PētījumiVidzemes piena holdinga izveides ekonomiskais pamatojumsDainis Saukāns, Dzintars Ermiņš, Andris Lismanis, Andris Miglavs, Ieva Leimane, AgroPols
23.02.2001 Noslēdzoties Latvijas lauksaimniecības un pārtikas industrijas restrukturizācijas pirmajam posmam un sastopoties ar jaunajiem izaicinājumiem konkurēt globālā produktu tirgū, uzņēmumos sākās darbības efektivitātes uzlabošanas meklējumi. Šis projekts bija interesants ar to, ka stratēģiskajās izvēlēs tika pretnostatītas investīcijas būtībā pilnīgi jaunu papildus jaudu radīšanā ar dažādos radniecīgos uzņēmumos esošo darbību apvienošanu. Tika secināts, ka iekšējās investīcijas jaunās piena pārstrādes tehnoloģijās, tās nesaistot ar strukturālām pārmaiņām uzņēmuma un pat visas nozares darbā pašreizējā tirgus situācijā nav lietderīgas, jo tādā veidā tiktu palielināta kopējā nozares kapacitāte. Pie jau tā nozīmīgi lielākām ražošanas jaudām nekā ir iespējams saražot un pārdot, investīcijas papildus ražošanas jaudās var nespēt nodrošināt to atmaksāšanos un peļņas gūšanu. Kā ekonomiski lietderīgākais un visaugstāko atdevi nodrošinošais attīstības scenārijs saistās ar reģiona piena pārstrādes uzņēmumu apvienošanu - VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveidi. Sinerģiskais efekts, kas rodas šāda apvienošanās rezultātā, vairākkārt pārsniedz paredzamās izmaksas Holdinga izveidei. Šeit pievienota konsultāciju projekta ietvaros veiktā sinerģijas efekta analīze. Daļēji šeit plānotās un vērtētās darbības vēlāk tika īstenotas dzīvē. ### Lasāmā formā var izmantot pielikumā pievienoto PDF failu. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts VIDZEMES PIENA Holdinga izveides ekonomiskais pamatojums2001. gada februāris
Saturs Kopsavilkums 2 VIDZEMES PIENA HOLDINGa struktūra, tā izveides etapi un finansējums 3 Holdinga uzņēmumu raksturojums 4 ekonomiskais efekts no holdinga izveides 5 iegādājamo akciju vērtība Pielikums. Finansu aprēķinu modelis kopsavilkums Izvērtējot dažādus A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība nākotnes attīstības variantus, tika secināts, ka iekšējās investīcijas jaunās piena pārstrādes tehnoloģijās, tās nesaistot ar strukturālām pārmaiņām uzņēmuma un pat visas nozares darbā pašreizējā tirgus situācijā nav lietderīgas, jo tādā veidā tiktu palielināta kopējā nozares kapacitāte. Pie jau tā nozīmīgi lielākām ražošanas jaudām nekā ir iespējams saražot un pārdot, investīcijas papildus ražošanas jaudās var nespēt nodrošināt to atmaksāšanos un peļņas gūšanu. Kā ekonomiski lietderīgākais un visaugstāko atdevi nodrošinošais attīstības scenārijs saistās ar reģiona piena pārstrādes uzņēmumu apvienošanu - VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveidi. Sinerģiskais efekts, kas rodas šāda apvienošanās rezultātā, vairākkārt pārsniedz paredzamās izmaksas Holdinga izveidei. VIDZEMES PIENA HOLDINGĀ būtu pamats apvienoties lielākajiem Vidzemes reģiona piena pārstrādes uzņēmumiem - A/S Vidzemes Piens, A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība, Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna, A/S Valrit, SIA Sviesta - siera eksports un kā partneri SIA Alūksnes piensaimnieks. Stratēģiskā plāna realizācija paredz arī A/S Vidzemes piens akciju uzpirkšanu ar mērķi palielināt A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība daļu īpatsvaru no pašreizējiem 25 % līdz ~ 40 %, vēlāk, iespējams, palielinot to līdz stratēģiski nepieciešamajiem 51 %. Šī posma īstenošanas aptuvenās izmaksas ir LVL 300-350 tūkst., no kuriem LVL 200 tūkstoši piesaistāmi kredīta veidā. Šis konkrētais plāns paredz resursus piesaistīt ilgtermiņa kredīta veidā no Merita Bankas ar atdošanas termiņu 5. gadi, un procentu likmi, kas nepārsniedz 9 % gadā. Aizdevuma termiņš 5. gadi ir pieprasīts ar aprēķinu, lai A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība spētu bez nopietniem traucējumiem saimnieciskai darbībai nodzēst savas saistības pret banku arī gadījumā, ja Holdinga izveides ideja neīstenotos. VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides rezultātā var izveidoties otrais lielākais piena tirgus dalībnieks, kas sekmīgi spēs konkurēt gan ar līdzšinējiem piena tirgus līderiem Rīgas PK un Tukuma piens, gan arī ar Igaunijas un Lietuvas piena produktu importētājiem, un kam ir sekmīgas tālākās izaugsmes iespējas. Izveidojot kopēju izejvielu iepirkšanas politiku, optimizējot piegādātāju struktūru pēc ģeogrāfiskā principa un koncentrējoties uz lielajiem jēlpiena ražotājiem, Holdingam rodas iespēja panākt izejmateriālu izmaksu samazinājumu. Papildus izejmateriālu izmaksas VIDZEMES PIENA HOLDINGĀ tiks samazinātas, pateicoties lielākam “tirgus spēkam”, kas ļaus iegūt labākas cenas un piegādes nosacījumus no pārējo “ne-piena” izejmateriālu piegādātājiem (iepakojums, piedevas, reaģenti u.c.). Optimizējot ražošanas procesu Holdinga uzņēmumos, tiks novērsta dažu produkcijas veidu “pārklāšanās”, veicinot ražošanas koncentrāciju un iekārtu pilnīgāku noslogojumu (economies of scale). Holdinga uzņēmumu specializēšanās noteiktu piena produktu veidu ražošanā ļaus pilnībā novērst savstarpējo konkurenci. Turklāt Holdinga uzņēmumi papildina viens otru, jo ražošanas “pārpalikumi” tiek izmantoti kā izejviela citos Holdinga uzņēmumos. Kopējas tirdzniecības struktūra izveide ar vienotu mārketinga politiku sekmēs Holdinga tirgus pozīciju nostiprināšanos, ciešāk iespiežoties Rīgas reģiona tirgū (t. sk, pārtikas lielveikalu ķēdēs), kā arī samazinoties savstarpējai konkurencei Vidzemes reģionā, paver iespējas samazināt vairum un mazum tirgotājiem piešķirtās atlaides un palielināt gatavās produkcijas pārdošanas cenu/ Papildus tiešais ieguvums Holdinga izveides rezultātā ir plānots arī no pārdošanas un vairāku administratīvo funkciju centralizācijas. Holdinga izveide ar tai sekojošo vienotas izejvielu iepirkšanas politikas realizāciju, ražošanas procesa optimizāciju un kopēju tirdzniecības politku, pamatoti ļauj cerēt uz ekonomisko ieguvumu vairāk kā LVL 600 tūkst. gadā pat bez nozīmīgām tiešajām investīcijām ražošanā.
