumu informācijas sniegšanas pienākumi izriet no Eiropas Savienības
likumdošanas, pamatā ES Direktīvas 89/662/EEK. Četri no informācijas sniegšanas
pienākumiem ir «A» līmeņa prasības, bet pārējie ir «B» līmeņa prasības, kuru
piemērošanas formai un veidam Latvijai ir zināma brīvība.
MK 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par veterinārajām prasībām aitu
un kazu apritei”
Noteikumi nosaka veterinārās prasības aitu un kazu apritei starp Eiropas Savienības
dalībvalstīm.
Noteikumos ir identificēti 17 informācijas sniegšanas pienākumi un vēl viens informācijas
sniegšanas pienākums, kas nav atrunāts noteikumos, bet faktiski pastāv.
- 59 -
Noteikumos ir šādi informācijas sniegšanas pienākumi: apstiprinājuma sniegšana, ka
viņam nav zināms pamatojums tam, ka dzīvniekiem ir vairākas bīstamas slimības;
savākšanas centra atzīšana; savākšanas centra kontrole; informācijas par aitām un kazām
reģistrēšana savākšanas centra datubāzē; reģistrētās informācijas glabāšana; tirgotāja
atzīšana; tirgotāja telpu reģistrēšana; informācijas par aitu un kazu tirdzniecību reģistrēšana
tirgotāja datubāzē; reģistrētās informācijas glabāšana; tirgotāja kontrole; aprīkojuma
transportlīdzekļa tīrīšanai un dezinficēšanai, aprīkojuma vircas un kūtsmēslu uzglabāšanai
saskaņošana ar PVD (vai dokumenta sagatavošana, kas apliecina, ka minētās darbības veic
cita PVD atzīta persona; informācijas reģistrēšana par to transportlīdzekli, ko izmanto aitu
un kazu pārvadāšanai; informācijas glabāšana par aitu un kazu transportēšanu; pārvadātāja
rakstiska apliecinājuma iesniegšana par to, ka pārvadāšanas laikā par aitām vai kazām
atbildīgs ir personāls, kuram ir profesionālo kompetenci un zināšanas apliecinošs
dokuments; veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšana, lai varētu izvest aitas un kazas uz
citu dalībvalsti; otra veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšana; aitu un kazu kustību
reģistrēšana datorizētajā sistēmā AMINO.
Noteikumos nekas nav minēts par iesnieguma sagatavošanu, uz kura pamata oficiālais
veterinārārsts izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu. Faktiski šādu iesniegumu brīvā
formā prasa no uzņēmējiem.
To uzņēmumu skaits, kuriem šie noteikumi ir saistoši, ir neliels. Tā, valstī ir viens
savākšanas centrs, neviena tirgotāja un, saskaņā ar PVD sniegto informāciju, 2008. gadā ir
bijušas tikai piecas kravas uz citām Eiropas Savienības valstīm.
Laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai ir izmantoti dati par līdzīgu prasību izpildi
(galvenokārt, no saturiski līdzīgiem MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 301
“Veterinārās prasības govju un cūku apritei”), kā arī PVD ekspertu un vetārstu sniegtā
informācija.
Administratīvais slogs, kas veidojas šo noteikumu definēto prasību rezultātā, ir tikai
179 LVL gadā.
Visu šo noteikumi datu prasību izcelsme ir ES likumdošanas akti. Absolūti lielākā datu
prasību daļa pēc izcelsmes ir «A» līmenī, ar dažām «B» līmeņa prasībām.
MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumi Nr. 301 „Veterinārās prasības govju un cūku apritei”
Noteikumi nosaka veterinārās prasības govju un cūku, izņemot savvaļas cūkas, apritei starp
Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Noteikumos ir 17 informācijas sniegšanas pienākumi, no kuriem viens nedarbojas (jo ir
saistīts ar AMINO datubāzi, kura faktiski neeksistē), bet viens primāri izriet no citiem MK
noteikumiem. Turklāt papildus pastāv administratīvā prasība, kura noteikumos nav
atrunāta.
Noteikumos ir šādi informācijas sniegšanas pienākumi, kuri teorētiski vai faktiski prasa
uzņēmēju laika un finanšu resursus: veterinārā sertifikāta saņemšana; informācijas
reģistrēšana AMINO sistēmā; otrā veterinārā sertifikāta saņemšana; savākšanas centru
atzīšana PVD; savākšanas centru kontrolēšana; informācijas par dzīvniekiem reģistrēšana
savākšanas centra reģistrā; šīs informācijas glabāšana trīs gadus; aprīkojuma
- 60 -
transportlīdzekļa tīrīšanai un dezinficēšanai, arī aprīkojuma vircas un kūtsmēslu
uzglabāšanai saskaņošana ar PVD vai arī apliecinājuma sagatavošana par to, ka minētās
darbības veic cita PVD atzīta persona; transportlīdzekļa, kuru izmanto govju un cūku
uzglabāšanai, reģistrēšana PVD; reģistra kārtošana katram transportlīdzeklim; rakstiska
apliecinājuma iesniegšana par to, ka tiek ievērotas šo noteikumu prasības par to, ka
pārvadāšanas laikā par dzīvniekiem atbildīgs ir personāls, kuram ir profesionālo
kompetenci un zināšanas apliecinošs dokuments; tirgotāja reģistrēšana PVD; tirgotāja
atzīšana; informācijas par dzīvniekiem reģistrēšana tirgotāja reģistrā; reģistra informācijas
glabāšana; tirgotāja un tirgotāja komercdarbībā izmantoto telpu kontrole.
Noteikumos nav atrunāts pienākums pēc iesnieguma, lai saņemtu veterināro sertifikātu,
kaut arī faktiski šī prasība pastāv. Savukārt, prasība par transportlīdzekļa reģistrēšanu PVD
(lai izmantotu cūku un govju pārvadāšanai) primāri ir analizējama MK 2008.gada
22.decembra noteikumu Nr. 1079 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi” kontekstā.
Nosakot to uzņēmēju grupu, uz kuriem šie noteikumi attiecas, tika izmantoti PVD dati par
nosūtīto kravu un dzīvnieku skaitu, kā arī savākšanas centru un tirgotāju skaitu un cita
analītiskā informācija (primāri PVD ekspertu vērtējumi).
Laika un finanšu resursu patēriņa noteikšanai tika izmantoti dati no uzņēmēju aptaujām,
informācija no līdzīgu informācijas sniegšanas pienākumu izpildes un analītiskie
vērtējumi.
Kopējais administratīvais slogs, kas veidojas no šiem noteikumiem, ir novērtēts
12 847 LVL gadā.
Vērtējot prasību izcelsmi, tika secināts, ka noteikumos ir «A» un «B» līmeņa prasības un
izriet no ES regulām un direktīvām.
MK 2004. gada 18. marta noteikumi Nr. 145 „Noteikumi par veterinārajām prasībām zirgu
apritei un importam no trešajām valstīm”
Šie MK noteikumi nosaka veterinārās prasības zirgu apritei starp Latviju un citām ES
dalībvalstīm un importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis.
Kopumā šajos MK noteikumos ir identificēti 5 informācijas sniegšanas pienākumi. Pirmais
no šiem pienākumiem ir prasība transportlīdzekļu dezinficēšanai izmantot dezinfekcijas
līdzekļus, kuri saskaņoti ar PVD. Noteikumiem nav pievienots saskaņoto dezinfekcijas
līdzekļu saraksts un arī nav atsauces uz šī saraksta vietu internetā. Tāpēc faktiski
uzņēmējam pašam ir jāmeklē šis saraksts vai jāzvana uz PVD, tērējot gan savu, gan PVD
darbinieku laiku. Tomēr, ja uzņēmējs jau ilgus gadus veic transportlīdzekļu dezinficēšanu,
lielu administratīvu slogu tas neveido. Arī pēdējos gados nav bijis pieteikumu atļaujai
izmantot tādus dezinficēšanas līdzekļus, kuri nav sarakstā.
Otrs no informācijas sniegšanas pienākumiem ir apstiprinājuma nosūtīšana par dzīvnieka
nokaušanu tās vietas kompetentai iestādei, no kuras šis dzīvnieks ir iegūts. Šo noteikumu
kontekstā, veicot uzņēmēju aptauju, tika secināts, ka zirgi absolūtā vairākumā netiek
ievesti kaušanai. Līdz ar to ir pieņemts, ka zirgu gadījumā šīs prasības administratīvais
slogs ir minimāls. Vēl viens informācijas sniegšanas pienākums, kura ietekme uz
- 61 -
administratīvo slogu ir minimāla, ir identifikācijas dokumentu ņemšana līdzi, pārvadājot
zirgus.
Nākamais no informācijas sniegšanas pienākumiem ir prasība iesniegt informāciju par
dzīvnieku veselības stāvokli (pirmajā gadījumā ja dzīvnieki ir paredzēti tirdzniecībai ar
dalībvalstīm, otrajā gadījumā, ja dzīvnieki tiek pārvadāti vaislai, nobarošanai un kaušanai).
Taču šīs prasības neatbilst tam, kas faktiski tiek prasīts, jo pašreizējā brīdī PVD strādā ar
TRACES sistēmu, kuras veidlapas “Sertifikācija” daļas prasības ir nedaudz atšķirīgas no šo
MK noteikumu prasībām.
Vēl viens informācijas sniegšanas pienākums, kas faktiski eksistē, bet šajos MK
noteikumos nav noteikts (kaut arī no loģikas viedokļa ir saistīts ar šiem noteikumiem), ir
iesnieguma sagatavošana un iesniegšana PVD iekšējā tirdzniecības sertifikāta saņemšanai.
Iesniegumam ir brīva forma, taču tajā ir nepieciešams uzrādīt informāciju tādā apjomā, lai
inspektors varētu aizpildīt Veselības sertifikāta iekšējās tirdzniecības daļu “Informācija par
kravu”.
Uzņēmēju kopa, uz kuru ir attiecināmi šajos MK noteikumos minētie informācijas
sniegšanas pienākumi, ir noteikta izmantojot PVD sniegto informāciju par gada laikā
izrakstīto veterināro sertifikātu skaitu, kā arī ekspertu vērtējums, ka absolūti lielākā daļa no
zirgiem ir izvesta tirdzniecībai, nevis vaislai, nobarošanai un kaušanai.
Finanšu un laika resursu noteikšanai ir izmantoti dati no līdzīgiem informācijas sniegšanas
pienākumiem (pamatā no MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 301 “Veterinārās
prasības govju un cūku apritei”), kā arī PVD ekspertu viedokļi un vērtējumi.
Šajos noteikumos definētās prasības izriet no Eiropas Direktīvas 90/426 EEK. Daļa no
informācijas sniegšanas pienākumiem ir tiešā veidā noteiktas ES likumdošanā («A»
līmeņa), daļai ir zināmas interpretēšanas iespējas («B» līmenis).
Kopējais administratīvais slogs uzņēmējiem, kas veidojas šo noteikumu piemērošanas
rezultātā, naudas izteiksmē ir 1 368 LVL gadā.
MK 2007. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 415 „Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un
anulē speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai darbībai,
maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un pārreģistrēšanu, kā arī novērtē aptieku, zāļu un
veterināro zāļu lieltirgotavu, zāļu un veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstību un
zāļu labas izplatīšanas prakses atbilstību”
Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas
(licences) zāļu un veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atvēršanai (darbībai), zāļu, tai
skaitā pētāmo un veterināro zāļu, ražošanai vai importēšanai no valstīm, kas nav Eiropas
Savienības dalībvalstis vai Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras
parakstījušas Eiropas Ekonomiskas zonas līgumu, zāļu vai veterināro zāļu lieltirgotavas
atvēršanai (darbībai) un aptieku atvēršanai (darbībai). Tāpat noteikumi nosaka zāļu un
veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavu un aptieku
atbilstības novērtēšanas kārtību un kārtību, kādā novērtē labu zāļu izplatīšanas praksi;
valsts nodevas apmēru par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrēšanu, kā
arī valsts nodevas iekasēšanas kārtību.
- 62 -
Noteikumi ir attiecināmi gan uz darbībām ar veterinārām zālēm, gan ar humānām zālēm.
