Runājumi

Valsts līdzdalība kredītu restrukturizācijā krīzes apstākļos: uzdevumi un iespējamie risinājumi. Skats uz situāciju 2009.gada februārī

Dižķibeles pīķī laikraksta Dienas Bizness rīkotajā konferencē FM vārdā paustais viedoklis. ### Lasāmai lietošanai pielikumā pievienots PDF fails.

Valsts līdzdalība kredītu restrukturizācijā krīzes apstākļos: uzdevumi un iespējamie risinājumi
Skats uz situāciju 2009.gada februārī
Šodien
Runāsim par:
Situācijas redzējums no valsts politikas veidotāju skatupunkta
Politiskās dienaskārtības jautājumi
Iezīmētais darba plāns
Apzinātie risinājumu piemēri
Nerunāsim par:
Izvēlētiem risinājumiem 
Situācijas redzējums no valsts politikas veidotāju skatupunkta
 Iesaistītās puses 
Situācijas redzējums no valsts politikas veidotāju skatupunkta
Tautsaimniecības lejupslīde
Iedzīvotāju (kredītņēmēju) ienākumu līmeņa  samazināšanās 
Bezdarba pieaugums – kredītņēmēju spēja vispār norēķināties 
Nekustamā īpašuma tirgus lejupslīde
Kredītsaistību nepildīšanas riska pieaugums
Kavēto parādu attīstība
Situācijas redzējums no valsts politikas veidotāju skatupunkta
Neefektīva maksātnespējas un bankrota likumdošana
Neatbilstība dziļas ekonomiskas krīzes  apstākļiem
Nerada pamatu līdzsvarotai risku dalīšanai
Limitēti finanšu resursi efektīvai valsts intervencei 
Valsts saistību ierobežojums Konverģences kritēriju kontekstā
Daudzi jauni risināmie uzdevumi lejupslīdes apstākļos
“Reālās ekonomikas” saglabāšana
Bezdarba problēmas risināšana 
Sociālo garantiju saglabāšana mazākvarošajiem 
Finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana
Situācijas redzējums no valsts politikas veidotāju skatupunkta
Tirgus dalībnieki 
Kredītsiestādes    
Bankas 
Arī pārkāpušas hipotekārās kreditēšanas principus nodrošinājuma aspektā
Līgumos noteikts saistību nošķīrums no ķīlas  
Aizņēmēji 
Mājsaimniecības – kredītņēmēji dzīves apstākļu uzlabošanai
Nekustamo īpašumu biznesa subjekti
Reģistrēti komercdarbības subjekti 
Mājsaimniecības- nereģistrētas komercdarbības subjekti
Kopēja spekulatīva spēle
Tirgus nemitīgu augšanu – uzpūšanos 
Situācijas redzējums no valsts politikas veidotāju skatupunkta
Aizņēmēju riski
Reģistrētie komercdarbības subjekti
Nereģistrētie komercdarbības subjekti
Mājsaimniecības – mājokļu ieguvēji  
Situācijas redzējums no valsts politikas veidotāju skatupunkta
Banku riski
Banku uzkrājumu problēma – vienlaicīgi samazinoties nekustamā īpašuma tirgus vērtībai un aizņēmēju maksātspējai, bankām īsā laikā jāizveido lieli uzkrājumu apjomi kredītportfeļa daļai ar nepietiekamu ķīlu un /vai maksātspēju
Banku likviditātes problēma – neienāk plānotā naudas plūsma
Bankas vērtē situāciju un strādā
Kredītu pārstrukturē
Veido “slikto kredītu” apsaimniekošanas vienības 
Uzn izrādās -     
Ķīlu atsavināšana un izpārdošana – ekskluzīvi izņēmumi
Medijos izskanējuši risinājumi
Valsts pārņem saistības 
Valsts garantē hipotekāros kredītus
Valsts veido “slikto parādu banku” – pārņem (N.B. patiesībā – atpērk!!!) sliktos  - (riska) kredītus
Valsts ar likumu pārdala risku uz bankas pleciem
.... 
Kredītņēmēja portrets
Apzinātas dažādas pieredzes (1)
Procesa liberāla norise esošo regulējumu ietvaros 
Procentu kapitalizācija noteiktā laika termiņā – piemēram, lejupslīdes periodā. 
Ar valsts garantijām?   
Kam
Visiem? 
Grūtībās nonākušajiem
Komersantiem 
Mājsaimniecībām
Rezultāts
īstermiņā (uz 1-2 gadiem) atrisina kredītņēmēju maksātspējas problēmas
Maz risina banku uzkrājumu un likviditātes problēmas
Apzinātas dažādas pieredzes (2)
kredītu daļas restrukturizācija ar valsts līdzdalību
 Valsts dala zaudējamo (neatgūstamo) kredītu daļas risku? Ja jā – kam?
Visiem horizontāli par tirgus cenas starpību
Individuāli  - pēc maksātāja finanšu spējas 
Kam valsts vēlas palīdzēt ierobžoto resursu apstākļos
Bankām
Ķīlas vērtības neadekvāta samazināšanās – rekapitalizācija un finanšu stabilitāte 
Zaudējumi – biznesa risks   
Aizņēmējiem?
Komersantiem?
Ir ierobežota atbildība, tomēr zaudējumi ir biznesa risks
Ir maksātnespējas likums – tomēr jāuzlabo
Mājsaimniecībām 
Slēptajiem komersantiem? 
Labticīgajām un disciplinētajām?
Nav efektīva maksātnespējas likuma
Turpmākā attīstība
Nepieciešamās informācijas ieguve
Kredītu struktūra
Risku novērtējums 
Banku sektorā
Mājsaimniecību sektorā
Risinājumu scenāriju izvēle 
Scenāriju ekonomiskā novērtēšana un lēmuma pieņemšana
Tiesību bāzes radīšana
Kad un kā 
Kad – 
Pašreizējais laika rāmis – 
Aprīlis lēmuma pieņemšanai 
Kā – 
Pēc scenāriju definēšanas
Konsultācijas ar interešu grupām
Ievērtējot sabiedrības prioritātes publisko finanšu līdzekļu un saistību resursu izmantošanā 
Un noslēgumā 
Vai efektīvākais risinājums nav
Situācijas novērtējums ar izpratni starp kredītņēmēju un kreditoru 
Akcenta likšana uz ekonomikas izaugsmes atjaunošanu 
Bezdarba mazināšana
Ienākumu palielinājums 
Kredītspējas pieaugums 

LR Finanšu ministrija (FM)