Runājumi

ES budžeta reforma un KLP nākotne. Materiāls diskusijai.

ES budžeta reforma un KLP nākotne
Guna Salputra (LVAEI)

Diskusija ZM 2009.gada 8.aprīlī
Prezentācijas kopsavilkums 
Eiropas Savienības pašreizējais finanšu plāns 2007.-2013.gadam
ES budžeta pārskatīšana
 mērķis un process
 prioritātes 
 viedokļi
KLP nākotne saistībā ar ES budžeta prioritātēm
ES budžets -
Galvenais instruments ES politikas mērķu sasniegšanai divos līmeņos:
Politikas jomu administratīvo izmaksu finansēšana (tiesību aktu izstrāde u.tml.),
Politikas jomai nodrošināts finansiāls atbalsts.

Kritēriji ES budžeta izmantošanai:
 decentralizācija, bet dalībvalstu līmenī vien nav iespējams sasniegt mērķus,
 proporcionalitāte – izdevumu samērīgums ar ieguvumiem.
ES pašreizējais finanšu plāns 2007.-2013.g. Budžeta finansēšana (1)
Finansēšanas resursi
 muitas nodokļi, lauksaimniecības nodevas (tradicionālie pašu resursi),
 valstu iemaksas, kas balstītas uz pievienotās vērtības nodokli PVN un nacionālo kopienākumu (NKI)
Iemaksu līmenis
noteiktie “griesti” - 1,24%  no NKI
faktiskais - ~1% no NKI
ES pašreizējais finanšu plāns 2007.-2013.g. Budžeta finansēšana (2)
Iemaksu korekcijas dalībvalstīm saskaņā ar pašu resursu Lēmumu Nr. 2007/436/EK
 Apvienotai Karalistei – vēsturiski saglabāta 66% kompensācija starpībai starp iemaksām un saņemtiem līdzekļiem,
 ikgadējs bruto samazinājums Nīderlandei un Zviedrijai attiecīgi 605 un 150 milj. EUR 2004. gada cenās, ko finansē visas dalībvalstis,
 0,30 % PVN balstīto iemaksu samazinātas likmes Austrijai - 0,225 %, Vācijai – 0,15 % un Nīderlandei un Zviedrijai – 0,10 %;
Lielāko iemaksu īpatsvars ES budžeta finansējumā pa valstīm 2009.gadā
 Francija 19%, Vācija 17%, Itālija 15%, Spānija 11%, Apvienotā karaliste 10% (pēc korekcijas), 
pārējās valstis ~28%, t.sk., Latvija 0,24%
ES pašreizējais finanšu plāns 2007.-2013.g. Budžeta izlietojums
ES budžeta plānotie izdevumi 2009.gadā – 133.8 mljrd. EUR, no tā
lauksaimniecībai un lauku attīstībai - 54,8 mljrd. EUR(~41% no ES budžeta)
ES pašreizējais finanšu plāns 2007.-2013.g. Budžeta finansēšana un izlietojums*
ES budžeta pārskatīšana
Izveidojot pašreizējo finanšu plānu, 2006.gada maijā bija izteikts aicinājums Komisijai
„veikt budžeta pārskatīšanu attiecībā uz visiem ES izdevumu aspektiem, tostarp kopējo lauksaimniecības politiku, un resursiem, tostarp Apvienotās Karalistes atlaidi, lai 2008./2009. gadā sniegtu ziņojumu”.
Pārskatīšanas mērķis
 Noteikt ES izdevumu prioritātes
 Atbilstoši prioritātēm koncentrēt līdzekļus tajās jomās, kur tie sniedz vislielāko ieguvumu
Budžeta pārskatīšanas process
2007.gads 
septembris – EK Sabiedriskās apspriešanas dokuments “Budžeta reforma – pārmaiņas Eiropā”
2008.gads
EK pētījumu rezultāti budžeta finansēšanas un izlietojuma novērtējumam
novembris - konference “Budžeta reforma – pārmaiņas Eiropā” – sabiedriskās apspriešanas rezultātu kopsavilkums
2009.gads
27.-28.aprīlis – Čehijas prezidentūra “Finanšu perspektīva pēc 2013.gada, banku uzraudzība & kapitāla tirgus aizsardzība”
EK ziņojums budžeta reformai (gatavo...)
Eiropas Komisijas pētījumi
 “A study on EU spending”
Pētījums par ES izdevumiem