Taču, ņemot vērā šī pētījuma mērķi analizēt normatīvos aktus pārtikas drošības jomā,
administratīvā sloga novērtējuma veikšanā ir izmantoti tikai tie informācijas sniegšanas
pienākumi un dati, kuri ir attiecināmi uz veterināro zāļu ražotājiem/importētājiem un
lieltirgotavām.
Attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar veterināro zāļu ražošanu vai izplatīšanu, ir
identificēti 17 informācijas sniegšanas pienākumi. Tie ir saistīti ar speciālu atļauju
(licenču) saņemšanu, labas ražošanas prakses un atbilstības pārbaužu veikšanu pirms
atļaujas izsniegšanas, atkārtotu pārbaužu veikšanu, iepazīšanos ar ziņojumiem,
pārreģistrāciju, informācijas sniegšana sakarā ar sākumā iesniegumā ierakstīto datu
izmaiņām, regulāro uzraudzību, iesniegumu iesniegšanu atļaujas nozaudēšanas vai
bojājumu gadījumos, atļauju anulēšanu, atļauju apturēšanu un informācijas sniegšanu pēc
dažādu institūciju pieprasījuma.
No 17 informācijas sniegšanas pienākumiem vienā gadījumā pienākums primāri izriet no
citiem likumdošanas aktiem un līdz ar to administratīvais slogs šīs prasības kontekstā nav
vērtēts.
Uzņēmumu skaits, uz kuriem šie noteikumi attiecas, ir noteikts, izmantojot ZVA datus un
šīs institūcijas ekspertu vērtējumus.
Vērtējot laika un finanšu resursu vajadzības informācijas sniegšanas pienākumu izpildei,
tika izmantota informācija, ko ir snieguši ZVA speciālisti, izmantojot speciālistu
komentārus un pielietojot ekspertu vērtējumus.
Jāsecina, ka pārrēķinot uz vienu uzņēmumu, administratīvais slogs šo noteikumu kontekstā
veidojas ļoti liels. Daļēji tas varētu būt skaidrojams ar šīs jomas īpašo svarīgumu gan no
pārtikas un sabiedrības veselības jautājumiem, gan no dzīvnieku labturības viedokļa.
Kopējais administratīvais slogs šo noteikumu izpildē ir 56 087 LVL gadā.
Datu prasību izcelsme lielākoties ir «B» līmenī un izriet no ES Direktīvām 2005/28,
2001/83, 2001/82. Tomēr atsevišķas prasības saistībā ar licences zaudēšanu, bojāšanu un
anulēšanu vai apturēšanu ir «C» līmenī.
MK 2006. gada 05. maija noteikumi Nr. 744 „Kārtība, kādā veic uzraudzību un
informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki,
par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo rezistenci”,
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas
slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī
par ierosinātāju antimikrobo rezistenci.
Noteikumos ir četri uz uzņēmumiem attiecināmi informācijas sniegšanas pienākumi:
ziņošana par izolēto zoonozes ierosinātāju PVD amatpersonai; laboratorisko izmeklējumu
rezultātu iesniegšana PVD pēc pieprasījuma; laboratorisko izmeklējumu rezultātu
glabāšana; izolāta nogādāšana uz PVD norādītu laboratoriju (pēc PVD amatpersonu
pieprasījuma).
- 63 -
Konsultējoties ar PVD speciālistiem ir secināts, ka šo informācijas sniegšanas pienākumu
izpildes gadījumu skaits gadā ir neliels – daži ziņošanas gadījumi gadā par izolēto
zoonozes ierosinātāju un laboratorisko izmeklējumu rezultātu iesniegšanu PVD. Savukārt,
izolāta nogādāšanu uz PVD līdz šim ir veikuši inspektori.
Tāpat ar PVD speciālistu līdzdalību tika veikta informācijas sniegšanas pienākumu izpildei
nepieciešamo laika un finanšu resursu novērtēšana.
Administratīvais slogs, ko veido šie MK noteikumi ir 24 LVL gadā.
Prasību izcelsme ir ES Direktīva 99/2003 un tās ir ievietojamas «B» grupā.
3.3. Rezultāti
Pētījuma ietvaros ir novērtēts kopējais administratīvais slogs uzņēmējiem no analizētajiem
normatīvajiem aktiem pārtikas drošības normatīvajā regulējumā, kas veido 561 904 LVL
gadā (2008. gada cenās). Administratīvo slogu veido 22 no 28 analizētajiem normatīvajiem
aktiem.
Jāatzīmē, ka slogs ir novērtēts vienam gadam. Tas nozīmē, ka administratīvās izmaksas nav
vienreizējas izmaksas, un tās uzņēmējiem veidosies arī katru nākamo gadu.
Vērtējot administratīvo slogu, ko veido atsevišķi normatīvie akti, ir jāatzīmē, ka absolūti
lielākā sloga daļa – 61% veidojas no MK 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 302 „Ātri
sasaldēto pārtikas produktu aprites noteikumi” (10. tabula).
Turklāt trīs visvairāk apgrūtinošie normatīvie akti kopā veido 76% no administratīvā sloga,
savukārt, deviņos gadījumos administratīvais slogs ir minimāls un nepārsniedz 250 LVL
gadā (10. tabula).
10. tabula. Administratīvais slogs no analizējamiem normatīviem aktiem
Normatīvie akti Slogs
(LVL gadā)
Sloga
struktūra
(%)
Kopējais slogs 561 904 100
Higiēnas un nekaitīguma prasības
Pārtikas aprites uzraudzības likums 227 0,0
Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, 2007 (15.11.) 0 0
MK 2008.gada 13.oktobra noteikumi Nr. 844 „Mājputnu un inkubējamo olu aprites
kārtība” 11 194 2,0
MK 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr. 806 „Pārstrādei paredzēto aveņu un
zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas kārtība” 105 0,0
MK 2006.gada 1.augusta noteikumi Nr. 637 „Obligātās nekaitīguma prasības
materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku” 26 612 4,7
MK 2006.gada 18.aprīļa noteikumi Nr. 300 „Obligātās nekaitīguma prasības
pārtikai paredzētās neiepakotās šķidrās eļļas un tauku pārvadāšanai pa jūru” 0 0
- 64 -
MK 2005.gada 23.augusta noteikumi Nr. 634 „Noteikumi par dabīgā minerālūdens
un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā
izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas”
13 138 2,3
MK 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr. 631 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas
sistēmas darbību pārtikas apritē” 8 0,0
MK 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr. 276 „Noteikumi par zvejas un akvakultūras
produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības
nosacījumiem un darbības kontroli”
44 0,0
MK 2004.gada 30.marta noteikumi Nr. 207 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem” 164 0,0
MK 2003.gada 01.aprīļa noteikumi Nr. 149 „Noteikumi par obligātajām
nekaitīguma prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku
izcelsmes pārtikas produktos”
- -
MK 2001.gada 3.jūlija noteikumi Nr. 302 „Ātri sasaldēto pārtikas produktu aprites
noteikumi” 345 721 61,5
MK 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr. 156 "Gaļas, maltas gaļas, mehāniski
atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi" 14 839 2,6
MK 2008.gada 15.janvāra noteikumi Nr. 30 “Noteikumi par prasībām ģenētiski
modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un
kontroles kārtību”
0 0
Prasības dzīvnieku barībai
Dzīvnieku barības aprites likums, 2008. (23.10.) 0 0
MK 2009.gada 27.janvāra noteikumi Nr. 80 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas
sistēmas darbību dzīvnieku barības apritē” 7 0,0
MK 2005.gada 31.maija noteikumi Nr. 382 „Kārtība, kādā kontrolē dzīvnieku
barības kravas uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas
noliktavās”
23 363 4,2
MK 2005.gada 24.maija noteikumi Nr. 358 „Dzīvnieku barības paraugu ņemšanas
kārtība”, zaudēja spēku no 30.06.2009. - -
MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr. 237 „Noteikumi par dzīvnieku barībā un
barības sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām” 3 0
MK 2004.gada 25.marta noteikumi Nr. 166 "Dzīvnieku barības marķēšanas
kārtība", zaudējuši spēku ar 30.06.2009. 29 026 5,2
Dzīvnieku labturības un veselības prasības
MK 2005.gada 13.decembra noteikumi Nr. 947 „Labturības prasības dzīvu zivju
turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās” 2 282 0,4
MK 2008.gada 22.decembra noteikumi Nr. 1079 „Dzīvnieku pārvadāšanas
noteikumi” 6 483 1,2
MK 2004.gada 18.marta noteikumi Nr. 142 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu
tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”
18 183 3,2
MK 2004.gada 30.marta noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām aitu un kazu apritei” 179 0,0
MK 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr. 301 „Veterinārās prasības govju un cūku
apritei„ 12 847 2,3
- 65 -
MK 2004.gada 18.marta noteikumi Nr. 145 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām zirgu apritei un importam no trešajām valstīm” 1 368 0,2
MK 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr. 415 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur,
pārreģistrē un anulē speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai un
veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un
pārreģistrēšanu, kā arī novērtē aptieku, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavu, zāļu un
veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstību un zāļu labas izplatīšanas prakses
atbilstību"
56 087 10,0
MK 2006.gada 5.septembra noteikumi Nr. 744 „Kārtība, kādā veic uzraudzību un
informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan
cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo
rezistenci”
24 0,0
Tas nozīmē, ka, izstrādājot priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai, ir jāpievērš
īpaša uzmanība tiem normatīvajiem aktiem, kuri veido lielāku slogu, jo bez būtiskas šo
normatīvo aktu sloga samazināšanas nebūs iespējams sasniegt stratēģisko mērķi –
samazināt kopējo administratīvo slogu pārtikas drošības jomā par 25%.
Vērtējot datu prasību sadalījumu pēc izcelsmes, secināts, ka nedaudz vairāk kā puse (56%)
no kopējā datu prasību sloga veido «C» līmeņa prasības, kuras izriet no nacionālā līmeņa
prasībām. Tajā pat laikā 26% veido «A» grupas datu prasības, kuras tiešā veidā ir noteiktas
ES vai citos starptautiskajos dokumentos, bet «B» līmeņa prasības, kuras izriet no ES un
starptautiskiem dokumentiem, veido 18% no kopējā datu prasību veidotā sloga (6. attēls).
26%
56%
18%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
ABC
6. attēls. Datu prasību sadalījums pēc izcelsmes
Tas nozīmē, ka valstij ir salīdzinoši lielas iespējas mazināt slogu.
- 66 -
4. Priekšlikumi administratīvā sloga samazināšanai
4.1. Priekšlikumu kopējā ietekme
Kopējais administratīvais slogs 2009. gadā analizētajos normatīvajos dokumentos ir
561,9 tūkst. LVL gadā. Izstrādātie priekšlikumi dotu 47,6% samazinājumu, ietaupot
267,7 tūkst. LVL gadā.
