Citas ziņas sadaļā
Darba (darbaspēka) nodokļu sistēma. Kāda tā ir Latvijā uz apkārtējā Baltijas fona
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Ekonomiskā un agroklimatiskā efekta novērtējums, ieviešot jaunas vietējās lopbarības izejvielas
Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā
Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Sojas šķirņu un audzēšanas tehnoloģiju ekonomiskās efektivitātes novērtējums uz eksperimentālās izpētes pamata
Augkopības izcelsmes cūkkopībā izmantoto barības līdzekļu tirgus
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Saimnieciskais izdevīgums bioloģiskajā ēdināšanā cūku nobarošanas fāzē: sākotnējo eksperimentu rezultāti
PētījumiEU CAP Reform: Assessment of Impact on Agrarian Sectors and Rural Areas in the Baltic StatesAndris Miglavs, Danute Jasjko, Dmitrijs Feldmans, Valda Bratka, Irena Kriščiukaitiene, Agne Lauzadejte, Vaida Šapolaite, Eduard Matvejev, Marju Aamisepp, AgroPols
30.01.2004 LVAEI pirmā (un priekšpēdējā) līdzdalīgi no iekšējiem resursiem finansēta starptautiska projekta gala ziņojums. Šis arī bija pirmais starptautiskais projekts par ES tematiku, kurā nepiedalījās neviens partneris no kādas no ES valstīm (arī Baltijas valstis projekta laikā vēl nebija ES dalībvalstis), kurā pirmo reizi politikas analīzē starptautiski tika izmantots LVAEI attīstītais sektora daļēja līdzsvara modelis, kā arī citas analīzes metodes - lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina matricas un SUDAT datu bāzē balstīti struktūras ietekmes analīzes modeļi. Projekta galvenais mērķis bija veikt ES Ministru padomes 2003.gada 26.jūnijā nolemtās KLP reformas ieviešanas risinājumu ekonomisko analīzi, lai sniegtu adekvātu novērtējumu par tās iespējamo ietekmi un rezultātiem Baltijas valstu kontekstā. Visu 3 Baltijas valstu pētniecības centru pētnieku izveidotā projekta grupa, sadarbībā ar savu valstu Zemkopības ministrijām, darbu uzsāka ar tikšanos 2003.gada 13.maijā un pabeidza ar noslēguma konferenci Rīgā 2004.gada 30.janvārī. Ziņojums lasāmā PDF formātā pievienots pielikumā. Tāpat pielikumā pievienota projekta grupas īsā kopsavilkuma bilžugrāmatas PDF formāts
|