Sagatavotais pētījums ir uzskatāms par VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides stratēģisko plānu. Operatīvie plāni attiecībā uz Holdingā esošo uzņēmumu un to biznesa vienību tālāko darbību tiks precizēti pēc Holdinga izveides iniciatoru “noteicošās” ietekmes iegūšanas Holdingā. 1 Situācija LATVIJAS piena tirgū1.1 Piena ražošanas apjomi, ražošanas jaudasPēc 1990. gada valsts atbalsta politikas kardinālu izmaiņu, kā arī privatizācijas un pārstrukturēšanas procesu rezultātā piensaimniecība kā nozare kopumā piedzīvojusi strauju sarukumu – samazinājās gan govju skaits, gan piena ražošana, gan arī pārstrādei pārdotā piena apjoms. Slaucamo govju skaits no 1990. gada līdz 2000. gadam ir samazinājies par 62 %. Kā iemeslus skaita samazinājumam var minēt:
Līdz 1995. gadam arī vidējā izslaukuma tendence bija negatīva, taču pēdējos gados govju produktivitāte pakāpeniski palielinās. Ir attīstījušās profesionāli saimniekojošas specializētas saimniecības, kur izslaukumi pārsniedz 5000 ‑ 6000 kg no govs gadā, modernizētas tehnoloģijas, kas ļauj iegūt un pārdot augstas kvalitātes pienu, veidojot savu piensaimniecību par stabili ienesīgu nozari ar tālākas attīstības iespējām. Tomēr lielākā daļa piena lopu Latvijā atrodas nespecializētās sīksaimniecībās, kurās pienu izlieto savām vajadzībām, daļu pārdod vietējā tirgū un tikai nelielu daļu pārdod pārstrādei. Piena ražošanas apjomi no 1990. gada ir samazinājušies par 57 %, tomēr samazinājums nebija tik krass, pateicoties vidējā izslaukuma pieaugumam. Nozarē 1996. gadā iezīmējās pieauguma tendences, taču pozitīvo attīstību pārtrauca 1998. gada Krievijas krīze. Piena ražošanas kopapjoms 1999. gadā sasniedza rekordzemu līmeni 798.7 tūkst. t. 2000. gada rezultātu prognozes apliecina piena ražošanas pieaugumu šajā gadā. Kopumā ražošanas apjoma samazināšanos ietekmēja vairāki apstākļi: produktu cenu samazināšanās, ko vispirms noteica cenu samazinājums pasaules tirgos; ¨sīvā konkurence starp pārstrādes uzņēmumiem neļāva paaugstināt piena produktu realizācijas cenas; ¨ iedzīvotāju zemā pirktspēja neļauj ražotājiem paaugstināt cenu, uz kā pamata pieaugtu ražošana. Rūpnieciskajai pārstrādei piegādātā piena īpatsvars kopējā ražošanas apjomā 1990. gadā bija 85 %, bet 2000. gadā vairs tikai 50 %. Par situācijas uzlabošanos perioda pēdējos trijos gados liecina fakts, ka perioda vidū piena piegādes rādītājs bija vēl zemāks – tikai 30-38 %. Šāda situācija Latvijā izveidojusies, pateicoties lieliem tiešā patēriņa un tiešās tirdzniecības apjomiem. Viens no cēloņiem tam ir salīdzinoši augstās piena pārstrādes un sagatavošanas pārdošanai izmaksas, kas ļauj piena ražotājam iegūt lielāku pārdošanas cenu pie mazākas patērētāja maksātās cenas. Vienlaikus jāatzīmē, ka tas rada zināmu risku patērētājam nopirkt nepietiekamas kvalitātes vai pat veselībai bīstamu pienu, jo šādā ceļā tiek apietas arī valstī noteiktās veterinārās un sanitārās kontroles. Tādēļ varam pieņemt, ka šāda situācija nevarēs ilgi turpināties. Pašreizējais piena iepirkuma apjoms piena pārstrādes uzņēmumos veido tikai 25% no 90. gadu sākums iepirktā piena daudzuma. Šajā pašā laika periodā piena pārstrādes uzņēmumu skaits privatizācijas procesa laikā tika sadrumstalots, līdz ar to tas kavē investīciju piesaisti un tātad arī ražošanas tehnoloģiju modernizāciju.
1.2 Piena ražotājiKopējā tendence iezīmē govju skaita samazinājumu mazajās saimniecībās (līdz 5 govīm), bet šo “ganāmpulku” skaits joprojām ir 95 % no kopējā piena ganāmpulku skaita. Tomēr palielinās govju skaits vidējās saimniecībās, kas būtu atzīmējams kā pozitīvs moments, jo šī tendence iezīmēja pāreju no naturālām saimniecībām uz komerciālu produkcijas ražošanu.
1.3 Piena produktu cenu attīstībaFaktiski 1999. gadā zuda Krievijas tirgus, uz kurieni vēl 1998. gadā tika eksportēti lieli piena produkcijas apjomi. Daudziem uzņēmumiem tas bija vienīgais eksporta tirgus. Tā kā tirgus pārorientāciju nevarēja veikt pāris mēnešos, par vienīgo tirgu šiem uzņēmumiem kļuva vietējais tirgus, kurā Latvijas uzņēmumi sastapās ar pārējo Baltijas valstu uzņēmumu konkurenci. Sīvā konkurence neļāva paaugstināt piena produktu realizācijas cenas. Piena cenu dinamika ir atspoguļota dažādos pārtikas produktu ķēdes līmeņos. Kā redzams, cenu starpība starp rūpniecības un mazumtirdzniecības cenām ir diezgan stabila, ar tendenci pēdējā gada laikā samazināties tirdzniecības segumam. Tomēr ir jāpiemin, ka šajā starpībā starp rūpniecības un mazumtirdzniecības cenām sava daļa noteikti ir arī neefektīvās tirgus struktūras izraisītajām samērā augstajām pārdošanas izmaksām mazumtirdzniecības sektorā, kurš, saasinoties konkurencei, 2000. gada laikā sācis optimizēties. Piena un tā produktu cenu dinamika 1997. - 2000. gadā pa ceturkšņiem
Salīdzinoši nemainīgā cenu starpība starp iepirkuma un rūpniecības cenām liecina, ka tirgus svārstības faktiski dzēš no gala patērētāja tālākais tirgus dalībnieks - piena ražotājs, un tas raksturo tirgus stabilitātes faktora lielo nozīmi piensaimnieku ienākumu stabilizēšanā. Ja siera gadījumā sakarības ir līdzīgas kā pilnpienam, tad sviesta cenu raksturlīknes parāda, ka faktiski šis ir piensaimniecības pārpalikuma produkts, kuru var pārdot par jebkuru cenu. Siera cenu dinamika 1997. - 2000. gadā pa ceturkšņiem
Piensaimniecības pašreizējo neefektivitāti ietekmē arī sadrumstalotais mazumtirdzniecības tīkls. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 1999. gadā darbojās 4274 pārtikas veikali[1] (1998. gadā - 4055), pie tam 10 lielākajiem tirdzniecības uzņēmumiem piederēja tikai 25 % no kopējā un mazumtirdzniecības pārtikas tirdzniecības apgrozījuma. Lielais tirdzniecības vietu skaits uzskatāmi parāda racionālas loģistikas sistēmas attīstības nozīmību kopējās efektivitātes paaugstināšanā. Kopumā piena iepirkuma cena būs atkarīga no situācijas tirgū un tā attīstības tendencēm. Tomēr, ievērojot kraso piena ražošanas samazinājumu 2000. gadā, var izteikt pieņēmumu, ka bez nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pārstrādes sektorā, faktiski pārtraucot darbu vairākiem piena pārstrādes uzņēmumiem, ražošanu koncentrējot mazākā skaitā ražošanas vienību, kā arī neveicot izplatīšanas sistēmas optimizāciju, arī 2001. gada laikā piena iepirkuma cenas nepaaugstināsies. Kaut arī pasaulē prognozes rāda, ka krīze ir pārciesta un cenām vajadzētu celties, īpaši sieriem. Sviesta cenu dinamika 1997. - 2000. gadā pa ceturkšņiem
1.4 Eksporta - importa struktūra, dinamikaLielākie Latvijas tirdzniecības partneri ir ES, Baltijas valstis, Krievija, Ukraina. Piensaimniecība ir vienīgā nozare Latvijas lauksaimniecībā, kuras ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva. No visiem eksportētajiem piena produktiem 1999. gadā 20.28 % tika eksportēti uz ES, savukārt, importēti no ES tika 1.36 % visu importēto piena produktu. Galvenie eksporta produkti ir sviests, siers, sausais vājpiens.
Eiropas Līguma ietvaros Latvijai kopš 1997. gada tiek piešķirtas eksporta kvotas piena produktiem. Sākot ar 2000. gadu, tiek palielinātas eksporta kvotas sieram, sviestam un piena pulverim. Pašlaik desmit Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir piešķirts ES numurs, kas dod tiesības eksportēt savu produkciju uz ES.