 “Meta-study on lessons from existing evaluations as an input to the Review of EU spending”
Agrāk izdarīto pētījumu secinājumu metodoloģisks apkopojums kā ieguldījums ES izdevumu pārskatīšanā

 “Financing of the European Union Budget”
Pētījums par ES budžeta finansēšana
EK pētījuma* novērtējums budžeta finansēšanai
Pašreizējā budžeta finansēšanas sistēma elastīgi nodrošina ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru

Priekšlikumi 
finansēšanas sistēmas attīstībai - balstīties uz normatīvu pieeju un finansēšanas instrumentus un korekcijas vai vienādošanas mehānismus izvēlēties atbilstoši izvirzītiem kritērijiem,
finansējuma palielinājuma nepieciešamības risinājumam – iemaksas balstīt uz ES harmonizētu uzņēmuma ienākuma nodokli 
Ja tomēr ir nepieciešams veikt valstu iemaksu un saņemto līdzekļu korekcijas, labāk tās attiecināt uz ieņēmumu daļu, nevis radīt izkropļojumus izdevumu daļā
EK pētījuma* priekšlikums par ES budžeta izdevumu prioritātēm
Nākotnē kā nozīmīgākie novērtētie politikas jomu bloki:
 Klimata pārmaiņas un enerģijas resursi,
 Zināšanas un inovācijas,
 Ārlietas un drošība
ES budžeta sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Viedokļi 
Piedalījušās galvenokārt valsts un sabiedriskās institūcijas no 26 valstīm, pārsvarā no Vācijas un Apvienotās Karalistes, iesniedzot ~300 viedokļus* par jautājumiem:

