Dokumenti

Noteikumi par lauksaimniecības produkcijas ražotāju zaudējumu kompensāciju, kas radušies lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu pieauguma rezultātā. Projekts.

Šis MK noteikumu projekts tika izstrādāts pēc ZM pieprasījuma, izpildot Lauksaimniecības likuma 10. panta 4. daļā teikto. Projekta grupa izpētes rezultātā nonāca pie secinājuma, ka “…lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšana” ir teorētiski nekorekts un ekonomiski neīstenojams uzdevums. Tāpēc tā piedāvāja citu risinājumu: “…lauksaimniecībā strādājošo ienākumu zaudējumu kompensācija, kas radušies lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu pieauguma rezultātā” vai “…lauksaimniecībā strādājošo ienākumu paritātes nodrošināšana, salīdzinot ar radītā Iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju vidējo pieaugumu”. Izejot no šīs pieejas tika sagatavots šeit pievienotais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas balstās uz šādiem pieņēmumiem. 1. Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tiek kompensēti zaudējumi, kas radušies lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu straujāka kā ražotās produkcijas pārdošanas cenas pieauguma rezultātā. 2. Novērtējot lauksaimniecības zaudējumus, aprēķinos netiek ievērota tautsaimnieciskā cenu paritāte. Tas ir, netiek nodrošināta lauksaimniecības cenu piesaiste cenu vidējām cenu izmaiņām tautsaimniecībā.

Projekts

1998/07/15

 Latvijas Republikas Ministru kabinets

1999. gada ___________ Noteikumi Nr. _______

Rīgā (prot. Nr._______)

Noteikumi par lauksaimniecības produkcijas ražotāju zaudējumu kompensāciju, kas radušies lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu pieauguma rezultātā

Izdoti saskaņā ar

Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturto daļu

1.      Vispārējie noteikumi

1.1.    Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem kompensējami zaudējumi, kas radušies lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu (turpmāk- lauksaimniecības resursu cenu) straujāka, salīdzinot ar produkcijas pārdošanas cenām, pieauguma rezultātā.

1.2.    Ar ‘zaudējumiem’ šo noteikumu izpratnē saprot lauksaimniecības nozares kopējo ienākumu samazinājumu, kas radies lauksaimniecības produkcijas ražotājiem sakarā ar ražošanā izmantoto materiālo resursu un pakalpojumu cenu un tarifu straujāka pieauguma rezultātā, salīdzinot ar ražotās produkcijas cenām.

2.      Zaudējumu kompensācijas novērtēšana

2.1.    Zaudējumu novērtēšana. Iespējamos zaudējumus novērtē par kalendāro gadu, sagatavojot Lauksaimniecības gada programmu nākošajam gadam. Galīgo zaudējumu aprēķinu par gadu veic četru mēnešu laikā pēc aprēķina gada beigām, salīdzinot šā gada rezultātus ar iepriekšējo triju gadu vidējiem rezultātiem. Novērtēšanu veic Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Eiropas komisijas apstiprināto metodiku par Lauksaimniecības ekonomisko kopaprēķinu un izmantojot ar Centrālo statistikas pārvaldi saskaņotu informāciju par lauksaimniecības produkcijas un ražošanā izmantoto resursu cenām, ražotajiem produkcijas un izmantoto ražošanas resursu apjomiem.

2.2.    Zaudējumu novērtēšanā aptvertie produkti. Saskaņā ar šiem noteikumiem lauksaimniecības nozares zaudējumus novērtē, ievērojot stāvokli kviešu, rudzu un miežu, cukurbiešu, piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, putnu gaļas un olu ražošanas nozarēs.

2.3.    Zaudējumu novērtēšanā aptvertie ražošanas resursi. Saskaņā ar šiem noteikumiem lauksaimniecības nozares zaudējumus novērtē, ievērojot izmaiņas lauksaimnieciskajā ražošanā izmantoto enerģijas nesēju, minerālmēslu, ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu un lauksaimniecības mašīnu cenās. Novērtējamo resursu grozu kopīgi izveido Zemkopības ministrija un Centrālā statistikas pārvalde.

2.4.    Zaudējumus novērtē, izmantojot sekojošas formulas:

<DW _p n> Kopējā zaudējumu vērtība aprēķinu gadā n lauksaimniecības cenu izmaiņu ietekmē;

<DW _Qp n >– Lauksaimniecības produkcijas vērtības izmaiņas aprēķina gadā, ko izraisījušas produkcijas pārdošanas cenu izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo triju gadu vidējo cenu līmeni;

<DW _Rp n > Lauksaimniecības produkcijas ražošanas kopējo izmaksu vērtības izmaiņas aprēķina gadā, ko izraisījušas resursu cenu izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo triju gadu vidējo resursu cenu līmeni.