1.5 Piena pārstrādes sektors Latvijā1.5.1 VēstureViens no pamatapstākļiem, kas nosaka esošās piena pārstrādes sistēmas struktūru un darbības principus ir saistīts ar sociālisma laiku ražošanu un šīs sistēmas privatizāciju pēc neatkarības atgūšanas. Privatizācijas process lielā mērā ietekmēja pašlaik esošo piena pārstrādes sistēmas izveidi. Saskaņā ar 1992. gada 15. aprīlī pieņemto Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, privatizācija noritēja divos posmos. Pirmajā posmā daļa piena pārstrādes uzņēmumu (vietējās pienotavas) tika nodotas atjaunoto un jaunizveidoto piensaimnieku biedrību īpašumāun izveidojās aptuveni 170 piensaimnieku kooperatīvās biedrības. Un otrais posms iesākās 1993. gadā pieņemot likumu Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju.Šo likumu realizācijas rezultātā 1993. gadā galvenie piena pārstrādes uzņēmumi tika privatizēti, galvenokārt izveidojot akciju sabiedrības, kurās galvenie akcionāri bija piensaimnieku kooperatīvās biedrības. Pašreizējā norēķinu un pārstrādes uzņēmumu un piena ražotāju sadarbības sistēma nav būtiski mainījusies, vairums piena pārstrādes uzņēmumu norēķinās ar piena piegādātājiem divreiz mēnesī. Problēmas rodas vasaras mēnešos, kad pieaugot piena apjomam krītas realizācijas cenas. Problēmas rada arī tas, ka esošo uzņēmumu jaudas tiek noslogotas vidēji par 50%-70%, kas sadārdzina pārstrādes procesu. Arī iekšējā tirgus piesātinājums (īpaši vasaras mēnešos) rada lielu savstarpējo konkurenci un sakarā arī ar brīvo Baltijas tirgu un krīzi NVS un Austrumāzijā - pazemina realizācijas cenas. Liels skaits pašreizējo ražotāju nav iesaistījiušes privatizācijas procesā un arī pašlaik nav līdzīpašnieki nevienā pārstrādes uzņēmumā. Viņi savu saražoto pienu pārdod tur, kur vairāk maksā, t.sk. arī piena uzpircējiem. Saistības starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem ir viens no vājajiem punktiem. Viena no iespējām, kā sakārtot šo jautājumu pamatojas uz savstarpējiem līgumiem starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem, kuros fiksētu noteiktus apjomus un samaksu, pie noteiktas kvalitātes un termiņiem, kas radītu arī abpusēju atbildību. Tāpat šie līgumi varētu kalpot par soli piena zonu sadalīšanā pārstrādes uzņēmumu starpā. 1.5.2 Pašreizējā situācijaPiena pārstrādes rūpniecību var uzskatīt par vienu no svarīgākajiem Latvijas pārtikas rūpniecības sektoriem, jo 1999. gadā tā deva aptuveni 18.8 % no visas Latvijas pārtikas rūpniecībā saražotās produkcijas un nodarbināja ap 20 % no pārtikas rūpniecībā strādājošiem cilvēkiem. Piena pārstrādes rūpniecības īpatsvars kopējā pārtikas rūpniecībā saražotajā produkcijā 1999. gadā samazinājās par 4 %, pie tam, darba ražīgums, rēķinot produkcijas izlaidi uz vienu cilvēku faktiskajās cenās, samazinājās par 15 %, kas dod pamatu secinājumam, ka ražošanas efektivitāte, kas pēdējos gados pakāpeniski palielinājās, atkal samazinājusies, kā rezultātā iekārtas netiek pilnībā noslogotas.
Lai vērtētu ražošanas sektora pārstrukturēšanas procesu, pēc Centrālās statistikas pārvaldes informācijas par kopējiem ražošanas apjomiem četriem un desmit lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, LVAEI aprēķināja koncentrācijas indeksus[2]. Četri lielākie piena pārstrādes uzņēmumi 1999. gadā kontrolēja 43 % no vietējā produktu tirgus 1999. gadā. Četru un desmit vislielāko piena pārstrādes uzņēmumu pozīcijas tirgū pēdējo trīs gadu laikā ir samērā nemainīgas, tas nozīmē, ka uzņēmumu apvienošanās praktiski nenotiek. Tomēr, pēc Krievijas krīzes, kad faktiski tika pārtraukts piena produktu eksports uz Krieviju, par galveno tirgu vairumam uzņēmumu kļuvusi Latvija, un asā konkurence vietējā tirgū piespiedīs piena pārstrādes uzņēmumus koncentrēt ražošanu. Līdzīga situācija izveidojusies arī Baltijas valstīs un pārējā pasaulē, jo pēdējos gados raksturīga tendence ir piena pārstrādes uzņēmumu apvienošanās. 1.5.3 Lielākie piena pārstrādātājiLatvijas piena pārstrādes rūpniecībā uz 2000. gada 30. jūniju darbojās 72 piena pārstrādes uzņēmumi.
Vidzemes piena holdinga (Vidzemes piens, Rūjienas PB, un Beverīna) izveidošanas gadījumā šis uzņēmums kļūs par vienu no lielāko Latvijas piena iepircēju un pārstrādās vismaz 10 % no kopējā pārstrādes uzņēmumos iepirktā piena apjoma. 1.5.4 Izejmateriālu tirgus Vidzemes reģionā Piena ražošanas apjomi reģionāVidzemes reģionā (Cēsis, Valmiera, Alūksne, Valka) 1999. gadā piena ražošana un slaucamo govju skaits sastādīja 13 % (104 tūkst.t. un 26.6 tūkst.) no kopējā daudzuma valstī, kas pārsniedz Vidzemes piena holdinga spēju pārstrādāt visu Vidzemes reģiona saražoto piena daudzumu, pieņemot, ka tikai pusi no visa saražotā piena daudzuma nodod piena pārstrādes uzņēmumiem .
1.5.5 Jau notikušie piena ražošanas uzņēmumu apvienošanās pārpirkšanas gadījumiLīdz šim tā nav plaši novērota parādība. Divi Valkas rajona piena pārstrādes uzņēmumi - a/s Smiltenes piens un a/s Blomes siers –2000.gada vasarā pieņēmuši lēmumu saimniekot kopā. Abu pārstrādes uzņēmu vadītāji uzskata, ka galvenā apvienošanās priekšrocība, būs ražot tos produktus, kas attiecīgajā periodā ir visrentablākais, proti, vasarā - siers, pārējā laikā - pilnpiena produkcija. Kā arī ekonomija veidosies optimizējot transporta izmaksas, kopā organizējot piena savākšanu un produkcijas realizāciju. Samazināsies ražošanas izmaksas un līdz ar to būs nedaudz vairāk līdzekļu, ko ieguldīt ražošanā, kā arī paaugstināt samaksu par iepirkto pienu. 2 VIDZEMES PIENA HOLDINGa struktūra, tā izveides etapi un finansējums2.1 Holdinga struktūraVIDZEMES PIENA HOLDINGĀ tiks apvienoti lielākie Vidzemes reģiona piena pārstrādes uzņēmumi (skatīt shēmu). Sākotnējie Holdinga izveides iniciatori ir A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība, SIA Alūksnes piensaimnieks un Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna. Pēc VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides, par tā “saimniecisko centru” kļūs A/S Vidzemes piens, un novēršot pašreizējo savstarpējo konkurenci vairākās produktu grupās, to organiski papildinās pārējie Holdinga biedri.
