Raksti

Valstij jārada risku vadības sistēmas pamati lauksaimniecības nozarē

SIA EDO Consult sadarbībā ar Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu un SIA Marsh 2005. gadā pēc LR Zemkopības ministrijas pasūtījuma ir veikusi pētījumu, kas saistīts ar lauksaimniecības risku apdrošināšanu. Pētījuma ietveros tika analizēta gan pašreizējā situācija Latvijas lauksaimniecībā, gan arī citu valstu pieredze lauksaimniecības apdrošināšanas jomā. 
Kaut arī pētījuma tēma jau sākotnēji diezgan strikti nodefinēja pētāmo objektu, tomēr darba gaitā uzmanība tika veltīta arī lauksaimniecības risku vadības jautājumiem kopumā. 
Kā ir zināms no teorijas, risku vadības pamatā ir 1) risku noteikšana un novērtēšana, apzinot to iespējamo ietekmi uz uzņēmumu, 2) pasākumu plāna izstrāde katra konkrēta riska pārvaldībai. Savukārt pasākumi risku pārvaldībai var būt vērsti trijos virzienos – izvairīšanās no riskiem, to mazināšana un/vai pārnešana. 
Pētījuma rezultātā tika secināts, ka situāciju Latvijas lauksaimniecībā risku vadībā raksturo sekojošas iezīmes un problēmas:
•    lauksaimnieku sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka valsts zaudējumus segs vienmēr, no kā izriet: 
1.    motivācijas trūkums riska vadības aktivitātēm savā saimniecībā; 
2.    vājinās priekšnosacījumi lauksaimniecības apdrošināšanas attīstībai. 
•    politiskā spiediena rezultātā no lauksaimnieku puses valsts ir uzsākusi divas aktivitātes, kas saistītas ar riska pārnešanu (zaudējumu kompensācijas katastrofu un nelabvēlīgo laika apstākļu, kā arī apdrošināšanas prēmiju subsidēšanu). Tomēr šāda vienpusēja pieeja riska vadībai noved pie vairākām problēmām:
1.    līdzekļu neprognozējamība – ja apdrošināšanas prēmiju subsidēšanu ir iespējams plānot, tad līdzekļu iegūšana kompensācijām katastrofu un nelabvēlīgo laika apstākļu rezultātā katru reizi ir saistīta ar politisku lēmumu. Līdz ar to nepastāv garantijas, ka notiekot kārtējai katastrofai līdzekļi kompensācijām tiks piešķirti vai to apjoms būs pilnīgi pietiekams visu zaudējumu segšanai;
2.    kompensāciju mehānisma lēnīgums – ņemot vērā, ka lēmuma pieņemšana par līdzekļu piešķiršanu katras konkrētas katastrofas gadījumā ir politisko diskusiju objekts, kompensāciju izmaksas notiek ar būtisku laika nobīdi, kas negatīvi ietekmē cietušo saimniecību ekonomisko stāvokli;
3.    ir pamats uzskatīt, ka līdz šim noritējusi zaudējumu kompensāciju sadale individuāli ne vienmēr ir bijusi ekonomiski pamatota (godīga) – politiskā spiediena rezultātā lielākas kompensācijas saņem tie gadījumi, kas ir guvuši lielāku sabiedrisko rezonansi;
4.    pašreizējā sistēma principā paredz cīņu ar sekām (zaudējumiem no nelabvēlīgiem laika apstākļiem un tml.), nevis ar cēloņiem (lai gan nelabvēlīgos laika apstākļus novērst nav iespējams, tomēr ir iespējams mazināt to negatīvo ietekmi), tāpēc tas izmaksā dārgāk. 

Ja pašreizējā situācija saglabāsies, tas var atstāt negatīvu ietekmi uz stabilu lauksaimniecības attīstību Latvijā, kā arī politiķu un varas tēlu vēlētāju acīs. 
Lai risinātu iepriekš uzskaitītās problēmas un nodrošinātu nozares stabilu attīstību, valstij būtu jāveic ievērojamas izmaiņas un papildinājumus pašreizējā sistēmā. Lauksaimniecības nozarē ir jāieliek pamati risku vadības sistēmai, kurai vajadzētu: 
•    noteikt ilgtermiņa lauksaimniecības risku vadības politikas pamatprincipus – par kādiem riskiem un ar kādiem nosacījumiem ir atbildīga valsts, lauksaimnieki, privātās apdrošināšanas kompānijas;
•    aptvert visus risku vadības posmus, sākot ar to identificēšanu un beidzot ar optimāla risinājuma izvēli;
•    plānot lauksaimnieku izglītošanas pasākumus risku vadības jautājumos – lai celtu to kompetenci un veicinātu iesaistīšanos risku vadībā saimniecības līmenī;
•    radīt motivāciju lauksaimniekiem iesaistīties risku vadībā, daļēji arī līdzfinansējot tās pasākumus;
•    radīt priekšnosacījumus privātā sektora piedāvājuma attīstībai lauksaimniecības apdrošināšanas jomā, kas paaugstinātu risku vadības sistēmas finansiālo stabilitāti