Budžets kā prioritāšu maiņas rīks
ES izdevumu pievienotā vērtība
Politikas uzdevumi – konkurētspējas uzlabošana, zināšanu un pakalpojumu ekonomikas veicināšana, energoapgāde, cīņa pret klimata pārmaiņām, atbildības uzņemšanās pasaules mērogā, migrācijas pārvaldība, pielāgošanās demogrāfiskajām tendencēm, nevienlīdzības un atšķirību samazināšana, drošības draudu risināšana
Pamatprincipi – ekonomikas efektivitāte (resursu koncentrācija), vides aizsardzība, pārtikas pietiekamības un nekaitīguma nodrošināšana, līdzsvarota ekonomikas un sociālā attīstība
ES budžeta sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Viedokļi
Īstenojamās prioritātes un izmaiņas 
 izdevumu prioritāšu pārorientēšana, samazinot izdevumus lauksaimniecībai, bet palielinot pētniecībai un enerģētikai,
 atbalsts kohēzijai, tomēr viedokļi par reformām šajā jomā ievērojami atšķiras,
 ārējās politikas jomu nozīmes palielināšana – energoapgādes drošība, klimata pārmaiņu vai migrācijas ārējā dimensija, ES kaimiņattiecību un drošības politika
Budžeta finansēšana
Pašu resursu sistēma
atbalsts ar PVN saistīto iemaksu atcelšanai,
kā alternatīvo resursu avoti - ienākumi no emisijas kvotu tirdzniecības, CO2 vai oglekļa nodokļa, enerģijas, degvielas vai petrolejas nodokļa, lidojumu nodevām, jūras transporta nodokļiem un mehānisko transportlīdzekļu nodokļiem
Iemaksu korekcijas – esošo izņēmumu un korekcijas mehānismu atcelšana
Turpmākie finansēšanas modeļi – kā populārākais jau pastāvošais uz NKI balstīts modelis
2014.-2020.gada ES finanšu plāna apstiprināšanas nosacījumi
Finanšu plānu apstiprina ar vienbalsīgu Padomes lēmumu,
Ikgadējo budžetu apstiprina ar kvalificētu vairākumu
KLP nākotne saistībā ar ES budžeta prioritātēm.
Secinājumi no EK pētījumiem
Galvenais arguments pašreizējai tiešmaksājumu un tirgus intervences eksistencei ir politikas inerce.
Reālam novērtējumam jāņem vērā gan ekonomiskā efektivitāte, gan sagaidāmā politikas lobēšana, tādēļ nav iespējama pēkšņa pāreja uz ekonomiski efektīvu budžetu
Lauksaimniecības tirgus politikai vajadzētu tikt atceltai, taču tās pastāvēšanas laikā tai jāpaliek ES un tās budžeta pārziņā. Arguments par labu centralizācijai ir ietekme starptautiskajās sarunās (PTO), kā arī decentralizācijas iespējamā negatīvā ietekme uz iekšējo tirgu.
KLP nākotne saistībā ar ES budžeta prioritātēm.
Secinājumi no EK pētījumiem
Ienākumu atbalsta politikai (tiešmaksājumiem) vajadzētu tikt decentralizētai, jo 
tā nenodrošina ne mēroga ekonomikas efektu, ne papildus sabiedrisko labumu, ja tiek regulēta ES līmenī,
savstarpējās atbilstības prasības jau ir iekļautas ES likumdošanā, savukārt labs lauksaimniecības un vides stāvoklis ir saistīts ar specifiskiem nacionāliem standartiem.
valstīs pastāv ievērojamas viedokļu atšķirības lauksaimnieku ienākumu atbalsta vērtējumā, līdz ar to kopējs finansējums rada problēmas. Fiskālās ekvivalences principam (valsts no saviem līdzekļiem finansē izdevumus, par kuriem tā izlemj) vajadzētu noteikt finansējuma apjomu.
KLP nākotne saistībā ar ES budžeta prioritātēm. Secinājumi (1)
ES budžetam ir pietiekami elastīgas finansēšanas iespējas, bet galvenā diskusija būs par prioritātēm
EK pētījumu rezultāti atšķirībā no sabiedriskās apspriešanas oficiāliem dalībvalstu viedokļiem vairāk pauž atbalstu KLP īpatsvara samazināšanai ES budžetā un politikas jomas pārnešanai uz dalībvalstu kompetenci
Balsu skaita ziņā ietekmīgākās dalībvalstis sabiedriskajā apspriešanā (piem., Vācija, Francija) nav precīzi formulējušas attieksmi pret konkrētiem KLP reformēšanas un finansēšanas jautājumiem, nosakot vien vispārējus mērķus, jo:
debašu viedokļi ir apkopoti pirms KLP “Veselības pārbaudes” lēmumu pieņemšanas,
Ņemot vērā salīdzinoši optimistisko ekonomisko situāciju budžeta apspriešanas laikā 2008.gada pirmajā pusē, institucionālais un sabiedriskais viedoklis par budžeta prioritātēm vēl var būtiski mainīties (uz šādu iespējamību jau ir atklāti norādījusi Spānija).
KLP nākotne saistībā ar ES budžeta prioritātēm. Secinājumi (2)
No konkrēti paustajiem dalībvalstu viedokļiem par KLP finansēšanas jautājumiem:
vairums neatbalsta KLP nacionalizāciju,
Jaunās dalībvalstis neatbalsta līdzfinansējuma (t.sk., 1.pīlāram) piešķiršanu vai palielināšanu no nacionālā budžeta, kamēr Vecās dalībvalstis šādu iespēju atbalsta
Jaunās dalībvalstis vēlas atbalsta izlīdzināšanu starp dalībvalstīm un atteikšanos no vēsturiskā principa (arī Nīderlande),
Visradikālāk atšķiras viedoklis par 1.pīlāra finansējuma samazināšanu vai likvidēšanu, turklāt viedokļi dalās gan Jauno, gan Veco dalībvalstu vidū. Ņemot vērā balsu skaitu, varētu būt sagaidāms atbalsta pārsvars 1.pīlāra samazinājumam 
2.pīlāra nozīme tiek akcentēta visos konkrēti formulētajos viedokļos.