Runājumi

Lopbarības mieži - šķirnes, tehnoloģijas, kvalitāte mainīgajos laika apstākļos

Priekšlasījuma satura lasāmā formātā kā rādīto attēlu kopa apskatāma šim ierakstam pievienotajā PDF failā.

2021.gada 2. jūnijā notika projekta

„Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā"  

noslēguma konference.

2020.gada 17.martā notika projekta

„Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā"  

grupas organizēts seminārs "SOJAS UN LOPBARĪBAS MIEŽU AUDZĒŠANA – vai spēsim pielāgoties mainīgajiem apstākļiem?". 

Citu ziņojumu kopumā bija arī šis Māras Bleideres lieliskais ziņojums "Lopbarības mieži - šķirnes, tehnoloģijas, kvalitāte mainīgajos laika apstākļos"

Lopbarības mieži - šķirnes, tehnoloģijas, kvalitāte mainīgajos laika apstākļos
Dr.agr. Māra Bleidere
Vadošā pētniece
mara.bleidere@arei.lv
Mieži – ģenētiski daudzveidīga graudaugu suga

Miežu ģenētiskā dadzveidība dod iespēju identificēt un veidot šķirnes noteiktiem izmantošanas virzieniem

Tendences lopbarības miežu ražošanas sektorā pasaulē un Latvijā
Miežu izmantošana lopbarībai – ap 80 %
Nozīmīga spēkbarības izejviela cūku ēdināšanai
Lopbarības miežiem cena salīdzinoši zemāka - miežus parasti audzē vispirms kā iesala vai pārtikas miežus 

Kas ir labi lopbarības mieži?
Lopbarības miežu uzdevums
Nodrošināt mājdzīvnieka dzīvības procesus, izmantojot tos kā enerģijas avotu ķermeņa funkciju regulēšanai, dzīvnieka aktivitātei un atražošanai 
Nodrošināt minimālu nepieciešamību pievienot papildus barības piedevas (aminoskābes, minerālvielas un vitamīnus)
Kailgraudainība – vēlama lopbarības miežu pazīme
Kanādas zinātnieki jau 1970. g. sākumā, vērtējot miežu graudu kvalitāti, no jauna atklāja kailgraudu miežus kā vērtīgu sagremojamās enerģijas avotu.

“Plēkšņu saturs miežiem ir galvenais faktors, kas ietekmē miežu sagremojamo enerģiju. Vēlams veidot kailgraudu miežu šķirnes izmantošanai cūku un putnu barošanā.” (Bhatty, 1975)

Kailgraudu mieži lopbarībai: graudu kvalitātes potenciāls
Kailgraudu  miežu lopbarībai ir augstāka sagremojamība, augstāks proteīna un enerģijas saturs, zemāks kokšķiedras saturs nekā plēkšņgraudu miežiem
Selekcijas ceļā iegūti augstas kvalitātes kailgraudu lopbarības mieži pēc to barības vērtības var kļūt līdzvērtīgi vai pat apsteigt kukurūzu

Secinājumi: Dažādu miežu genotipu  graudu kvalitātes salīdzinājums augstvērtīgas lopbarības ieguvei, Stende, 2004.-2007.g.
Divkanšu mieži pēc graudu kvalitātes fizikālajiem (tilpummasa, 1000 graudu masa, plēkšņainība) un ķīmiskajiem rādītājiem (ciete, kokšķiedras saturs graudos), raksturojas ar būtiski augstāku lopbarības kvalitāti nekā daudzkanšu mieži
Augstāka lizīna proporcija proteīnā, un sabalansētākais proteīns pēc neaizvietojamo un aizvietojamo aminoskābju sastāva, ir miežu šķirnēm ar vidēju kopproteīna saturu graudos (120-140 g kg-1). 
Kailgraudu  miežiem, salīdzinot ar plēkšņgraudu miežiem, ir būtiski augstāka tilpummasa, cietes, β-glikānu, koptauku un fosfora saturs graudos, kas atbilst kvalitatīvas lopbarības raksturojumam