11. tabula. Administratīvais slogs, ko veido 2009. gadā analizētie normatīvie akti
Normatīvie akti Slogs
(LVL gadā)
Priekšlikumi
(LVL gadā)
Kopējais slogs 561 904 267 730
Higiēnas un nekaitīguma prasības
Pārtikas aprites uzraudzības likums 227 92
Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, 2007 (15.11.) 0 0
MK 2008.gada 13.oktobra noteikumi Nr. 844 „Mājputnu un inkubējamo olu aprites
kārtība” 11 194 512
MK 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr. 806 „Pārstrādei paredzēto aveņu un
zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas kārtība” 105 60
MK 2006.gada 1.augusta noteikumi Nr. 637 „Obligātās nekaitīguma prasības
materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku” 26 612 0
MK 2006.gada 18.aprīļa noteikumi Nr. 300 „Obligātās nekaitīguma prasības
pārtikai paredzētās neiepakotās šķidrās eļļas un tauku pārvadāšanai pa jūru” 0 0
MK 2005.gada 23.augusta noteikumi Nr. 634 „Noteikumi par dabīgā minerālūdens
un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām un kārtību, kādā
izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai un sedz izsniegšanas izmaksas”
13 138 0
MK 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr. 631 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas
sistēmas darbību pārtikas apritē” 8 2
MK 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr. 276 „Noteikumi par zvejas un akvakultūras
produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības
nosacījumiem un darbības kontroli”
44 21
MK 2004.gada 30.marta noteikumi Nr. 207 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem” 164 0
MK 2003.gada 01.aprīļa noteikumi Nr. 149 „Noteikumi par obligātajām
nekaitīguma prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku
izcelsmes pārtikas produktos”
- -
MK 2001.gada 3.jūlija noteikumi Nr. 302 „Ātri sasaldēto pārtikas produktu aprites
noteikumi” 345 721 217 832
MK 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr. 156 "Gaļas, maltas gaļas, mehāniski
atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas noteikumi" 14 839 0
MK 2008.gada 15.janvāra noteikumi Nr. 30 “Noteikumi par prasībām ģenētiski
modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un
kontroles kārtību”
0 0
- 67 -
Prasības dzīvnieku barībai
Dzīvnieku barības aprites likums, 2008. (23.10.) 0 0
MK 2009.gada 27.janvāra noteikumi Nr. 80 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas
sistēmas darbību dzīvnieku barības apritē” 7 3
MK 2005.gada 31.maija noteikumi Nr. 382 „Kārtība, kādā kontrolē dzīvnieku
barības kravas uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas
noliktavās”
23 363 0
MK 2005.gada 24.maija noteikumi Nr. 358 „Dzīvnieku barības paraugu ņemšanas
kārtība”, zaudēja spēku no 30.06.2009. - -
MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr. 237 „Noteikumi par dzīvnieku barībā un
barības sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām” 3 0
MK 2004.gada 25.marta noteikumi Nr. 166 "Dzīvnieku barības marķēšanas
kārtība", zaudējuši spēku ar 30.06.2009. 29 026 19 555
Dzīvnieku labturības un veselības prasības
MK 2005.gada 13.decembra noteikumi Nr. 947 „Labturības prasības dzīvu zivju
turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās” 2 282 2 213
MK 2008.gada 22.decembra noteikumi Nr. 1079 „Dzīvnieku pārvadāšanas
noteikumi” 6 483 5 835
MK 2004.gada 18.marta noteikumi Nr. 142 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu
tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”
18 183 5 542
MK 2004.gada 30.marta noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām aitu un kazu apritei” 179 96
MK 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr. 301 „Veterinārās prasības govju un cūku
apritei„ 12 847 6 790
MK 2004.gada 18.marta noteikumi Nr. 145 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām zirgu apritei un importam no trešajām valstīm” 1 368 1 222
MK 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr. 415 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur,
pārreģistrē un anulē speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai un
veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un
pārreģistrēšanu, kā arī novērtē aptieku, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavu, zāļu un
veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstību un zāļu labas izplatīšanas prakses
atbilstību"
56 087 7 955
MK 2006.gada 5.septembra noteikumi Nr. 744 „Kārtība, kādā veic uzraudzību un
informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan
cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju antimikrobo
rezistenci”
24 0
Jāatzīmē, ka priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs no dažādiem
administratīvajiem aktiem samazināsies neproporcionāli – vienā gadījumā samazinājums ir
tuvu 100%, citā gadījumā – netika atrastas iespējas slogu samazināt (9. tabula). Vislielākā
ietekme ir priekšlikumu ieviešanai MK 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 302 „Ātri
sasaldēto pārtikas produktu aprites noteikumi”.
- 68 -
4.2. Konkrētie priekšlikumi sloga samazināšanai
4.2.1. 1998. gada 19. februāra likums “Pārtikas aprites uzraudzības likums”
1. Priekšlikums
Atcelt prasību rakstiski ziņot PVD teritoriālai struktūrvienībai par normatīvo aktu
pārkāpumu novēršanu gadījumā ja uzņēmuma darbība ir apturēta. Tā kā šīs prasības mērķis
ir vienpusīgi sniegt informāciju PVD, rakstisku ziņošanu var bez jebkādām materiālām
konsekvencēm aizvietot ar ziņošanu pa e-pastu un telefonu. No administratīvā sloga
samazināšanas viedokļa ietaupījums būtu 92 LVL gadā.
Kopsavilkums
Priekšlikuma ieviešanas rezultātā administratīvais slogs samazinātos par 41%. ZM ir jāveic
izmaiņas šī likuma 28. pantā.
4.2.2. 2007. gada 15. novembra likums “Ģenētiski modificēto organismu aprites
likums”
Administratīvais slogs varētu veidoties, realizējot atbilstoši šim likumam pieņemtos MK
noteikumus. Daļa no paredzētajiem MK noteikumiem vēl nav pieņemti, tāpēc pašlaik
administratīvais slogs neveidojas, tomēr teorētiski tas varētu būt ievērojams.
4.2.3. MK 2008. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 844 „Mājputnu un inkubējamo olu
aprites kārtība”
1. Priekšlikums
Pašreizējā brīdī noteikumos nav noteikta faktiski pastāvoša prasība par nepieciešamību
brīvā veidā sagatavot iesniegumu veterinārā sertifikāta saņemšanai. Iesakām atteikties no
prasības uzņēmējiem iesniegt formālus iesniegumus. Tā kā veterinārā sertifikātā
sagatavošanai PVD inspektoram jebkurā gadījumā ir vajadzīga informācija, šo informāciju
var iegūt jebkādā uzņēmējam ērtā veidā (rakstiski, elektroniski, mutiski). Iesakām PVD
mainīt procesu un pieņemt arī elektroniski nosūtīto informāciju, vai informāciju kas ir uz
datu nesēja (USB datu nesēja vai CD diska).
Tas administratīvo slogu varētu samazināt par aptuveni 5 LVL gadā, pieņemot, ka puse no
uzņēmējiem sūtīs iesnieguma informāciju elektroniski un tas viņiem uz pusi ietaupīs
iesnieguma rakstīšanas laiku. Izmaiņas likumdošanā nav jāveic.
2. Priekšlikums
Atvieglot nelieliem ražotājiem informācijas reģistrēšanu. Patlaban saskaņā ar noteikumu
31. punktu, citā starpā ir jāreģistrē informācija par mājputnu kustību uz uzņēmumu vai no
tā, laboratoriskie izmeklējumi, olu nosūtīšanas galamērķis. Varētu noteikt, ka izņemot
lielākus ražotājus (kuri tik un tā reģistrē šo informāciju), pietiek ar dokumentu glabāšanu
par putnu kustību uz uzņēmumu vai no tā, dokumentu glabāšanu par laboratoriskiem
- 69 -
izmeklējumiem, dokumentu glabāšanu par olu nosūtīšanas galamērķi. Tas ļautu samazināt
slogu par 506 LVL gadā.
Kopsavilkums
No administratīvā sloga viedokļa ietaupījums varētu būt 512 LVL gadā, kas ir aptuveni
5%. ZM izmaiņas ir veicamas šajos MK noteikumos.
4.2.4. MK 2008. gada 29. septembra noteikumi Nr. 806 „Pārstrādei paredzēto aveņu
un zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas kārtība”
1. Priekšlikums
Iesakām savācēja vai pirmā pārstrādātāja atzīšanas iesniegumā atteikties no tādas
informācijas pieprasīšanas, kā uzņēmuma vienotais reģistrācijas numurs (vai LAD
numurs), juridiskā adrese, pasta kods, faktiskā adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese. Visa
šī informācija jau tika prasīta, reģistrējot personu LAD klientu reģistrā. Līdz ar to pietiktu
ar uzņēmuma nosaukumu un unikālu identifikāciju (reģistrācijas numurs). Administratīvā
sloga samazināšanas ziņā šajā gadījumā ietaupījums būtu niecīgs, un šis ir jautājums par
attieksmes maiņu – neprasīt to, kas nav vajadzīgs. Priekšlikuma ieviešanai, ZM izmaiņas ir
jāveic šajos MK noteikumos.
2. Priekšlikums
Tāpat aicinām atteikties no prasības kopā ar atzīšanas iesniegumu iesniegt iepriekšējā gadā
ar pirmo pārstrādātāju noslēgtā līguma kopiju vai nodomu protokolu par pārstrādei
paredzēto aveņu un zemeņu nodošanu kārtējā gadā. Tā vietā atzīšanas iesnieguma veidlapā
pievienot ailīti, kurā ir jāatzīmē, vai un par kādu summu ir bijis noslēgts līgums un vai ir
sagatavots nodomu protokols. Tas ļautu ietaupīt 21 LVL gadā. Priekšlikuma ieviešanai ZM
ir jāveic izmaiņas noteikumos.
3. Priekšlikums
Iesakām atteikties no informācijas reģistrēšanas un 5 gadu uzglabāšanas, kas ir jāveic
savācējam (7.2. punkts). No produkcijas izsekojamības viedokļa pietiek ar
komercdokumentiem, kuri būtu atrodami gan savācēja, gan pirmā pārstrādātāja
grāmatvedības dokumentos. Ar šiem dokumentiem ir nodrošināta izsekojamība. No
administratīvā sloga viedokļa tas ļautu ietaupīt 11 LVL gadā. Priekšlikuma ieviešanai ZM
ir jāveic izmaiņas noteikumos.
4. Priekšlikums
Pamatojoties uz līdzīgu argumentāciju, piedāvājam atteikties no prasības veikt stingru
informācijas reģistrēšanu un 5 gadu uzglabāšanu pie pirmā pārstrādātāja (8.2. punkts). No
administratīvā sloga samazināšanas viedokļa ietaupījums būtu 28 LVL gadā. Priekšlikuma
ieviešanai ZM ir jāveic izmaiņas noteikumos.
Kopsavilkums
Visu priekšlikumu ieviešana ļautu administratīvo slogu samazināt par 60 LVL gadā, kas ir
samazinājums par 58%.
- 70 -
4.2.5. MK 2006. gada 01. augusta noteikumi Nr. 637 „Obligātās nekaitīguma
prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”
Priekšlikumu nav.
4.2.6. MK 2006. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 300 „Obligātās nekaitīguma prasības
pārtikai paredzētās neiepakotās šķidrās eļļas un tauku pārvadāšanai pa jūru”
Priekšlikumu nav.
4.2.7. MK 2005. gada 23. augusta noteikumi Nr. 634 „Noteikumi par dabīgā
minerālūdens un avota ūdens obligātajām nekaitīguma un marķējuma
prasībām un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai
un sedz izsniegšanas izmaksas”
Priekšlikums
Pašreizēja sistēma ir vērsta ne tikai uz ūdens drošību un nekaitīgumu (kā tas izriet no šo
noteikumu nosaukuma), bet arī uz produkcijas kvalitātes kontroli. Iesakām ZM izvērtēt
iespēju ES līmenī koncentrēties tikai uz ūdens drošības un nekaitīguma jautājumiem. Ir
grūti prognozēt, cik lielā mērā tas ietekmēs administratīvo slogu, jo precīza robeža starp
produkta drošības un nekaitīguma rādītājiem un kvalitātes rādītājiem ir jānosaka šīs jomas
ekspertiem.
4.2.8. MK 2004. gada 27. jūlija noteikumi Nr. 631 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas
sistēmas darbību pārtikas apritē”
Priekšlikums
Iesakām ZM precizēt noteikumus, precīzi nosakot, ka par risku cilvēku veselībai un
dzīvībai, kā arī par veiktajiem pasākumiem pārtikas radīto risku novēršanā vai mazināšanā
ir atļauts ziņot pa tālruni, vai nepieciešamības gadījumā pa e-pastu vai faksu. Tiesa,
ievērojot salīdzinoši reto nepieciešamību pielietot šajos noteikumos iekļautās normas,
administratīvo slogu tas samazinātu vien par aptuveni 2 LVL gadā.
4.2.9. MK 2004. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 276 „Noteikumi par zvejas un
akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas
kārtību, darbības nosacījumiem un darbības kontroli”
1. Priekšlikums
Ir iespējams vienkāršot zvejas / akvakultūras produktu ražotāju grupas atzīšanas
iesnieguma veidlapu.
- 71 -
Var vienkāršot pozīcijas “Pilnvarotā(-ās) persona(-as) /vārds, uzvārds, adrese, tālruņa
numurs, faksa numurs, e-pasta adrese/” un “Kontaktpersona(-as) /vārds, uzvārds, adrese,
tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese/”, tos sadalot grupās “Pilnvarotā(-ās)
persona(-as) /vārds, uzvārds/” un “Kontaktinformācija /tālruņa numurs, faksa numurs, epasts/. Rezultātā uzņēmējiem nebūs jāraksta/jāpārraksta vismaz 3 adreses, 3 tālruņa
numuri, 3 faksa numuri un 3 e-pasta adreses. LAD saņems konkrētu kontaktinformāciju.
