Pētījumi

Perspectives for Latvian Agricultural Sector Development. Using LAPA model approach for quantitative assessment

The present report contains the return (outcome) of 7 months’ joint scientific work (since May until October 1999) under the guidance of MTTL institute researches, who have provided the technical and theoretical support to Latvian researchers in elaboration of LAPA model. The above mentioned return includes 6 main chapters. Chapter 1 comprises the general overview about present situation of Latvian Agricultural Sector and main directions of National Agricultural Policy for the future. Chapter 2 is devoted to the comparative study of different modelling approaches which could be applied for long-term analysis of Latvian Agricultural Sector. The theoretical and mathematical background as well as some most important constituent parts of the model are described in the third chapter of the report. Chapter 4 contains the description of the most important features for each scenario elaborated as well as information about the main model assumptions and flows of input data. The analytical results of model approbation are described in Chapter 5. The last chapter is devoted to the recommendations for further application of the model. This report contains also 1 Annex and list of references.

Darba vadītāja un vadošā izpildītāja Danute Jasjko, Dr.ekon..

Kopsavilkums

Šis darbs ir izstrādāts pēc Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pasūtījuma. Darbs ir veikts sadarbībā ar Somijas Lauksaimniecības ekonomikas institūta (MTTL) zinātniekiem. Tas bija iespējams, pateicoties Phare programmas finansiālajam atbalstam projekta Institucionālā attīstība Latvijas lauksaimniecības atbalstam” ietvaros, tādējādi šis pārskats ir uzskatāms par faktoru sinerģijas efekta atspoguļojumu.

Darba mērķis bija sagatavot ekonomisko pamatojumu iespējamajai Latvijas pozīcijai ES integrācijas procesā, novērtējot nozares attīstības iespējas dažādu politikas attīstības scenāriju īstenošanās rezultātā. Īpaša uzmanība pievērsta ražošanas kvantitatīvajām izmaiņām nozaru griezumā, ražošanā izmantoto resursu apjomiem un dinamikai, sektorā radītajai pievienotajai vērtībai.

Nacionālo interešu aizstāvības ekonomiskā pamatojuma sagatavošanā ir izdalāmi vismaz divi atšķirīgi posmi:

¨      attīstības scenāriju formulēšana (tajā skaitā ievērojot ES integrācijas procesa ietekmi)

¨      sektora attīstības seku novērtēšana šo scenāriju īstenošanās rezultātā, īpašu uzmanību pievēršot ražošanas kvantitatīvajām izmaiņām nozaru griezumā, ražošanā izmantoto resursu (īpaši darbaspēka un zemes resursu, kā, galvenokārt, rezultējošo faktoru, bet kapitāla resursu- galvenokārt, kā noteicošā faktora) apjomiem un dinamikai, sektorā radītajai pievienotajai vērtībai.

Šajā darbā, izmantojot ekonomiskās modelēšanas instrumentus, ir imitēta Latvijas lauksaimniecības sektora attīstības iespējamā gaita pie dažādiem attīstības scenārijiem, kuru formulēšanā ievērota vairāku faktoru ietekme:

(a)      produkcijas cenu līmeņa attīstība ārējās tirdzniecības režīmu attīstības ietekmes rezultātā;

(b)      ražošanas efektivitātes līmeņa izmaiņas;

(c)      ES integrācijas iespējamie termiņi;

(d)      makroekonomiskās vides attīstības apstākļi Latvijā.

Analīzes rezultātā ir novērtēta

¨   Cenu ietekme uz lauksaimniecības produktu piedāvājumu un pārtikas produktu pieprasījumu Latvijas iekšējā tirgū;

¨   Valsts atbalsta pasākumu ietekme uz ražošanas un patēriņa procesiem (pirms un pēc Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā);

¨   Lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta- importa attīstība (Latvijas pievienojoties un nepievienojoties ES);

¨   Latvijas lauksaimniecības ražotāju  un patērētāju ienākumu izmaiņu perspektīvas.

Analīzes veiktas, attīstot un izmantojot Latvijas LAuksaimniecības Politikas Analīzes (LAPA) modeli. Tas izstrādāts, piemērojot Latvijas apstākļiem Somijas lauksaimniecības sektora dinamisko reģionālo modeli DREMFIA, kas attīstīts Somijas lauksaimniecības ekonomikas institūtā MTTL.

Darbs balstīts uz plašu ekonomiskās informācijas apkopojumu, kas raksturo lauksaimniecisko ražošanu dažādu nozaru griezumā, ievērojot ražošanas produktivitātes aspektus, faktoru patēriņu un to novērtējumu, ražošanu ierobežojošos apstākļus- zemes platības, produkcijas patēriņa izmaiņas un tml.

Darba rezultātā ir iegūts ekonomiskās analīzes instruments, kas savā pašreizējā attīstības stadijā ļauj sektora līmenī analizēt lauksaimniecības attīstības iespējamos rezultātus, elastīgi mainot scenārijus- gan dinamiskajā,  gan līmeniskajā plaknēs.

Kopumā vērtējot, sasniegtais darba rezultāts ir uzskatāms par vienu no sektora attīstības analīzes instrumenta attīstības posmiem, kas spēj salīdzinoši detalizēti vērtēt (imitēt) lauksaimniecības sektora attīstības iespējamos rezultātus dažādu faktoru izmaiņu ietekmē. Ir radīts pamats analīzei sektora līmenī ar turpmāko attīstības iespēju analizēt arī sektora attīstību reģionālā līmenī un papildus iekļaujot tajā vides faktorus, kā arī attīstot kapitāla pieauguma ietekmes funkciju.