Augstvērtīgas lopbarības miežu šķirnes raksturojums izmantošanai cūkām/neatgremotājiem
Graudu raža un kvalitāte, to stabilitāte - rezultatīvās pazīmes
Šķirnes izvēle
Audzēšanas tehnoloģija
Priekšaugs
Sējas laiks
Izsējas norma
Sabalansēts un pietiekams mēslojums
Pareizi lietoti augu aizsardzības līdzekļi
 Projekta 1.2. aktivitāte. Lopbarības miežu audzēšanas tehnoloģijas optimizācija  
1.2.1. aktivitāte (AREI, 2018.-2020. g.)
Pētījums par lopbarības miežu audzēšanas tehnoloģijām un šķirnēm (3 gadi, 2 audzēšanas vietas, 7 šķirnes, t.sk. plēkšņgraudu un kailgraudu mieži)
Šķirņu salīdzinājums
Mēslošanas tehnoloģija
Sējas tehnoloģija
1.2.2. aktivitāte (2019.-2020. g.)
Jaunu miežu šķirņu audzēšanas tehnoloģiju aprobācija ražošanas apstākļos (2 saimniecības)
Projektā plānotais miežu pētījuma pienesums
Saglabāt/veicināt  sugu daudzveidību labību sektorā;
Motivēt lauksaimniekus mērķtiecīgai lopbarības miežu audzēšanai un  izmaksu jomā konkurētspējīgu  audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai;
Definēt kvalitātes  kritērijus mūsdienīgai lopbarības miežu šķirnei, izvērtēt vairāku perspektīvu miežu, t.sk., kailgraudu miežu selekcijas līniju atbilstību tiem un spēju konkurēt ar šobrīd Latvijā plašāk audzētām miežu šķirnēm; 
Izstrādāt jauno  miežu šķirņu  audzēšanai rekomendētās audzēšanas tehnoloģijas, sniegt to izmantošanas agronomisko un ekonomisko pamatojumu. 
Lauka izmēģinājumi – audzēšanas vieta
2019. g.
Temperatūra un mitrums kā stresa faktori
Mitruma deficīts ietekmē visu augu augšanas un attīstības ciklu no sadīgšanai līdz ražas novākšanai 
augi ir daudz jūtīgāki noteiktās attīstības fāzēs 
Graudaugiem kritiskais periods: 
Dīgšanas fāze – ietekmē augu biezību sējumā
īsi pirms reproduktīvo orgānu veidošanās: 5-6 nedēļas pēc sējas
tūlīt pēc apputeksnēšanās
Agrometeoroloģiskie apstākļi, 2018.g.  Stende, Viļāni 
Meteoroloģiskie apstākļi, 2019.g.  Stende, Viļāni 
Stendes PC, 2019.g.
Sausi laika apstākļi pēc sējas, īpaši jūtīgi kailgraudu mieži (salīdzinoši zemāka laukdīdzība)
Labvēlīgi apstākļi kaitēkļu un slimību attīstībai

Viļānu ZC, 2019.g.

Šķirņu salīdzinājums: METODIKA
Graudu raža, t ha-1   VIDĒJI 
Graudu raža, t ha-1    KAILGRAUDU MIEŽI
Meteoroloģiskie apstākļ jūlijā - ietekme uz ražas kvalitāti 2018.g.
  Graudu kvalitātes fizikālie rādītāji: 1000 graudu masa un tilpummasa  
Graudu fizikālie rādītāji ir cieši saistīti ar noteiktu barības vielu daudzumu, īpaši cietes, koncentrāciju graudā

Meteoroloģisko apstākļu atšķirības Stendē un Viļānos 2018. gada jūlija 2. dekādē
Proteīna saturs, %; 2018.g.
Meteoroloģiskie apstākļi 2019. gada jūlijā
Proteīna kvalitāte: neaizvietojamās aminoskābes (NA) sausnā, 2019. g. Stende, Viļāni
Proteīna kvalitāte: neaizvietojamo aminoskābju (NA) proporcija proteīnā
Mēslošanas tehnoloģiju izvēle ražas un proteīna kvalitātes uzlabošanai: atziņas no pētījumu rezultātiem citās valstīs
Proteīna satura pieaugums miežu graudos samazināja neaizvietojamo aminoskābju daudzumu. Proteīna kvalitātes kritums bija mazāks variantos, kur izmantots S saturošs mēslojums (ASV). 
Graudu raža būtiski augstāka variantos ar S saturošu mēslojumu. Aminoskābju proporcija būtiski mainās mēslojuma ietekmē (Kanāda).
Variantos ar paaugstinātu N mēslojuma devu ar S piedevu  gandrīz uz pusi lielāks  neaizvietojamo aminoskābju cisteīna un metionīna proporcija (Lielbritānija). 
Augstāks aminoskābju daudzums graudos saistīts ar paaugstinātu N un S līmeni augos. Proteīna kvalitāti var paaugstināt izvēloties atbilstošu šķirni un mēslošanas stratēģiju. (Jaunzēlande).
Dalītais mēslojums ir paaugstinājis proteīna daudzumu un uzlabojis proteīna kvalitāti (Skotija). 
Mēslošanas tehnoloģija, 2018. g.