Jebkurā gadījumā LAD salīdzinoši vienkārši var iegūt informāciju arī par katru ražotāju
grupas biedru no Latviju Zivju resursu aģentūras, LAD datubāzes vai uzņēmumu
katalogiem internetā.
2. Priekšlikums
Iesakām arī atteikties no tādu formālu dokumentu pievienošanas iesniegumam, kā ražotāju
grupas reģistrācijas apliecības kopija, ražotāju grupas nodokļu maksātāja reģistrācijas
apliecības kopija, ražotāju grupas statūtu kopija – visa šī informācija jau ir valsts institūciju
rīcībā, un nav vajadzības to prasīt vēlreiz. Tāpat nav vajadzības prasīt ražotāju grupas
iekšējās kārtības noteikumu kopiju, jo šo dokumentu faktiski neviens nelasa (savukārt, ja
valsts institūcijām ir konkrētas prasības, kam ir jābūt iekšējās kārtības noteikumos, tie ir
nosakāmi normatīvajos aktos). Tāpat nav vajadzības pielikumā prasīt to personu sarakstu,
kuras ir pilnvarotas darboties ražotāju grupas vārdā, jo tie jau ir minēti iesnieguma pozīcijā
“Pilnvarotā(-ās) persona(-as)”. Nav vajadzības prasīt iesnieguma pielikumā pievienot
Valsts ieņēmumu dienesta apstiprināto gada pārskatu par pēdējo noslēgto darbības gadu
pirms iesnieguma iesniegšanas – šī informācija jau ir valsts institūciju rīcībā.
Kopsavilkums
Tas ļautu administratīvo slogu nākotnē samazināt par 21 LVL gadā, kas ir 47%
samazinājums. ZM izmaiņu veikšanai ir jāveic grozījumi šajos MK noteikumos.
4.2.10. MK 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 207 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem”
Priekšlikumu nav.
4.2.11. MK 2003. gada 01. aprīļa noteikumi Nr. 149 „Noteikumi par obligātajām
nekaitīguma prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu
dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos”
Sakarā ar to, ka MK noteikumos nav informācijas sniegšanas prasību, neveidojas
administratīvais slogs un nav priekšlikumu tā mazināšanai.
- 72 -
4.2.12. MK 2001. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 302 „Ātri sasaldēto pārtikas produktu
aprites noteikumi”
Priekšlikums
Iesakām atteikties no prasības veikt temperatūras pierakstus tādām saldētavu iekārtām
mazumtirdzniecībā, kuru tilpums ir mazāks par 10 kubikmetriem. Pašreizējā brīdī Latvijas
MK noteikumu prasības par ātri sasaldēto pārtikas produktu apriti ir stingrākas par EK
Regulas Nr. 37/2005 prasībām. Šajā regulā ir teikts, ka temperatūras pierakstu prasību
attiecināšana uz nelielām ierīcēm, kas izmantotas mazumtirdzniecībā, būtu lieka, taču
Latvijā šī prasība pastāv. Tas ļautu samazināt administratīvo slogu indikatīvi par
217 tūkst. LVL gadā un ZM izmaiņas ir veicamas tikai šajos MK noteikumos.
Gribam vērst jūsu uzmanību tam, ka pieraksti žurnālā negarantē, ka prasība tiek izpildīta.
Diskusijās ar uzņēmējiem esam konstatējuši, ka uzņēmēji pamatā cenšas izvairīties no
problēmām ar PVD un tas veido risku, lai pieraksti tiek veikti godīgi, nevis formāli. Šajā
kontekstā arī iesakām mainīt kontrolējošo institūciju pieeju, pārbaužu laikā koncentrējoties
uz faktisko situāciju, nevis veicot formālo dokumentu (pierakstu) analīzi.
Kopsavilkums
Šī priekšlikuma ieviešanas rezultātā administratīvais slogs uzņēmējiem samazinātos par
217 tūkst. LVL gadā. Tas ļautu samazināt šo MK noteikumu administratīvo slogu par 63%.
4.2.13. MK 2007. gada 27. februāra noteikumi Nr. 156 „Gaļas, maltas gaļas,
mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu marķēšanas
noteikumi”
Priekšlikumu nav.
4.2.14. MK 2008. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 30 “Noteikumi par prasībām
ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī
uzraudzības un kontroles kārtību”
Pagaidām šie noteikumi praktiski nedarbojas, jo nav uzņēmēju, kam tie būtu jāievēro.
Tāpēc arī administratīvais slogs pašlaik neveidojas, bet teorētiski tas varētu būt ievērojams,
kas gan ir attaisnojams, lai ierobežotu uzņēmēju vēlmi audzēt ģenētisko modificētus
kultūraugus.
4.2.15. 2008. gada 23. oktobra likums „Dzīvnieku barības aprites likums”
Priekšlikums
Atcelt prasību rakstiski ziņot PVD teritoriālai struktūrvienībai par normatīvo aktu
pārkāpumu novēršanu gadījumā ja uzņēmuma darbība ir apturēta. Tā kā šīs prasības mērķis
ir vienpusīgi sniegt informāciju PVD, rakstisku ziņošanu var bez jebkādām materiālām
konsekvencēm aizvietot ar ziņošanu pa e-pastu un telefonu.
ZM izmaiņu veikšanai ir jāpārstrādā Dzīvnieku barības aprites likuma 27. pants.
- 73 -
4.2.16. MK 2009. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 80 „Noteikumi par ātrās reaģēšanas
sistēmas darbību dzīvnieku barības apritē”
Priekšlikums
Šie noteikumi zināmā mērā pārklājas ar Dzīvnieku barības aprites likumu, kurā ir noteikts,
ka uzņēmumā par barības apriti atbildīgā persona rakstveidā ziņo PVD attiecīgajai
teritoriālajai struktūrvienībai par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu. Līdz ar to MK
noteikumu prasība - ziņot par veiktajiem pasākumiem, lai novērstu vai mazinātu dzīvnieku
barības radīto apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku dzīvībai, veselībai vai videi - lielā mērā
ir saprotama kā rakstiska ziņošana (jo bieži apdraudējums veidojas tieši normatīvo aktu
neievērošanas dēļ).
ZM veicot izmaiņas Dzīvnieku barības aprites likumā un papildinot šo noteikumu
3.2. punktu ar atļauju ziņot arī ar e-pasta un tālruņa palīdzību, administratīvais slogs
samazinātos par 41%. Tiesa, naudas izteiksmē samazinājums ir niecīgs – nedaudz vairāk
par 3 LVL gadā.
4.2.17. MK 2005. gada 31. maija noteikumi Nr. 382 „Kārtība, kādā kontrolē
dzīvnieku barības kravas uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās
un muitas noliktavās”
Nav priekšlikumu.
4.2.18. MK 2005. gada 31. maija noteikumi Nr. 358 „Dzīvnieku barības paraugu
ņemšanas kārtība”, zaudēja spēku ar 2009. gada 30. jūniju
Šajos noteikumos nav nosacījumu, kas būtu jāievēro ražotājam, paraugus ņem veterinārie
inspektori un noformē protokolu. Šie MK noteikumi ir jāvērtē saistībā ar 2004. gada
25. marta MK noteikumiem Nr. 166 (arī atceltajiem), ja samaksu par veterināro ekspertu
darbu veic uzņēmējs.
4.2.19. MK 2004. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 237 „Noteikumi par dzīvnieku barībā
un barības sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām”
Priekšlikums
Noteikumos nav precīzi noteikts, kādā veidā ir jāinformē PVD (par katru gadījumu, ja
konstatē, ka barības piesārņojums pārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu vai var radīt
nopietnus draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi), līdz ar to ir zināma noteikumu
interpretēšanas brīvība. Ņemot vērā, ka valsts iestādēs praktizē oficiālu komunikāciju ar
vēstuļu palīdzību, nav izslēgts, ka arī šajā gadījumā varētu tikt pieprasīta informācijas
sniegšana rakstiskā formā. Tāpēc ZM ir ieteicams precizēt MK noteikumu 10. pantu,
nosakot, ka informēšana var būt arī mutiska.
- 74 -
4.2.20. MK 2004. gada 25. marta noteikumi Nr. 166 „Dzīvnieku barības marķēšanas
kārtība”
1. Priekšlikums
Neskatoties uz to, ka prasība marķējumā norādīt precīzu barībā izmantojamo izejvielu
īpatsvaru praktiski neveido administratīvo slogu, daudzi uzņēmēji izsaka neapmierinātību
ar šo prasību, jo spiež atklāt produkcijas receptūru (un potenciāli veido zaudējumus
komercnoslēpuma atklāšanas dēļ). Līdz ar to iesakām ZM izvērtēt iespēju reaģēt uz šo
uzņēmēju viedokli. Jāatzīmē, ka ne visiem importa produktiem šī prasība ir izpildīta un
līdz ar to veidojas pret Latvijas ražotājiem negodīga biznesa vide. Izmaiņu veikšanai ZM ir
jāmaina šie MK noteikumi. Piemēram, Apvienotajā Karalistē var nenorādīt barības
sastāvdaļas, kas ir mazāk par 15%, ja vien tā nav obligāti norādāmā sastāvdaļa. EK izstrādā
jaunu regulu, kurā tiks mainīta un atvieglota dzīvnieku barības tirdzniecības un marķēšanas
kārtība.
2. Priekšlikums
Priekšlikums ZM izvērtēt iespēju atcelt prasību precīzi norādīt barības sastāvdaļas un
obligāti norādāmas vielas. Pamatojums šādam viedoklim – valstij nav jākontrolē pārtikas
ražotāja un viņa klienta attiecības. Ja klientam ir svarīgi zināt, kādas un cik daudz ir dažādu
vielu barībā, tad viņš to var pieprasīt no ražotāja vai atteikties no šīs preces iegādes.
Jāatzīmē, ka patlaban informācija par dzīvnieku barību tiek pieprasīta daudz detalizētāka
nekā ir informācija cilvēkiem paredzētajā pārtikas marķējumā.
Kopsavilkums
Prasību atcelšana par detalizētu barības sastāvdaļu norādīšanu ļautu atvieglot
administratīvo slogu par 19 555 LVL gadā, kas ir samazinājums par 67%. Priekšlikuma
ieviešanai ZM ir jāierosina veikt izmaiņas ES likumdošanā. EK izstrādā jaunu regulu, kurā
tiks mainīta un atvieglota dzīvnieku barības tirdzniecības un marķēšanas kārtība.
4.2.21. MK 2005. gada 13. decembra noteikumi Nr. 947 „Labturības prasības dzīvu
zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības
vietās”
Priekšlikums
Iesakām atteikties no valsts līmenī definētās prasības mazumtirdzniecības vietā veikt
informācijas reģistrēšanu (noteikumu 19. punkts) un šīs informācijas glabāšanu vienu gadu
(20. punkts). Šajos MK noteikumos ir definētas prasības dzīvu zivju turēšanai un
nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās, un šīs prasības uzņēmējam ir
jāievēro. Jautājums, kādā veidā notiek šo prasību ievērošana, ir jāatstāj uzņēmumu
kompetencē (ar vai bez informācijas reģistrēšanas). Atbildīgajām institūcijām ir jāpārbauda
faktiskā situācija prasību ievērošanā, nevis formāli ieraksti dokumentos (kā, piemēram,
turēšanas tvertnē ievietoto zivju izcelsmes vieta- informācija, kas nedz uzlabo, nedz
pasliktina labturību).
- 75 -
Šī priekšlikuma ieviešanas rezultātā administratīvais slogs uzņēmējiem samazinātos par
2 213 LVL gadā, kas ir šo noteikumu administratīvā sloga samazinājums par 97%.
Priekšlikuma ieviešanai ir jāprecizē šie MK noteikumi. PVD ir jāmaina pārbaužu veikšanas
process, inspektoriem galveno uzmanību pievēršot faktiskai prasību ievērošanai, nevis
formālo ierakstu pārbaudei.