Ir paredzams, ka nākotnē turpināsies gan VIDZEMES PIENA HOLDINGA horizontālā integrācija, tas ir piesaistot citus mazākus reģiona piena pārstrādes uzņēmumus, gan arī vertikālā integrācija, iesaistoties Holdingā piena ražošanas saimniecībām, tirdzniecības uzņēmumiem un pārtikas produktu eksporta aģentūrām. 2.2 Holdinga juridiskais statussSākotnējā posmā VIDZEMES PIENA HOLDINGA biedrus vienos sadarbības līgums, kurā būs noteiktas Holdinga biedru tiesības, pienākumi un pārvaldes forma. Holdinga izveides sākumposmā nav paredzēta VIDZEMES PIENA HOLDINGĀ ietilpstošo uzņēmumu fiziska vai juridiska apvienošana. Tā kā neviens no VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides iniciatoriem atsevišķi neiegūst izšķirošo ietekmi A/S Vidzemes piens, tad vadoties no “Koncernu likuma” noteikumiem, Holdinga dalībniekiem nav obligāti jāpaziņo par koncerna izveidi, un šajā gadījumā nav nepieciešama arī “Konkurences padomes” piekrišana. Tāpat līdz kontrolpaketes iegūšanai nav saistoši ierobežojumi, kas saistīti ar mazākumakcionāru tiesību aizstāvību. Lēmums par VIDZEMES PIENA HOLDINGA restrukturizāciju un tā pārveidi par holdingsabiedrību tiks pieņemts pēc operatīvo plānu izstrādes par katra Holdinga dalībnieka vietu un lomu jaunizveidojamajā sabiedrībā. Nākotnē ir plānota arī VIDZEMES PIENA HOLDINGA pārveide par publisku akciju sabiedrību, ar tam sekojošo akciju izvietošanu fondu biržā. 2.3 Holdinga izveides etapi, izmaksas un finansējums2.3.1 Pirmais etaps – noteicošās lomas iegūšana A/S Valrit.A/S Vidzemes piens iegādājas papildus 825 gab. A/S Valrit akcijas, kas veido 6 % no A/S Valrit akciju kopsummas. Šobrīd notiek pārrunas ar A/S Tukuma piens par šo akciju iegādi. Pēc akciju atpirkšanas, Holdinga uzņēmumi A/S Vidzemes piens un A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība iegūs noteicošo (attiecīgi 44 % un 7 % no kapitāla) lomu A/S Valrit. Prognozētā A/S Valrit akciju cena varētu būt 60 – 70 LVL/gab., kas ir virs šo akciju nominālvērtības. Kopējās izmaksas ~ LVL 50 tūkst. Iepriekšējie aprēķini liecina, ka priekš Holdinga ekonomiski lietderīga ir A/S Valrit akciju uzpirkšana par cenu, kas nepārsniedz 69 LVL/akciju. Tomēr ņemot vērā, ka iegādājamie 6 % nozīmē arī kontrolpaketes iegūšanu, tad akceptējamā cena varētu būt arī augstāka. A/S Valrit akciju pārpirkšanu ir plānots veikt par A/S Vidzemes piens resursiem, un papildus finansējums šajā posmā nav nepieciešams. 2.3.2 Otrais etaps – noteicošās lomas iegūšana A/S Vidzemes piens.Izveides stadijā atrodas SIA Alūksnes piensaimnieks. To veido vairāki jau esošie A/S Vidzemes piena mazie akcionāri, kas ir izteikuši vēlmi piedalīties VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveidē. Biedrība šobrīd ir dibināšanas stadijā - tiek izstrādāti statūti un apzināti potenciālie dalībnieki. Iepriekšējā principiālā vienošanās liecina, ka SIA Alūksnes piensaimnieks apvienos ~ 20-25 % no A/S Vidzemes piena akciju kopsummas. Saskaņā ar statūtiem, SIA Alūksnes piensaimnieks akcijas tiks apmainītas pret līdzvērtīgu skaitu A/S Vidzemes piena akciju, neparedzot nekādas skaidras naudas transakcijas. Nepieciešamās juridiskās, kancelejas, un citas ar SIA Alūksnes piensaimnieks izveidi saistītās izmaksas tiks segtas no pašu dalībnieku līdzekļiem, līdz ar to papildus finansējums šajā posmā nav nepieciešams. A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība uzsāk aktīvu A/S Vidzemes piena akciju iegādi no tā “mazajiem” akcionāriem, ar mērķi palielināt savu līdzdalību A/S Vidzemes piena pamatkapitālā no pašreizējiem 25 % līdz aptuveni ~ 40 %, ar tālāku stratēģisku mērķi iegūt arī kontrolpaketi, tas ir virs 51 % no akciju kopskaita. Liela daļa A/S Vidzemes piena “mazo” akcionāru ir arī starp A/S Rūjienas piensaimnieku biedrības piena piegādātājiem, un potenciālie akciju pārdevēji ir apzināti. Līdz šim akcijas tika uzpirktas par vidēji 20-25 LVL/akciju (~ ½ no nominālvērtības). Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu un ar to saistīto ažiotāžu, kas neizbēgami radīsies līdz ar straujas akciju uzpirkšanas uzsākšanu, tiek prognozēts, ka akciju cena varētu sasniegt ~ 40-50 LVL/akciju (akciju nominālvērtība 60 LVL/akciju). Kopējās izmaksas tiek prognozētas ~ LVL 300 tūkst. Tā kā A/S Rūjienas piensaimnieku biedrības pašu līdzekļi neatļauj strauji akumulēt visu nepieciešamo summu, tad šā posma realizācijai tiek plānots piesaistīt finansējumu no Merita Bankas LVL 200 tūkstošu apjomā uz 5. gadiem. Savu vēlmi piedalīties VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveidē ir izteikusi arī Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna, kuras īpašumā ir 5.8 % A/S Vidzemes piena akciju. Sekmīga otrā etapa īstenošanas rezultātā, Holdinga izveides iniciatori kopā iegūst 55 – 70 % no A/S Vidzemes piens akcijām, respektīvi akciju kontrolpaketi. 2.3.3 Trešais etaps – VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveide:Pēc akciju kontrolpaketes iegūšanas uzņēmumos A/S Valrit un A/S Vidzemes piens, tiks veikta VIDZEMES PIENA HOLDINGA sastāvā esošo piena pārstrādes uzņēmumu pakāpeniska restrukturizācija un darbības optimizācija saskaņā ar izstrādāto stratēģiju. 3 holdinga uzņēmumu raksturojums3.1 A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība(a) Īss ieskats par uzņēmumu Rūjienas piensaimnieku biedrības dibināšana saistās ar 1909. gadu. Uzņēmuma privatizācija notika 1992. gadā. A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība pamatdarbība ir saldējuma ražošana. Kopumā ražošanā ir aptuveni 30 saldējumu veidu, no kuriem pazīstamākie ir Rūjienas “spicie” saldējumi, Lukss sērijas lielie saldējuma iepakojumi un saldējuma tortes. A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība ir atteikusies no siera ražošanas, nododot to A/S Vidzemes piens. A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība ir otrais lielākais saldējuma ražotājs Latvijā aiz Rīgas PK. Ražošanā tiek izmantotas jaunas “Tetra Pak Hoyer” tehnoloģiskās iekārtas. Starptautiskajā konkursā Labākais iepakojums 2000 saldējuma sērijai Lukss tika piešķirta gada labākā iepakojuma balva. No piena ražošanas saimniecībām iepirktais piens tiek realizēts galvenokārt A/S Vidzemes piens, savukārt pretī saņemot pēc piena pirmapstrādes pāri palikušo piena tauku frakciju, kas savukārt tiek izmantota saldējuma ražošanai. Uzņēmumam ir izveidojušies cieši sakari ar piena piegādātājiem, kas tiek panākts pateicoties operatīviem samaksas termiņiem, kā arī ar finansiālas palīdzības sniegšanu lielākajām piena ražošanas saimniecībām.
(b) Finansu stāvoklis Uzņēmuma apgrozījuma samazinājums 1998. gadā ir saistāms galvenokārt ar jau minēto siera ražošanas pārtraukšanu, nodot to A/S Vidzemes piens. Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, rentabilitātes līmenis šā soļa realizācijas rezultātā palielinājās. Zināms apgrozījuma kritums tiek prognozēts arī 2000. gadam. Tas saistāms ar pieaugošo konkurenci saldējuma tirgū. Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmums ir saglabājis apmierinošus rentabilitātes rādītājus. A/S Rūjienas piensaimnieku biedrībai raksturīgs augsts pašu kapitāla īpatsvars un labi likviditātes rādītāji. A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība maksātspēja ir pietiekama, lai 5. gadu termiņā spētu nodzēst aizņēmumu LVL 200 tūkst. arī gadījumā, ja Holdinga ideja netiktu īstenota. (c) Uzņēmuma vieta Holdingā un potenciālie ieguvumi no tā izveides A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība un tās vadība ir idejas par VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides nepieciešamību autori, un sākotnējā posmā uzņemas arī ar Holdinga faktisko izveidi saistītu jautājumu risināšanu. Izveidojoties VIDZEMES PIENA HOLDINGAM, paveras iespējas racionāli izmantot izejvielu plūsmu starp A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība un pārējiem Holdinga dalībniekiem. Turklāt A/S Rūjienas piensaimnieku biedrības ražotais saldējums ļauj utilizēt tā saucamo “vasaras pienu”, kas rodas vasaras periodā strauji palielinoties izslaukumiem. Papildus nozīme ir tam, ka Rūjienas piensaimnieku biedrības saldējuma ražotnē tiek izmantoti piena tauki, kurus izmantošana citu piena produktu ražošanā ir ierobežota. Tradicionālais piena tauku pielietojums ir sviesta ražošana, kas pie pašreizējā sviesta cenu līmeņa ir izteikti zaudējumus nesošs produkts. 3.2 A/S Vidzemes piens(a) Īss ieskats par uzņēmumu A/S Vidzemes piens izveidojās 1993. gadā privatizējot valsts Valmieras piena kombināta ražotnes. A/S Vidzemes piens ir lielākais Vidzemes reģiona piena pārstrādes uzņēmums. Tiek ražota plaša piena produktu nomenklatūra – sviests, piens, kefīrs, biezpiens, jogurts, sieri u.c. piena produkti. Uzņēmumam ir lielas pilnpiena produktu un siera ražošanas jaudas, kas šobrīd tiek noslogotas tikai par aptuveni 30-40 %. A/S Vidzemes piens ir viens no modernākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Tas ir ieguvis tiesības eksportēt savu produkciju uz Eiropas Savienību.