Mēslošanas tehnoloģija, graudu raža, t ha-1,  Viļāni, 2018. g.
Viļānos labāki augsnes agroķīmiskie pamatrādītāji
Proteīns (%) graudos  pie atšķirīga mēslojuma, Viļāni, Stende, 2018.g. 
Mēslošanas tehnoloģija, 2019. g.

Mēslošanas tehnoloģija, graudu raža (t ha-1),  Stende, 2019.g.
Mēslošanas tehnoloģija, graudu raža,  Viļāni, 2019
Proteīns (%) graudos  pie atšķirīga mēslojuma, Viļāni, Stende, 2019. g.
Proteīna raža (t ha-1), 2019. g.
Proteīna kvalitāte: NA un Lizīna proporcija sausnā  un proteīnā, STENDE, 2019. g. 
Proteīna kvalitāte: NA un Lizīna proporcija sausnā un proteīnā, VIĻĀNI, 2019. g.
1.2.1. aktiv. Lauka izmēģinājumi miežiem:  sējas tehnoloģija
Sējas tehnoloģijas: produktīvā cerošana, 2019. g
ST-13053K -kailgraudu mieži ar augstu cerošanas spēju
Graudu raža (t ha-1), sējas tehnoloģijas plēkšņgraudu miežiem, 2018.-2019.g.
Sakarības starp graudu ražu un citām pazīmēm pa gadiem atšķirīgos meteoroloģiskajos apstākļos
Kopsavilkums
MIEŽU ŠĶIRŅU SALĪDZINĀJUMS
Meteoroloģiskie apstākļi, īpaši nokrišņu deficīts pavasarī (abos gados), un mitruma deficīts (2018.g.) vai  pieejamība (2019.g.) barības vielu uzņemšanas periodā, būtiski un atšķirīgi ir ietekmējuši produktivitāti un graudu kvalitāti pētījumā iekļautajām miežu šķirnēm. 
Atbilstoši divu gadu rezultātiem plēkšņgraudu miežu šķirnes pēc ražības sarindojas šādi:
ST-13083 >Anakin>Propino>Kristaps>Austris
Sausi laika apstākļi pavasarī  negatīvi ietekmējuši kailgraudu miežu laukdīdzību, tām nodrošinot vidēji 80% no plēkšņgraudu miežu ražas. 

Kopsavilkums
MĒSLOŠANAS TEHNOLOĢIJAS
2018. gada mēslošanas tehnoloģiju rezultāti parāda, ka atbilstoši audzēšanas vietas augsnes parametriem (Viļānos), svarīga barības elementu (P un K) sabalansētība mēslojumā
2019. g. dalīta slāpekļa (N) un sēra (S) saturoša mēslojuma pielietojums būtiski paaugstinājis graudu ražu plēkšņgraudu un kailgraudu miežiem vienā audzēšanas vietā (Viļānos), kur augsnes agroķīmiskie rādītāji (pH un organisko vielu saturs) ir bijuši piemērotāki miežu audzēšanai.
Konstatēta dalītā N mēslojuma (Kristaps; ST-13053K) un  dalītā N+S mēslojuma (ST-13053K) nozīme neaizvietojamo aminoskābju un lizīna proporcijas sausnā un proteīnā paaugstināšanai.
Proteīna kvalitāte salīdzinoši augstāka graudiem ar vidēju proteīna saturu graudos (12-13%)

Kopsavilkums
SĒJAS TEHNOLOĢIJAS

Tālrindsēja ir būtiski veicinājusi miežu augu produktīvo cerošanu, tomēr šī sējas veida priekšrocības graudu ražas paaugstināšanai miežiem pārliecinoši neapstiprinās.
Pazeminātas izsējas normas priekšrocības rindsējā apstiprinās tikai 2019. gadā vienā audzēšanas vietā (Viļānos) – kailgraudu līnijai ar augstu cerošanas spēju ‘ST-13053K’. 

1.2.2. aktivitāte (2019.-2020. g.) Miežu šķirņu audzēšanas tehnoloģiju aprobācija ražošanas apstākļos 
 z/s Rubuļi
z/s Rubuļi 
z/s Jaunkalējiņi, 27.05.2019
Uz tikšanos Lauka dienas Stendē un Viļānos!