4.2.22. MK 2008. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1079 „Dzīvnieku pārvadāšanas
noteikumi”
1. Priekšlikums
Atteikties no prasības savvaļas sugu dzīvnieku īpašniekiem gatavot rakstiskus
apliecinājumus dzīvnieku pārvietošanai Latvijas teritorijā. Šīs prasības ievērošana faktiski
netiek pārbaudīta un ir visai formāla. Turklāt to bieži vien arī neievēro. No administratīvā
sloga samazinājuma viedokļa, tas indikatīvi dotu ietaupījumu 2 129 LVL gadā. Prasības
ieviešanai ZM ir nepieciešams veikt izmaiņas MK noteikumos, kas paredzētu diferencētas
prasības dažādu dzīvnieku kārtām vai sugām.
2. Priekšlikums
Atteikties no prasības speciālu kursu apguvei un pārvadātāja atļaujas saņemšanai dzīvnieku
pārvadāšanai Latvijas teritorijā un īsās distancēs (līdz 8 stundām). Tas ļautu administratīvo
slogu samazināt par 3 260 LVL gadā. Pārskatīt prasības apmācībām, kuras varētu veikt
attiecīgajā uzņēmumā instruktāžas veidā.
3. Priekšlikums
Mainīt pieeju, kādā notiek atļaujas saņemšana dzīvnieku pārvadāšanai garās distancēs.
Patlaban atļauju var saņemt, apgūstot vienas dienas kursus LLKC (Ozolniekos), un šie
kursi tiek organizēti 2 reizes gadā. Tas ievērojami kavē atļaujas saņemšanu. Aicinām
sagatavot skaidri saprotamu izglītojošu materiālu par visiem ar dzīvnieku pārvadāšanu
saistītiem jautājumiem un ievietot to internetā, lai cilvēks varētu apgūt nepieciešamās
zināšanas pašmācības ceļā vai tiktu apmācīts, instruēts un pārbaudīts attiecīgajā
uzņēmumā. Savukārt, izsniedzot PVD atļauju, veikt īsu cilvēka eksamināciju par
būtiskākiem jautājumiem. Šo materiālu cilvēks varētu ņemt līdzi pārvadāšanas laikā. Tas
ļautu gan ievērojami atvieglot atļauju saņemšanas procesu, gan samazināt administratīvo
slogu par 446 LVL gadā (pieņemot, ka puse no visiem atļauju saņēmējiem izmantos iespēju
iziet šādā veida apmācību). Izmaiņu veikšanai ZM ir jāmaina tikai šie MK noteikumi.
Kopsavilkums
Visu minēto priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs no šiem noteikumiem
samazinātos par 90%.
- 76 -
4.2.23. MK 2004. gada 18. marta noteikumi Nr. 142 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu
tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”
1. Priekšlikums
Jāatzīmē, ka pētījuma veikšanas brīdī viena no birokrātiski apgrūtinošākajām prasībām –
PVD informēšana par katras kravas saņemšanu – tika mainīta, nosakot, ka informācija
jāsniedz tikai pēc PVD pieprasījuma. Tomēr iesakām iet soli tālāk un atļaut paziņojuma
nosūtīšanu elektroniski no PVD reģistrētās e-pasta adreses (bez e-paraksta). Administratīvo
slogu tas ļautu samazināt par aptuveni 211 LVL gadā. ZM ir jāmaina šie noteikumi.
2. Priekšlikums
Atteikties no atsevišķas kravas saņemšanas reģistrēšanas (21.1. punkts). Kravu īpašnieka
maiņas statusu pietiekami labi regulē citi – preču aprites dokumenti un tie arī ļauj izsekot
produkcijai un līdz ar to papildus žurnāli nav nepieciešami. Šīs prasības atcelšana ļautu
samazināt administratīvo slogu par indikatīvi 5 331 LVL gadā. ZM izmaiņu veikšanai ir
jāprecizē šie MK noteikumi.
Kopsavilkums
Kopumā tas ļautu samazināt šo noteikumu administratīvo slogu par 30%.
4.2.24. MK 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām aitu un kazu apritei”
1. Priekšlikums
Atteikties no prasības novietnes īpašniekam rakstiski apliecināt, ka viņam nav zināms
pamatojums tam, ka dzīvniekiem ir bīstamās slimības. Novietnes īpašniekiem parasti nav
veterinārārsta izglītības, lai šādu apliecinājumu varētu sniegt. Atteikšanās no šāda
dokumenta ļautu administratīvo slogu samazināt par 14 LVL gadā. ZM izmaiņas ir jāveic
šo noteikumu 12.3. punktā, jo tā ir «B» līmeņa prasība un ES likumdošana nenosaka, ka
novietnes īpašniekam ir jāsagatavo šāda veida apliecinājums.
2. Priekšlikums
Iesakām atteikties no prasības tirgotājam datubāzei par aitu un kazu tirdzniecību pievienot
to pārvietošanas maršruta kopijas. Datubāzē jau ir veterināro (veselības) sertifikātu sērijas
numuri. Tāpat šis veterinārais sertifikāts ir gan papīra formātā, gan TRACES datubāzē, un
nepieciešamības gadījumā atbildīgās personas to var viegli sameklēt. Latvijas gadījumā
atteikšanās no šīs prasības administratīvo slogu samazinātu par 31 LVL gadā. ZM izmaiņas
ir veicamas MK noteikumos.
3. Priekšlikums
Mainīt prasību, ka visiem pārvadātājiem ir rakstiski jāapliecina, ka tiek ievērotas šo
noteikumu prasības, saskaņā ar kurām pārvadāšanas laikā par aitām vai kazām atbildīgs ir
personāls, kuram ir profesionālo kompetenci un zināšanas apliecinošs dokuments.
Administratīvo slogu var atvieglot, nosakot, ka šāds apliecinājums ir jāsagatavo tikai
- 77 -
gadījumos, ja dzīvniekus ceļā pārvadā ilgāk par 8 stundām. ZM izmaiņas ir veicamas šo
noteikumu 29. punktā.
4. Priekšlikums
ZM nepieciešams svītrot prasību MK noteikumos par informācijas ievietošanu AMINO
datubāzē, kas jau sen ir novecojusi.
5. Priekšlikums
Pašreizējā brīdī noteikumos nav atrunāta faktiski esošā prasība par nepieciešamību brīvā
veidā sagatavot iesniegumu veterinārā sertifikāta saņemšanai. Iesakām PVD atteikties no
prasības uzņēmējiem iesniegt formālus iesniegumus. Tā kā veterinārā sertifikātā
sagatavošanai PVD inspektoram jebkurā gadījumā ir vajadzīga informācija, šo informāciju
var iegūt jebkādā uzņēmējam ērtā veidā (rakstiski, elektroniski, mutiski).
Patlaban, iesniedzot dzīvnieku sarakstu PVD, uzņēmējs gaida, kamēr inspektors dzīvnieku
numurus pārrakstīs veterinārā sertifikāta veidlapā. Ja krava ir liela, veterinārā sertifikāta
saņemšana PVD var prasīt pat vairākas stundas. Iesakām PVD mainīt procesu:
a) Ieviest pielikumu pievienošanas pieeju. Tas nozīmē, ka gadījumā ja uzņēmējs ir
izdrukājis sarakstu ar dzīvnieku numuriem, PVD inspektors numurē šo sarakstu kā
pielikumu un veterinārā sertifikāta sadaļā “Dzīvnieku identifikācija” ieliek atsauci
uz šo pielikumu. Savukārt, tālāk ievadīt informāciju TRECES datubāzē PVD
inspektors jau var bez uzņēmēja klātbūtnes.
b) Pieņemt arī elektroniski nosūtīto informāciju, vai informāciju, kas ir uz datu
nesēja (USB datu nesēja vai CD diska), lai inspektors netērētu savu un uzņēmēju
laiku ciparu manuālai pārrakstīšanai. Tā kā lielākie uzņēmumi izmanto skenerus
dzīvnieku numuru nolasīšanai, tad būtu loģiski, ja šie dati uzreiz tiktu pārkopēti
veterinārā sertifikāta sadaļā par dzīvnieku identifikāciju. Nav saprotami, kāpēc
patlaban uzņēmējam noskenētā informācija ir jāizdrukā un tad PVD inspektoram no
šīs izdrukas cipari jāpārraksta ar roku.
Tas administratīvo slogu varētu samazināt par aptuveni 11 LVL gadā.
6. Priekšlikums
Vel viena iespēja, kas vēl vairāk atvieglotu dzīvi uzņēmējiem, būtu veterinārā sertifikāta
izsniegšana elektroniski. Tas nozīmē, ka uzņēmējs elektroniski nosūta visu nepieciešamo
informāciju un PVD inspektors sagatavo veterināro sertifikātu un nosūta to elektroniski
uzņēmējam. Šī iespēja ļautu samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem par 51 LVL gadā,
kas ir samazinājums par 88% šo MK noteikumu kontekstā. Idejas ieviešanai ZM ir jāveic
izmaiņas MK noteikumos.
Kopsavilkums
Šo priekšlikumi ieviešana ļautu kopumā administratīvo slogu samazināt par 96 LVL gadā,
tas ir par 54%.
- 78 -
4.2.25. MK 2004. gada 13. aprīļa noteikumi Nr. 301 „Veterinārās prasības govju un
cūku apritei”
1. Priekšlikums
Pašreizējā brīdī noteikumos nav atrunāta faktiski esošā prasība par nepieciešamību brīvā
veidā sagatavot iesniegumu veterinārā sertifikāta saņemšanai. Iesakām PVD atteikties no
prasības uzņēmējiem iesniegt formālus iesniegumus. Tā kā veterinārā sertifikātā
sagatavošanai PVD inspektoram jebkurā gadījumā ir vajadzīga informācija, šo informāciju
var iegūt jebkādā uzņēmējam ērtā veidā (rakstiski, elektroniski, mutiski).
2. Priekšlikums
Patlaban iesniedzot dzīvnieku sarakstu, uzņēmējs gaida kamēr PVD inspektors dzīvnieku
numurus pārrakstīs veterinārā sertifikāta veidlapā. Ja krava ir liela, veterinārā sertifikāta
saņemšana PVD brīžiem prasa pat 2-3 stundas. Iesakām PVD mainīt procesu:
a) Ieviest pielikumu pievienošanas pieeju. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uzņēmējs ir
izdrukājis sarakstu ar dzīvnieku numuriem, PVD inspektors numurē šo sarakstu kā
pielikumu un veterinārā sertifikāta sadaļā “Dzīvnieku identifikācija” ieliek atsauci
uz šo pielikumu. Savukārt, tālāk ievadīt informāciju TRECES datubāzē PVD
inspektors jau var bez uzņēmēja klātbūtnes.
b) Pieņemt arī elektroniski nosūtīto informāciju vai informāciju, kas ir uz datu
nesēja (USB datu nesēja vai CD diska), lai inspektors netērētu savu un uzņēmēju
laiku ciparu manuālai pārrakstīšanai. Tā kā lielākie uzņēmumi izmanto skenerus
dzīvnieku numuru nolasīšanai, tad būtu loģiski, ja šie dati uzreiz tiktu pārkopēti
veterinārā sertifikāta sadaļā par dzīvnieku identifikāciju. Nav saprotams, kāpēc
patlaban uzņēmējam noskenētā informācija ir jāizdrukā un tad PVD inspektoram no
šīs izdrukas cipari jāpārraksta manuāli.
Tas administratīvo slogu varētu samazināt par aptuveni 1 679 LVL gadā, kas ir
samazinājums par 13%. Izmaiņu veikšanai ZM ir jāprecizē šie MK noteikumi.
3. Priekšlikums
Mainīt prasību, ka visiem pārvadātājiem ir rakstiski jāapliecina, ka tiek ievērotas šo
noteikumu prasības, saskaņā ar kurām pārvadāšanas laikā par dzīvniekiem atbildīgs ir
personāls, kuram ir profesionālo kompetenci un zināšanas apliecinošs dokuments.
Administratīvo slogu var atvieglot, nosakot, ka šāds apliecinājums ir jāsagatavo tikai
gadījumos, ja dzīvniekus ceļā pārvadā ilgāk par 8 stundām. ZM izmaiņas ir veicamas šo
noteikumu 29. Punktā, un atvieglojums uzņēmējiem būtu aptuveni 17 LVL gadā.
4. Priekšlikums
ZM svītrot MK noteikumu prasību par informācijas ievietošanu AMINO datubāzē.