(b) Finansu stāvoklis A/S Vidzemes piens gada apgrozījums sasniedz LVL 7 milj. Saskaņā ar “neoficiālu” vienošanos ar akcionāriem (galvenokārt zemnieki – jēlpiena piegādātāji), neto peļņas līmenis A/S Vidzemes piens tiek uzturēts LVL 200 tūkst. līmenī, pārējo daļu novirzot akcionāriem paaugstinātu piena iepirkuma cenu veidā. Pieejamais pašu kapitāls ļauj praktiski pilnībā iztikt bez aizņemtajiem līdzekļiem no finansu iestādēm. (d) Uzņēmuma vieta Holdingā un potenciālie ieguvumi no tā izveides A/S Vidzemes piens ir izveidojamā VIDZEMES PIENA HOLDINGA saimnieciskais centrs, un kontroles iegūšana šajā uzņēmumā ir pirmais Holdinga izveides priekšnosacījums. Ņemot vērā A/S Vidzemes piens lielās ražošanas jaudas un atbilstību ES kvalitātes un drošības prasībām, šajā uzņēmumā ir plānots koncentrēt “tradicionālo” pilnpiena produktu ražošanu, kur nepieciešami lieli ražošanas apjomi panākot zemas produkcijas vienība izmaksas, kā arī attīstīt sviesta un siera produktu ražošanu Eiropas tirgum. 3.3 Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna(a) Īss ieskats par uzņēmumu Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna pamatprodukcija ir Krievijas un Holandes sieri. Vēl tiek gatavoti Trikātas Rokforas un kūpinātais siers. Uzņēmuma ražotie sieri izceļas ar īpašām garšas īpašībām, un patstāvīgi iegūst godalgas sieru degustācijas konkursos.
(b) Finansu stāvoklis
Pieaugošās konkurences rezultātā nedaudz pasliktinājušies ir arī Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna apgrozījuma un rentabilitātes rādītāji. Finansējuma struktūra ar lielu pašu kapitāla īpatsvaru, ļauj kompensēt zināmus trūkumus saimnieciskajā darbībā. (e) Uzņēmuma vieta Holdingā un potenciālie ieguvumi no tā izveides Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna ir izteikusi principiālu atbalstu VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveidei, un ir gatava atbalstīt šo procesu ar tai piederošajiem 6 % A/S Vidzemes piens akciju. Izveidojoties VIDZEMES PIENA HOLDINGAM tiks izanalizēta iespēja pilnībā pārnest uz A/S Beverīna Krievijas un Holandes sieru ražošanu. Tas ļautu uzņēmumam pilnībā noslogot savas siera ražošanas iekārtas. 3.4 SIA Sviesta - siera eksports(a) Īss ieskats par uzņēmumu SIA Sviesta - siera eksports sākotnēji tika izveidots ar mērķi, lai tas nodarbotos ar tā dibinātāju A/S Vidzemes Piens un A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība produkcijas realizāciju, īpaši uzmanību pievēršot Krievijas un citu NVS valstu tirgiem.
(b) Finansu stāvoklis Līdz ar Krievijas tirgus eksporta iespēju pazušanu, uzņēmums konstanti uzrāda apgrozījuma samazināšanos un ģenerē zaudējumus.
(c) Uzņēmuma vieta Holdingā un potenciālie ieguvumi no tā izveides Ņemot vērā, ka pašreizējā situācijā SIA Sviesta - siera eksports ir zaudējis savu stratēģisko nozīmi, turklāt tas ģenerē zaudējumus, uzņēmuma akcionāri ir principiāli vienojušies par SIA Sviesta - siera eksports reorganizāciju. Par konkrētiem reorganizācijas modeļiem vēl tiek spriests, bet kā visiespējamākais variants šobrīd šķiet tā pievienošana A/S Vidzemes piens, pārējiem akcionāriem apmaiņai piedāvājot A/S Vidzemes piens akcijas. Šajā variantā A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība rastos iespēja pastarpināti palielināt savu daļu A/S Vidzemes piens līdz 27.7 % no pamatkapitāla. Tālākajos aprēķinos SIA Sviesta - siera eksports nav ņemts vērā. 3.5 AS Valrit(a) Īss ieskats par uzņēmumu A/S Valrit pamatnodarbošanās ir sausā vājpiena un sausā pilnpiena pulvera ražošana. Šobrīd tiek strādāts arī pie siera suliņu pārstrādes līnijas projekta realizācijas. Saražotā produkcija tiek realizēta eksportam un vietējiem pārstrādes uzņēmumiem. Uzņēmums ir ieguvis tiesības savu produkciju eksportēt uz Eiropas Savienību, kur A/S Valrit ražotai produkcijai ir augsts eksporta potenciāls. A/S Valrit tika izveidots apvienojoties lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, veidojot to kā alternatīvu grūtībās nonākušajai Aizputes vājpiena rūpnīcai.
(b) Finansu stāvoklis A/S Valrit vēl atrodas attīstības stadijā un nav pilnībā palaidis savu ražotni.
Uzņēmums tiek finansēts galvenokārt no akcionāru puses. (c) Uzņēmuma vieta Holdingā un potenciālie ieguvumi no tā izveides A/S Valrit priekš Holdinga ir atraktīvs galvenokārt tā lielā eksporta potenciāla dēļ. Papildus sinerģētiskais efekts no A/S Valrit iekļaušanas Holdingā veidojas pateicoties iespējai uzlabot izejmateriālu plūsmu starp Holdinga uzņēmumiem, un nepieciešamības gadījumā pārstrādāt piena pulverī izveidojušos jēlpiena uzkrājumus vasaras periodā. 3.6 SIA Alūksnes piensaimnieksTo veido vairāki jau esošie A/S Vidzemes piena mazie akcionāri, kas ir izteikuši vēlmi piedalīties VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveidē. Biedrība šobrīd ir dibināšanas stadijā - tiek izstrādāti statūti un apzināti potenciālie dalībnieki. Iepriekšējā principiālā vienošanās liecina, ka SIA Alūksnes piensaimnieks apvienos ~ 20-25 % no A/S Vidzemes piena akciju kopsummas. Saskaņā ar biedrības statūtiem, SIA Alūksnes piensaimnieks akcijas tiks apmainītas pret līdzvērtīgu skaitu A/S Vidzemes piena akciju, neparedzot nekādas skaidras naudas transakcijas. SIA Alūksnes piensaimnieks ir stratēģiskais investors, kas tiešu saimniecisko darbību neveiks. 4 ekonomiskais efekts no holdinga izveides4.1 Izdevīgāki gala produkcijas pārdošanas nosacījumi – apgrozījuma pieaugumsLielais piena ražotāju skaits, kā arī aizvien pieaugošais piena produktu imports no Lietuvas un Igaunijas, ir ļoti saasinājis konkurenci piena produktu tirgū. Īpaši asi konkurence Latvijas vietējā un arī visas Baltijas piena produktu tirgū pieauga pēc Krievijas krīzes, kad izzuda iespēja atbrīvoties no “pāprodukcijas” izmantojot Krievijas un citu NVS valstu tirgu. Šā procesa rezultātā piena pārstrādātāji ir spiesti pazemināt galaproduktu pārdošanas cenas, palielināt tirdzniecības uzņēmumiem piešķirtās atlaides, kā arī maksāt “papildus nodevas”, lai vispār iegūtu tiesības izvietot savu produkciju pārtikas produktu tirdzniecības vietās. Pieaugošās konkurences sekas nozarē uzskatāmi redzamas arī potenciālo Holdinga uzņēmumu apgrozījuma un peļņas dinamikā. Tā, piemēram, A/S Vidzemes piens apgrozījums 1999. gadā ir bijis par 6 % mazāks nekā 1998. gadā, bet Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna šajā pašā periodā uzrāda pat 20 % apgrozījuma kritumu. Katrs uzņēmums pats par sevi ir pārlieku mazs, lai sekmīgi cīnītos šīs pieaugošās konkurences apstākļos. VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides rezultātā izveidotos jau daudz nopietnāks tirgus dalībnieks ar ikgadējo apgrozījumu virs LVL 13 milj. Pēc VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides ir plānots apvienot visu Holdinga dalībnieku pārdošanas departamentus, un izvērst daudz agresīvāku pārdošanas politiku. Kā viens no primārajiem mērķiem ir dziļāka iespiešanās Rīgas reģiona tirgū, kas patērē gandrīz 70 % no visa tirgū pārdotā piena Latvijā. Īpaša uzmanība šajā sakarā tiks pievērsta sadarbībai ar pārtikas lielveikalu ķēdēm – RIMI, Nelda, SKY, Mego, REMA – 1000 u.c. Šobrīd šajos veikalos