Zin.publikācijas

Insurance problems and prospects in Latvian Agriculture

Aija Graudiņa, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (LLU)
10.03.2009

### Pilns raksts lasāms pievienotajā saitē


Abstrakts. 


Lauksaimniecība ir pakļauta dabas risku ietekmei, kas rada ikgadējus zaudējumus lauksaimniecības produktu ražotājiem. Valsts no saviem līdzekļiem kompensē lauksaimniecības produkcijas ražotājiem zaudējumus, subsīdijām vidēji gadā sastādot 2,1 miljonu latu. Kopš 2000.gada Zemkopības ministrijas izveidotajā apdrošināšanas shēmā augkopības sektora risku apdrošināšanai ir paredzēta kultūraugu audzēšanā iesaistīto personu subsidēšana 50% apmērā no apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Valsts iesaistes nepieciešamība lauksaimniecības risku (sistemātiskā riska) vadībā ir vēsturiski pierādīta ES dalībvalstīs un citos novados. Eiropas Savienībā graudaugu riska pārvaldība tiek īstenota divos līmeņos: valsts ārkārtas fondos (ad hoc) un privātajā apdrošināšanā. ES un citu valstu pieredze liecina, ka valsts un privātā partnerība ir iespējama abos līmeņos un dažādās proporcijās attiecībā uz kompensētajiem zaudējumiem. Ārkārtas fondu veidošanas kārtība un prasības ir noteiktas un noteiktas Eiropas Savienības līmenī. Šis darbs ir balstīts uz lauksaimniecības risku apdrošināšanas speciālistu monogrāfijām un ES dokumentiem par lauksaimniecības risku apdrošināšanu, piemēram, Komisijas noteikumiem, Latvijas un citu valstu pieredzi apkopojošajiem pētījumiem. Šajās publikācijās nav ietverti metodiski vai citi risinājumi lauksaimniecības riskiem un to apdrošināšanai. Būtisks tēmas aktualitātes faktors ir nepieciešamība pēc īpaša oriģināla modeļa ražas riska apdrošināšanas pakalpojumam, kas nosaka seguma, prēmiju un atlīdzību aprēķināšanas metodes, izmantojot vidējos ražas rādītājus Latvijas laukos, kad nav pieejama sistemātiska ražas zudumu statistikas datubāze.


Abstract. 


Agriculture is subject to the impact of natural risks, which results in annual losses suffered by agricultural producers. The State, at its own expense, compensates agricultural producers for losses, with the subsidies amounting to LVL 2.1 million on average. Since 2000, the insurance scheme for insuring risks in crop farming sector established by the Ministry of Agriculture has provided for subsidizing persons involved in growing of crops, in the amount of 50% of the insurance premium payments. The necessity of the involvement of the State in the agricultural risks (systematic risk) management has been historically proven in EU Member States and other counties. In the European Union, cereal crop risk management is effected on two levels: governmental emergency funds (ad hoc) and private insurance. The experience of the EU and other countries shows that the public and private partnerships are possible on both levels and in different proportions as far as compensated losses are concerned. Procedures and requirements for the formation of emergency funds are set and defined on the European Union level. This paper is based on monographs of agricultural risk insurance specialists and EU documents on agricultural risk insurance, such as Commission Regulations, the research summarizing the experience of Latvia and other countries. These publications do not contain methodological or other solutions for agricultural risks and their insurance. An important factor of the relevancy of the theme is the necessity of a special original model for the crop risk insurance service, defining the methods for calculating coverage, premiums and compensations by using average crop indicators in Latvia's countryside, when a systematic database of statistics of crop loss is not available. 


Key words: crop risk, insurance service model.

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (LLU)

x

Paroles atgadināšana