5. Priekšlikums
Vel viena iespēja, kas atvieglotu dzīvi uzņēmējiem, būtu veterinārā sertifikāta izsniegšana
elektroniski. Tas nozīmē, ka uzņēmējs elektroniski nosūta PVD visu nepieciešamo
informāciju, un PVD inspektors operatīvi sagatavo veterināro sertifikātu un nosūta to
elektroniski uzņēmējam. Šī iespēja ļautu samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem par
6 790 LVL gadā, kas ir samazinājums par 53% šo MK noteikumu kontekstā. Jāatzīmē, ka
- 79 -
citas valstis (skat. Citu valstu pieredzes sadaļu) šādu praksi realizē. Idejas ieviešanai ZM ir
jāveic izmaiņas MK noteikumos.
Kopsavilkums
Pirmo četru priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs samazinātos par
1 697 LVL gadā, kas ir par 13%.
Savukārt, ja izdotos realizēt arī piekto priekšlikumu, kopējais administratīvā sloga
samazinājums būtu par 6 807 LVL, kas ir samazinājums -53%.
4.2.26. MK 2004. gada 18. marta noteikumi Nr. 145 „Noteikumi par veterinārajām
prasībām zirgu apritei un importam no trešajām valstīm”
1. Priekšlikums
Vispirms gribas atzīmēt, ka ZM noteikumi ir jāaktualizē vai jāmaina PVD prasības, jo
citādi noteikumu prasības neatbilst realitātei un līdz ar to maldina uzņēmējus. Šajos
noteikumos nav aktualizēta informācija par prasībām informācijas sagatavošanai par
dzīvnieku veselības stāvokli.
Tāpat dezinfekcijas veikšanai uzņēmējam ir jāmeklē biocīdu saraksts, jo noteikumos vien
pieminēts, ka dezinficēšanai izmanto dezinfekcijas līdzekļus, kuri saskaņoti ar Pārtikas un
veterināro dienestu. No administratīvā sloga viedokļa tas ir papildus slogs 15 LVL apmērā.
2. Priekšlikums
Pašreizējā brīdī noteikumos nav atrunāta faktiski esošā PVD prasība par nepieciešamību
brīvā veidā sagatavot iesniegumu veterinārā sertifikāta saņemšanai. Iesakām PVD
atteikties no prasības uzņēmējiem iesniegt formālus iesniegumus. Tā kā veterinārā
sertifikāta sagatavošanai PVD inspektoram jebkurā gadījumā ir vajadzīga informācija, šo
informāciju var iegūt jebkādā uzņēmējam ērtā veidā (rakstiski, elektroniski, mutiski).
Patlaban, iesniedzot dzīvnieku sarakstu, uzņēmējs gaida, kamēr PVD inspektors dzīvnieku
numurus pārrakstīs veterinārā sertifikāta veidlapā. Ja krava ir liela, veterinārā sertifikāta
saņemšana PVD brīžiem prasa pat vairākas stundas. Iesakām PVD mainīt procesu:
a) Ieviest pielikumu pievienošanas pieeju. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uzņēmējs ir
izdrukājis sarakstu ar dzīvnieku numuriem, PVD inspektors numurē šo sarakstu kā
pielikumu un veterinārā sertifikāta sadaļā “Dzīvnieku identifikācija” ieliek atsauci
uz šo pielikumu. Savukārt, tālāk ievadīt informāciju TRECES datubāzē PVD
inspektors var bez uzņēmēja klātbūtnes.
b) Pieņemt arī elektroniski nosūtītu informāciju vai informāciju, kas ir uz datu
nesēja (USB datu nesēja vai CD diska), lai inspektors netērētu savu un uzņēmēju
laiku ciparu manuālai pārrakstīšanai. Tā kā lielākie uzņēmumi izmanto skenerus
dzīvnieku numuru nolasīšanai, tad būtu loģiski, ja šie dati uzreiz tiktu pārkopēti
veterinārā sertifikāta sadaļā par dzīvnieku identifikāciju. Nav saprotami, kāpēc
patlaban uzņēmējam noskenētā informācija ir jāizdrukā un tad PVD inspektoram no
šīs izdrukas cipari jāpārraksta ar roku.
- 80 -
Tas administratīvo slogu ļautu samazināt par aptuveni 290 LVL gadā. Ieviešot šo
priekšlikumu, noteikumu faktiskais administratīvais slogs samazinātos par 21%. Izmaiņu
veikšanai ZM vajadzētu precizēt šos MK noteikumus.
3. Priekšlikums
Veterinārā sertifikāta izsniegšana elektroniski. Tas nozīmē, ka uzņēmējs elektroniski nosūta
visu nepieciešamo informāciju, un PVD inspektors sagatavo veterināro sertifikātu un
elektroniski to nosūta uzņēmējam. Šī iespēja ļautu samazināt administratīvo slogu
uzņēmējiem par 1 207 LVL gadā, kas ir samazinājums par 88% šo MK noteikumu
kontekstā. Idejas ieviešanai ZM ir jāveic izmaiņas MK noteikumos.
Kopsavilkums
Visu priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs samazinātos par 1 222 LVL
gadā, kas ir 89% samazinājums. Savukārt, ja netiek ieviests tikai 1. un 2. priekšlikums,
samazinājums būtu 305 LVL un 21%.
4.2.27. MK 2007. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 415 „Kārtība, kādā izsniedz, aptur,
pārreģistrē un anulē speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai un
veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un
pārreģistrēšanu, kā arī novērtē aptieku, zāļu un veterināro zāļu lieltirgotavu,
zāļu un veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstību un zāļu labas
izplatīšanas prakses atbilstību”
1. Priekšlikums
Iesakām ZM veikt izmaiņas MK noteikumos, lai precizētu informāciju iesniegumā par
speciālas atļaujas (licences) zāļu ražošanai iesniegšanu vai pārreģistrēšanu, vai par
izmaiņām iesniegtajā informācijā.
Atteikties no prasības aizpildīt informāciju par personām, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt
personālsabiedrību vai kapitālsabiedrību. Šī informācija ir valsts rīcībā. Turklāt, mainoties
paraksttiesīgām personām, patlaban tiek prasīts atkal aizpildīt šo veidlapu, kas veido
nevajadzīgo administratīvo slogu.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot komersanta reģistrācijas apliecības kopiju. Šī
informācija ir valsts institūciju rīcībā. Turklāt, ja aģentūrai ir aizdomas par reģistrācijas
neesamību, to var pārbaudīt inspekcijas laikā (taču ir grūti iedomāties, ka kāda persona ir
gatava joka pēc reģistrēt neesošu uzņēmumu, samaksājot 500 latus). Līdzīgi kā arī
nākamajos pielikumos prasītā informācija, šī informācija tiek publicēta Latvijas Vēstnesī
(par ko uzņēmējiem arī ir jāmaksā).
Attiekties no prasības iesniegumam pievienot “personālsabiedrības personiski atbildīgo
biedru un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, juridiskai personai –
nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese”. Šī informācijas ir valsts institūciju
rīcībā.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “personālsabiedrības biedru vārds, uzvārds,
personas kods un dzīvesvieta, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un
juridiskā adrese, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir
- 81 -
tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi”. Šī informācijas ir valsts
institūciju rīcībā.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes
locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds un
personas kods, dzīvesvieta un amats”. Šī informācija ir valsts rīcībā.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “viena vai vairāku kapitālsabiedrības valdes
locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi”. Šī informācija ir valsts rīcībā.
Turklāt uzņēmējam arī ir pienākums šo informāciju publicēt Latvijas Vēstnesī, kas arī tiek
darīts.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu), kas
apliecina iesniedzēja tiesības izmantot telpas”. ZVA nav jāiejaucas divu personu (nomnieka
un iznomātāja) savstarpējās attiecībās, vienkārši nepieciešamības gadījumā jānosaka
prasības attiecībā uz telpām.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “izziņa par darba devēja un šī iesnieguma
4. punkta minēto amatpersonu darba tiesiskajām attiecībām, to ilgumu, darbinieka veikto
darbu, kā arī uzņēmuma vadītāja apstiprinātu dokumentu kopijās, kas apliecina personas
iecelšanas atbilstošajā amatā”. ZVA uzdevums nav kontrolēt attiecības, bet izvirzīt
prasības. Līguma esamība šodien nenozīmē, ka to nevar lauzt rīt, tāpēc šis dokuments
negarantē situācijas nemainību.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “atbildīgās amatpersonas par narkotisko
vielu un zāļu apriti rakstisks apliecinājums, ka persona iepriekšējās darbības laikā nav
krimināli sodīta, tai nav uzlikti administratīvie sodi vai disciplinārsodi par farmaceitiskās
darbības pārkāpumiem un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā
kārtībā”. ZVA nepārbauda šo informāciju. Tāpēc pietiktu paredzēt ailīti, kura ir jāatķeksē,
ka persona nav krimināli sodīta, utt.”. Tas ļautu uzņēmējiem ietaupīt iesnieguma
sagatavošanas procesa laiku un izvairīties no liekiem dokumentiem.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “nodarbināto personu ar farmaceitisko
izglītību saraksts (vārds, uzvārds, kvalifikācija), kuru apstiprinājis darba devējs”.
Svarīgākās personas jau ir atzīmētas gan iesniegumā, gan Ražotnes aprakstā.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “iesniedzēja organizācijas shēma, kurā
norādīta amatpersonu administratīvā pakļautība, atbilstoši funkcionālajiem pienākumiem”.
Organizācijas struktūru tiek prasīts aprakstīt arī ražotnes aprakstā. Turklāt, ja
likumdevējam ir konkrētas prasības, tās ir konkrēti jāizvirza.
Iesakām atteikties no prasības pievienot kvīti par valsts nodevas samaksu. Daudzi
uzņēmumi tagad veic apmaksu ar interneta bankas palīdzību. Tā kā valsts institūcijas prasa
oficiālu bankas apliecinājumu, uzņēmējam ir jātērē laiks, izdrukājot maksājuma uzdevumu,
stāvot rindā, lai saņemtu zīmogu uz izraksta (pēdējā laikā tas ir maksas pakalpojums).
Ņemot vērā, ka tas ir visai ilgs un nopietns process, pietiktu ar izdruku no internetbankas.
Ja valsts institūcija nav pārliecināta, šī institūcija varētu pati interesēties Valsts kasē par
saņemto maksājumu. Ja valsts nav izveidojusi ērtu maksājumu veikšanas sistēmu
uzņēmējiem, tas nav attaisnojums administratīvā sloga pārlikšanai uz uzņēmējiem.
Visu šo priekšlikumu ieviešana administratīvo slogu samazinātu par 77 LVL gadā. Tehniski
ZM izmaiņas ir veicamas tikai šajos MK noteikumos.
- 82 -
2. Priekšlikums
Iesakām veikt izmaiņas iesniegumā par atbilstības novērtēšanu un speciālas atļaujas
(licences) zāļu vai veterināro zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) izsniegšanu vai
pārreģistrēšanu, vai par izmaiņām iesniegtajā informācijā un dokumentos.
Atteikties no prasības aizpildīt informāciju par personām, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt
personālsabiedrību vai kapitālsabiedrību. Šī informācija ir valsts institūciju rīcībā. Turklāt,
mainoties organizāciju pārstāvošām personām, patlaban tiek prasīts atkal aizpildīt šo
veidlapu, kas veido nevajadzīgo administratīvo slogu.
Atteikties no informācijas pieprasīšanas par to, vai organizācija nodrošina zāļu pasūtījumu
pieņemšanu visu diennakti (9.6.punkts veidlapā). Šī informācija reāli netiek izmantota.
Gadījumā, ja pēkšņi šī informācija būtu vajadzīga, to ir ļoti vienkārši dabūt piezvanot.