Holdinga uzņēmumu ražotā produkcija ir pārstāvēta nepilnīgi. Ņemot vērā lielo konkurenci Rīgas reģionā, apgrozījuma pieaugums šajā tirgus segmentā tiek plānots galvenokārt uz apjomu pieauguma rēķina, neplānojot pārdošanas cenu pieaugumu. Kā otrs potenciālais tirgus segments, kas varētu efektīvāk tikt izmantots pēc Holdinga izveides, ir Vidzemes reģions. Šajā reģionā pārtikas produktu, un tai skaitā arī piena produktu tirzniecība notiek galvenokārt mazos un vidējos pārtikas veikalos. Ņemot vērā relatīvi nelielo iedzīvotāju skaitu Vidzemes pilsētās un citās apdzīvotās vietās, kā arī jau pieminēto mazo pārtikas veikalu sadrumstalotību, citu Latvijas reģionu lielāko piena ražotāju un kaimiņvalstu piena importētāju ieinteresētība šajā reģionā raksturojama kā diezgan zema, kam pamatā ir augstās loģistikas izmaksas. Holdinga uzņēmumiem šī problēma ir mazāk aktuāla, jo tie atrodas ļoti tuvu gala patērētājam – mazajiem reģiona veikaliem. Līdz ar to jau šobrīd Holdinga uzņēmumi šajā reģionā ieņem vadošo pozīciju piena produktu tirdzniecībā. Pēc VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides un kopēja tirdzniecības departamenta izveides, tiks novērsta savstarpējā konkurence starp Holdinga uzņēmumiem, kas ļaus samazināt vairum un mazumtirgotājiem piešķirtās atlaides, tādējādi palielinot apgrozījumu uz nedaudz augstāku pārdošanas cenu rēķina. Papildus apgrozījuma pieaugums radīsies arī no vienotas reklāmas politikas. Līdz šim katra Holdinga dalībnieks reklāmas aktivitātes ir bijušas neregulāras, bez noteiktas mērķa auditorijas, un rezultātā diezgan neefektīvas. Apvienojot visu uzņēmumu reklāmas budžetus, tiks izstrādāta kopēja Holdinga reklāmas politika, veicot regulāru un mērķtiecīgu reklāmas izvietošanu. Tuvā nākotnē tiek apsvērta arī iespēja izstrādāt vienotu preču zīmi, tādā veidā palielinot VIDZEMES PIENA HOLDINGA ražoto piena produktu atpazīstamību un veidojot patērētāju uzticību. Visu uzskaitīto aktivitāšu rezultātā, tiek plānots palielināt VIDZEMES PIENA HOLDINGA kopējo apgrozījumu par vidēji 6 % gadā. Relat1īvi straujāks apgrozījuma pieaugums ir plānots tieši A/S Vidzemes piens, jo šim uzņēmumam ir vislielākās neizmantotās jaudas un plašākais produkcijas sortiments. A/S Rūjienas piensaimnieku biedrībai un Trikātas piensaimnieku A/S Beverīnai, kuriem ir tikai viens galvenais ražotās produkcijas veids, attiecīgi saldējums un siers, apgrozījuma pieauguma prognozes ir mazākas ~ 3 % gadā. Atsevišķi ir atzīmējams A/S Valrit, kura apgrozījumā parādās īpaši straujš (no 15-25 % gadā) pieaugums no 2001 – 2004. gadam. Tas ir izskaidrojams ar A/S Valrit izgatavoto sausā piena produktu potenciālajām eksporta iespējām uz Eiropas Savienības valstīm. VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides rezultātā ģenerētie papildus ieņēmumi ir apkopoti zemāk izvietotajā grafikā.
Apkopojot var teikt, ka apgrozījuma pieaugums pēc VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides vidēji par 6 % gadā tiks panākts pateicoties sekojošiem faktoriem: (a) ciešāk iespiežoties Rīgas reģiona tirgū, t. sk. pārtikas lielveikalu ķēdēs (b) samazinoties savstarpējai konkurencei Vidzemes reģionā, iespējams samazināt vairum un mazum tirgotājiem piešķirtās atlaides; palielināt gatavās producijas pārdošanas cenu (c) vienots mārketings, uzlabota atpazīstamība. 4.2 Izejvielu iepirkuma struktūras uzlabošanaPiena pārstrādes uzņēmumu darbības efektivitāti un konkurētspēju lielā mērā nosaka tas, cik labi tas ir nodrošināts ar ražošanas izejmateriālu – jēlpienu. Kā jau iepriekš raksturots, tad līdz ar padomju iekārtas sabrukšanu un tai sekojošo govju fermu privatizāciju, Latvijā strauji samazinājās jēlpiena ražošana. Tai pašā laikā piena pārstrādes jaudas tika likvidētas daudz mazākā mērā. Jēlpiena ražošanas decentralizācija un koncentrēšanās 1-5 govju zemnieku saimniecībās, izsauca arī jēlpiena kvalitātes pazemināšanos. Visu šo faktoru mijiedarbības rezultātā, ir ievērojami pieaugusi konkurence starp piena pārstrādes uzņēmumiem par izejvielu ieguvi. Zināma piena trūkuma iespaidā piena pārstrādes uzņēmumi bieži vien praktizē ekonomiski nelietderīgu piena iepirkšanu no ļoti tālu atrodošām piena saimniecībām, no ļoti mazām saimniecībām, kā arī iepērkot nekvalitatīvu jēlpienu. VIDZEMES PIENA HOLDINGAM šajā aspektā ir virkne priekšrocību. Vidzemes reģions jau pats par sevi ir bijis labvēlīgāks piensaimniecībai nekā citi Latvijas reģioni. Tas saistāms ar Vidzemes reģionam raksturīgajām augsnēm, kurās īpaši labi aug vienīgi lopbarībā izmantojamie zālaugi, kā arī kalnainais reljefs, kas apgrūtina graudkopības vai citu intensīvās augkopības kultūru audzēšanu. Līdz ar to lopkopība reģionā ir bijusi salīdzinoši izdevīgāka nekā citas lauksaimniecības nozares, un govju ganāmpulka samazināšanās ir bijusi mazāk izteikta nekā citos reģionos. Izveidojot vienotu piena iepirkšanas politiku, VIDZEMES PIENA HOLDINGAM ir iespēja nozīmīgi samazināt piena iepirkšanas izmaksas. Pirmkārt, tiks pilnībā novērsta Holdinga uzņēmumu starpā pastāvošā iekšējā konkurence. Tas tiks panākts nosakot vienotas jēlpiena iepirkuma cenas, kā arī strikti sadalot jēlpiena iepirkšanas reģionus starp Holdinga uzņēmumiem pēc ģeogrāfiskā principa. Līdz ar to rodas iespēja optimizēt piena iepirkšanas procesu, koncentrējoties uz lielākajiem un vistuvāk atrodošajiem jēlpiena ražotājiem. Šo soļu realizācija ļaus VIDZEMES PIENA HOLDINGAM ietaupīt uz transporta izmaksām (samazinot vidējo jēlpiena pārvadājumu attālumu un palielinot vidējo piena pieņemšanas partijas lielumu), un pārējām ar piena sagādi saistītajām loģistikas izmaksām. Zināma sadarbība šajā jomā jau ir iezīmējusies starp A/S Rūjienas piensaimnieku biedrību un A/S Vidzemes piens, kuri “neoficiāli” ir vienojušies nemainīt piena iepirkuma cenas bez saskaņošanas ar oru partneri. Atsevišķi atzīmējama ir VIDZEMES PIENA HOLDINGĀ esošo uzņēmumu ražošanas diversifikācija: A/S Rūjienas piensaimnieku biedrības ražotais saldējums ļauj utilizēt tā saucamo “vasaras pienu”, kas rodas vasaras periodā strauji palielinoties izslaukumiem; A/S Valrit ražotie piena pulveri ļauj pilnībā izmantot piena pārstrādes procesā radušos vājpienu. Līdz ar to VIDZEMES PIENA HOLDINGS spēs piedāvāt jēlpiena ražošanas saimniecībām stabilus piena iepirkšanas nosacījumus visa gada garumā. Tas savukārt jēlpiena ražotājiem ļaus drošāk pieņemt lēmumus par ganāmpulka palielinājumu un papildus investīcijām jēlpiena pirmapstrādes jaudās. VIDZEMES PIENA HOLDINGS plāno sniegt palīdzību piena lopu selekcijas un piemērotāko tehnoloģiju izvēlē, dažos gadījumos piedāvājot arī daļēju līdzfinansējumu. Tādā veidā tiks veidota abpusēji izdevīga sadarbība, un piesaistīti perspektīvākie jēlpiena piegādātāji. VIDZEMES PIENA HOLDINGA kopējais gada apgrozījums pēc apvienošanās pārsniegs ~ LVL 12 milj., kas to ierindo starp 3 lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Vadošā piena pārstrādātāja statuss VIDZEMES PIENA HOLDINGAM dos papildus priekšrocības sarunās ar pārējo “ne-piena” izejmateriālu piegādātājiem, kā, piemēram, iepakojuma piegādātājiem, piena produktu piedevu un dažādu reaģentu piegādātājiem. .
