Pētījumi

Pārtikas un lauksaimniecības produktu bilance, patēriņš, tā struktūra un uzturvērtība Latvijā no 2003. līdz 2005. gadam un prognoze 2007.- 2013. gadam

Pilns atskaites teksts lasāms šim ierakstam pievienotajā PDF failā

Šī ir atskaite per pētījumu projekta

"Pārtikas un lauksaimniecības produktu bilance, patēriņš, tā struktūra un uzturvērtība Latvijā no 2003. līdz 2005. gadam un prognoze 2007.   2013. gadam starptautisko saistību izpildei un uzraudzības programmu izstrādei”, līguma Nr. 050706/s352

izpildē gūtajiem rezultātiem. 

Starptautisko institūciju: FAO – Pasaules Lauksaimniecības un pārtikas organizācija un PVO – Pasaules Veselības organizācija prasības valsts pārskata iesniegšanai par pārtikas bilanci, patēriņu un tā analīzes rezultātiem. Pārskatā nepieciešams apkopot aprēķinātos datus par pārstrādātas un neapstrādātas pārtikas patēriņu uz vienu iedzīvotāju. Aprēķinos jāietver gan neapstrādātu un apstrādātu pārtikas produktu kvantitatīvais daudzums jeb apjoms (kg/uz cilvēku), gan kvalitatīvais sastāvs (uzturvērtība), t. i. kaloritāte, olbaltumvielu un tauku saturs uzturā. Katrai valstij ir jāveic regulārs –ikgadējs pārtikas bilances aprēķins un tas parāda: pārtikas patēriņa tendences valstī; atspoguļo izmaiņas dažādu pārtikas veidu patēriņā, t. i. izmaiņas uzturā, atklājot pārtikas patēriņa apjomus kopumā un tam atbilstošo uzturvērtību, to izmaiņas; valsts atkarību no pārtikas importa. 
ES normatīvie akti, kas nosaka prasības par datu nepieciešamību atsevišķu produktu patēriņu uzturā, lai varētu precīzāk izstrādāt pārtikas piesārņojuma monitoringa programmas, kā arī pamatot maksimāli pieļaujamo piesārņojuma un atliekvielu saturu pārtikas produktos tajos gadījumos, kad ir nepieciešams pierādīt, ka Latvijas apstākļos šis saturs neatbilst ES pieņemtajiem maksimālajiem lielumiem, t. i. ir augstāks vai zemāks.
ES normatīvie akti nosaka, ka atsevišķu prasību, normu izpildīšanai nepieciešami dati par atsevišķu pārtikas produktu patēriņu uzturā. Valsts var arī saņemt zināmus atvieglojumus attiecībā uz piesārņojuma maksimāli pieļaujamiem līmeņiem pārtikas produktā, ja tā pierāda, ka valsts iedzīvotājiem nepastāv risks šīs vielas neatgriezeniskai nelabvēlīgai ietekmei uz veselību. 
Pārtikas patēriņa aprēķinam ir izmantotas divas metodes:
1.    Pārtikas patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas aprēķināts, izmantojot pārtikas bilanci, ir potenciālais jeb iespējamais patēriņš, t.i., iespējamais pārtikas daudzums un tā uzturvērtība, kas ir pieejama patērētājam.
2.    Pārtikas patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas aprēķināts, balstoties uz Mājsaimniecību budžeta pētījumu datu bāzi.
Projekta izstrādes gaitā atbilstoši apstiprinātajiem darba uzdevumiem tika veikts sekojošais: 
    veikti aprēķini valstī kopējai gada (2003. 2005.) pārtikas bilancei   saražotais, importētais, eksportētais un uzkrātais pārtikas produktu daudzums, kur iespējams, ņemot vērā pārtikas zudumus;
    noteikti lauksaimniecības un pārtikas produktu patēriņa izmantojuma veidi: dzīvnieku barībai, sēklai, pārstrādei, pārtikai un atkritumi (2003. 2005.).
    sagatavots pārskats par Latvijas iedzīvotāju nodrošinājumu un apgādi ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem no 2003. 2005. gadam;
    noskaidrota Latvijas atkarība no importa, aprēķinot importa atkarības koeficientu;
    aprēķināts un analizēts pārtikas patēriņš kilogramos uz vienu iedzīvotāju gadā (2003. 2005.), atsevišķi norādot dienā uzņemto pārtikas uzturvērtību – kaloritāti (kcal), olbaltumvielu un tauku daudzumu vienam iedzīvotājam;
    izvērtētas un noteiktas pārtikas pieprasījuma tendences valstī.
    pamatojoties uz konstatētajām pārtikas patēriņa tendencēm, prognozētas iespējamās izmaiņas pārtikas produktu patēriņa apjomos, tā struktūrā un uzturvērtībā.
Pētījumā iegūtie rezultāti tiks izmantoti:
-    starptautisko saistību izpildei, lai sastādītos pārtikas un lauksaimniecības produktu bilances, patēriņa, tā struktūras un uzturvērtības pārskatus no 2003. līdz 2005. gadam un prognozētais pārtikas patēriņa apjoms un uzturvērtība 2007. 2013. gadam varētu kalpot par pamatu informācijas sagatavošanai starptautiskajām institūcijām: FAO – Pasaules Lauksaimniecības un pārtikas organizācijā un PVO – Pasaules Veselības organizācijā;
-    lauksaimniecības un pārtikas produktu piesārņojuma un atliekvielu monitoringa programmu precizēšanai.

