Intervijas

Visas problēmas atstāj mežmalā

Daudziem Latvijas uzņēmumiem ir izveidotas savas hokeja vai futbola komandas, daži kolektīvi reizi nedēļā kopīgi dodas uz kora mēģinājumiem, bet esošie un arī bijušie Latvijas Agrārās ekonomikas institūta darbinieki apvienojušies orientieristu kopā Bebri. 

Orientieristi 
Viens no veidiem, kā pavadīt brīvo laiku pēc darba, Latvijas Agrārās ekonomikas institūta darbiniekiem ir orientēšanās sports. Šī tradīcija iedibināta jau 80. gadu beigās, kad institūtā strādājuši vairāki jaunieši, kuru interesi saistījis tūrisms un sports. «Orientēšanās sniedz lielisku mērķi doties pie dabas, piedevām tā ir arī laba fiziskā aktivitāte,» saka Latvijas Agrārās ekonomikas Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs Andris Miglavs. Tiesa, tieši šobrīd kolektīva aktivitāte mazliet sarukusi, jo, pirmkārt, mūsdienu skrienošajiem cilvēkiem neesot brīvā laika, otrkārt, atpūtas iespējas kļūst arvien plašākas un sportisku aktivitāšu ir ļoti daudz. 

Spītējot laikapstākļiem 
Orientēšanās notiekot visa gada garumā, neatkarīgi no tā, cik rāda termometra stabiņš vai kādi laikapstākļi ir aiz loga. Ziemā tā ir orientēšanās uz slēpēm vai pat orientēšanās skrējiens, kad sniegs ir līdz ceļiem. Savukārt vasaras sezona orientieristiem sākoties ar aprīli un noslēdzas tikai septembra vidū. Tā kā saulīte šajā periodā redzama krietni ilgāku laiku, institūta darbinieki uz sacensībām dodas pat darba dienu vakaros. Institūta kolektīvs iedibinājis dažādas sportiskas tradīcijas. Pirmkārt, vismaz reizi, bet parasti divas reizes nedēļā, orientēšanās sacensību mīļotāji dodas uz kādu no trasēm. Negrozāms satikšanās laiks esot otrdienas vakars, kad no aprīļa līdz septembra vidum aktīvākie šī sporta veida cienītāji dodas uz kādu no Cēsu rajona trasēm. «Šobrīd piedāvājums ir ļoti plašs,» stāsta A. Miglavs, «katru dienu kaut kur Latvijā ir kāds, kas sarūpējis orientēšanās skrējiena trasi.» Izrādās, ka Latvijā, salīdzinot ar Eiropu, orientēšanās trases un orientēšanās sporta iespējas ir visai unikālas. 

Problēmas aizmirst 
Viens no lielākajiem ieguvumiem, pēc A. Miglava domām, ir tas, ka orientēšanās sacensības ir lieliska iespēja pabūt vienatnē. Ir tikai mežs, karte un kompass. Turklāt skrienot orientēšanās distanci, visas problēmas un pārdomas paliekot mežmalā, koncentrējoties tikai konkrētajam uzdevumam. «Cilvēks šajā laikā atrodas absolūtā garīgā relaksācijā,» par sportošanu saka A. Miglavs. Savukārt pēc distances noskriešanas atsākas komunikācija ar darba kolēgiem, kad visi dodas kopējā peldē uz ezeru vai upi, bet vēlāk ietur vakariņas. Galvenās īpašības, kas nepieciešamas nodarbojoties ar orientēšanās sportu, esot sevis pārvarēšana. No profesionālā aspekta svarīga esot arī fiziskā sagatavotība - ātrumizturība skrienot tālas distances, perfektas atmiņas spējas, lai nebūtu nepieciešamība nemitīgi apstāties un skatīties kartē, spēja noturēt virzienu un sajust to dabā, atceroties trasi un reljefa īpatnības. 

Dažādas trases 
Kopumā orientēšanās sacensības var iedalīt trijās lielās grupās - orientēsanās sprints, kas ilgst aptuveni 10 līdz 15 minūtes un notiek vidēji 3 kilometrus garā trasē. Šādas sacensības bieži notiekot pilsētās. Otrs sacensību veids ir klasiskā orientēšanās distance, kas ilgs vidēji stundu un veido 8 līdz 10 kilometrus garu trasi. Tiesa, visinteresantākais, taču gan fizisku, gan garīgu lielu izturību prasošs, ir rogainings jeb orientēšanās skrējiens, kas ilgst veselu diennakti. Latvijā rogainings pastāv tikai piecus gadus, taču jau iemantojis prāvu piekritēju pulciņu. 

Savam priekam 
Institūta komanda iecienījusi klasiskās orientēšanās sacensības, taču Andra Miglava kolēģu vidū sastopami arī lieli rogaininga piekritēji. Tiesa, orientieristu kopa Bebri ar šo sportu nodarbojas tikai amatieru līmenī, jo kolēģu mērķis neesot iegūt augstus sportiskos rezultātus. Tas drīzāk esot veids, kā uzturēt sevi labā fiziskā formā un labi pavadīt laiku ar kolēģiem, kas laika gaitā kļuvuši par draugiem.