Visu minēto faktoru kopsumma ar pietiekamu drošības pakāpi ļauj prognozēt izejvielu izmaksu īpatsvara samazināšanos VIDZEMES PIENA HOLDINGA uzņēmumos trīs gadu laikā par vidēji - 5 %. Nedaudz mazāks izejvielu īpatsvara samazinājums (no 2-3 %) tiek prognozēts A/S Valrit, kurš ražošanai nepieciešamās izejvielas – vājpienu iepērk jau no piena pārstrādes uzņēmumiem. Ekonomiskais efekts no izejvielu un izejmateriālu izmaksu īpatsvara samazināšanas VIDZEMES PIENA HOLDINGA uzņēmumos ir apkopots zemāk izvietotajā tabulā. Izmantotās prognozes ir diezgan konservatīvas, un efektīvas darbības rezultātā reālais ieguvums varētu būt arī lielāks.
Apkopojot vēlreiz ir jāuzsver, ka izejmateriālu izmaksu samazinājums par ~ 5 % Holdingā tiks panākts galvenokārt optimizējot piegādātāju struktūru pēc ģeogrāfiskā principa un koncentrējoties uz lielajiem jēlpiena ražotājiem. Piena iepirkuma cenu samazinājums esošajā situācijā netiek prognozēts. Papildus izejmateriālu izmaksas VIDZEMES PIENA HOLDINGĀ tiks samazinātas pateicoties lielākam “tirgus spēkam”, kas ļaus iegūt labākas cenas un piegādes nosacījumus no pārējo “ne-piena” izejmateriālu piegādātājiem (iepakojums, piedevas, reaģenti u.c.). Ekonomiskais ieguvums no šo soļu veikšanas ir vairāk kā LVL 500 tūkst. gadā. 4.3 Ražošanas optimizācija – darbaspēka izmaksu samazinājumsŠobrīd ir novērojama situācija, kad Holdinga uzņēmumu ražotā produkcija “pārklājas”, bet ražošanas jaudas tiek izmantotas nepilnīgi. Tā, piemēram, “Holandes sieru” un “Krievijas sieru” ražo gan A/S Vidzemes piens, gan Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna. Vēl līdz nesenai pagātnei to ražoja arī A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība. Tai pašā laikā A/S Vidzemes piens lieljaudīgās un modernās siera ražošanas iekārtas tiek noslogotas par 30-40 %, A/S Beverīna noslogojums ir 60 - 70 %. Tas rada pamatu būtiski palielināt ražošanu produktam, kas Latvijā kļūst par galveno ienākumus nesošo piena pārstrādes produktu. Pēc VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveidošanas, ir paredzēts veikt detalizētu katras ražotnes novērtēšanu, un pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, pieņemt lēmumus par atsevišķu produktu ražošanas koncentrāciju ar mērķi panākt iekārtu pilnīgāku izmantošanu, jeb tā saucamo economies of scale efektu. Nepieciešamības gadījumā izvērtējama arī neefektīvāko ražotņu slēgšana. Provizoriskie novērtējumi liecina, ka “Holandes” un “Krievijas” tipa sieru ražošana tiks koncentrēta Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna, nodrošinot 100 % A/S Beverīna siera ražošanas jaudu nodrošinājumu. Tradicionālo pilnpiena produktu ražošana kā piens, kefīrs, biezpiens, jogurts, sviests un mīkstie sieri tiks koncentrēti A/S Vidzemes piens. Tur tiks koncentrēta arī “cieto” sieru ražošana eksportam. Zināma specializācija starp VIDZEMES PIENA HOLDINGA uzņēmumiem ir jau sākusies, un A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība saprotot, ka siera ražošana nelielos apjomos ir nerentabla, ir nodevusi savu siera ražotni Vidzemes pienam. Pateicoties iekārtu pilnīgākam noslogojumam, ir paredzams darbaspēka izmaksu samazinājums par 5-10 % (skatīt tabulu zemāk). Relatīvo darbaspēka īpatsvara samazināšanos sekmēs arī apgrozījuma pieaugums.
Apkopojot var teikt, ka ražošanas struktūras optimizācija un darbaspēka izmaksu samazinājums VIDZEMES PIENA HOLDINGĀ tiks nodrošināta pateicoties: (a) atsevišķu produktu ražošanas koncentrācijai un iekārtu pilnīgākai noslogošanai (b) neefektīvāko ražotņu slēgšanai 4.4 Administrācijas un pārdošanas izmaksu samazinājumsVIDZEMES PIENA HOLDINGA darbības efektivitātes uzlabošanai, ir paredzēts veikt administrācijas un pārdošanas funkciju apvienošanu Holdingā. Holdinga uzņēmumos joprojām ir novērojams liels administratīvais aparāts – grāmatveži, uzskaitveži, kontrolieri, personāla daļas darbinieki, biznesa vienību vadītāji, to vietnieki un sekretāres. Šādas administratīvās struktūras izveidošanās zināmā mērā ir saistīta ar vēsturiskām pirms privatizācijas “tradīcijām”. Arī izvēlētais piena pārstrādes uzņēmumu privatizācijas veids, paredzot akciju piešķiršanu piena piegādātājiem, nav motivējis veikt iekšējās administratīvās reformas un samazināt administrācijas izmaksas. Ja pie pirms Krievijas krīzes apgrozījuma un peļņas apjomiem administratīvo izmaksu slogs nopietnas problēmas neradīja, tad pašreizējos spēcīgās konkurences apstākļos, šāda situācija ir nepieļaujama. Līdz ar VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveidi, tiek plānots pilnībā pārskatīt administratīvā aparāta funkcijas, izveidojot vienotu grāmatvedības un personālnodaļu, izveidojot kopēju kvalitātes kontroles departamentu, kā arī centralizēt Holdinga saimnieciskās un tehniskās apkalpošanas centrus. Atsevišķi izvērtējama ir arī augstākās vadības un biznesa vienību vadītāju funkciju optimizācija. Veicot personāla skaita samazināšanu, kā arī vairāku operāciju (īpaši grāmatvedības) automatizāciju, ir paredzēts trīs gadu laikā administrācijas izmaksas pakāpeniski samazināt vismaz par 3-5 %, kas ir līdzvērtīgs ~ LVL 20 tūkst. ekonomijai katru gadu.
Apvienojot VIDZEMES PIENA HOLDINGA uzņēmumu tirdzniecības departamentus, ir iespējama daudz efektīvāka tirdzniecības menedžeru izmantošana. Apvienotā tirdzniecības departamenta darbinieki veiks visu Holdinga ražoto produktu piedāvāšanu klientiem. Tādējādi ir iespējams ieekonomēt uz personāla izmaksām, samazinot tirdzniecības cilvēku skaitu (atlasot pašus spējīgākos), kā arī gūt papildus ekonomiju no izmaksu samazinājuma par komunikācijām, transportu, ofisa un kanceleja piederumiem u.c. ar tirdzniecības departamentu saistītajām izmaksām. Apvienojot tirdzniecības funkcijas, var pamatoti pieņemt, ka tirdzniecības izmaksu samazinājums par vismaz 15 % trīs gadu laikā ir ļoti reālistisks scenārijs. Tā realizācija dod papildus tiešo ietaupījumu ~ LVL 50 tūkst. gadā. Papildus netiešais ieguvums no tirdzniecības funkciju centralizācijas, ir iespējas veikt vienotu mārketingu un saskaņotu tirdzniecības politiku. Tirdzniecības departamenta personāla skaita samazināšana nav paredzēta A/S Valrit. Šis uzņēmums strādā specifiskā produkta nišā, un galvenokārt uz eksportu, tāpēc tirdzniecības personāla skaita samazināšana pašreizējā situācijā nav lietderīga. Tirdzniecības izmaksu samazinājums A/S Valrit četru gadu laikā par 2 % faktiski veidojas no tā, ka straujais apgrozījuma pieaugums tiek panākts ar to pašu tirdzniecības personāla skaitu, respektīvi uzlabojot tirdzniecības departamenta efektivitāti. Savukārt A/S Beverīna līdz šim atsevišķs tirdzniecības departaments nav bijis izveidots, un saražotā produkcija ir pārdota tikai tiem, kas paši ir atbraukuši uz kombinātu pēc tās. Līdz ar to pārdošanas izmaksas vēsturiski ir bijušas ļoti zemā līmenī ~ 0.6 % no apgrozījuma. Tāds pats izmaksu līmenis ir prognozēts arī pēc VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides.