Turklāt tā būs aktuāla, nevis fakta konstatēšana uz reģistrācijas brīdi. Līdzīga veidā var
atteikties no informācijas pieprasīšanas par darbības lauku (9.7.punkts). Tāpat iesakām
atteikties no informācijas pieprasīšanas par atbildīgās amatpersonas un atbildīgās
amatpersonas vietnieka darba laika. Ir jāizvirza izpildāmi nosacījumi, nevis prasīt tik
detalizētu informāciju, kuru reāli dzīvē ir grūti paredzēt. Turklāt patlaban sanāk, ka
personīgo iemeslu dēļ uz laiku mainoties atbildīgās personas darba grafikam, ir jāiet atkal
uz VZA aizpildīt šo veidlapu.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot komersanta reģistrācijas apliecības kopiju. Šī
informācija ir valsts institūciju rīcībā. Turklāt, ja aģentūrai ir aizdomas par reģistrācijas
neesamību, to var pārbaudīt inspekcijas laikā (taču ir grūti iedomāties, ka kāda persona ir
gatava joka pēc reģistrēt neesošu uzņēmumu, samaksājot 500 latus). Līdzīgi kā nākamajos
pielikumos prasītā informācija, šī informācija tiek publicēta Latvijas Vēstnesī (par ko
uzņēmējiem arī ir jāmaksā).
Attiekties no prasības iesniegumam pievienot “personālsabiedrības personiski atbildīgo
biedru un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, juridiskai personai –
nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese”. Šī informācijas ir valsts institūciju
rīcībā.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot „personālsabiedrības biedru vārds, uzvārds,
personas kods un dzīvesvieta, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un
juridiskā adrese, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt personālsabiedrību, norādot, vai viņiem ir
tiesības pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi”. Pirmkārt, ir grūti saprotams kas
vispār šeit tiek prasīts. Otrkārt, šī informācija lielākoties jau ir veidlapā. Treškārt, šī
informācijas ir valsts institūciju rīcībā.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes
locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds un
personas kods, dzīvesvieta un amats”. Šī informācija ir valsts institūciju rīcībā.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “viena vai vairāku kapitālsabiedrības valdes
locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi”. Šī informācija ir valsts
institūciju rīcībā. Turklāt, uzņēmējam arī ir pienākums šo informāciju publicēt Latvijas
Vēstnesī, kas arī tiek darīts.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu), kas
apliecina iesniedzēja tiesības izmantot telpas”. ZVA nav jāiejaucas divu personu (nomnieka
- 83 -
un iznomātāja) savstarpējās attiecībās, vienkārši nepieciešamības gadījumā jānosaka
prasības attiecībā uz telpām.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “darba devēja izsniegtā rakstiska izziņa par
darba devēja un atbildīgās amatpersonas, atbildīgās amatpersonas vietnieka un zāļu
lieltirgotavas nodaļu atbildīgo personu darba tiesiskajām attiecībām, to ilgumu, darbinieka
veikto darbu, kā arī uzņēmuma vadītāja apstiprinātu dokumenta kopiju, kas apliecina
personas iecelšanu atbilstošajā amatā (neattiecas uz individuālo komersantu). ZVA
uzdevums nav kontrolēt tiesiskās attiecības, bet izvirzīt prasības. Līguma esamība šodien
nenozīmē, ka to nevar lauzt rīt, tāpēc šie dokumenti negarantē situācijas nemainību.
Atteikties no prasības „darba devēja rīkojums par atbildīgo amatpersonu norīkošanu par
speciālās darbības nosacījumu nodrošināšanu (kopijas, kuras apstiprina uzņēmuma
vadītājs)”. Nav saprotams kāpēc tieši šāds valsts pārvaldes iestādes lietots dokuments ir
vajadzīgs, ja, piemēram, tiesiskās attiecības un atbildība jau ir atrunāta līgumā?
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “zāļu lieltirgotavā un zāļu lieltirgotavas
nodaļās nodarbināto personu ar farmaceitisko izglītību saraksts (vārds, uzvārds,
kvalifikācija), kuru apstiprinājis darba devējs”. Kas, piemēram, notiek, ja pēc mēneša no
iesnieguma sagatavošanas šis saraksts mainās?
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot „zāļu lieltirgotavas atbildīgās amatpersonas
un atbildīgās amatpersonas vietnieka rakstisks apliecinājums, ka persona iepriekšējās
darbības laikā nav krimināli sodīta, tai nav uzlikti administratīvie sodi vai disciplinārsodi
par farmaceitiskās darbības pārkāpumiem un ka tai sodāmība nav dzēsta vai noņemta
likuma noteiktajā kārtībā”. ZVA nepārbauda šo informāciju. Tāpēc pietiktu paredzēt ailīti,
kura ir jāatķeksē, ka persona nav krimināli sodīta, utt. Tas ļautu uzņēmējiem ietaupīt
iesnieguma sagatavošanas procesa laiku un izvairīties no liekiem dokumentiem.
Atteikties no prasības iesniegumam pievienot “iesniedzēja organizācijas shēma, kurā
norādīta amatpersonu administratīvā pakļautība, atbilstoši funkcionālajiem pienākumiem”.
Ja likumdevējam ir konkrētas prasības attiecībā uz organizācijas shēmām, tās ir skaidri
jāizvirza. Veidlapā varētu atstāt ailīti, kurā uzņēmējs atķeksē, ka viņa organizācijas shēma
atbilst prasībām, iztiekot bez zīmēšanas.
Iesakām atteikties no prasības pievienot kvīti par valsts nodevas samaksu. Daudzi
uzņēmumi tagad veic apmaksu ar interneta bankas palīdzību. Tā kā valsts institūcijas prasa
oficiālu bankas apliecinājumu, uzņēmējam ir jātērē laiks, izdrukājot maksājuma uzdevumu,
stāvot rindā, lai saņemtu zīmogu uz izraksta (pēdējā laikā tas ir maksas pakalpojums).
Ņemot vērā, ka tas ir visai ilgs un nopietns process, pietiktu ar izdruku no internetbankas.
Ja valsts institūcija nav pārliecināta, šī institūcija varētu pati interesēties Valsts kasē par
saņemto maksājumu. Ja valsts nav izveidojusi ērtu maksājumu veikšanas sistēmu
uzņēmējiem, tas nav attaisnojums administratīvā sloga pārlikšanai uz uzņēmējiem.
Visu šo priekšlikumu ieviešana administratīvo slogu samazinātu par 420 LVL gadā.
Tehniski ZM izmaiņas ir veicamas tikai šajos MK noteikumos.
3. Priekšlikums
Veidlapā “Iesniegums par speciālas atļaujas (licences) zāļu ražošanai izsniegšanu vai
pārreģistrēšanu, vai par izmaiņām iesniegtajā informācijā” un veidlapā “Iesniegums par
atbilstības novērtēšanu un speciālas atļaujas (licences) zāļu vai veterināro zāļu
lieltirgotavas atvēršanai (darbībai) izsniegšanu vai pārreģistrēšanu, vai par izmaiņām
- 84 -
iesniegtajā informācijā un dokumentos” iesakām atteikties no nevienam nevajadzīgas
prasības atkārtoti aizpildīt visai apjomīgu veidlapu, veicot pārreģistrāciju.
Administratīvo slogu tas ļautu samazināt par aptuveni 50 LVL gadā. Izmaiņas likumdošanā
nav vajadzīgas, ir tikai jāmaina procedūra ZVA.
4. Priekšlikums
Mainot informāciju veidlapā, atļaut to sūtīt pa e-pastu. Tai ir informatīvs raksturs, un no
rezultāta viedokļa nav atšķirības, vai informācija ir iesniegta, no jauna aizpildot visu
iesniegumu (kas tiek prasīts tagad), vai nosūtīta pa e-pastu tikai to informāciju, kura ir
mainījusies.
Administratīvo slogu tas ļautu samazināt par aptuveni 298 LVL gadā. Izmaiņas
likumdošanā nav vajadzīgas, ir tikai jāmaina procedūra ZVA.
5. Priekšlikums
Attiekties no papīra atļaujām (licencēm). Šī informācija ir interneta reģistrā – tas ir
drošākais un uzņēmējiem ekonomiski izdevīgākais veids. Ja ārvalstu partnerim ir vajadzīgs
apliecinājums, partneris šo informāciju var drošā veidā iegūt caur savu kompetento iestādi.
Šobrīd, kad mainās salīdzinoši specifiska informācija, uzņēmējam ir jāsaņem jauns
dokuments, par kuru jāmaksā.
Administratīvo slogu tas ļautu samazināt par aptuveni 193 LVL gadā (summa aprēķināta
neņemt vērā pašas atļaujas (licences) izmaksu samazinājumu). ZM izmaiņas ir veicamas
šajos MK noteikumos.
6. Priekšlikums
Atteikties no samaksas 50 LVL apmērā par komersanta juridiskās adreses vai nosaukuma
maiņu, uzņēmuma pastāvīgās daļas nodošanu utt. Šī summa izskatās nesalīdzināmi lielāka
par laiku, kas ir nepieciešams ZVA, lai mainītu dažus vārdus atļaujā (licencē).
7. Priekšlikums
Atteikties no samaksas 30 LVL apmērā par informācijas maiņu, ja nav nepieciešama
speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskai darbībai pārreģistrēšana. Šī summa ir
neproporcionāla laikam, kas ir vajadzīgs ZVA darbiniekiem, lai mainītu dažus vārdus vai
teikumus.
8. Priekšlikums
Pašreizējā sistēma nemotivē Zāļu valsts aģentūru strādāt efektīvāk, jo uzņēmēji maksā par
stundām. Iesakām noteikt tādu fiksēto maksu, kura ir zemāka par pašreizējo samaksu, lai
ZVA speciālistus motivētu palielināt darba efektivitāti. Piemēram, patlaban pārbaudes akti
tiek rakstīti ļoti detalizēti, iekļaujot gan vispārējo aprakstu un to, kas ir labi, gan to, kas ir
uzlabojams. Darba efektivitātes palielināšanas nolūkā ir jāatsakās no vispārējiem
aprakstiem – īsi un konkrēti ir jāatzīmē kas ir uzlabojams. Tas ietaupītu gan ZVA
darbinieku laiku, gan uzņēmēju laiku, lasot šos aktus. Tāpat ir jāaktualizē 2008. gada
20. septembra Zāļu valsts publisko maksas pakalpojumu cenrādis, ņemot vērā tendences
darba tirgū.
Vērtējot subjektīvi, darba ražīguma palielināšana un cenu aktualizēšana ļautu visai reāli
samazināt slogu uzņēmējiem vismaz par 20%. Tas nozīmē, ka veterinārajā jomā
- 85 -
strādājošiem uzņēmumiem šo noteikumu kontekstā administratīvais slogs samazinātos
vismaz par 6 917 LVL gadā.
Kopsavilkums
Visu priekšlikumu ieviešanas rezultātā administratīvais slogs samazinātos par 7 955 LVL
gadā, kas ir 14% samazinājums.
4.2.28. MK 2006. gada 05. maija noteikumi Nr. 744 „Kārtība, kādā veic uzraudzību
un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan
dzīvnieki, gan cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par ierosinātāju
antimikrobo rezistenci”
Nav priekšlikumu.
4.3. Papildus priekšlikumi
Strādājot pie šī darba, pētījuma grupa ir kontaktējusies ar dažādiem uzņēmējiem, uzklausot
viņu viedokļus par dažādām administratīvā rakstura šķēršļiem un sadarbību ar valsts
institūcijām. Šeit ir atspoguļotas būtiskākās no problēmām, kuras uzņēmēji uzskata par
administratīvo slogu veidojošām. Kaut arī aprakstītās problēmas neveido slogu šī pētījuma
ietvaros analizējamo normatīvo aktu kontekstā, mēs uzskatam par svarīgu atspoguļot
uzņēmēju izteiktos viedokļus un priekšlikumus.
1. Par PVD veterinārajiem ekspertiem
Patlaban samaksu par veterinārajiem ekspertiem veic uzņēmējs, maksājot PVD par
inspektora laiku un saistītiem izdevumiem. Jāatzīmē, ka uzņēmēji ir norādījuši uz to, ka
pašreizējās izmaksas, galvenokārt darba alga, par veterinārajiem ekspertiem būtiski
(gandrīz divreiz) pārsniedz veterināro ārstu izmaksas, kuriem ir līdzīga izglītība kā
veterinārajiem ekspertiem. Turklāt atsevišķi uzņēmēji atzīmēja (un pierādīja), ka veterināro
ekspertu darbs ir saplānots neracionāli. Piemēram, PVD nozīmē 4 veterinārus ekspertus
tur, kur efektīvi plānojot darbu var iztikt ar diviem. Vienā gadījumā mēs esam konstatējuši,
ka pat kaušanas procesā iesaistīto darbinieku skaits uzņēmumā ir mazāks par PVD
nozīmēto veterināro ekspertu skaitu.