Saturs

1.    Latvijas pārtikas bilance 2003. – 2005. un tās novērtējums    5
1.1.    Pārtikas bilances sastādīšanas metodoloģija    5
1.1.1. Pārtikas bilances tabulās izmantotie materiāli, jēdzieni un definīcijas    6
1.1.2. Piedāvājuma un izlietojuma sastāvs    6
1.2.    Pārtikas produktu bilance    7
1.3.    Nodrošinājums ar atsevišķiem pārtikas produktiem    8
1.4.    Latvijas importa atkarības koeficients    10
2.    Pārtikas patēriņš un tā uzturvērtība vienam Latvijas iedzīvotājam 2003. 2005.    14
2.1.    Metodoloģija    14
2.2.    Pārtikas patēriņu ietekmējošie faktori    15
2.3.    Pārtikas patēriņš Latvijā 2003. 2005.    15
2.3.1. Pārtikas produktu patēriņa salīdzinājums dažādos Latvijas reģionos    17
2.3.2. Pārtikas produktu patēriņa salīdzinājums Latvijas pilsētās un laukos    20
2.4.    Patērētās pārtikas uzturvērtības novērtējums Latvijā    23
2.4.1. Patērētās pārtikas uzturvērtība 2003. 2005.    23
2.4.2. Patērētās pārtikas uzturvērtības un kaloritātes izmaiņas Latvijā    24
2.4.3. Pilsētās un laukos patērētās pārtikas uzturvērtības salīdzinājums    25
2.4.4. Latvijas reģionos patērētās pārtikas uzturvērtības salīdzinājums    25
3.    Pārtikas patēriņa tendences un prognozes Latvijā 2007. 2013.    27
3.1.    Metodoloģija    27
3.2.    Pārtikas pieprasījuma tendences Latvijā    28
3.3.    Prognozētais pārtikas produktu patēriņš un tā izmaiņas 2007. 2013.    30
Secinājumi    31
Izmantotā literatūra un dokumenti    34
4.    Pielikumi    36
4.1.    Pielikums. Pārtikas bilancēs iekļauto produktu saraksts    37
4.2.    Pielikums. Pārtikas produktu bilances Latvijā    45
4.3.    Pielikums. Pārtikas uzturvērtība dažādās pasaules valstīs, 2003. 2004.    108
4.4.    Pielikums. Pārtikas produktu patēriņš 2003. –2005. gadā, vidēji uz vienu iedzīvotāju gadā, kg, l, gab.    113
4.5.    Pielikums. Patērēto pārtikas produktu uztura vielu sastāva un kaloritātes aprēķina piemērs (2005.g.)    116
4.6.    Pielikums. Pārtikas patēriņš dažādos Latvijas reģionos    117
4.7.    pielikums. Dažādu pārtikas produktu patēriņa pārmaiņas laika gaitā    123
4.8.    pielikums. Pārtikas patēriņš atkarībā no iedzīvotāju ienākumiem    141
4.9.    pielikums Prognizējamie pārtikas patēriņa rādītāji    159
4.10.    pielikums. Svarīgāko pārtikas produktu patēriņa prognoze 2007. –2013. gadam, vidēji uz vienu iedzīvotāju gadā, kg, l, gab.    161