Apkopojot var secināt, ka izmaksu tirdzniecības un administrācijas izmaksu ietaupījums gadā veidosies: (a) daļēji centralizējot Holdinga pārvaldes struktūru. (b) efektīvāka tirdzniecības departamenta cilvēku izmantošana; mazākas komunikāciju, ofisa, kancelejas u.c. ar tirdzniecības departamentu saistītās fiksētās izmaksas; vienota mārketinga politika lētāka un efektīvāka; papildus ekonomija uz transporta izmaksām 4.5 Kopsavilkums par VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides ekonomisko ieguvumuEkonomiskais ieguvums no VIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides faktiski balstās uz trīs stūrakmeņiem:
Sakārtojot izejvielu iepirkšanas struktūru un optimizējot ražošanas procesu, tiek radīti priekšnoteikumi, lai palielinātu VIDZMES PIENA HOLDINGA konkurētspēju tirgū un palielinātu pārdošanas apjomus. Tas savukārt pie atbilstošas izejmateriālu bāzes dod iespējas vēl efektīvāk izmantot esošās ražošanas jaudas, kas spirālveidīgā progresijā dod papildus sinerģētisko efektu un uzlabo Holdinga saimnieciskos rādītājus. Sekmīgi realizējot šos trīs Holdinga pārvaldes elementus, ir iespējams iegūt vairāk kā LVL 600 tūkst. gadā pat bez nozīmīgām tiešajām investīcijām ražošanā.
5 iegādājamo akciju vērtībaVIDZEMES PIENA HOLDINGA izveide ir saistāma arī ar divu uzņēmumu akciju daļu pirkšanu. Lai novērtētu, kāda ir šo uzņēmumu akciju tirgus vērtība, tika veikti aprēķini par šo uzņēmumu akciju vērtību, pieņemot gan patstāvīgas attīstības scenāriju, gan arī ietverot potenciālos ieguvumus no šo uzņēmumu iekļaušanas VIDZEMES PIENA HOLDINGA sastāvā. 5.1 A/S Valrit akciju vērtībaHoldinga izveides pirmajā posmā ir plānots iegādāties papildus 6 032 A/S Valrit akcijas, kas veido 6 % no A/S Valrit akciju kopsummas. Šo akciju iegādes rezultātā, Holdinga biedri iegūs akciju kontrolpaketi A/S Valrit. Kā jau iepriekšējā sadaļās tika pieminēts, A/S Valrit ir jauns uzņēmums ar labu eksporta potenciālu. Turklāt atšķirībā no pārējiem VIDZEMES PIENA HOLDINGA uzņēmumiem, A/S Valrit ir labas attīstības potences neatkarīgi no tā, vai uzņēmumus attīsties kā Holdinga loceklis, vai arī kā patstāvīgs uzņēmums. Piesardzīgi ņemot vērā uzņēmuma attīstības perspektīvas, kā arī papildus nepieciešamās investīcijas ražotnē, A/S Valrit akcijas atmaksājas iegādāties par cenu, kas nepārsniedz 64 LVL/akciju (nominālvērtība 50 LVL/akciju).
Papildus sinerģētiskais efekts rodas no A/S Valrit iekļaušanas VIDZEMES PIENA HOLDINGA sastāvā. Tiešais ieguvums veidojas galvenokārt pateicoties mazākām pārdošanas izmaksām. Savukārt netiešā veidā A/S Valrit atrašanās Holdingā ir izdevīga ar to, ka caur A/S Valrit ražotajiem pilnpiena un vājpiena pulveriem, kā arī jaunizveidojamajai siera suliņu pārstrādes līnijai, ir iespējams izdevīgi utilizēt pārējo Holdinga uzņēmumu ražošanas procesā radušos “atlikumu” produktus. Tādējādi tiek uzlabota visa Holdinga saimnieciskās darbības efektivitāte.
Vadoties no potenciālajiem ieguvumiem, kas rastos pēc A/S Valrit iekļaušanas VIDZEMES PIENA HOLDINGĀ, maksimālā akceptējamā A/S Valrit akciju cena ir 69 LVL/akciju (nominālvērtība 50 LVL/akciju). Šo akciju vērtība nākotnē palielināsies līdz 100 LVL/akciju. A/S Valrit akciju kontrolpaketes iegūšanai trūkstošo akciju iegādi plānots veikt par Holdinga dalībnieku līdzekļiem, nepiesaistot papildus finansējumu no ārienes. 5.2 A/S Vidzemes piens akciju vērtībaVIDZEMES PIENA HOLDINGA izveides stūrakmens ir uzņēmuma attīstības nodrošināšanai nepieciešamā noteicošā vairākuma iegūšana A/S Vidzemes Piens. Šā mērķa realizācijai apvienosies jau esošie A/S Vidzemes Piens akcionāri (A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība, SIA Alūksnes piensaimnieks un Trikātas piensaimnieku A/S Beverīna)., un ir plānota arī papildus akciju iegāde ar mērķi palielināt A/S Rūjienas piensaimnieku biedrība daļu īpatsvaru no pašreizējiem 25 % līdz ~ 40 %, vēlāk palielinot to līdz stratēģiski nepieciešamajiem 51 %. Šā posma realizācijai tiek plānots piesaistīt finansējumu no Merita Bankas LVL 200 tūkstošu apjomā uz 5. gadiem. Pieņemot pašreizējo stagnatīvo A/S Vidzemes Piens attīstības scenāriju, kā arī ievērtējot pieaugošās konkurences iespaidu uz A/S Vidzemes Piens saimnieciskajiem rādītājiem, uzņēmuma akciju pašreizējā reālā vērtība ir 36 LVL/akciju, kas ir gandrīz divas reizes mazāk par to nominālvērtību - 60 LVL/akciju. Šo teorētiski aprēķināto vērtību faktiski apstiprina arī reālie tirgus darījumi, kur A/S Vidzemes Piens akcijas tiek uzpirktas par cenu 20 –30 LVL/akciju.
VIDZEMES PIENA HOLDINGĀ A/S Vidzemes Piens ir atvēlēta centrālā loma, jo tajā tiks koncentrētas lielākās ražošanas jaudas, pārējiem Holdinga dalībnieki vairāk vai mazāk specializējoties uz “nišas” produktiem. Sinerģiskā efekta rezultātā, kas veidojas veicot vienotu izejmateriālu iepirkšanas politiku, ražošanas optimizāciju un kopēju tirdzniecības politiku, A/S Vidzemes Piens saimnieciskie rādītāji ievērojami uzlabojas. Līdz ar to A/S Vidzemes Piens vērtība kā jau Holdinga dalībniekam pieaug līdz 107 LVL/akciju.
Ņemot vērā nozīmīgo A/S Vidzemes Piens akciju vērtības pieauguma potenciālu, šo akciju uzpirkšana, ar mērķi veidot VIDZEMES PIENA HOLDINGU, ir uzskatāma par drošu un ienesīgu darījumu. A/S Vidzemes Piens akciju vērtība un to potenciāls dod labas garantijas arī priekš darījuma finansētājiestādes.
fianansu aprēķinu modelis
[2] Koncentrācijas indekss ir ražošanas un tirdzniecības sektoru analīzē plaši izmantojams rādītājs, kas kvantitatīvi raksturo horizontālās koncentrācijas pakāpi. Šis indekss atspoguļo tirgus daļu, kuru iekarojuši kopumā k (mūsu gadījumā 4 un 10) vislielākie uzņēmumi nozarē.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pirmdiena, 7. septembris
 |