Līdz ar to mēs iesakām PVD:
1. Pārskatīt veterināro ekspertu nozīmēšanas pieeju, daudz aktīvāk iesaistot uzņēmējus
un uzklausot viņu viedokļus, lai palīdzētu uzņēmējiem samazināt izdevumus.
2. Pārskatīt izcenojumus par veterināro ekspertu pakalpojumiem. Tas nenozīmē, ka
jāpārskata sistēma. Pēc mūsu aprēķiniem samaksas veikšana par veterināro ekspertu
faktiski padarīto darbu kopumā pārtikas nozarē strādājošajiem tirgus orientētajiem
uzņēmējiem ir izdevīgāka un no loģikas viedokļa pamatotāka nekā par produkcijas
daudzumu. Tomēr šīs sistēma ietvaros ir iespējas izmaksas samazināt.
- 86 -
Pēc mūsu indikatīviem aprēķiniem, ir reālas iespējas uzņēmēju izmaksas šajā pozīcijā
samazināt vismaz par piektdaļu, kas ir 157 tūkst. LVL. Tā būtu reāli ieekonomētā summa
un atbalsts uzņēmējiem šajos sarežģītajos apstākļos.
2. Par veterinārajiem sertifikātiem un dzīvnieku pārvietošanas deklarācijām
Iesakām izvērtēt iespēju atteikties no dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas iesniegšanas
gadījumos, kad tiek aizpildīts veterinārais sertifikāts. Dzīvnieku pārvietošanas deklarācijā
tiek prasīta identiska informācija, kādu uzņēmējs sniedz veterinārā sertifikāta
sagatavošanai. Līdz ar to mēs uzskatām, ka nav racionāli no uzņēmēja divas reizes prasīt
vienu un to pašu. Valsts institūcijām ir jāsadarbojas, lai uzņēmēja vienreiz iesniegtā
informācija nonāktu līdz vajadzīgajiem reģistriem.
3. Par pārvietošanu starp novietnēm
Gribam vērst jūsu uzmanību, ka atsevišķos gadījumos dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas
veido lielu administratīvo slogu, no kura var atteikties absolūti neietekmējot nedz pārtikas
drošības, nedz labturības, sabiedrības labturības vai vides aspektus.
Piemēram, lielajās putnu fermās ir tāda kārtība, ka cāļiem pieaugot, tos pārvieto starp
novietnēm vienas fermas ietvaros. Tomēr patlaban no šiem uzņēmumiem tiek prasīts
aizpildīt dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas, kas gadā ir vairāk par 500 šāda veida
dokumentiem, kuri ir jāaizpilda un jānosūta LCD.
Iesakām ZM un LDC meklēt iespējas atteikties no šī administratīvā sloga. Dažas no
idejām, kā šo problēmu atrisināt:
1. Piešķirt atsevišķiem uzņēmumiem īpašu statusu un noteikt, ka viņu iekšējā sistēma
dzīvnieku pārvietošanas uzskaitē ir veicama, bet tiem nav jāsniedz informācija LCD.
Īpašu statusu varētu piešķirt uzticamiem lieliem uzņēmumiem, kuru iekšējā
reģistrācijas sistēma neveido risku, ka informācijas tiks pazaudēta.
2. Ieviest definīciju “saistītās novietnes” tādām novietnēm, kuras atrodas viena
kompleksa ietvaros. Tas nozīmētu, ka pārvietojot dzīvniekus starp tām, saimniekam
nav jāinformē valsts institūcijas, bet tikai jāreģistrē savos žurnālos. Tas ļauj absolūti
precīzi zināt, kurā novietnē atrodas dzīvnieks, dodot īpašniekam saimniekošanas
brīvību un neapgrūtinot viņu ar papildus dokumentu rakstīšanu un iesniegšanu LDC.
Kaut arī varētu rasties tehniska rakstura problēmas šo priekšlikumu ieviešanai, ir svarīgi
atzīmēt, ka nevis uzņēmēji jāpielāgo sistēmām, bet gan sistēmas uzņēmējiem.
Tā, Apvienotajā Karalistē
26 visa informācija gan par novietnēm, to novietojumu un
veselības pārbaudēm ir sasaistītas vienotā sistēmā. Novietņu īpašnieki vienīgi ziņo par
izmaiņām novietnē, kur ziņas var nodot jebkurā veidā: telefoniski, caur internetu, e-pastu,
vai pa pastu. Informāciju par putnu skaita izmaiņām sniedz tad, ja tas mainās par ±20%.
Par putnu skaita izmaiņām atsevišķās putnu kūtīs, piemēram, nobarojamu putnu partiju
nomaiņa ar jauniem putniem u.tml., kur būtiski nemainās putnu skaits īpašnieka novietnē

26 Density of Poultry and Poultry Premises Registered on the GB Poultry Register,
http://www.defra.gov.uk/foodfarm/farmanimal/diseases/vetsurveillance/poultry/documents/poultryregistered090616.pdf
- 87 -
kopumā, nav nepieciešams ziņot putnu reģistram27. Īpašniekam ir jāreģistrē putnu, olu un
cāļu kustība un informācija jāuzglabā divus gadus28.
4. Par likumdošanu necaurspīdīgumu
Virkne uzņēmēju ir atzīmējuši, ka viņiem nav pilnīgas skaidrības par normatīvajiem
aktiem, kuri viņiem ir jāievēro. Īpaši aktuāli tas ir nelieliem komersantiem, kuri vienkārši
cenšas pildīt tās prasības, ko definē PVD, nelasot, kas ir noteikts normatīvajos aktos.
Parasti šādi uzņēmēji par neskaidrībām uzreiz zvana PVD, tērējot PVD darbinieku laiku.
Jāatzīmē, ka veicot šo pētījumu, arī mēs esam sakārušiem ar zināmām grūtībām pārtikas
aprites likumdošanā. Normatīvajos dokumentos, ko mēs esam analizējuši, ir sastopamas
faktiski jau labu laiku neeksistējošas prasības, atsevišķas prasības nav saprotamas bez
papildus izskaidrojumiem, dažas prasības ir pretrunīgas vai dublējas. Nav vienotas pieejas
normatīvo aktu sagatavošanā – piemēram, lasītājam intuitīvi šķiet, ka līdzīga satura MK
noteikumiem ir jābūt ar līdzīgiem nosaukumiem, taču veterinārās prasības govīm un cūkām
ir MK noteikumos “Veterinārās prasības govju un cūku apritei”, bet kazām un aitām
“Noteikumi par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei”. Sīkums, taču tas labi
atspoguļo sistēmiskas pieejas trūkumu.
Vēl viena problēma ir tā, ka ražotājs vienā vietā nevar atrast tos normatīvos dokumentus,
kuri viņam ir jāievēro. Kaut arī šobrīd liela daļa no prasībām ir tiešā veidā atrunāta ES
Regulās, PVD mājas lapā (kur pārtikas pārstrādātājs meklēs vispirms) ir tikai Latvijas
normatīvie akti. ZM mājas lapā ir vairāk informācijas, taču tā ir necaurskatāma no
navigācijas viedokļa.
Daudzi uzņēmēji atzīmēja, ka saprast, kādi likumi, regulas un noteikumi viņiem ir jāievēro
un kad, kas šajos dokumentos ir mainījies, prasa ļoti daudz laika un veido lielu
administratīvo slogu.
Mūsuprāt, ja uzņēmējam tiek noteiktas prasības, tad informācijai par to ir jābūt ļoti viegli
atrodamai. Normatīvie akti jāsagrupē, lai uzņēmējiem tā būtu viegli atrodama, jo viņam
nav primāri svarīgi vai tā ir ES Regula, likums vai MK noteikumi.
Jā komersants nodarbojas ar gaļas pārstrādi, viņam ir jāsameklē sadaļa “Gaļas pārstrāde”
un tajā ir jābūt visiem normatīvajiem aktiem ar īsu paskaidrojumu, kādos gadījumos
uzņēmējam tie ir jāievēro. Piemēram, pie MK noteikumiem „Noteikumi par veterinārajām
prasībām tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem” varētu paskaidrot, ka patiesībā
šie noteikumi attiecas uz blakusprodukiem, tādiem kā zarnas, želatīns vai kolagēns.
Līdz ar to iesakām izveidot mājas lapu, kurā skaidrā un saprotamā veidā uzņēmējs viegli
varētu atrast prasības, kas viņam ir jāievēro. Viens no piedāvājumiem būtu izmantot “wiki”
koncepciju, kad lapas rediģēšanā varētu iesaistīties arī paši uzņēmēji.

27 http://www.defra.gov.uk/foodfarm/farmanimal/diseases/vetsurveillance/poultry/qanda.htm#8 28 http://www.defra.gov.uk/foodfarm/farmanimal/diseases/atoz/zoonoses/documents/reports/ncp-sal-breed.pdf
- 88 -
Literatūras saraksts
1. Commission of the European Communities (2008) “Think Small First” A “Small
Business Act” for Europe. {SEC(2008) 2101} {SEC(2008) 2102}
2. Commission of the European Communities (2009) “Reducing Administrative Burdens
in the European Union Annex to the 3rd Strategic Review on Better”, {COM(2009) 15
final}{COM(2009) 17 final}
3. Council of European Union (2009) “Action Programme for Reducing Administrative
Burdens in the EU (2007-2012) Proposals to extend the list of EU acts to be
measured”, Hoofdinhoud
4. Court of Justice (2009) “Cutting red tape – Overview of reduction measures and
illustrative examples”, Brussels -
http://www.eumonitor.net/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=
138125
5. Department for Environment, Food and Rural Affairs (2005) “Study on the impacts of
regulation on agriculture (ADAS – 2005) A supporting document for Partners for
success – a farm regulation and charging strategy”
6. Department for Environment, Food and Rural Affairs (2007) “Administrative burdens
in European agriculture: an evidence base”
7. Dutch Cabinet (2006) “Reduction of the administrative burden for businesses” -
http://compliancecostsacc.openims.com/ufc/file/compliancecosts_sites/cc8f8a24ba994
942b16aa9bd1d9e5997/pu/Bijlage_8_2_Cabinet_letter_October_2006.pdf
8. European Commission (2007a) “Communication from the Commission to the Council,
the European Parliament, the European Economic and Social Committee and the
Committee of the Regions - Small and medium-sized enterprises - Key for delivering
more growth and jobs”, A mid-term review of Modern SME policy (COM/2007/0592
final)
9. European Commission (2007b) “Observatory of European SMEs”, Flash EB Series
No.196
10. Fiore G., Natale F., Hofherr J. (2008) “Animal Welfare in Transportation” -
http://www.sancotraining.izs.it/2008/news/training%20material%20course%202/cours
e%2026-
30%20january/28%20january/Natale%20Satellite%20Navigation%20Systems.pdf
11. HM Government (2008) “Administrative Burdens of Regulation – Department for
Environment Food and Rural Affairs”
12. Netherlands Cabinet (2006) “We want to get rid of this too: Reduction of the
administrative burden for business”, Letter, October
- 89 -
13. Seerden R., Stroink F. A. M. (2002) “Administrative law of the European Union, its
member states and the United States”, Antwerpen: Maastrichts Europees Instituut voor
Transnationaal
14. SME Union (2008) “Create an environment in which entrepreneurs and family
businesses: A Small Business Act (SBA) for Europe”
15. The Advisory Committee on Paperwork Burden Reduction (2008) “Progress Report on
the Paperwork Burden Reduction Initiative: A Srategy to Reduce Paperwork Burden
for Small Businesses in Canada”, Public Works and Government Services Canada:
Otawa
16. SCM Network (2005) ”Measuring and reducing administrative burdens for business.
International Standard Cost Model Manual” -
http://www.oecd.org/dataoecd/32/54/34227698.pdf
17. SCM Network (2008a) “5 Routes to Simplification” - http://www.administrativeburdens.com/default.asp?page=172
18. SCM Network (2008b) “Why reduce administrative burdens?” -
http://www.administrative-burdens.com/default.asp?page=239
19. Van Ek H.C. (2007) “Hendrik e-Identification and Registration of farmed animals in
The Netherland” - http://www.epractice.eu/en/cases/iranimal