_i n > - i- tā veida produkta no šo noteikumu 0. punktā minētajiem lauksaimniecības produktiem ražošanas apjoms aprēķina gadā n;

_{i n>} i- tā veida produkta no šo noteikumu 0. punktā minētajiem lauksaimniecības produktiem cena aprēķina gadā;

_{i (n-1)>} i- tā veida produkta no šo noteikumu 0. punktā minētajiem lauksaimniecības produktiem triju iepriekšējo gadu vidējā cena pirms aprēķina gada;

_i n > - i- tā veida produkta no šo noteikumu 0. punktā minētajiem lauksaimniecības produktiem ražošanas apjoms aprēķina gadā n;

_{j n>} j- tā veida resursa no šo noteikumu 0. punktā minētajiem lauksaimniecības resursiem cena aprēķina gadā;

_{i (n-1)>} j- tā veida resursa no šo noteikumu 0. punktā minētajiem lauksaimniecības resursiem triju iepriekšējo gadu pirms aprēķina gada vidējā cena;

< r_ij n> j- tā veida resursa patēriņš aprēķina gadā i –tā veida produkta ražošanai.

2.5.    Zaudējumu kompensācijas apjoma noteikšana. Novērtētos zaudējumus lauksaimniecības cenu nehomogēnu izmaiņu rezultātā koriģē ar pielāgošanās koeficientu (0.8), iegūstot zaudējumu kompensācijas apjomu aprēķina gadā.

_p n > - zaudējumu kompensācijas apjoms par aprēķinu gadu

2.6.    Zaudējumu kompensēšanas metode. Lai neradītu lauksaimniecības produkcijas tirgus tālākus izkropļojumus, zaudējumu kompensācija lauksaimniecības produkcijas ražotājiem izmaksājama tiešo maksājumu veidā un tā iekļaujama lauksaimniecības subsīdiju kopējā fondā, kura izmantošana notiek saskaņā ar apstiprināto Lauksaimniecības gada programmu.

3.      Zaudējumu kompensācijas pasākumu finansēšana

3.1.    Šajos noteikumos noteiktajā kārtībā aprēķināto lauksaimniecības zaudējumu kompensācijas apjomu paredz valsts budžeta izdevumu daļā papildus Lauksaimniecības likuma 16. panta 1. daļā noteiktajam lauksaimniecības subsīdiju apjomam.

3.2.    Zemkopības ministrija, izstrādājot priekšlikumus par valsts budžetu 2000. gadam, programmā "Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai" paredz zaudējumu kompensācijas izmaksu kārtību par 1999. gada rezultātiem, kas iespējami 1999. gadā notikušo lauksaimniecības tirgus cenu un produkcijas ražošanas attīstības rezultātā.

4.      Kompensāciju izmaksu uzraudzība

4.1.    Zemkopības ministrs, lai īstenotu lauksaimniecības ienākumu zaudējumu kompensācijas pasākumus un nodrošinātu to uzraudzību, izveido konsultatīvu padomi, kuras sastāvā iekļauj Zemkopības ministrijas, Finansu ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvjus, kā arī to organizāciju pilnvarotus pārstāvjus, kuri pārstāv lauksaimniecības nozares ražotāju intereses.

4.2.    Zemkopības ministrija iesniedz Ministru kabinetam informāciju ar lauksaimniecības nozares ienākumu novērtējumu un situāciju kompensāciju izmaksāšanas procesā:

4.2.1. par galīgo zaudējumu aprēķinu rezultātiem — ne vēlāk kā mēnesi pēc to iegūšanas;

4.3.    pārskatu par kompensācijas izmaksu rezultātiem — nākošā kalendārā gada Lauksaimniecības gada ziņojumā.

4.4.    Zemkopības ministrijas pilnvarotajai aģentūrai ir tiesības pieprasīt kompensācijas saņēmējam uzrādīt visus nepieciešamos dokumentus par pēdējiem trijiem gadiem, kas raksturo lauksaimniecības produkcijas pārdošanas apjomus un cenas, kā arī šīs produkcijas ražošanā izmantoto ražošanas resursu apjomus un to iegādes cenas.

Ministru prezidents V. Krištopans

Zemkopības ministrs