Darbu izpildīja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas zinātnieku grupa Danute Jasjko, Dr.ekon., Andris Miglavs, Dr.ekon. un Dzintars Ermiņš, kā arī Somijas Lauksaimniecības ekonomikas institūta (MTTL) pētnieki Heikki Lehtonens un prof. Lauri Kettunens. Darbā izstrādes procesā tika izmantotas arī daudzu Latvijas lauksaimniecības zinātnieku publicētās atziņas, kā arī kolēģu konsultācijas.

Šajā atskaitē ir iekļauts angļu valodā (tā bija projekta darba valoda) sagatavotais projekta pārskata ziņojums, kas tiks izmantots par pamatu plašākai publikācijai par Latvijas lauksaimniecības sektora un politikas attīstības virzieniem un iespējām turpmākajā laika posmā. Publikācija tiks gatavota latviešu valodā, kad arī plašākai auditorijai nozīmīgākās šīs atskaites daļas tiks sagatavotas izmantošanai valsts valodā.

Šeit pievienojam īsu pārskata atreferējumu.

Ievads.

Raksturoti darba izstrādes apstākļi un izmantotais bāzes modelis DREMFIA- dinamisks, daļēja līdzsvara optimizācijas reģionālais sektora modelis, kā arī aprakstīta pārskata struktūra.

I.daļa. Latvijas lauksaimniecība

Sniegts īss ieskats Latvijas lauksaimniecības pašreizējā stāvoklī. Raksturotas ražošanas attīstības tendences, politikas pamatprincipi, tās attīstības virzieni. (Plašāku ieskatu šajā jomā var gūt, iepazīstoties ar LVAEI 1999. gadā sagatavoto publikāciju “Latvijas lauksaimniecība 1998:attīstība un politika”.

II. daļa. Modeļa tipa izvēle

Šajā daļā pamatota konkrētā analīzes instruments LAPA modeļa izvēle. Aplūkoti iespējamie analīzē izmantojamo modeļu veidi, argumentētas programmēšanas optimizēšanas modeļa priekšrocības, uzsverot dinamiskā faktora nozīmību, vērtējot sektora attīstības iespējas, jo sektora ražotāji uz ekonomiskās vides izmaiņām reaģē pakāpeniski, ar zināmu nobīdi laikā.

III. daļa. Modeļa struktūra 

Šajā nodaļā raksturota modeļa vispārējā struktūra, tālāk pievēršoties atsevišķiem moduļiem, piemēram,  pieprasījuma funkcijai, eksporta modulim, optimizācijas modelim, mērķa funkcijai, ierobežojumiem, kā arī modeļa risināšanas matemātiskajam nodrošinājumam.

IV. daļa. Modeļa scenāriji

Šajā darbā izmantoti arī citu projektu ietvaros gūtie rezultāti. Šajā konkrētajā gadījumā atsevišķa pētījuma objekts (ZM līguma darba ”Lauksaimniecības politikas harmonizācija ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP)”) bija ES KLP attīstība Programmas 2000 ietvaros un iespējamās ES lauksaimniecības politiskās vides novērtēšana Latvijas integrācijas laikā. Balstoties uz šī projekta izstrādes rezultātiem un tos adaptējot konkrētā analīzes instrumenta LAPA iespējām un prasībām, tika sagatavoti analizējamie pamatscenāriji – ES optimistiskais un pesimistiskais, kā arī Latvijas neatkarīgais optimistiskais un pesimistiskais scenārijs, kurus turpmāk varēs attīstīt, konkrētu politikas pasākumu ietekmes novērtēšanai.

V. daļa. Modeļa rezultāti

Šī ir darba plašākā daļa. Tajā sniegta raksturīgākā daļa no analīzes rezultātiem. Rezultāti liecina, ka faktiski pie visiem pašreiz pieņemtajiem scenārijiem luksaimnieciskajā ražošanā tisk iesaistīti ievērojami mazāk zemes un cilvēku resursi, ka pašreizējā attīstības posmā. Tomēr vairākās nozarēs, īpaši piena lopkopībā, arī cūkkopībā un putnkopībā, gaidāms lopu skaita palielinājums, gan tikai ES integrācijas scenāriju gadāijumā. Tas atspoguļosies arī lopkopības produkcijas ražošanas attīstības tendencēs. Augkopībā sējplatības varētu samazināties vēl divkārt, salīdzinot ar bāzes-1998. gada līmeni.

Neraugoties uz ražošanas kvantitatīvo rādītāju samazināšanos, sektorā radītais ienākums (pievienotā vērtība) varētu palielināties, pateicoties strukturālajām izmaiņām lauksaimniecībā, no ražošanas izstājoties neefektīvajām saimniecībām un pārtraucot (samazinot) nerentablo produktu ražošanu.

VI. daļa. Rekomendācijas turpmākai modeļa izmantošnai 

Pašreizējā laika posmā pabeigtais darbs ir uzskatāms par tikai sākotnēju darba rezultātu. Pilnīgākai iegūtā ekonomiski matemātiskā instrumneta izmantošanai ir nepieciešams:

¨      attīstīt modeļa aprēķiniem nepieciešamo informācijas bāzi- produktu, intensitātes, reģionālā griezumā;

¨      iekļaut modelī vides politikas aspektus;

¨      strādāt pie galvenā ražošanas attīstību noteicošā faktora kapitāla funkcijas iekļaušanas modelī;

¨      pastāvīgi atjaunot politikas attīstības scenārijus, ievērojot ES KLP attīstības tendencies, kā arī nacionālās politikas pamatnostādnes, kas veidosies tajā skaitā  arī ES integrācijas kontekstā.